Ievads rakstu sērijai par pilnvērtīgu attīstību.

 

Pilnvērtīga attīstība (PA) ideja neaizstāj Mācības par Jauno Laiku, Dieva Dēla otro atnākšanu vai arī varbūtību par visaptverošu iznīcinošu katastrofu uz Zemes, kas izraisa degradāciju vai pat cilvēces/dzīvības bojāeju. Neviena Mācība tam nedod precīzu norises prognozi tuvāko dažu desmitgažu, pat simtgades periodā. PA iespējamība attiecas  uz periodu līdz cilvēces vēsturē nebijuša mēroga pārmaiņām. Autors nebūt neapgalvo, ka PA būs, bet piedāvā pamatotu redzējumu par tās iespējamību. PA ir neiespējama turpinoties patreizējai sabiedrības domāšanai un rīcībai, taču neizbēgami tuvu ir patreizējās attīstības tālākas turpināšanās neiespējamība- būtiskas Pārmaiņas. Tās var būt IA virzienā.

Pilnvērtīga attīstība- ilgi pilnvērtīgi turpināties spējīga attīstība. Vienkāršoti to varētu uzskatīt par specifisku autora ilgtspējīgas attīstības (IA) skatījumu. Tajā parādīta reāla ilgtspējas idejas īstenošanās  (nevis īstenošanas) perspektīva. Taču faktiski PA ietverta arī

-cita tematika, ja tā saistīta ar izdzīvošanu (sociālajā jomā nacionālais jautājums Latvijā, vides jomā ģeoloģija),

- un mērogiem (no vienas puses: Visums- Zeme un Zeme- Visums virzieniem, no otras puses- cilvēka (indivīda) līmenis,

-garākiem termiņiem (tūkstošgade),

-izziņas ceļu (ne tikai zinātne),

-,,aizliegto’’ jomu garīgumu, pie tam centrā,

-ierosinātāju/cēloni- nevis cilvēka izplānota un mērķtiecīga rīcība, bet neprognozējamu un neprogrammējamu veiksmīgu apstākļu sakritība (Brīnums) vai Krīze (dižkrīze) Laika Ritumā,

-visbeidzot, ar mērķi- ekocentrismu un teocentrismu antropocentrisma/egocentrisma vietā.

IA koncepcijas ieviešanas sākotnējā cerība 1980-tajos gados ir balstījusies uz pieņēmumu, ka informācija par ekoloģiski- sociālās katastrofas iespējamību, bailes no tās mainīs cilvēces ētiku un vērtības- mainīsies dzīvesdarbība (atteikšanās no nemitīgi pieaugoša patēriņa uz optimālu) un tautsaimniecības motivācija (peļņa). Šī cerība nav piepildījusies. Materiālais (ekoloģiskais) cēlonis nevar mainīt garīgo (ētiku, vērtības), bet tikai otrādi. PA pieeja: sakārtojoties cilvēkam, materiālā pasaule: dabas vide, ekonomika u.c. ap viņu sakārtojas- kā sekas.

PA kā jauna mācība izriet no vienotas izpratnes par būtiskām Pārmaiņām XXI gadsimtā un gatavošanos tām.

Pilnvērtīga attīstība- ilgi pilnvērtīgi turpināties spējīgas attīstības veids (ideja), kas to no utopijas var padarīt par realitāti, jo balstās Pagriezienu, ko var radīt nevis cilvēku izdomāta programma, bet veiksmīgu apstākļu un notikumu sakritības iespēja (Brīnums) vai krīze, kas padara līdzšinējo ,,attīstību’’ neiespējamu, un gatavošanos neparedzamām un paredzamām pārmaiņām, kas nebūs pašreizējo procesu turpinājums; pilnvērtīga attīstības pamatā ir vispārcilvēciskas (universālas) garīgās vērtības, nevis patērētāju sabiedrības un peļņas tautsaimniecības (ekonomikas) materiālisms, tā ir ,,pilna ar dzīves pamatvērtībām: pašpilnveidi, attiecībām starp cilvēkiem, dzīvot, lai dotu, dzīves jēgas un satura sajūtu u.tml.’’; kas orientēta nevis uz materiālo labumu pieaugumu, bet to optimumu, uz garīgo vērtību pieaugumu; pilnvērtīgas attīstības sabiedrība ne tuvu nav ideāla, pat  ne ilgotā nākotnes sabiedrība, bet tā ir pašneiznīcinoša sabiedrība.

Patreizējā IA koncepcija gan pasaulē, gan Latvijā ir utopija, jo mūsdienu civilizācija, starptautiskā politika kopumā no tās ir nemitīgi attālinājusies, ja skatāmies reālos procesu rādītājus, nevis vārdu un dokumentu plūdus. To netieši apstiprina arī publikācijas, pētījumi.  IA kā PA ir iespējama, bet to var izraisīt tikai apstākļi, kad patreizējais tirgus ekonomikas modelis, patēriņa sabiedrība, vairs nevar pastāvēt.

