E.TICĪBU KOKS.

Šeit rakstītais ietver pētījuma daļu, ko tradicionāli sauc par ,,Literatūras analīzi’’. Mans Ticību koka redzējums nav viengabalaina jauna mācība, bet drīzāk- būtiski aspekti, ,,jaunievedumi’’. Tādēļ tā izpratnei svarīga bija reliģiju, Dievatziņu viengabalaino mācību skatījums caur manu uzskatu prizmu.

Pati Ticību Koka teorija pilnīgāk izklāstīta cituviet.

Ticību Koka modelis un Ticības Koka redzējums (mācība) nav viens un tas pats. Modelis (zīmējums) izskaidro (ilustrē) tikai daļu mana skatījuma, bet, no otras puses, kā jebkurš simbols, nes ko vārdos nepasakāmo- ir plašāks par teoriju, kas ietvertā Ticību Koka redzējuma aprakstā.

 Ticību Koka modeli, kāds tas attēlots zīmējumā, saņēmu kā vīziju, kaut arī vēlāk tekstā šādu aprakstu par kristietības ,,ciltskoku’’ es lasīju E.Blavatskas grāmatā ,,Atslēga uz teosofiju’’, kurā teikts, ka var izsekot visu konfesiju un sektu ,,radurakstus’’, kur sektas ir mazie zariņi, kas attiet no lielajiem zariem- konfesijām, bet kopā tos satur stumbrs- Gudrības Reliģija. Es teiktu savādāk- Kristus, lai cik no Viņa tālu zari neaizmaldītos.

Ticības Koka modelī vēlos formulēt seno pamatpatiesību ikvienai personībai, ikvienai, kurš meklē un ir atradis Dievu:

,,Dzīves jēga tagad un glābiņš mūžīgai dzīvei tur, kur tu vēlies būt, ir Mīlestības vadība tavā sirdī.’’

F.KO DARĪT?

Mūsu cilvēkiem (savējiem) gan jābūt brīviem pārmaiņu aģentiem, gan jākļūst par mācītājiem, rabīniem, krīviem, zinātniekiem, kultūras un mākslas jomas urdītājiem, rakstniekiem, žurnālistiem, iet sociālajā jomā, ekonomikā, pārvaldē, gan klusiem domātājiem/lūdzējiem/meditētājiem. Tikai- vienalga, kurā amatā tu esi, jābīda Patiesība, Atmoda, pilnvērtīga attīstība- jāpilda sava misija, nevis ,,pasaules pasūtījums’’. Ko konkrēti darīt, uzzināsi mācoties garīgos likumus, Pārmaiņu, pilnvērtīgas attīstības teoriju un Atklāsmēs. Darot darbu, neaizmirst, kāpēc tu dzīvo.

G. Personiskā pieredze.

Lai iegūtu tiesības runāt par kādu reliģiju, mācību vai tautu, ir jābūt tajā iekšā: gan dzīvojot starp cilvēkiem, gan studējot Svētos Rakstus. Ne jau katrs, kurš ir klātesošs un lasa, ir iekšā- būtībā. Es esmu iekšā kristietībā un zaļā, ilgtspējīgas attīstības kustībā. Kas man dod tiesības rakstīt par pārējo?

Tieši tas, ka caur ilgi turpināties spējīgas izpratnes prizmu man ir bijusi iespēja mācīties un dzīvē caur ikdienas un reliģisko dzīvi, caur Skolotājiem iepazīt daudzas šeit minētās reliģijas/Dievatziņas. Es esmu iekšā reliģiju un ilgtspējīgas attīstības mijiedarbību daudzveidībā (integrācijā).

Esmu daudz laika pavadījis ar latviešu folkloristiem, piedalījies nedēļu dievturu nodarbībās, līdzdarbojies 4 latviskās Dievatziņas 3x3nometņu aktivitātēs, diskusijās, tautskolas ,,99Baltie Zirgi’’ nodarbībās un rituālos Drustos, apmeklējis Baltu garīgā mantojuma centru un Etnokosmoloģijas muzeju Lietuvā pie Molētas, piedalījies Rīgā zinātniskajās konferencēs ,,Baltu sakrālais mantojums’’, 2 gadus VAK Zaļās skolas nodarbībās Kuldīgā un citur klausījies par latviešu pasaku un tautasdziesmu simboliku utt. Piedalījos LU  NVO ,,Ētikas Tilts Latvijā’’ un LU Teoloģijas fakultātes konferencē ,,Globalizācijas laikmeta izaicinājumi latviešu garīgās satversmes vērtībām’’.

Daudz lasījis: tautasdziesmas, E. Brastiņu un citus autorus.  Tomēr- tās ir nepietiekošas zināšanas un pieredze, lai apgalvotu, ka esmu baltu Dievatziņas izpratnē iekšā.

