Pārejas perioda procesi.

Autors par pārejas periodu sauc iespējamo laika posmu, kad patreizējā attīstība, patērētāju sabiedrība un peļņas ekonomika vairs nebūs iespējama līdz PAGRIEZIENAM uz pilnīgi citādu Zemi un cilvēci. No vienas puses, redzams, ka ilgi, kā līdz šim, nevar turpināties. Bet par Jauno Laiku var teikt Bībeles vārdiem- to stundu zina tikai Tēvs (DIEVS). Neskaitāmi ,,pasaules gala'' pareģotāji pēc zīmēm jau daudzkārt kļūdūījušies. Autors nenoliedz Bībeles, citu Rakstu Beigu Laika un Jaunā laika pareģojumus (scenārijus). Taču pieļauju, ka starp tuvāko (desmit)gadu strupceļu Latvijā, uz Zemes un šo cilvēces, planētas pārvēršanu )PAGRIEZIENU) vēl iespējams Pārejas laiks- būtiski pārbaudījumi, pārmaiņas, kas noved pie pilnvērtīgas attīstības vai sabrukuma (degradācijas). Taču arī iespējams, ka tas izpaliek un pasaules gals ir rīt. Un Pārejas posms, ja tāds būs, nav viennozīmīgi noteikts līdzīgi kā Bībelē Beigu Laikā Ješua (Jēzus) 2.atnākšana uz Zemes. Starppārmaiņas noteiks tautu, cilvēces izvēle- ne ar vārdiem, politiskiem lēmumiem, bet izpratni un tai atbilstošu rīcību. Izvēle starp būtisku pilnveidi vai katastrofu- degradāciju.   Es ticu Brīnumam, kas vainagosies ar jaunu civilizāciju (vai arī Jauno Laiku) vistuvākajā nākotnē. Es ticu, ka cilvēkā notiks līdz šim nebijušas garīgas, psiholoģiskas un bioloģiskas pārmaiņas. Galvenais būtisku pārmaiņu objekts un avots XXI gadsimtā būs cilvēks. Un to noteiks neprogrammējamas, neprogrozējamas sakritības, ko var nosaukt par Dieva Brīnumu no ārienes. Bet pāmaiņu aģentiem un ticīgajiem (lūgšanas) jāstrādā garīgajā plānā, jāsagatavo sabiedrību, jāapgūst Pārmaiņu vadītāju iemaņas un zināšanas.  

Patreiz iezīmējas atšķirīgi procesi, kas varētu novest pie Garīgās un pilnvērtīgas attīstības Atmodas XXI gadsimtā, gan arī to nepieļaut:

-pārmaiņu aģentu darbība;

-liela daļa garīgi ietekmīgu cilvēku meklē Patiesību, Dievu, savu uzdevumu labākai/izglābtai tautas, cilvēces dzīvei, dabai; tiek atmodināta Mīlestības vadība viņu sirdīs;

-garīgi, ētiski un intelektuāli atšķirīgu bērnu ienākšana sabiedrībā (indigo utml.bērni un jebkuru bērnu, kurš nonāk pie Skolotāja?);

-starpreliģiskās, ekumēniskās attiecības uz Patiesības pamatiem;

-budisma, hinduisma, ezotērisma un etnisko Dievatziņu vieta ilgi turpināties spējīgas attīstības ētiskajā motivācijā; 3 monoteisko reliģiju iekļaušanās tajā;

-etnisko reliģiju, arī baltu Dievatziņu un to līderu (sava veida krīvu) nozīme nācijas ilgi turpināties attīstībā, 

-ebreju atgriešanās Apsolītajā Zemē un mesiānisko jūdu ticības uzplaukums Izraēlā;

-pašreizējās Baznīcas kā uskatu, sistēmas iziršana, nominālo kristiešu, musulmaņu, jūdu atkrišana no to reliģijas, jaunu ticības (Svēto Rakstu) saknēs un sirdsvadībā balstītu draudžu veidošanās uz Baznīcas, Mošejas un Sinagogas pamatiem (pasaulei uzbrūkošais džihādiskais ,,islāms'' nav saskaņā ar islāma pamatiem);

-visaptverošs uzbrukums garīgajam- nevis tieši (frontāli), bet caur patēriņa sabiedrības, atkarību, izklaižu, egoisma veicināšanu, sekmējot mākslīgā intelekta ietekmi,  cilvēku automātiskos un digitālos ,,orgānus'', ieviešot dažāda veida (biočipi un citi) sabiedrības manipulācijas metodes, taču daļai garīgi visstiprāko, kurus nenogalinās, izdosies no tā izvairīties.

Izvēle starp tautas, cilvēces pilnveidi un degradāciju izšķirsies garīgajā sfērā.