Jūdu (ebreju) loma Latvijas nākotnei.

Izraēlas un jūdu jautājums saistībā ar Latviju.

Mana pievēršanās jūdu tēmai kopumā un Latvijā ir saistīta nevis dēļ ebrejiem, lai viņi saņemtu kādu morālu vai materiālu gandarījumu, nevis dēļ viņu globālās bibliskās vai ekonomiskās, politiskās lomas, bet dēļ latviešiem un Latvijas. Mūsu vaina, dēļ kuras kā vienu no iemesliem mēs nevaram dabūt svētību, ir jūdu jautājums: holokausts uz mūsu zemes ar mūsu tautiešu iesaistīšanos, antisemītisms pirma tam un līdz mūsdienām. Ļoti briesmīgi un sarežģīti (komplicēti) ir tas, ka dažādas pakāpes teorētisks antisemītisms un emocionāls naids vada (kā varam lasīt internetā) īstenus Lavijas patriotus, kustības, kas cīnās par Latviju. Šis apstāklis šī  baļķa no svētības durvīm durvīm novelšanu padara īpaši grūtu, bet tas ir jānoveļ un tikai ar Dievpalīgu- Bīnumu mēs to varām. Bet šo mērķi, kas saistīts ar Latviju, nevar atraut no abiem pirms tam minētiem.

Bībelē teikts; ,,Es svētīšu tos, kas tevi svētī un nolādēšu tos, kas tevi nolād... '' 1.Mozus 12:3!   Latviešu tauta ir nolādējusi ebrejus  ar antisemītismu, ar iesaistīšanos holokausta īstenošanā, ar to, ka nacisti varēja izvēlēties Latvijas zemi kā piemērotāko Eiropas ebreju nogalināšanai (pretējs piemērs Dānija, kur gan karalis, gan vienkāršie cilvēki nacistu okupācijas dienās izgāja ielās ar jūdu simbolu Dāvida zvaigzni uz apģērba, masveidā cēla ar laivām ebrejus pāri uz Zviedriju).

Bet Dievs dod iespēju arī katram cilvēkam, katrai tautai nomazgāt savu grēku caur grēkatziņu, nožēlu, piedošanas lūgšanu un atgriešanos no tā (mūsu gadījumā- antisemīsma izravēšanu).

Jūdu (ebreju)/Izraēlas jautājums mums Latvijā ir ļoti būtisks, jo saskaņā ar Bībeli Dievs nolād tos, kas vērsušies pret ebrejiem, un svētī tos, kas šo tautu svētī. Nav notikusi latviešu tautas un Baznīcas Latvijā salīdzināšanās par holokaustu uz Latvijas zemes (ir tikai ,,elementi’’: prezidenta Gunta Ulmaņa atvainošanās Jeruzalemē, dažu kristīgo draudžu uz lūgšanu par Izraēlu un jūdiem darbība), joprojām dzīvs, īpaši nacionālpatriotu vidū, slēptais antisemītisms, bet Baznīcā dominē jūdu aizvietošanas ar kristiešiem apsolījumu saņemšanai teoloģija. Attieksmei pret jūdiem, patīk tas vai nē, joprojām ir īpaša vieta pasaules garīgajā sistēmā. Bez salīdzināšanās ar viņiem un atgriešanās no antisemītisma Latvija nav dabūjusi un neatgūs tādu svētību kā pirmās neatkarības laikā. Tiesa, tam vēl ir vairāki citi garīgi priekšnoteikumi- salīdzināšanās morālē, uzskatos un darbos citās izšķirošās jomās (skat.ikonu ,,Salīdzināšanās’’). Izšķiroši tas ir gan tautai, gan Baznīcai. Bez tā rezultātus nedos Latvijas 4., Garīgā  Atmoda (tautas Dievatziņas, ezotēriskā, kristīgā- pēc katra izpratnes), nebūs vēlamais rezultāts- Pagrieziens uz PA, kas izšķirs tautas likteni.

Papildus minētajam, mums ir daudz ko mācīties no ebreju tautas un no Izraēlas valsts Latvijas ilgi un pilnvērtīgi turpināties attīstībai.  Jūdu Svēto Rakstu redzējums ir atslēga Bībeles Vecās Derības svarīgāko (eksistenciālo) pantu izpratnei- gan indivīdam, gan Latvijai. Vienlaikus ar latvisko Dievatziņu un pasaules (globālo) Austrumu/ezotērisko redzējumu kristīgajai, jūdaismā balstītai Bībeles mācībai ir nozīmīga loma Latvijas garīgajā sistēmā, tās ietekmē uz visu dzīvi. 

