Kāpēc lai šī mājaslapa būtu noderīga dievturiem, latviskās Dievatziņas piekritējiem?

Daļa atbildes ir tekstā mērķgrupai ,,Ar Latviju sirdī''.

Zinu, ka dievturiem mans viedoklis par Bībeles, Labās vēsts pozitīvo lomu Latvijā ir pretrunā viņu mācības būtību. Bet ir tā, ka Latvijas nākotne, Atmoda nav iespējama ne bez latviskās Dievatziņas, dzīvesziņas, kas ir latvieša un latvju zemes (Latvijas) būtībā (bez tā nevar ilgi tauta pastāvēt), gan ne bez attiecībām ar Visvareno. Skarbi, bet, ja Latvijas Garīgās Atmodas vārdā mēs neizkāpsim no ierakumiem pret citu ticību cilvēkiem, Latvija izzudīs. Es esmu izkāpis. Un daudzi no Jums tēmes uz mani. Bet nav cita ceļa- jāsāk kopdarbs.

Agrāk, kamēr mūsu senči nebija Visvarenā (kuru pie visas ,,daudzdievības'' pazīst visu laiku viedie)  garīgajā laukā, bija uzspiesta Kristus- Mīlestības būtībai pretēja ,,reliģija'' (krustnešu un vācu mācītāju- baronu pakalpiņu, liekuļu darbība daudzejādā ziņā bija antievanģelizācija), mums pietika ar savu senču garīgo būtni, savu sargenģeli, sadarbību ar dievību pārstāvošajiem spēkiem un likumiem (Laima)- atrašanos savā daļēji noslēgtā garīgajā vidē- telpā. Taču patreiz it visā robežas nojauc ne jau cilvēks, bet tas notiek no Augšienes. Tādēļ atgrūst citus garīgos laukus (Bībeles, arī Austrumu mācību, ezotērismu) un tā piekritējus nozīmē nostāties pret Dievu, nolemt Latviju bojāejai. Latvijas izdzīvošana un pilnvērtīga attīstība, tās misijas izpilde pasaulē ir iespējama nevis noslēgtībā, bet kopdarbā Latvijā un ārpus tās ar tiem, kuru centieni ir nest Mīlestību, to īstenot Latvijā un uz Zemes. 

Dievturi! Kopjat savu, bet nevēršaties pret citu, ko Jūs nepazīstat. Bet vislabāk- centies iepazīt! Izlasi tekstus zem horizontālajām ikonā ,,Garīgums. Ticību Koks'' un īpaši- ,,Par kristietību". Galvenais- Latvijas izdzīvošanas un attīstības dēļ, Garīgās Atmodas dēļ sadarbojieties ar katru tik tālu garīgajā laukā, cik tālu jūs un viņi redzat kopējus mērķus, uzdevumus, konkrētas rīcības to īstenošanā, piemēram, par ģimeni, pret praidu. Un tādu saskares punktu ir daudz.

Būtu gandarīts, ja palasot mājaslapā nebūt ne tieši Jums, Jūsu pasaules uzskatam veltītajos tekstos tomēr jūs ieraudzītu arī citu uzskatu cilvēkos, viņu uzskatos Mīlestību, Latvijas un savas tautas mīlestību, arvien plašāku kopdarba tīrumu. 

 

Iespējamās nodarbību tēmas par Baltu Dievatziņu un tās saikni ar pilnvērtīgu attīstību.

Man ir savas zināšanas un viedoklis par visām šeit minētajām tēmām, bet uzskatu, ka zināšanas un jaunrade tajās man ir tik dziļas, pamatotas, lai šeit tās izklāstītu. Pie tā vēl jāstrādā.

• Baltu garīgās un ģeogrāfiskās izcelsmes (etniskā) vēsture (angl. ,,background’’).

• Baltu Dievatziņa un tās saistība ar ikdienas dzīvesziņu sendienās un līdz dzimtbūšanas atcelšanai:

-Mīlestība (vai tās trūkums) visā (atsevišķos Mīlestības veidos varbūt mazāk- uz kaimiņu, citu cilti/tautu utml.),

-uzskati par garīgo vidi- kā tas nosaka cilvēku attiecības savā starpā ciltī no garīgā skatupunkta,

-uzskati par garīgo vidi un cilvēka saikni ar to, īpaši par cilvēku attiecībām ar dabu: dabas resursu pietiekošu (optimālu) izmantošanu un pateicību mežam par kokiem, upei par zivīm utml., ,,atšķirt ošus praktiskam labumam un dvēselei’’, svētvietas- atslēgas biotopus, dzīvnieku/augu lietošanu uzturā, upurēšanu),

