Garīguma princips Pārmaiņām unpilnvērtīgā attīstībā.

Garīgums- pilnvērtīgas attīstības modeļa centrā.

Tas ir temats, kāpēc garīgums ietverts manā mācībā par Pārmaiņām un pilnvērtīgu attīstību.

 Garīguma princips ir viens no diviem ilgi un noturīgi spējīgas attīstības pamata (paradigmatiskajiem) principiem (otrs- dzīvesdarbības princips: ,,Rīkojies saskaņā ar savu ticību, pārliecību!’’). Garīguma princips nosaka, ka iespējams tikai tāds  ilgi un noturīgi spējīgas attīstības modelis, kas balstīts uz garīgumu. Kā jau bija minēts, ka garīguma jēdziens ir plašāks par apzinātu Dieva likšanu par uzskatu un dzīvesdarbības motivācijas pamatu- garīguma principa būtība ir, kas ir tas, kas vada cilvēka, sabiedrības misiju: vēlme dot, vai ņemt- vai tas ir zaļais vai palīdzētājs nabagiem, cietušiem, apspiestiem utml., vai jauna zinātniska atklājuma vai lugas autors, vai skolotājs, vai NVO aktīvists- neatkarīgi no šī cilvēka saistības ar reliģiju. Pasaules vadošie ilgi un noturīgi spējīgas attīstības (sustainable development) modeļi balstīti, autora vārdiem (formulējot), uz cilvēka mērķtiecīgas darbības paradigmatisko principu. Pasaulē sākotnējais 1980-gadu klasiskais modelis ir balstīts uz jaunu dabas vides politiku, ko sasniedz ar morāles, vērtību, uzskatu radikālām izmaiņām+ programmu (Agenda21)+ starptautiskas vienošanās (samiti)/likumi, kad sabiedrības un lēmumpieņēmēju informēšanas (zinošo cilvēku darbība) par ekoloģiskās katastrofas draudiem, vides izglītības (izglītotāju darbība) rezultātā veidojas, sāk noteikt dzīves īstenību  (dominēt) tā saucamā vides apziņa. ANO šajā gadsimtā, pateicoties mazāk attīstīto valstu ietekmei, par vadošo izvirzās jauna vispasaules (globālā) sociālā politika (taisnīgums pieejai resursiem, cīņa pret nabadzību, slimībām utt.), ko būtu jāsasniedz ar jaunu starpvalstu politiku. Savukārt ES, ASV un citas attīstītās valstis šajā gadsimtā, īpaši kopš krīzes, ,,velk’’ uz  tautsaimniecības (ekonomikas) ilgtspēju, pat ilgtspējīga pieauguma (???) un gudro (smart) attīstību, kura balstās uz jaunām tehnoloģijām, ilgtspējīgas ražošanas/patēriņa īstenošanu un prasmīgi pārvaldītas ekonomikas. Jebkurš no 3 šiem valdošajiem  ilgi un noturīgi spējīgas attīstības modeļiem, kas balstīti uz cilvēka mērķtiecīgas darbības paradigmatisko principu, neizslēdz pārējo no trim (dabas vide, sociālais, demokrātiskais) modeļu virsuzdevumiem, bet redz to atrisināšanu caur sava galvenā (savas prioritātes) likšanu centrā- kā atslēgu uz pārējā atrisināšanu. Garīguma princips savā ziņā ir līdzīgs- tas nosaka, ka  ilgi un noturīgi spējīgas attīstība ir iespējama tikai pārveidojoties sabiedrības noteicošās daļas morālei un vērtībām, kas apvienotas ar zināšanām, prasmēm un personiskajām īpašībām (mentalitātes, rakstura), kas ļauj īstenot jauno ilgi un noturīgi spējīgas attīstības modeli- pilnvērtīgu attīstību. Garīguma principam jābūt pamatā arī pagriezienam no neilgtspējīgas attīstības uz pilnvērtīgu attīstību, kas var īstenoties kā vienlaicīga Garīgā un pilnvērtīgas attīstības Atmoda.

