Kristīgās izglītības ,,standarts'' mūžizglītībā.

                                                                                        (no bērnudārza līdz pieaugušo izglītībai)

Izskatāmās tēmas (atbilstoši auditorijas sagatavotībai)

• Kas ir Dievs?

• Kā var zināt par Viņa realitāti?

• Kas ir ticība?

• Kas ir reliģija?

• Kas ir pestīšana?

• Kas ir grēks?

• Kā kļūt pestītam (atbrīvotam no grēka sekām- šķīstītam) un kā to var zaudēt?

• Vai Dieva Bērns (kristietis) var grēkot?

• Kādi ir posmi ceļā no neticības uz pestīšanu?

• Vai kristietim jāievēro baušļi?

• Kāda ir Labās Vēsts būtība?

• Kas ir Jēzus? Vai un kāpēc viņu vajadzētu saukt viņa vārdā- Ješua?

• Kāda bija Ješua Zemes dzīves Misija (primārais) un kas sekundārs no paveiktā? Primārs- Pestīšana un Labās Vēsts par to pasludināšana, bet pravietis, Skolotājs, dziedinātājs, brīnumdaris- sekundāri.

• Kā cilvēkam izvēlēties savu ticību plašā reliģiskā piedāvājuma klāstā? Kāpēc kristietība, kāpēc konkrēta konfesija?

• Kā viss ir radies: kosmoss, Saule, Zeme, dzīvība un tās formas, cilvēks kā bioloģiska būtne?

• Vai Dievs ir dusmīgs?

• Vai no Dieva jābaidās? Ko nozīmē ,,bīties Dievu''?

• Vai reāli pastāv citi dievi? Ko ar šo terminu ,,dievi' saprot? Vai tas ir kas reāli ietekmīgs?

• Ko nozīmē ,,elks''?

• Ko nozīmē jēdziens ,,svēts''?

• Ko Bībelē kurā vietā nozīmē Debesis (paradīze, garīgā īstenība, Dieva valstība) un debesis- atmosfēra, piemēram, pantā ,,Sākumā Dievs radīja debesis un zemi?

• Ko nozīmē Debesu valstība?

• Kas ir pasaule?

• Kas ir lūgšana?

• Kāds ir domu, lūgšanu spēks?

• Kā, kad lūgt?

• Kāpēc lūgšanas ne vienmēr piepildās?

• Vai ar rīcību-izvēlēm un lūgšanām var mainīt situāciju un savu likteni, vai- kā Dievs nolicis- tā būs?

• Kas ir Bībele?

• Ar ko Bībele atšķiras no citu reliģiju Svētajiem Rakstiem, tautu ticējumiem? (Ar Labo Vēsti, daudz ko no  pārējā ar interpretācijām var atrast citur)

• Kas ir Labā Vēsts? Formulējums!

• Vai Bībeli vienmēr jāizprot burtiski vai salīdzinoši tēlaini?

• Kā to interpretēt attiecībā uz pasaules, dzīvības, cilvēka Radīšanu?

• Vai Bībele ir pretrunā ar zinātni?

• Kas ir Dieva Vārds un Dieva vārds?

• Kāpēc Dievs Bībelē pieļauj ļaunumu, vēl vairāk- ebrejiem liek darīt tik daudz varmācības?

• Kāpēc Ješua liek saviem sekotājiem atraidīt ģimenes locekļus? Citi it kā pret ģimenes saitēm vērstie panti.

• Kā saprast Bībelē prasību pagriezt kreiso vaigu, ja sit pa labo (nepretošanās ļaunumam?)?

• Kāpēc neticīgajiem dzīvē bieži veicas un ticīgajiem jādzīvo pārbaudījumos?

• Kas ir Baznīca?

• Vai Baznīcai ir grēki un tai no tiem jāatgriežas?

• Vai baltu ciltīm XIIIgds.tika pasludināts Evanģēlijs?

• Kāda ir bibliska attieksme pret baltu folkloru, dzīvesziņu un Dievatziņu, pret dievturiem (to izveidē iesaistījās mācītāji)?

• Kādus pienākumus Dievs uzliek kristietim?

• Ko nozīmē ,,padarīt par mācekļiem'''visas tautas? (3 kristieša attīstības līmeņi: ,,zīdainis''\ jaunkristieši, māceklis un sadraudzes loceklis)

• Kāda evanģelizācijas prakse ir pieņemama un kāda- diskutabla?

• Kāda ir Ješua pestīšanas un Labās Vēsts nozīme no citu reliģiju skatpunkta (Ješua ir atbilde uz to mūžsenajiem jautājumiem)?

