Būtisko XXI gadsimta Pārmaiņu un pilnvērtīgas attīstības

Mācības mērogs.

Kāpēc šī tēma par šo laiku un telpu?

 

 

Par jebkuru pētījuma tēmu jāparāda plašāks redzējums, lai nopamatotu tās izvēli.

Pētījuma/mācības laika- pārejas periods izvēle.

Pētot ilgtermiņa attīstību, jāatskatās uz likumsakarībām un notikumiem, kas būtiski attiecas uz šodienu un var noteikt nākotni.

Autors pārskatījis laika periodu no pēdējā leduslaikmeta, īpaši pēdējos 2 tūkstošus gadus ar skatījumu līdz mūsu laikmeta cilvēces vēsturē nebijušas Milzu Pārmaiņas sākumam nākotnē.  Konkrētais periods, uz ko attiecas pats pētījums un uz tā pamata izstrādātā Mācība, ir no šībrīža, kad (teo)geosociuma sistēma jau pārsniegusi ietilpības (kapacitātes) robežu, līdz Milzu Pārmaiņu sākumam. Autors to sauc par pārejas periodu. Tā laikā, saskaņā ar autora viedokli,  iespējamas:

-vai nu Pārmaiņas- Pagrieziens uz ilgi, noturīgi, dinamiski- līdzsvaroti turpināties spējīgas attīstības (sustainable development) modeli, kas balstīts uz būtiski atšķirīgu vērtību orientāciju un ētiku, zināšanām, no kā izriet atšķirīga dzīvesdarbība;

-vai nu degradācija- cilvēces atkrišana zemākā, primitīvākā stāvoklī.

Pārejas periods var arī nebūt un pašreizējās (teo)geosociuma sistēmas sabrukums (kolapse) uzreiz var pāriet Milzu Pārmaiņās.

Pētījuma/mācības telpas izvēles mērogi.

Jebkuram pētījumam pēc mēroga jāizvērtē tik liela telpa, kas būtiski atstāj sekas uz pētāmo objektu vai procesu, nevis tikai tā norises, seku īstenošanas vieta.

Telpu savai mācībai Autors apskata no Latvijas, Zemes un Visuma mēroga. Atšķirībā no pierastiem ilgtspējas pētījumiem, kas ietver tikai ekosistēmu un sabiedrību, atmosfēru un Zemes garozas virskārtu, autors iedziļinās Zemes ģeoloģijā līdz kodola procesiem un attālinās līdz Zemes magnētiskā lauka robežām, nereti skatot Zemi ar uz to dzīvojošajām būtnēm kā veselumu.

Taču otrs telpas mērogs ir Visums. To atšķirīgi no ilgtspējas aspekta autors skata 3 apakšmērogos:

-Saules sistēma (Saules vējš, asteroīdi);

- mūsu galaktika (Galaktiskā gada iespējamais jaunais etaps Saules sistēmai ieejot galaktikas blīvajos slāņos (aktivizējas ģeoloģiskie procesi uz Zemes, Saules vēja rekordstipri ,,šāvieni’’- materiālajā jomā; cilvēku zināšanu (intelektuāla)  apguves, radošuma, atklājumu spēju lavīnveidīgs pieaugums (jau kopš XIXgds.vidus), sabiedrības pārvaldes pilnveide, garīgās (vērtību, ētikas, motivācijas uz pilnveidi, kopējā, sadarbības meklējumi reliģijās u.c.)- garīguma (nemateriālajā) jomā;

-viss Visums: ilgtspējas atbilde ir nejaušības aspekta izslēgšana lielajos attīstības procesos (nav runa par dažādu debess ķermeņu ,,ikdienišķu’’ sadursmi); tad

-ja cilvēks** ir (unikāla) tikai  uz Zemes dzīvojoša radība, tad tas iekļaujas lielo attīstības procesu ,,sarakstā’’- varbūt pat tā virsotnē, tam ir kāda loma (misija Visumā?), tādēļ tas nevar tā vienkārši savas nesaprātīgās neilgtspējīgas darbības rezultātā aiziet bojā- cilvēces ilgtspēju nodrošina no ,,ārienes’’ lielās likumsakarības;

-ja arī citur Visumā ir citas cilvēces, tad mēs esam kādas lielākas cilvēču kopienas sistēmas sastāvdaļas, kurā valda mums nezināmas likumsakarības un mūsu ilgtspēju nosaka (determinē) lielā mērā tās. Tad klimata izmaiņu vai bioloģiskās daudzveidības problēmu nozīme ilgtspējā atkāpjas. Pamatjautājums, mūsu vieta cilvēču sistēmā.

Mācība pielietošanas ērtības labad sadalīta arī 3 līmeņos: personas (individuālais), Latvijas un Zemes/cilvēces, kā arī konkrēti parādīta to ciešā mijiedarbība un vienlaikus patstāvīgums (suverinitāte).

Mācība sadalīta arī sadaļās uz Pārmaiņu procesu ietekmīgākajām mērķgrupām: pārmaiņu aģentiem, ticīgajiem, zaļajiem, zinātniekiem, skolotājiem utt.

*Cilvēka būtība nav ārējā izskatā, pat ne materiālajā (bioloģisko, ķīmisko, fizikālo) un nemateriālajā (psiholoģisko, sajūtu, domāšanas u.c.) uzbūvē un darbībā (funkcionēšanā), bet faktā, ka cilvēks ir individuāla un sabiedriska būtne, kuram ir ķermenis (visticamāk materiāls- vielas vai lauka veidā), mainīga dvēsele (psihe, ego) ar vēlmēm, īpatnībām un likumsakarībām (psiholoģiskie likumi, vajadzību sistēma u.c.) un gars (vērtību noteicējs, pēc ticīgo uzskata- mūžīgā cilvēka daļa, kas radies no Laiku Sākuma (reizē ar Visumu) un iemiesojas (inkarnējas) cilvēka ķermenī ieņemšanas brīdī, bet pastāv arī ārpus tā (nemirst), gars ir cilvēka būtība, viņa ,,es’’. Gara izpausme ir sirdsapziņa. Cilvēkā atrodas ne tikai citi bioloģiski organismi, bet tajā vieta ir arī citām nemateriālām ,,būtnēm’’ (veidojumiem), bet īpašs ,,trauks’’- pēc ticīgo viedokļa, ir ,,dievišķajam garam’’, ,,dievišķajai dzirkstij’’, Svētajam Garam; ,,trauks’’ var būt gan tukšs, gan piepildīts.

Cilvēku vēl raksturo brīvā griba un brīvā izvēle.

No mums ārēji visatšķirīgākās būtnes un to sabiedrības Visumā jāuzskata par cilvēkiem un cilvēcēm, ja tās atbilst augšminētajiem nosacījumiem (kritērijiem).

title.