Kas nosaka autora jauno piedāvājumu (inovāciju)- paradigmatiskais garīguma princips  cilvēka mērķtiecīgas darbības paradigmatisko principa vietā? Zinātnes atziņas viens kritērijs ir eksperiments vai reālo procesu novērojums. Kopš 1980-tajiem, kad gan sabiedrības ietekmīgu daļu, gan starptautisko politiku iekaroja  ilgi un noturīgi spējīgas attīstības (sustainable development) ideja (koncepcija) un sākās cilvēku virzīta mērķtiecīga darbība, liela mēroga un ietekmes daudzveidīga darbība, mūsdienās- pēc 35-40 gadiem pasaule ir kļuvusi nevis ilgtspējīgāka, līdzsvarotāka, noturīgāka utml., bet palielinājušies uz katastrofu vedoši  procesi dabas vidē, dabas resursu iztukšošanās, saasinājušās sociālās problēmas (nabadzība, bads, bēgļi, AIDS, narkomānija u.c), izveidojušies jauni starptautisko militāro konfliktu perēkļi un ,,gruzd’’ iepriekšējie, radies vispasaules terorisms, nākuši klāt apzināti vai neapzināti lietoto jauno tehnoloģiju draudi utt., bagātās sabiedrības un valstis nav gatavas dalīties privilēģijās, lai dotu savu daļu pasaules problēmu risināšanā atbilstoši to negatīvajam ,,ieguldījumam’’ to izraisīšanā- nerezultatīvas galotņu sarunas (klimata pārmaiņas, verdzības un neokoloniālisma sekas u.c.). Secinājums- līdzšinējais pamats, uz kura balstīta  ilgi un noturīgi spējīgas attīstības (sustainable development) ideja (koncepcija), NEDER- jāmeklē jauns princips. Bet kas konkrēti neder? Esošo ilgtspējīgas attīstības modeļu neveiksmju pamats- nav mainījusies ,,cilvēka daba’’: sabiedrības (vides, sociālā taisnīguma, optimāla patēriņa) apziņa, tāpēc nepietiekoša ir gan vides aizsardzība, gan sociālo problēmu risināšana/pasaules mēroga taisnīgums, gan ,,nestrādā’’ ilgtspējīgs patēriņš.

•   atziņas otrs kritērijs, īpaši pētot nākotni, ir loģika, scenāriji. Pētot cilvēces attīstības gaitu tās centrā ir paradigmu maiņu un civilizāciju maiņu likumi. Plus gan  neparedzamas, gan paredzamas būtiskas (radikālas) pārmaiņas. Ilgtermiņā nedrīkst pagarināt (ekstrapolēt) tobrīd novērojamos (dominējošos) procesus. XX gadsimtā netrūkst iepriekš  būtisku neprognozējamu pārmaiņu piemēri politikā, tehnoloģijās, pārvaldībā, sabiedrības apziņā, ideoloģijās un reliģijās u.c. Autors to nosauc par Laika Ritumu, kas jāņem vērā ne tikai prognozēs, bet kas pierāda, ka nav iespējams cilvēkam (cilvēcei) izstrādāt un mērķtiecīgi īstenot programmu attīstībai gadsimtam (Agenda21). To jāaizstāj ar Zemes, cilvēces, tautu, indivīdu sagatavošanu neparedzamajiem un paredzamajiem draudiem un iespējām. Vai to var? Jā: pārmaiņu aģentu darbība, personīgās kompetences (radošums, nepadošanās līdz beidzamajam, zināšanas par pārmaiņu procesiem un to pārvaldību (izglītība pārmaiņām) utt.); infrastruktūras savlaicīga (preventīva) sagatavošana (globālam elektrības padeves ilglaicīgam pārtraukumam magnētisko polu būtisku izmaiņu: inversijas, džerks rezultātā, plūdu pārvaldība u.c.; vietējo ekonomiku savlaicīga sagatave attālinātas apgādes pārtraukuma (globālās un reģionālās tirdzniecības sabrukuma) gadījumā; tehniskās izstrādes medicīnisku, astronomisku un ģeoloģisku iznīcinošu katastrofu novēršanai vai cilvēces izdzīvošanai  utt. 

Kāds tam sakars ar garīguma principu? Gan neparedzamās, gan paredzamās konkrētās būtiskās pārmaiņas ir tikai varbūtība, tās notiks Laika Ritumā no cilvēces neatkarīgu apstākļu dēļ- kā (daudzu neprognozējamu apstākļu veiksmīga sakritība kā Latvijas neatkarības iegūšana un atgūšana XX gadsimtā) vai Katastrofa. Garīguma princips nosaka, ka Brīnuma avots ir Dievs, vai citu cilvēku izpratnē: energoinformatīvais lauks, smalkās enerģijas, ko ietekmē mūsu domas, lūgšanas (vai noziegumi!) u.c.skaidrojumi. Brīnumu ,,nevar no Dieva pasūtīt’’, bet (kā minēts iepriekšējā rindkopā).