• Kāda attieksme un evanģelizēšanas pieeja no tā izriest? (sākt nevis ar citu reliģiju noliegšanu, bet parādīt to izvirzītos jautājumus, uzdevumus caur Ješua prizmu)

• Kāpēc Bībeles individuālie apsolījumi bieži nepiepildās? (Piemēram, tie nav doti ,,zīdainim'')

• Kas liturģijā ir balstīts Bībelē un kas cilvēku pieņemts? Kāpēc tieši atsevišķas Bībeles vietas liturģijā ir akcentētas un citas atstātas novārtā (piemēram, Ješua veiktā kāju mazgāšana)? Kāpēc liturģijā Bībeles teksts savādāk interpretēts (maltīte aizstāta ar Dievmaizīšu izdali, baptistiem- vīns ar sulu u.tml.)?

• Kāpēc Vecās Derības prasība ziedot desmito tiesu Templim pārveidojot attiecināta uz Baznīcu, bet citas normas uzskatītas ,,par ebreju vecu kārtību''?

• Kas ir Svētā Trīsvienība?

• Kas ir Svētais Gars?

• Kas ir Kristus un kas ir Ješua (Jēzus), kas Jēzus Kristus?

• Ko nozīmē Dieva Dēls un Dieva dēls?

• Ko nozīmē Vienpiedzimušais Kristus?

• Kā izprast Ješua  ,,ieņemšanu no Svētā Gara'' un piedzimšanu jaunavai?

• Kas valda uz Zemes: Dievs vai Sātans?

• Ko nozīmē Cilvēka uzdevums uz Zemes- valdīt pār dabu (pārvaldnieka, namtura loma)?

• Ko nozīmē kristība (ar ūdeni)?

• Ko nozīmē iesvētība (ar Svēto Garu)?

• Kas ir cilvēks (miesa, dvēsele, gars...)?

• Kad un kā rodas cilvēks? (no miesas, no vecākiem, radīts no Laiku gala...)

• Ko nozīmē ,,miesas augšāmcelšanās''?

• Kas notiek ar cilvēku pēc fiziskā ķermeņa nāves?

• Vai ebreji joprojām ir izredzētā tauta?

• Vai uz ebrejiem joprojām attiecas Bībeles apsolījumi vai kristieši kļuvuši par šo (visu, daļas?) apsolījumu mantiniekiem un Dievs ebrejus ir atmetis?

• Vai Izraēla joprojām ir Svētā Zeme un Apsolītā Zeme, pat ja politiskie notikumi ir pretēji?

• Vai kristiešiem jālūdz par ebrejiem un Izraēlu?

• Vai mūsdienās piepildās Beigu Laika zīmes? Kādas? Cik droši var par tām būt?

• Vai cilvēces ekoloģiskā katastrofa, kodolkarš, lielas komētas ietriekšanās Zemē vai cita globāla katastrofa var notikt saskaņā ar Bībeli- Beigu Laiku scenāriju?

• Vai ekumēnisms un starpreliģiskā sadarbība ir atbalstāma? Kāda?

• Kāpēc kristiešiem mēdz būt smagas slimības, invaliditāte; dziedināšana citreiz notiek, bet citreiz nē?

• Kā ticībai būtu jāietekmē dzīvesveidu, īpaši- veselīgu, videi draudzīgu, pilsonisku?

• Kāpēc citu reliģiju pārstāvju dzīve apliecina viņu ticību, bet to, kuri sevi uzskata par kristiešiem- bieži nē (pēc ,,augļiem būs pazīt'')?

• Vai Dievs atbalsta priecāšanos, dejošanu, vīna lietošanu?

• Vai Dievs atbalsta juteklisko mīlestību?

• Vai Dievs noteicis katram dzīvot savā zemē, piemēram, latviešiem Latvijā?

• Vai Dievs atbalsta demokrātiju, varbūt monarhiju?

• Vai privātīpašums ir svēts? Kam pieder viss uz Zemes?

• Vai Latvijā iespējama un nepieciešama 4.Atmoda- Garīgā (kristīgā) Atmoda?

 

Atbilžu sarežģītības līmeņi.