Budismu esmu visdziļāk iepazinis Varanasi vietā, kur pēc Atklāsmes Buda pirmoreiz sapulcināja mācekļus un pasludināja savu mācību. Tur notika mistiska tikšanās un neizdzēšama saruna ar neparastu Skolotāju, kurš ir opozīcijā reālajam budismam kā faktiskai reliģijai, bet māca pēc Budas sākotnējās ,,neuzlabotās’’ mācības. Mistiska tāpēc, ka viņš it kā ne no kurienes man uzradās blakus un tikpat pēkšņi pēc sarunas izzuda, viņš runāja ne kā gudrības apguvis cilvēks, bet kā gudrības avots, ,,ar spēku’’. Viņš man pasludināja …evaņģēliju, ka Kristum ir taisnība, ka vienīgais ceļš pie Dieva ir caur Viņu- caur Mīlestību. Es tolaik vēl biju gandrīz pārliecināts ateists. Budismu esmu iepazinis  Nepālā un Indijā uzturoties starp tibetiešiem, apceļojot Tibetu, tās klosterus, runājoties ar mūkiem, individuāli piedaloties rituālos, personīgi diskutējot ar Latvijas budistiem, klausoties Dalailamas lekciju Rīgā. Esmu redzējis dzīvē un ,,teorijā’’ pētījis budisma saikni ar ilgi un noturīgi turpināties spējīgas attīstības ideju (koncepciju). Esmu izstudējis par Tibetas vēsturi un tās budisma ceļiem, Dalailamas grāmatas un citu literatūru. Tomēr- tās ir nepietiekošas zināšanas un pieredze, lai teiktu, ka esmu budisma izpratnē iekšā.

PSRS laikā biju PSRS- Nepālas draudzības biedrības aktīvists, tiku aicināts uz dažādiem nepāliešu (Nepālā pamatā ir hinduisms ar Šivu kā augstāko dievību) pasākumiem Maskavā: izstādēm, nodarbībām, Nepālas radio interviju, vadīju nepāliešu studentu ekskursiju uz kosmonautu Zvaigžņu pilsētiņu, kura laikā organizēju autobusā esošo latviešu dziesmu karus ar nepāliešiem. Jau toreiz ieguvu un izstudēju citiem nepieejamu literatūru par Nepālu, viņu reliģiju. PSRS laikā uzrakstīju literatūras pētījumu par Nepālu. Trīsreiz esot un arī uz savu roku apceļojot Indiju un Nepālu, esmu iepazinis hinduismu, tā pretrunas un atšķirības ikdienas dzīvē un tempļos, daudz runājis ar cilvēkiem, nedēļu esmu dzīvojis un mācījies Babadži ašramā Himalajos, ticies ar vientuļnieku- svēto, studējis dažādu no Indijas atvesto literatūru un Latvijā iegādātos hinduistu Svētos Rakstus. Esmu hinduistu vissvētākajā pilsētā Varanasi uz svētās upes Gangas Tempļu krastmalā vērojis gan svētos rīta apmazgāšanās/pamērcēšanās rituālus, gan kremēšanu, gan tām sekojošās jautrās nakts svinības templī pie Gangas. Esmu redzējis dzīvē un ,,teorijā’’ pētījis hinduisma saikni ar ilgi un noturīgi turpināties spējīgas attīstības ideju (koncepciju). Tomēr- tās ir nepietiekošas zināšanas un pieredze, lai teiktu, ka esmu hinduisma izpratnē iekšā.

Esmu dibinājis un vadījis Latvijas un Izraēlas draudzības biedrību, kas saņēma un izplatīja plašu informāciju par Izraēlu, ko arī pats izstudēju, liela daļa no literatūras bija par jūdaismu un starpreliģiskajām attiecībām, monoteisko reliģiju sadarbību Izraēlā un citur pasaulē. Šajā periodā bieži tikos un runājos ar Izraēlas vēstnieku un viņa vietnieku Latvijā, ebrejiem no Izraēlas un Latvijas. 5 mēnešus esmu studējis Jeruzalemē, daudz gan no mācību spēku personiskās pārliecības, gan teorijas uzzinot par ebreju tautu un tās nesaraujamo saikni ar jūdaismu. Nedaudz apguvu arī par islāmu gan nodarbībās, gan Islāma muzejā Jeruzalemē, gan apceļojot Palestīniešu Pašpārvaldes teritorijas. Esmu trīsreiz apceļojis Izraēlu ,,uz savu roku’’: ar busu, vilcienu, 2 nedēļas ar velo, 2 nedēļas ar vieglajiem auto (kā gids). Esmu redzējis dzīvē un ,,teorijā’’ pētījis jūdaisma saikni ar ilgi un noturīgi turpināties spējīgas attīstības ideju (koncepciju). Esmu uzrakstījis grāmatu ,,Izraēla. Ilgtspējīga attīstība’’. Īpaši mani pārsteidzis, cik ļoti tautas ilgtspēja gadu tūkstošos balstījusies uz garīgumu un nacionālo mentalitāti, vērtībām. Piedalījos LU tālākizglītības kursu seminārā ,,Ebreji Baltijā: piemiņas stratēģijas un perspektīvas’’.