Pēc paradigmu maiņu principa, kuras svārstās ,,no viena grāvja otrā’’, nākošajai paradigmai, kas aizstās mūsējo vajadzētu nomainīt postmoderno ,,patiesība nav- katram sava’’ ar kādu vienojošu ideoloģiju (pilnvērtīgas attīstības izpratne un apzināta īstenošana) un vērtību orientāciju (tā pilna ar vispārcilvēciskām mūžīgajām vērtībām: ar Mīlestību un vēlmi dot u.tml. centrā).Cilvēce nekad nav varējusi īstenot ,,jaunas sabiedrības’’ mērķtiecīgu izveidi: ne ar Dievu harmonijā dzīvojošu Israēlu (visas ciltis kopā) Apsolītajā Zemē pēc ķēniņa Zālamana, ne Kampanellas Saules pilsētu, ne brīvības un vienlīdzības sapni pēc (buržuāziskās) revolūcijas Francijā, neĻeņina- Staļina komunismu, ne Hitlera 3.-,,mūžīgo reihu’’, ne laimīgu sabiedrību ,,brīvības salā’’ (Kubā) vai pat Latīņamerikā (Če Gevara), ne Pol Pota ,,paradīzi’’, ne ilgtspējīgas attīstības sabiedrību, pasauli mūsdienās. Jauna sabiedrība- pēcpostmodernā var tikai īstenoties Laika Ritumā ,,pati no sevis’’- ierosināties (iniciēties) it kā no ārienes, ārpus Cilvēka prāta un gribas.Garīgums kā Atmoda no neilgtspējīgas attīstības uz ilgi un noturīgi turpināties spējīgu attīstību (sustainable development) var sākties vai nu kā Apgaismība, vai nu kā jaunas- atšķirīgas bērnu/jaunatnes paaudzes ,,rašanās’’ īsā periodā, vai nu dižkrīzes, kas tomēr nav iznīcinoša Katastrofa, rezultātā- kad patēriņa sabiedrība vairs nevar pastāvēt un cilvēkiem jāmeklē atšķirīga vērtību orientācija un morāle izdzīvošanai, jāizveidojas citam tautsaimniecības modelim, kura dzenulis nav peļņa, bet savu un līdzcilvēku vajadzību apmierināšana. Pagrieziens uz pilnvērtīgu attīstību var notikt gan Baltijas (kristalizācijas punkts, ,,pilotprojekts’’), gan Ziemeļvalstu, gan pasaules mērogā (katrai versijai savs pamatojums).

Pašreiz vadošie Latvijā, pasaulē ir procesi, kas ir pretēji ceļam uz pilnvērtīgu attīstību. Bet, kā jau bija minēts, esošie procesi bieži nav pagarināmi (ekstrapolējami) tālākā nākotnē, jo uz geosociuma (Zemes/dabas un cilvēces) sistēma ir pārsniegusi ietilpības (kapacitātes) robežas un vai nu pārveidosies (transformēsies) citā pilnvērtīgākā sistēmā ar cilvēces līdzdalību, vai sabruks (degradēsies) vienkāršākā (primitīvākā) sistēmā. Bet vai ir redzami asni (tendences) Pārmaiņām, Atmodai, pilnvērtīgai attīstībai? Jā. Latvijā: ziedojumu pieaugums, patriotisma pieaugums svētkos, samērā ātri un viegli ieviestā atkritumu dalītā savākšana, daudz neparastu bērnu, dažādu konfesiju sadarbība, gan kristiešu, gan ezotēriķu, gan baltu Dievatziņas ticīgo lūgšanas (atsevišķi) par Garīgo Atmodu utt. Taču šie procesi norit kā pretstraume, kā literāti saka, ,,gruzd zemdegās’’.

Tā visa avots ir garīgums.

Tāpēc autors paradigmatisko garīguma principu liek jauna, vienīgā reālā ilgi un noturīgi spējīgas attīstības (sustainable development) modeļa centrā. alternatīva tam ir degradācija nebijušas vispasaules Katastrofas(-u) (to domino efekts?)rezultātā, kuras rezultātā labākajā gadījumā cilvēce tiks atsviesta pirmsrūpniecības (pirmsindustriālajā) laikmetā, sliktākajā- izdzīvos dažas ciltis Amazones džungļos un Sahāras tuksnesī, ,,jogi’’ Himalajos.

 

 

Skatīt pie attēliem!!!

 

 

Pilnvērtīgas attīstības un Pārmaiņu centrā- garīgums.

 

 

vides aizsardzība           ilgtspējīga attīstība                                 pilnvērtīgas attīstības

Pirms 1972                  1987 ANO Bruntlandes                           paradigma

Stokholmas konf.         komisijas ziņojums                                 ierosina autors

                                                                                       Autora PA paradigmas modelis.

Autora zīmējums no maģistra darba.  IA modeļi.

Kreisajā pusē ar 1 zaļo līniju attēlota ilgtspējas- izdzīvošanas risinājumu meklēšana pēc ekoloģiskās katastrofas draudu apjausmas- vides aizsardzība. Vidējā zīmējumā parādīta vēlāk plaši izplatītā IA izpratne: ap centrālo zaļo asi- dabas vides problemātiku apvijušās sociālie (melnie) un ekonomiskie (zilie) aspekti. Labajā pusē attēloju šinī rakstā piedāvāto IA-PA modeli, kuras centrā- garīgais (sarkana līnija) aspekts, bet pārējie savijušies ap to. Īpaša nozīme nacionālajam, mentalitātes aspektam- dzeltens.