Daudzas atbildes var šķist vienkāršas, par tām ir streotipiski priekšstati. Uzn tieši tas ir visbīstamākais, ar ko var satricināt mūsu ticību. Maziem bērniem, izglītībā grūtiem (nevis kūtriem) ar to pietiek, bet pat mācīties sagatavotam jaunkristietim ir jāapgūst pamati tādā līmenī, lai aizspriedumu un informācijas pārbagātajā globālajā pasaulē viņu neaizvestu maldos ticības pamatjautājumos vai viņš, nespējot atbildēt, nepaliktu kaunā. Cilvēkiem, kas ir ceļā pie Kristus (vēl miesīgi), ir normāli kaut ko zināt, saprast elementārā līmenī, būt ,,zīdaiņiem'', bet ilgstoši palikt maza bērna līmenī ir infantīlisms- tas, kurš Kristu ir pieņēmis kā savu vadītāju, ir Viņa māceklis, kam jāsaprot pamatlietu būtība. ,, Ar jums, brāļi, es nevarēju runāt kā ar garīgiem, bet kā miesīgiem cilvēkiem, kā ar bērniem Kristus lietā.''. ,,Es jums devu pienu un ne smagu barību. To jūs nevarējāt panest, arī vēl tagad nevarat'' Pāvila 1.vēstule korintiešiem 3:1-2 ,,Esiet pilnīgi, kā jūsu Debesu Tēvs ir pilnīgs''. Mateja 5:48. Tas attiecas ne tikai uz morāli, bet arī uz sirdsgudrību un atziņu.

Piemērs. ,,Kas ir Bībele?''

1)Vienkāršā atbilde: ,,Dieva vārds. Absolūta patiesība. Grāmatu grāmata kā izglītības avots''. Un tā tas ir.

2)Angliski ir padsmitiem Bībeles tulkojuma versiju, arī specifiskās, piemēram, tiem, kas tikai klausās, nevis lasa, jo tad savādāka versija. Arī latviski atšķirīgi tulkojumi ar atšķirīgiem akcentiem, atsevišķās ļoti nozīmīgās vietās pat veidā, ko var saprast pretēji. Tā saucamā mācītāju Bībele katram pantam satur dažādas, pat padsmitiem versiju. Es lasu 5 dažādas Bībeles versijas 3 valodās, uz dažādiem eksistenciāliem jautājumiem, piemēram, pantos, kur atsevišķās latviskās versijās minēts vārds ,,bezdievis'' ir būtiski atšķirīgas atbilžu interpretācijas.

3)Mācītāji, reliģiskā literatūra daudzus pantus interpretē būtiski atšķirīgi, sabiedrībā par tiem priekštati, kas varbūt neatbilst Būbelē ieliktai tā laika jēgai, piemēram, par to, ja sit pa labo vaigu, jāpagriež kreisais, Nepretošanās ļaunumam, apsolūta pazemība- tipiska izpratne. Bet tālaika Izraēlā cilvēkam parasti labā roka bija aizņemta ar ieroci vai nesamo, viņš ātrumā varēja iesist tikai ar kreiso pa pretimstāvētāja labo vaigu. Tādēļ arī sods par sišanu pa kreiso vaigu bija daudz bargāks. Varbūt Jēzus šajā pantā grib akcentēt: pārbaudi, vai tās bija ātras dusmas pret tevi vai naids, kura dēļ pretimstāvētājs noliks mantas un sāks kauties, būs gatavs saņemt lielo sodu par sišanu pa labo ausi. Šis piemērs arī parāda, cik svarīgi ir zināt tālaika ebreju, visa šī reģiona kultūru, ticējumus, saimniecisko darbību (,,kamieļa acs'' ir tehniska ierīce), dabu, lai mēs Bībelē izlasīto nesagrozītu- lai tā mums būtu patiesība. Bet pilnīgi no tā izvairīties nevar, katram būs sava interpretācija, varētu teikt- katram sava subjektīvā Bībele, ko viņš/viņa saprot/izprot lasot

4)Gan Vecā Derība (ebreju Tora), gan Jaunā Derība vairākkārt mainīta ne tikai izslēdzot, mainot pantus, bet arī konceptuāli mainot viedokli (piemēram, jūdiem) ar oficiāliem lēmumiem, dažreiz ar dažu balsu starpību balsojot (Nīkaja koncils u.c., kā var būt tā ka sākot ar noteiktu datumu agrākā Absolūtā Patiesība nav spēkā, bet ir cita), gan vēsturiski zināmos pārrakstīšanas viltojumos, gan kļūdās, gan it kā uzlabojumos (piemēram, bauslī par savu tēvu un māti sākotnēji esot bijis bez vārda ,,savu'' tātad tas būtu adresēts ne tikai bērniem, bet arī vecākiem- atbildība par savu vecāku lomas izpildi, apkārtējo respektu tad, ja kāds pilda mātes/tēva lomu (brīvstundas darbā u.tml.). Nav saglābājie neviens sākotnējais pareizais Bībeles variants. Dažādiem Bībeles tekstiem pieejami dažāda vecuma rokraksti. Bet kopumā daudzas Bībeles patiesības dažādos tekstos ir līdzīgas, tās ir daudzos pantos, Torā (Vecajā derībā), kur burti atbilst skaitļiem), esot iekodētas slepenās patiesības (formulas).