-tradīcijas, rituāli,

-mūku, klosteru (ašramu) sistēmas, kas dzīvo uz ziedojumiem, neesamība (kā baltiem tiek pildīts to uzdevums (funkcijas) par graujošā (destruktīvā) un ļaunā cilvēkos noturēšanu vismaz līdzsvarā, lai zeme un sabiedrība nesairtu?),

-ikdienas dzīves (dzīvesziņas) saistība ar Dievatziņu:

*sadarbība un savrupība (savs kaktiņš, savs stūrītis zemes),

*tieksme pēc labklājības un pielāgošanās/izdzīvošanas psiholoģiskās un praktiskās prasmes (pēdējā zaudēta labklājības sabiedrībās Eiropā, kaut daļēji atgriežas caur ilgtspējīgas attīstības kustību),

*atbildība par ,,savu kaktiņu, savu stūrīti zemes’’,

*patriotisms un lokālpatriotisms attiecībā uz savas cilts/tautas zemi un cilvēkiem (Kursu, Latgali utml., Latviju kopumā),

*attieksme pret darbu,

*attieksme pret ubagošanu (aiz nabadzības un aiz reliģiskās pārliecības kā Dienvidaustrumāzijas budismā),

*attieksme pret pienākumu,

*attieksme pret dabu praktiskajā ikdienas darbībā: mājsaimniecībā, lauksaimniecībā, medībās un zvejā, mežsaimniecībā, transportā,

*cilvēciskās attiecības ar līdzīgiem, kalpiem, kungiem, priekšniekiem (ieskaitot iztapību, augstprātību un lepnību, izrādīšanos, apmelošanu un nosūdzēšanu, ieriebšanu, (ne)viesmīlību (salīdzinot ar dienvidu tautām) vai tām pretējas izpausme- kas ir noteicošā (dominē?),

*palīdzības sniegšanu nelaimē nonākušiem tautiešiem (vai mūsdienās- citur pasaulē)- vai tās ierobežotais raksturs (salīdzinot ar latīņamerikāņiem vai ASV iedzīvotāju pretrunīgo attieksmi),

*piedošana vai atriebība, attieksme pret netaisnību,

*attieksme pret ģimeni: laulībām, dzimumattiecībām, bērniem (ģimenē un sabiedrībā kopumā), saviem vecākiem un vecākiem cilvēkiem sabiedrībā kopumā,

*ārēja (karā) un iekšēja pretošanās (ar garaspēku, garīgumu, folkloru, kultūru) pret tautas apdraudējumu: apspiešanu, okupāciju un asimilāciju, kas dīvainā kārtā cieši savijusies ar iztapību un sadarbību ar apspiedējiem (konformismu, kolaborāciju),

*raksturīgās atkarības un ieradumi vai to neesamība (alkoholisms, narkotikas u.c.).

• Baltu Dievatziņa kā sistēma garīgo līderu (krīvi, vaideloši, Dieva dēli) skatījumā un darbībā:

–uzskatu sistēma par garīgo vidi un cilvēka saikni ar to, īpaši par cilvēku attiecībām ar dabu un savā starpā ciltī, attiecībām ar citām ciltīm, pārvaldību ciltī, ,,cilts pasaules’’ izveidi (tās robežu noteikšanu un iesvēti piederībai ciltij) ienākot jaunā teritorijā,

-morāles uzturēšana ciltī,

-svētdarbība un šamanisms: tradīciju uzturēšana, veiksmes piesaiste un aizsardzība ciltij: totēmi, garu iesaiste, rituāli, pieslēgšanās energoinformatīvajam laukam

• Baltu Dievatziņa kā sistēma dievturu pašu un tās vērtētāja no pilnvērtīgas attīstības skatupunkta redzējumā:

-dievturu kustības izveide, atjaunošana un darbība mūsdienās, saistība ar pērkonkrusta politisko organizāciju, bet mūsdienās LNNK, ,,Tēvzemei un Bīvībai’’/LNNK,

-valsts (t.sk.Izglītības sistēmas), Baznīcas un sabiedrības attieksme pret dievturiem pirmās un otrās neatkarības gados, PSRS laikā un 3.Atmodā; sadursme (konfrontācija) vai sadarbība, ko ar savu pasaules uzskatu un tā izpausmes veidiem, rīcībpolitiku izraisa dievturu kustība valsts pārvaldē un sabiedrībā,

-zinātniskie un citipētījumi par baltu Dievatziņu (t.sk.folklorā, arheoloģijā u.c.),

-Dievs, Māra Laima- galveno dievu raksturojums,

-dievu panteons- citi dievi (spēki, gari): to mijiedarbības sistēmas raksturojums,

-baltu raksti- zīmes mūsu pašu un pasaules vēstures izpratnē (reliģijās un kultūrās),

-dievturu iespējamā loma latviešu tautas salīdzināšanās procesā pirms un Latvijas 4.Garīgajā un Pilnvērtīgas attīstības Atmodā [ietvert atsevišķi pie šiem punktiem].