Latviešu valodā, runājot par mūsdienām, terminu ,,ebreji'' attiecina uz tautu, bet ,,jūdi''- uz jūdu reliģijas ticīgajiem. Savukārt pēc ķēniņa Zālamana, kad toreizējās Izraēla 12ciltis sadalījās, par jūdiem sauca tos, kuri dzīvoja Jūdejā, ap Jeruzalemi, bet uz ziemeļiem Samarijā dzīvoja izraēlieši. Savukārt mūsdienās izraēlieši ir visi Izraēlas valsts iedzīvotāji, gan ebreji, gan neebreji, izņemot Palestīnas Pašpārvaldes teritorijā dzīvojošos. Šinī rakstā ar terminu jūdi domāta ebreju tauta, tās loma, liktenis saskaņā ar Bībeli, kuras pamats ir jūdu reliģija.

Saskaņā ar Bībeli ebreji ir izredzētā tauta un pārkāpumi pret to ir bieži smagi skāruši to izpildītājus, tās zemes un tautas. To pierādījusi sena un nesena vēsture: kaut vai Vācijas sagrāve un PSRS karavīru vardarbība pret vāciešiem, Staļina mokpilnā nāve pēc pretebreju kampaņas uzsākšanas PSRS, boļševiku režīma izraisītais bads Ukrainā un pretebreju grautiņi tur pirms tam u.c. Protams, daudzus piemērus var norakstīt uz sakritību, bet galvenais arguments ir ticība Bībelei.   

Pastāv daudzi mīti, ko izmanto, lai vērstos pret ebrejiem. Daudzi no tiem nopietnam cilvēkam mūsdienās ir acīmredzami muļķīgi. Bet kā ar domu, ka jūdi valda un grib valdīt pār pasauli, ar ,,Ciānas gudro protokoliem''? Šo sacerējumu, kā noprotu no pētījumu rezultātiem, ir mūsdienās atzinuši par viltojumu. Bat kā ar tā saturu? Tiešām, ebrejiem ir ļoti liela finansu, ekonomiskā ietekme pasaulē, viņu bizness ir īpaši sekmīgs. Viņi izmanto savstarpējo sadarbību, solidaritāti, lai to ,,bīdītu'' gan tautsaimniecībā, gan politikā, gan Izraēlas interesēs.  Viņiem ir liela politiskā ietekme daudzās stiprās valstīs un starptautiskās organizācijās gan atklātajā, gan slepenajā politikā. Bet šī vara nav visaptveroša. Milzu loma ir musulmaņu sadarbībai, Eiropas izcelsmes tautu apdzīvoto valstu laicīgajiem darboņiem un kristiešiem, kur vēl Ķīna, Japāna (arī starptautiskā biznesā savstarpēji atbalstošas, ne konkurējošas (solidāras) firmas), jaunie spēlētāji: Indija, Brazīlija un citas nepievienojušās zemes. Ar vien ietekmīgāks spēks ir starptautiskā noziedzība (bez nacionalitātes) un starptautiskais terorisms (pārsvarā ar islāma motivāciju, bet ne tikai), antiglobālisms. Pat, ja kādām slepenām ebreju organizācijām ir bijis vai ir plāni iekarot pasaules kundzību, tas nav reāli. Un nekādā ziņā par to nedrīkst nosodīt visu tautu, Izraēlas valsti. Ja jau ebreji būtu tik visuvareni, kāpēc visā pasaulē plašsaziņas līdzekļi veido negatīvu Izraēlas tēlu, bloķē pozitāvas ziņas par šo valsti?  

Pasaulē atbalsts jūdiem uz Izraēlai ir balstīts uz 3 mērķiem:

a)politiski- ekonomiskais- sakarā ar tās ģeogrāfisko stāvokli un no tā izrietošo lomu ar naftu bagātajā Tuvo Austrumu musulmaņu reģionā,

b)ņemot vērā ebreju (diasporas) ietekmi (īpaši ASV),

c)kristīgi bibliskā izpratne par ebreju atgriešanos Izraēlā un mesiānisko jūdu kustību kā Beigu Laiku pareģojuma piepildīšanas sākumu un nepieciešamību to kā Dieva plānu veicināt, tajā salīdzināties ar pārkāpumiem pret jūdiem, kristietības judaisko sakņu atjaunošana.