5)Bībelē ir daudz loģisku pretrunu. Atslēga to izpratnei ir komplementaritātes princips- pretēju taisnību savietošanas pieeja

6)Bībele daudzviet ir it kā kliedzošā pretrunā ar zinātni. Nav divas Patiesības: zinātniskā un reliģiskā. Ja mēs Bībeli interpretējam līdzībās (arī Jēzus tā runāja), tad aizvien jaunas zinātniskās hipotēzes, pat paradigmas, kas balstās uz jaunākiem datiem par kosmoloģiju, dzīvības, cilvēka izcelšanos un attīstību (kreacionisms, katastrofisms u.c.) apstiprina Bībeli.

7)Dažkārt cilvēki noliedz vēstures un citus faktus, sakot- tas nav Bībelē, piemēram Lācara, ko Jēzus atdzīvināja, 30 gadus kalpošana Larnakā (Kipra) par bīskapu, Jēzus dzīve Bībelē neaprakstītajā periodā, un beigu beigās, viņa vārda Ješua tulkošana dažādās valodās, kā arī tulkojot Bībeles Israēla Svēto- Visaugstāko ar senbaltu terminu ,,Dievas'' kurā toreiz bija baltu Dievatziņas saturs, , jo tā Kunga vārds ir svēts un nemaināms, kas varbūt nebūtu pieļaujams;

8)Neskatoties uz visām šīm lietām, kas var rasties, to, ka Bībele ir Patiesība, parāda tās spēks (ietekme) un tajā saņemtās pareizās atbildes, ja to uztver nevis dogmatiski, bet ,,lasa Garā'’- Svētā Gara vadībā. Nav nevienam tulkotājam pieejams viens Bībeles pirmdokuments- orģināls (tā vietā daudzi manuskripti), bet tāds ir pie Dieva. Es ticu šai Bībelei kā absolūtai Patiesībai.

Lūk, cik komplicēts var būt skaidrojums, ka Bībele ir Dieva vārds un Patiesība.

Un tā pat ir ar citām atbildēm, kas šeit minētas, par kurām man ir Bībelē, vēsturē, citās zinātnēs, Atklāsmēs balstītas atbildes.

Bībeles izpratnes atslēgas.

Vēlos dalīties pieredzē par savām Bībeles izpratnes atslēgām.

• Svētā Gara vadība.

• Lasīšanas/studēšanas motivācijas: pašpilnveide un nesavtīga došana.

• Bībeles izpratnes judaiskā (ivrīta koda) atslēga (,,daļa’’ no Debesu valstības atslēgas, ko Ješua nodeva Pēterim).

• Bībeles zinātniskais pamatojums.

• Komplementārisms- kā saskatīt papildinošo, vienojošo ,,pretrunās’’.

• Zināšanas par Bībeles tapšanas laika un vietu dabas un kultūrvēsturiskajiem, tautsaimnieciskajiem, etniskajiem utml.apstākļiem.

• Bībeles redzējums pasaules reliģisko/Dievatziņu kopējā ,,ainā’’ Bībeles tapšanas laikā un mūsdienu izpratnē: par Dievu un Debesu valstību, cilvēka/tautu dzīves jēgu un misiju, vispārējiem (universāliem) garīgajiem likumiem, visa radīšanu, izcelšanos, Zemes/civilizāciju pagātnes pagriezieniem.

Bībeles izpratnes principi.

Vēlos dalīties pieredzē par saviem Bībeles izpratnes principiem.

1)Izvēles- krustojumu princips.

Dievs nenosaka ne cilvēcei, ne tautai, ne dzimtai, ne cilvēkam vienu iespējamo ceļu. Ik pa brīžam priekšā ir krustceles, kurās, atbilstoši izvēlei, tālāk dodas pa vienu vai otru Dieva noteiktu ceļu, sagaidot konkrētas sekas; un tā līdz nākošajam krustojumam. Šis princips novērsīs daudzas Bībeles teksta šķietamās pretrunas, nepiepildītus apsolījumus, lūgšanas utt.

2)ADRESĀTA, vietas un laika princips.

