Paradigmas vienkāršotā, paplašinātā versija

Pamatā attīstība iet savu gaitu, nevis saskaņā izstrādātu programmu, piemēram, ilgtspējīgas attīstības Agendu 21. Agendai 21 ir milzīga nozīme, bet ar to nevar panākt pagriezienu uz IA, tajā nav iespējams iekļaut neparedzamās XXI gadsimta izmaiņas, dzīvē tā ir tikusi īstenota ļoti ierobežoti. Mums jau šodien jāgatavojas izaicinājumiem- draudiem un iespējām, lai tos ietekmētu vai piemērotos būtiskajām XXI gadsimta pārmaiņām. Personīgā dzīve ir saistīta ar šīm lielajām norisēm.

Latvijā notiekošo galvenokārt noteiks procesi pasaulē, lai gan ir arī  izšķiroši vietējie faktori, tāpēc vispirms par norisēm Zemes un cilvēces mērogā.

Nav iespējams uzkonstruēt un īstenot nākotnes plānu: lielos pagriezienus, briesmas un iespējas, piemēram, kurš varēja izstrādāt un īstenot 5 gadus iepriekš Latvijas neatkarības iegūšanas, zaudēšanas un atgūšanas programmu, PSRS sabrukumu, Izraēlas nodibināšanu (to plānot 1943.g!),  10 gadus iepriekš- pasaules koloniālās sistēmas sabrukumu (tas notika 1960.gadā), iespēju iznīcināt cilvēci ar atomieročiem (iespēju atklāja 1939.g., bumba 1945.g.). Kurš pusgadsimtu iepriekš iedomājās par ekoloģiskās katastrofas draudiem, klimata pārmaiņām un patreizējām vispasaules cīņām tā nenovēršanā, kurš ,,izprogrammēja’’ globalizāciju, visaptverošu interneta lietošanu utt.?  Tad kā var Cilvēki izstrādāt Eiropas vai globālu ilgtspējīgas attīstības  programmu (politiku, līgumus, tehnoloģijas, konkrētus pasākumus utt.), kurā ievērtētas visas galvenās iespējamās Pārmaiņas- draudi un iespējas vismaz XXI gadsimtā? Tā ir utopija.  Radikālu Pārmaiņu avots nevar būt cilvēku izveidota, bet no Ārienes radīta situācija, ka pa vecam vairs  dzīvot nav iespējams. ,,Āriene’’ var būt katastrofa vai daudzu labvēlīgu apstākļu sakritība (līdzīgi kā Latvijas neatkarības atjaunošana), ko var nosaukt par Brīnumu. Tas var īstenoties kā vienlaicīga Garīgā un Pilnvērtīgas attīstības (t.sk.Zaļā, praktiskās dzīves) Atmoda.

 Ilgtspējīgas attīstības patreizējā izpratnes versijas ir nepamatota ilūzija. Laika Ritums ies savu gaitu ar pašreiz neiedomājamām, kā arī paredzamām būtiskām Pārmaiņām (procesiem, notikumiem). Bet nav jāsēž rokas klēpī. Jārīkojas- pat neatliekami. Ko darīt?

1)Sabiedrībā ir jārada sistēma, kas ,,atrod’’ un atbalsta pārmaiņu aģentus, veicina viņu sadarbību un galvenais- reālo ietekmi uz tautu un valsti, starptautisko sadarbību nevalstiskā un valstiskā līmenī. Pārmaiņu aģentu loma ir veicināt iespējamās pārmaiņas (bet tas nenozīmē, ka tās notiks), sagatavot tām sabiedrību, kritiskajā brīdī pat ar nelielu spēku ,,novelt bumbu no kalna kores’’ vēlamajā virzienā un noteikt pēcpagrieziena attīstību. Pārmaiņu aģentu piemēri 3.Atmodai: disidenti, dzejnieki, rakstnieki, teātris utt.

2)Jāveido izglītība pārmaiņām, jo daudzas īpašības, prasmes ir vajadzīgas gan zināmiem, gan nezināmiem izaicinājumiem: iespējām, problēmām, draudiem: radošums, nepadošanās it kā bezcerīgā situācijās, sadarbība bez aizspriedumiem...

3)Tautām un citām sociālajām grupām, kas bijušas naidīgas, jāatzīst vainas, jāizlīgst, jālūdz piedošana un jāpiedod, jāpārvar naidīguma iemesli abpusēji, jo sašķelta Latvija, sašķelta pasaule var neizdzīvot.