Latvijā daudz iespaidus devušas vairākkārtējas sarunas divatā ar Latvijas virsrabīnu Nātanu Barkānu, kā arī muzeja ,,Ebreji Latvijā’’ vadītāju vēsturnieku Vestermani un līdzdalība Latvijas Ebreju kopienas pasākumos. Jaunu izpratni deva sarunas divatā ar mesiānisko jūdu rabīnu Latvijā un kopīgi kristiešu- mesianisko jūdu pasākumi- konferences Rīgā un Kuldīgā, līdzdarbošanās draudzē ,,Ciāna’’, kas lūdz par Izraēlu. Citu kristietības un jūdaisma izpratni deva daudzkārtējās sarunas ar mācītāju Agri Iesalnieku, kurš, pārzinot ivritu, savādāk skaidro gan Bībeli, gan kristietību, gan jūdaismu, neejot neviena pavadā. Esmu izstudējis vairākas viņa grāmatas un periodiskos izdevumus ,,Menora’’. Viņa viedoklis par kopējo reliģijās arī ir atšķirīgs un pamatots. Tomēr, jo vairāk zinu, jo ebrejs un viņa reliģija rada lielāku pietāti- atklājas milzīgi dziļumi. Un tu saproti, ka būtību nesaproti- kā iepazinis zemes virsmu nezini, kas ir dzīlēs. Nevaru teikt, ka esmu jūdaismā iekšā. Interese par Izraēlu man saistīta ar to, kādu lielu ietekmi tā atstāj un atstās uz pasauli, tieši un pastarpināti uz Latviju, šķēršļiem tās Garīgajai Atmodai kā arī iespējai izmantot Izraēlas pieredzi un pieeju.

Ceļojumos esmu daudzās zemēs redzējis, kā islāms ietekmē tautu ikdienas dzīvi, kas mani pozitīvi pārsteidzis, piemēram, viesmīlībā un atbalstā ceļotājiem daudz vairāk nekā kristiešu reālajā attieksmē izpaužas ,,Mīli savu tuvāko kā sevi pašu!’’, kā arī atbildība ģimenē, cieņa pret vecākiem cilvēkiem u.c., musulmaņu tautu un kultūru, pabijis mošejās. Nācaretē un Amānā (Jordānija) esmu ticies nopietnās sarunās ar arābu kristiešu ietekmīgiem mācītājiem, kuri darbojas islāma teritorijā, uzzinājis  priekšstatiem pretējas lietas par islāmu un kristiešu- musulmaņu sadarbību.  Taču neesmu ticies ar islāma Skolotājiem, lasījis Korāna tulkojumus. Esmu interesējies par islāma vēsturi un tās nozīmi. Tas ir pietiekoši, lai noraidītu vispārpieņemtos priekšstatus par islāmu.

Esmu bijis pasaules sikhu centrā-  Zelta templī Amritsarā Indijā, kur bijis dievkalpojumā Zelta templī, noklausījies lekciju un saņēmis vērtīgus materiālus, ko esmu izstudējis.

Esmu bijis pasaules bahajiešu centrā-  templī Haifā Izraēlā, noklausījies informatīvu stāstījumu un saņēmis vērtīgus materiālus, ko esmu izstudējis.

 

Esmu lasījis par neopagānismu Rietumeiropā, indiāņu ticējumu ,,otro dzīvi’’ mūsdienās, ceļojis pa maoru svētvietām Jaunzēlandē un runājies ar viņu neopagānisma tradīciju atjaunotājiem.

Spēcīgu iespaidu uz mani atstājusi saruna divatā ar neparastu garīgo līderi Pēteri Kļavu.

Esmu divreiz organizējis Latvijā ezotēriskās grupas, kas bija īslaicīgas, un vienreiz iesaistījies tautskolas ,,99Baltie Zirgi’’ organizētajā ezotēriskajā grupā Drustos. Esmu izlasījis literatūru par ezotērisku, ,,Dzīvo Ētiku’’ un teosofiju. Bet galvenais- pats  saņemu starpreliģiskās, starpreliģiski-zinātniskās Atklāsmes.