Bībeles lasītāji kādu pantu bieži visu attiecina uz sevi, uz kristiešiem kopumā, lai gan tekstā skaidri iezīmēti uzdevumu, apsolījumu, lūgšanu utt. piepildīšanās ADRESĀTI (vai to mantinieki): viss Israēls (tauta, kas ienāk Apsolītajā Zemē,), jūdu cilts, pravieši, priesteri, Dieva/Kristus meklētājs, jaunkristietis (,,zīdainis’’), māceklis, konkrētie Jēzus mācekļi (vēlāk apustuļi), jebkurš cilvēks vai tauta.

3)Teksta, konteksta un Bībeles veseluma princips.

Bībeles citāts jāsalīdzina ar tekstu tuvējos pantos, lai izprastu kontekstu. Lai saprastu, jāzin ebreju mentalitāte, Bībeles laika tradīcijas, uzskati (pat tolaik reģionā, pasaulē kopumā), tālaika dabas un saimnieciskie apstākļi, tehnoloģijas, dzīvesveids. Piemēram, var padzīvot starp ganiem Turkmēnijā, jo Izraēlā seno ganu ikdienu neatradīsi, bet tur daudz ko var apskatīt Bībeles parkā Neot Kedumin. Visgrūtākais- jāpārzin visa Bībele un jāsaskata atsevišķu, pat dažādu, īpaši pretrunīgu rakstu vietu kopsakarības, piemēram, jautājumā, vai ebreji ir patreiz Dieva atmesta vai joprojām izredzētā tauta (atslēga ,,Jeremijas 18:7-10)

4)Klātbūtnes (antropoloģiskais) princips.

Lai izprastu kādas tautas, kādas ticības būtību, jādzīvo šo cilvēku vidū, jābūt labvēlīgam, jākļūs par vienu no savējiem, vienlaikus saglabājot ,,skatu no malas’’.

5)Pretrunu savietojamības (komplementaritātes) princips.

Bībeles patiesuma apšaubīšanas pamats nereti ir it kā tajā esošās pretrunas: pretējais dažādās teksta vietās un nesakritība ar dzīvi: savu pieredzi, pat vēsturi, piemēram, Jēzus atgriešanās termiņš. Tas nomāc arī pārliecinātus kristiešus. Sekojot visiem šeit izklāstītajiem principiem pretrunas pazūd. Pretējas ,,patiesības’’ ir savietojamas gan Bībelē, gan zinātnē, jo ir tikai viena Patiesība (un tā nav pie mums).

6)Svētā Gara princips.

Ne tikai Bībeli jālasa, bet jebkurai mācīšanās un jaunradei jānotiek  lūdzot Svētā Gara klātbūtni.

7)Garīguma princips.

,,Jēzus ir atbilde!’’ Uz visu laiku ticību, mācību, zinātnes pamatjautājumiem. Kristīgās sistēmas iekšienē nevar novērtēt Viņa nozīmi, pat Viņa vārdus, ja nezin savas zemes, Bībeles tapšanas laika un mūsdienu garīgo mantojumu, zinātnes atklājumus un to skaidrojumus.

8)Bērna (vienkāršības, paradigmatiskais) princips.

Gan Jēzus zemes dzīves laikā, gan mūsdienās, Viņš  vai Tā, ko dēvē par Dievmāti, parādās un dod vēsti bērniem vai vienkāršajiem cilvēkiem, jo mums nepieciešamā pamatvēsts ir vienkārša, bet trenēts prāts to nevajadzīgi sarežģī vai nepieņem, jo tā būtiski atšķiras no pieņēmumiem- ir paradigmatiski jauna. Arī mācoties Bībeli jāredz cauri vienkāršā vēsts Tev, jo Tavam dzīves uzdevumam tā ir vienkārša. Daudzi vienkāršie cilvēki ieies mūžīgajā dzīvē, kamēr teologi paliks ārpusē ,,diskutēt’’.

9)Skolotāju princips.

Izglītošanās laikā svarīgi ir lielie Skolotāji, tomēr ne kā Austrumu guru, kas prasa beziebildumu sekošanu (jo pie katra ir tikai Patiesības daļa), bet kā gidi. Mums ir tikai viens Skolotājs- Kristus un caur Viņu- Svētais Gars.

10)Tulkojuma princips.

Jālasa vairākas tulkojuma versijas vairākās valodās, lai labāk izprastu neviennozīmīgos Bībeles pantus.

11)Mīlestības princips.

Ja Tu mācies Bībeli, esi Baznīcā, lai SEVI izglābtu, tad Tev vēl jāpārdzimst. Ja Tu visu to dari, lai dotu citiem, nevis garīgā egoism dēļ: gūtu pestīšanu, dvēseles mieru, vietu, kur ustices piederīgam u.tml., tad Tevi vada Kristus- Mīlestība.