Kas ir svētvietas?

Ko nozīmē svēts? Tas ir atdalīts no ikdieniškā. Un tas ir saistīts ar darbību Dievam pasaulē un sevī šajā atdalītajā laikā (svētdiena, svētki) vai vietā. Svēts cilvēks nozīmē izņemts no ikdienas kalpošanai Dievam (parasti caur cilvēkiem).

Cilvēcei ir svarīgas Svētās Zemes, no kurienes nāk pasaules garīgā pārvēršana. Tāda joprojām ir Izraēla, tāda šķiet Tibeta (Dalailamas, mūku darbība pasaulē), varbūt arī Latvija. Es redzu mums nozīmīgu misiju. Bet varbūt tā ir arī Krievija kā Rietumu kultūras nepieradinātai?  Varbūt Ķīnai? Varbūt Nepālai? Taču īpašs uzdevums ir katrai zemei un tautai savā vēstures nogrieznī. Vai tā to īsteno, tas ir cits jautājums.

Svētvietu izveido Dievs. Cilvēks to izmanto. Taču ir arī nacionālās, vēsturiskās svētvietas, piemēram, Brīvības piemineklis, kauju vietas, koncentrācijas nometņu vietas u.tml., kuras ,,izveido'' cilvēks, bet caur dievišķo Mīlestību uz tēvzemi, pret upuriem (līdzjūtību) arī tur ir Dieva klātbūtne. Sava veida svētvieta ir arī dievnama ēka, reliģisko mācību vietas, piemēram, Talsu Kristīgā skola, mājas grupiņas pulcēšanās dzīvoklis.

Uz Zemes ir daudz svētvietu. To apmeklēšana, ceļš uz tām var dot īpašu garīgo pieredzi, spēku, atklāsmi. Taču ne jau atrašanās šajā punktā, sava fiziskā ķermeņa pārvietošana mūsdienās, kad katram ir iespējams kontakts ar Dievu, ir galvenais. Būtiskākais ir sirds stāvokļa izmaiņas ceļojuma laikā, konkrētā svētā vietā. Mūsdienās ir ikkatram vissvarīgākā svētvieta, kurp doties- paša sirds.