PA ir viens no cilvēces pēcpostmodernā laikmeta variantiem (otrs- sabrukums (degradācija)), kurā patērētāju sabiedrību un peļņas ekonomiku nomainījusi attīstība, kas balstīta uz vispārcilvēciskām vērtībām, kas nav kaut kāda utopiska harmoniska civilizācija, bet arī vairs ne pašiznīcinoša. PA ir cilvēces, Latvijas izdzīvošanas un pilnveidoties, būtiski pārveidoties un ilgi turpināties spēja un iespēja, kuras uzmanības centrā ir nevis dabas vides aspekts, bet garīgais aspekts, ko būtiski, papildina nacionālais (etniskais), (sociāl)psiholoģiskais un demokrātijas aspekti, protams, kā izšķirošus saglabājot arī dabas vides, sociālo un ekonomisko aspektus.

PA kā neprogrammējama (programma būtu paredzot pasākumus, atbildīgos, finansējumu, termiņus, kuru rezultātā iestāsies IA, piemērs, Agenda 21) nebūt nenozīmē, ka neko nevar un nevajag darīt, ka neparedzamām pārmaiņām nevar gatavoties. Tieši otrādi- rīkoties tūlīt ir ārkārtīgi svarīgi. Pirmkārt, bremzēt negatīvos procesus un piemēroties tiem (ne tikai klimata pārmaiņām), otrkārt, ieviest visaptverošu izglītību (t.sk. personības ar gatavību Pārmaiņām veidošanās veicināšanu)  pārmaiņām, pētījumus, preventīvus pasākumus un draudu mazināšanu visās tehnoloģijās un politikās (komunikācija, pārvalde, tautsaimniecības globalizācija u.c.), piemēram, sakarā ar iespējamo magnētisko polu maiņu, treškārt, lietot garīgos ,,rīkus’’: salīdzināšanos, lūgšanas, pozitīvo domāšanu.

IA kā PA koncepcijas centrā jāliek nevis vides, bet garīgais aspekts.

Pasaules attīstībai nepieciešams pagriezties pretējā virzienā, lai tā tuvotos IA kā PA (atgrieztos globālās nestspējas (t.sk.ekosistēmas) robežās). Pagrieziens var notikt tad, kad patērētāju sabiedrība un tirgus ekonomika vairs nav iespējama, ko rada vai nu Krīze vai Brīnums.  Brīnumu var tuvināt un vadīt pārmaiņu aģenti, tas noris vienlaikus kā Garīgā un PA Atmoda. Šis process var sākties Latvijā, kādā citā zemē, reģionā (Baltijas jūras ekoreģions), bet vēlāk tas var izraisīt globālas pārmaiņas, gan arī norises notikt uz visas zemeslodes vienlaicīgi.

 PA teorijā, motivācijā un argumentēšanā izglītību PA, rīcībām jāsadala 2 atšķirīgās izpratnēs atbilstoši 2 PA etapiem- līdz pagriezienam un no tā sākuma: jādod 2 atšķirīgas IA koncepcijas Patreizējā etapā dominējošā, kamēr jābremzē neIA temps, tai jāatbilst mūsdienu pragmatiskās sabiedrības, procesus ietekmējošo mērķgrupu (pirmkārt, ietekmīgi cilvēki biznesā, politikā, valsts pārvaldē, zemes un mežu, citu resursu īpašnieki, NVO līderi..., plus daļa izglītotāju un izglītojamo) izpratnei, motivācijai jāietilpst tagadējās patērētāju sabiedrības vērtību orientācijā. Tas iespējams, ja risinājumi atbilst abpusēja ieguvuma IA principam (angl.vin vin) videi un ekonomikai, ja izmantoti vietējie sociāli -ekonomiskie argumenti, nevis cenšoties viņos iepotēt vides apziņu un tad darboties ar globāliem ekoloģiskiem argumentiem.

Savukārt pagrieziena veicināšanu tuvinās cilvēki ar globālu altruistisku motivāciju saskaņā ar PA nostādnēm. Tās ir citas mērķgrupas (pārmaiņu aģenti, zaļo un sociālo kustību aktīvisti, ticīgie,  plus daļa izglītotāju un izglītojamo), tā ir cita IIA gan pēc satura, gan formas. Bet pagrieziena brīdī šī PA koncepcija kļūst par dominējošo pārmaiņas noteicošajiem (tas var nebūt vairākums) cilvēkiem. Pēdējo nosaka sociālpsiholoģiskās likumsakarības- pētījumi par to, kā mazākums iniciē pārmaiņas vairākumam- komplicētā situācijā pietiek ar 30%.

Cerība ir paradigmu maiņas un laikmetu (civilizāciju) maiņas likumi. Saskaņā ar tiem patreizējo materiālo, egoistisko vērtību orientāciju var aizstāt cilvēciskās attiecības, pašpilveide, kāda pārliecība/ticība kā vērtības, došana ņemšanas vietā u.c. Tādēļ autors uzskata, ka vienīgā attīstība, ja attīstība vispār iespējama, ir ar universālajām cilvēciskajām (kultūras, garīgajām) vērtībām pilna attīstība- PA.