• Folklora:

-ko pieņemts uzskatīt par folkloru- 2 pretējie skaidrojumi,

-tautasdziesmas (tautas kopējās uzkrātās zināšanas un pieredze, interešu un jaunrades izpausme),

-dainas (tautas garīgo zināšanu bagāža no baltu pirmssākumiem),

-pasakas gan kā audzinoši izglītojošs līdzeklis, gan tautas garīgo zināšanu bagāža no baltu pirmsākumiem,

-sakāmvārdi gan kā audzinoši izglītojošs līdzeklis, gan tautas garīgo zināšanu bagāža no baltu pirmsākumiem(piemēram, karmas likums: ,,ko sēsi, to pļausi’’),

-folkloras vērtības latviešu mākslā, tsk.tautasdejās, koros,

-folkloras loma 4.Garīgajā un Pilnvērtīgas attīstības Atmodā.

• Baltu senās dievestības atjaunatnes procesi, kustība un to nozīme mūsdienās Lietuvā un Latvijā, vienotu baltu centru izveide Lietuvā (Latvijā?).

• Latviešu Dievatziņa un tās saistība ar praktisko dzīvesziņu mūsdienās

*mājsaimniecībā: ilgtspējīgs (t.sk.energoefektīvs, no dabiskiem materiāliem, pašuzturošs un veselīgs miteklis, kas pareizi novietots vidē (āderu tīklā, attiecībā pret vēja, saules un koku ietekmi, ainavā), uzturs, citas preces;

*dzīvesveids (veselīgs?);

*pārvietošanās veids un attālums;

*sabiedriskā un politiskā darbība;

*rūpēs par savu/ģimenes, sabiedrības drošību;

*radošumu, pašpilnveidi, pašizteikšanos un atzinību;

*pārvaldes sistēma Latvijā (valsts un administratīvā) un prettautiskā valsts iekšpolitika pēc 3.Atmodas (valsts nozagšana), Krievijas karaspēka izvešanas nozīme, iekļaušanās ES, NATO, ANO, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijā (EDSO), Pasaules tirdzniecības organizācijā (PTO), Starptautiskajā valūtas fondā,

*rīcībpolitikās, īpaši videssaimniecībā (ūdenssaimniecība, atkritumsaimniecība, ķīmisko vielu aprite, klimata izmaiņu u.c.), nozarēs (lauksaimniecības un mežsaimniecības, transporta u.c.) un pārvaldes jomās (instrumentos): plānošana, finansēšana, likumdošana un tās kontrole u.c.

*ikdienas svarīgākajos lēmumos (likumdošana un rīcības) vai to nepieņemšanā.

• Baltu dzīvesziņas un Dievatziņas izglītības sistēma (gan atsevišķa, gan ieausta (integrēta) citur saturā); tai pretējā kosmopolītiskā un antinacionālā un antivērtību izglītība: gan formālajā, gan neformālajā izglītībā, ikdienas mācīšanās procesā no plašsaziņas līdzekļiem, ikdienas paša pieredzes utml. Esošā un vēlamā sistēma, šķēršļi tās ceļā.

• Baltu kopējā un latviešu tautas karma, nepieciešamā salīdzināšanās.

• Neopagānisma kustība pasaulē: procesi, to cēloņi, sistēma (sadarbība), tās ietekme pasaulē un uz Latviju, nozīme.

• Baltu Dievatziņas vieta un loma pasaules Dievatziņu un reliģiju sistēmā sendienās un mūsdienās.

• Baltu Dievatziņa un kristietība (gan no dievturu, gan no formālās (oficiālās, institucionālās) kristietības, gan Kristus sekotāju skatupunktiem).

• Baltu Dievatziņa un vēsture saistībā ar jūdu ticību un antisemītismu Latvijā un Lietuvā.

• Baltu Dievatziņas kopsakarības ar Austrumu reliģijām: hinduismu, budismu un atvasinājumiem (dzenbudismu u.tml.), apkopojošām (sintezējošām) reliģijām (bahaismu, sikhismu), kā arī ezotērismu. Grupas Latvijā, kas saauž (integrē) minētās reliģijas ar baltu Dievatziņu, to teorētiskais redzējums.