4)Jāveido jauna, visaptveroša teorija par nākotni, tā jāievada sabiedrības apritē, īstenošanā; līdz šim nākotni pēta un attiecīgi (ne)rīkojas no dažādiem  skatu punktiem: IA, globalizācija, zinātnes/tehnoloģijas, katastrofas, reliģijas (Svētie Raksti, Atklāsmes, pareģi), futuroloģija. Teorijas izejas punkts: paradigmu un civilizāciju maiņas teorijas, redzējums par pēcpostmodernās civilizācijas alternatīvām: degradāciju vai pilnvērtīgu attīstību kā posmu ceļā uz Jauno Laiku.

5)Pasaulei, Latvijai ir jāatdod labākas dzīves cerība, bet balstītai reālismā. Lai gan patreizējā ,,attīstība’’ iet uz strupceļu, nepamatota kļūda ir ekstrapolēt patreizējos uz katastrofu vedošos procesus kā bezgalīgus nākotnē- vienmēr bijuši radikāli pagriezieni. Pilnvērtīga attīstība ir reāla iespējamība.

6)Vienotā nākotnes redzējumā jāietver vienā sistēmā to, ko nosaucu par  (teo)geosistēmu:

a)Zeme kā veselums (ieskaitot kosmiskās un dziļās ģeoloģijas (mantija, kodols) mijiedarbību) un tās ,,daļas’’- apakšsistēmas: ,,bioloģiskā daudzveidība’’, klimats u.c.;

b) Cilvēce;

c) visu noteicošais (Garīgā īstenība, ko ticīgie dēvē par Dievu),

Jaunam pasaules redzējumam (pilnvērtīgas attīstības mācībai) jāietver:

a)ne tikai (teo)geosociums,

b)bet arī Latvija (vai attiecīgi Lietuva, Krievija, Tibeta, Izraēla, Grenlande...)

c)un personība (ikkatrs šīs mācības lasītājs): pamatota indivīda dzīves pamatjautājumu (dzīves jēga, mērķi, uzdevumi...) saikne ar vispārējām norisēm.

7)Lai iegūtu laiku līdz pašreizējās geosociuma sistēmas sabrukumam, cik iespējams jābremzē patreizējā neilgtspējīgā attīstība. Šī uzdevuma mērķgrupa ir ietekmīgi cilvēki, viņu iniciatīvas grupas, kurus jāmotivē nevis ar dabas vides, bet sociāli-ekonomiskajiem ieguvumiem (kas atbilst viņu vērtību sistēmai); jāveido (ne)valstiska šo iniciatīvas grupu atbalsta un sadarbības sistēma.

8)Jāakceptē daudzveidīgs (integrētais) izziņas ceļš zinātnes (mūsdienu modeļa ) kā vienīgā patiesības avota vietā, atzīstot arī pieredzes, autoritātes (piemēram, rakstnieku atziņas, tautas folklora, Svētie Raksti u.c.), Atklāsmes (nejaukt ar intuīciju!) lomu.

Latvija ir mūsu tauta, mūsu zeme un tās garīgais satvars. Norises Latvijā galvenokārt noteiks procesi pasaulē, bet ir arī izšķiroši vietējie faktori. Latvijai nav redzams reāls izdzīvošanas ceļš XXI gadsimtā pie patreizējiem procesiem nacionālajā (piederības tautas mantojumam, Latvijai vērtība ir pārāk zema tautā, krievu un globalizācijas ietekme) un demogrāfiskajā (emigrācija, dzimstība, 3. valstu imigrācijas varbūtība) jomās, Daugavas HES kaskādes sabrukuma draudi sakarā ar patreizējo zemestrīču stipruma pastiprināšanās procesu mūsu apkārtnē. Taču zemdegās gruzd atdzimšana. Garīgā un PA Atmodas iespējamība ir reāla. Pārmaiņu aģenti rosās. Baltijai ir iespējas kļūt par kristalizācijas punktu (Ziemeļ)Eiropai reālai, uz garīgumu balstītai  ilgi turpināties spējīgai attīstībai, Latvijai- ar savu būtisku pienesumu ieiet nākotnes paplašinātā etnosā (kā kurši latviešos)- no vieduma uz viedumu.