PA nav ceļš uz harmoniju, paradīzi zemes virsū- vienkārši uz pašneiznīcinošu sabiedrību.

 

 

Vai nākotni var paredzēt un ietekmēt? Kāpēc to vajag?

Grāmatas ,, Bezgalības sākums''*, kas veltīta pārmaiņu tēmai, 199.lpp.teikts ,,Tā kā tas, kas nosaka nākotnes notikumus nav zināms, kā kāds var tām sagatavoties? Kā var? Daži no tiem nosacījumiem,

 kas to nosaka, kas būs, ir ārpus tā, cik tālu var sniegties zinātniskie paredzējumi, kāda ir pareizā filozofija par nezināmo nākotni? Kāda ir racionālā pieeja tam, ko nespējam zināt?”

204.lpp.teikts: ,,... starp aklu optimismu un aklu pesimismu ir kaut kas, kas abas šīs pieejas padara ļoti līdzīgas savu izskaidrojumu līmenī''. Grāmatas autors uzskata, ka šie izskaidrojumi nevar būt pamatoti.

Savukārt šī raksta autors ir pretējās domās. Rakstu sērijas apjoms gan neļaus to pietiekoši pamatot, bet tas nenozīmē, ka pamatojumu nav. Vēl vairāk, cilvēces liktenis lielā mērā būs atkarīgs no tā, kā tām būsim savlaicīgi sagatavojušies.

Par ko rakstu sērija?

Vai Latvija XXIgadsimtā izdzīvos? Var! Vai patērētāju civilizācija izdzīvos? Diez vai! Vai tā sabruks vai transformēsies (pārveidosies) uz citu- vērtību pilnu sabiedrību? Bet varbūt tuvu ir pasaules gals?Iespējami visi varianti.

Pasaules lāpīšana? Nē! Glābšana? Jā! Pilnveide? Jā! Vai patreizējā IA koncepcija ir utopija? Jā! Vai ilgi turpināties spējīga Latvija, cilvēce, Zeme XXI gadsimtā ir utopija? Nē! Vai var izdomāt pareizu sabiedrības modeli kā, piemēram, Kampanellas ,,Saules pilsētas'' ilgtspējīgas attīstības versiju un to ieviest; izveidot zaļo kopienu un to paplašināt globālā mērogā? Nē! Vai var veicināt vēlamās pārmaiņas ne tikai izdzīvošanai, bet pat pilnveidei? Jā! Pagriezienu, kura realitāti, turpinoties patreizējām tendencēm, neredzam, var radīt vai nu Krīze, kad patērētāju sabiedrība un patreizējā pasaules ekonomiski- politiskā kārtība vairs nevar pastāvēt, vai daudzu iepriekš neprognozējamu, neprogrammējamu apstākļu un spēku sakritība, ko var dēvēt arī par Dieva Brīnumu, kā tas bija ar Latvijas neatkarības iegūšanu un atgūšanu, ar PSRS sabrukšanu... Latvija nav maziņa, mēs varam būt niedre Baltijas kūlītī, mēs varam būt ilgi turpināties spējīgas Eiropas kristalizācijas punkts. Bet... savādāka Latvija. Pēc Garīgās un PA  Atmodas. Tā gruzd- zemdegās. Bet- jānoveļ vainas baļķis...

Mazs cinītis var gāzt lielu vezumu. ,,Mēs esma lieli tik, cik mūsu griba.'' (Rainis). Jātic un jāstrādā Brīnumam! Dievs svētī Latviju!

Kam adresēti šie raksti?

Atbilde- jebkuram, kuru tie uzrunā.

Tomēr īpaši: Latvijas patriotiem, izglītotājiem, zaļajiem, ticīgajiem, pārmaiņu aģentiem jebkurā jomā; tādiem, kas nenoliedz ne zinātnisko, ne garīgo izziņas ceļu.

Šie raksti nav ne bezrūpīgiem optimistiem (gan jau būs labi), ne fatāliem pesimistiem (neko nevar darīt), bet cilvēkiem, kuru dzīves jēga ir atstāt aiz sevis labāku Latviju un Zemi, kas to mīl un cer, ka tas ir iespējams.

Kāds ir šīs rakstu sērijas mērķis?

Ievadīt tajos izklāstītās idejas sabiedriskajā apritē. Aicinājums uz diskusiju, cerību un rīcību, ierosināt vēlamās izmaiņas: pārmaiņu aģentu darbību, izglītību pārmaiņām- izglītību PA.

Rakstu mērķis ir ,,kliegt'', ka XXIgadsimta pārmaiņas nav vienkārši ,,jāgaida'', bet ka par tām jāzin  un atbilstoši jārīkojas patreiz.

Raksts tapis rūpēs par Latviju. Bet Latviju, pirmkārt, ietekmē pārmaiņas globālā mērogā, bet tikai, otrkārt, iekšējie procesi. Tādēļ rakstu sērijā ar domu par Latviju ir tik liels īpatsvars tam, kas notiek uz Zemes kopumā.