• Baltu Dievatziņa un vides un dabas aizsardzība un racionāla resursu izmantošana, ilga un noturīgi spējīga, līdzsvarota attīstība.

• Baltu Dievatziņas izpratne par personīgo un kopējo cilts (tautas) vainu (grēka, karmas, salīdzināšanās ideju skatījumā), kopējā latviešu tautas karma, nepieciešamā salīdzināšanās.

• Nacionālā faktora (aspekta) nozīme pilnvērtīgas attīstība modelī Latvijā un pasaulē (satur dabas vides, sociālo, ekonomisko, etnisko un garīgo faktorus), kas atvasināts no ilgtspējīgas attīstības (ilgi un noturīgi turpināties spējīgas, angl.sustain able) idejas (koncepcijas):

-nacionālais jautājums ir latviešu tautas un :

*Latvija un sava piederība Latvijai vieta cilvēku vērtību sistēmā (šajā jomā galvenais drauds sev esam mēs paši)- latviešu attieksme pret savu Latviju un piederību savai tautai, savas tautas garīgo (Dieva doto) un kultūras (cilvēku ,,radīto’’) mantojumu, tradīciju un rituālu sākotnējās būtības piemērotu īstenošanu mūsdienu apstākļos,

*daļēji no iepriekšteiktā izrietošie demogrāfiskie procesi: aizbraukšana no Latvijas, viesstrādnieki, zemais dabiskais pieaugums,

*latviešu valodas lietošana saskarsmē ar citu valodu lietojošiem Latvijas iedzīvotājiem vienlaikus noejot pa naža asmeni- nepatiku pret krievu vai angļu valodu, kas tiek uzspiesta, neaizstāt ar nepatiku pret cilvēku, kas to lieto, atbalstot minoritāšu un krievu (tā nav minoritāte Latvijā) patieso tautas garīgā mantojuma un kultūras vērtību iepazīšanu savā starpā un latviskajā vidē,

*faktiskā divkopienu sabiedrība Latvijāliela ,,piektā kolona’’, ko mērķtiecīgi cenšas un var sekmīgi izmantot Krievija Latvijas valsts iznīcināšanā vai vismaz latviešu dominējošās lomas sagraušanā.

*ilggadējs prettautisks valsts mehānisms,

*globalizācija un multikulturālisma kosmopolītiskā izpratne (interpretācija), tās uzspiešana politiskajām metodēm, cita iespēja (alternatīva: ,,Visu tautu nacionālisti, apvienojaties!’’, piemērs, latviešu dziesma- kataloņiem par himnu),

*latviešu nacionālo vērtību sistēmas un mentalitātes atbilstība ilgtspējīgas attīstības un pilnvērtīgas attīstības pamatprincipiem un praksei,

*to reālā klātesamība mūsdienu latviešu dzīvesdarbībā,

*pieredze Japānā, Vācijā, Izraēlā, Dienvidaustrumāzijā un citur garīguma un vērtību/mentalitātes ieaušanai tautsaimniecībā, lai panāktu ekonomisko lēcienu jaunos tehnoloģiskajos un attīstības plānošanas apstākļos,

* Ziemeļvalstu viedās attīstības modeļa samērojamība ar šeit minēto,

*Latvijas dabas vides un kultūrvides piemērotība modelim- Latvija biosfēras un kultūras rezervāts,

*iespēja īstenot ES ietvaros vai ārpus tās.

• Baltu Dievatziņa Latvijas 4.Garīgajā un Pilnvērtīgas attīstības Atmodā Latvijā.

•  Baltu Dievatziņa (Ziemeļ)Eiropas un Zemes mēroga Atmodā- īstenojot latviešu kā šībrīža izredzētās tautas misiju, kas mums uzlikta 3.Atmodas laikā.

• Baltu (latviešu) Dievatziņas un dzīvesziņas, to savstarpējo saikņu attīstība Latvijā priekšdienās un ieaušanās (integrēšanās) ar savu devumu kultūrā un pilnvērtīgā attīstībā nākotnes (pēcpostmodernās) cilvēces attīstībā.

• Latvija un Jaunais Laiks (aiz pilnvērtīgas attīstības posma robežām).

• Baltu Dievatziņa un dzīvesziņa Tavā dzīvesdarbībā.

Protams, tiešā tekstā baltu Dievatziņā un dzīvesziņā par lielāko daļu no šeit minētā (piemēram, energoefektīvs miteklis) nekas nav teikts, bet pastarpināti var atrast atbildes daudzos jautājumos, kur ir vērtību, ilgi un noturīgi turpināties spējas principu, pamatatieksmju, vispārēju tautas padomu pārkāpumi.