Garīgums un pilnvērtīga attīstība.

Garīgums, pie tam koncepcijas centrā, cerības un risinājumu garīgajā līmenī pamatā ir galvenais, kas padara PA mācību būtiski atšķirīgu no citiem IA modeļiem, jaunu ilgi un noturīgi turpināties spējīgas attīstības pamatatziņu (paradigmu).

Šāds pilnvērtīgas attīstības ceļš var būt tikai pēc ,,grūdiena'' no ārienes, nevis cilvēces izdomēts un ieviests. Bet nav arī ,,jāsēž rokas klēpī salikušiem''. Šīs paradigmas īstenošanā ir 2 paradigmatiskie principi (garīguma princips un dzīvesdarbības princips), to vienlaicīgas ,,lietošanas'' nepieciešamība, kā arī 4 paradigmatiskās pieejas (skat. maģistra darba publikāciju publikāciju):

1)ierosināšanas no augšas (iniciēšanas: Skolotāju, Latvijas Pilnvērtīgas attīstības centra,  Latvijas Pilnvērtīgas attīstības institūta un/vai Latvijas Pilnvērtīgas attīstības izpētes, demonstrācijas un izglītības centra)  un ierosmes (vietējie iniciatīvas centri) no apakšas pieeja;

2) atbalsta (koordinācijas centrs, kopprojekti, metodoloģija, nodarbību vadītāji izglītībā) pieeja;

3)izglītības (saplūsmē ar darbību: mācīties darot un darīt mācoties);

4)sadarbības (pārsvars pār konkurenci) pieeja pārmaiņu aģentiem, viedo un Vecajo padomēm, kustībām, vadītājie (līderiem).

Garīguma princips

Garīguma princips nozīmē, ka problēmu, draudu cēloņus un risinājumus meklē ne tikai materiālajā līmenī, bet arī atbilstībā garīgajiem principiem, likumsakarībām, paļaujoties uz garīgo Autoritāti. (Garīguma sapekts PA ienāk nevis caur reliģiziotāti, bet vērtībām , ētiku, tādēļ šādā izpratnē pieņemams un izprotams arī neticīgajiem, bet ko, kā uzskata ticīgie, nosaka Dievs. Teoloģiskā terminoloģijā tas tiek saukts par personīgām attiecībām ar Dievu, kā Viņš vada cilvēka ētiku, domāšanu un rīcību, citā plānā atstājot reliģiskos ieradumus, tradīcijas, pat teorētiskos uzskatus, piemēram, kosmoloģijā. Daudzās reliģijās, Dievatziņās, mācībās pamatvērtības, ētika ir daudzos jautājumos līdzīgi. Garīguma princips sīki pamatots teosofijā (gan nelietojot šo terminu).

Garīgums PA jēdzienā ienāk sekojoši:

0)Tiek atzīta garīguma prioritāte, lai būtu ilgi un noturīgi turpināties spējīga attīstība;

1)No ārienes (ticīgajiem Dievs) tiek iniciētas Pagrieziens uz pilnvērtīgu attīstību: Brīnums (sabiedrības vides apziņas, vērtību būtiska maiņa), Atmoda, diežkrīze vai Katastrofa (vai no pēdējiem-  Zeme, cilvēce pasargāta), vadība,  

2)Garīguma princips ir pietiekoši ietekmīga daudzuma personību dzīvesdarbības pamatā;

3)Garīguma princips ir pietiekoši ietekmīgs nozaru, vietējā- administratīvā, valsts un starptautiskās politikas, arī tautsaimniecības, uzņēmējdzarbības pārvaldībā;

4)Latvijas priekšrocības  kā ilgi un noturīgi turpināties spējīga attīstības pilotprojektam.

 

Brīnums ir kā esošo patērētājsabiedrības un savtīguma, konkurences sabiedrības ietekmīgas daļas pārveidošanos par uz vispārcilvēciskām vērtībām tendētu, tam sagatavotu cilvēku kopu Latvijā, Eiropas daļā, kas var īstenoties caur savādāku bērnu ienākšanu, pārmaiņu aģentiem, it kā pēkšņi daudzu cilvēku pārtapšanu kā pēdējā Atmodā vai citādi. Un visa tā iemesls iepriekš neparedzama, speciāli neveidota, nevadīta, uz daudzām veiksmīgām sakritībām balstīta sakritība, kas pretēja patreizējās sabiedrības pamatvirzieniem. Vērtību maiņa apvienotos ar vides zināšanu, pieredzes, tehnoloģiju (angl.know how- zināt kā)  apguvi ikdienas dzīvē un tautsaimniecībā, plānošanā u.c. Dižkrize būtu Dieva pieļauta milzīga krīze, kad sabiedrība vairs nevarētu dzīvot kā patērētājsabiedrība, bet mēs netiktu atsviesti pilnīgi primitīvā līmenī, bet pārtaptu caur Atmodu. Tā visvēlamākā būtu caur Brīnumu. Katastrofa, ja Dievs to pieļautu tautas, cilvēces pārkāpuma dēļ, izdzīvotu visprimitīvākās ciltis Sahārā, Amazonē utml. Taču pat tad viņiem nākotnē būtu atdzimšana un Lielais pagrieziens (PAGRIEZIENS) uz citu cilvēci un Zemi caur Dievu. No ārienes tiek īstenota caur Laika Ritumu, bez tā, ka cilvēce izvirzījusi kādu no kādu programmu, piemēram, automašīnu kultūru, informācijas sabiedrību utt.- tas noticis ,,pats no sevis'' (stihiski).  

Svētajos Rakstos ir dotas daudzas labas pārvaldības norādes, kā arī tās var izprast (atvasināt) vadoties no Mīlestības, garīguma vēlmju priekšrokas (prioritātes) principa pār materiālajām.

Jau pieminēts Latvijas izredzētības princips gan esot aizsargāti šajā teritorijā kā Dieva ausī, izmantojot tik bagātus dabas resursus: mazpiesārņotu dzīvesvidi, pietiekoši- tīru ūdeni, klimatu bez galējībām u.c., gan ļaujot caur atmodas brīnumiem mums atdzimt. Mums ir dzīvs viedums no senatnes, 3 garīgo avotu (baltu Dievatziņa, Labā Vēsts un ezotērisms/Austrumu sensaknes) vienlaikus izmantošanas iespējas. Latviešu (baltu) nacionālās īpoatnības (mentalitāte, identitāte) daudz vairāk nekā lielajām, ,,attīstītajām'' tautām atbilst  ilgi un noturīgi turpināties spējīgas attīstības (angl. sustainable development) pamatprincipiem.

 

Garīguma princips ir PA pamatā, jo tā balstās uz vērtību sabiedrību, garīgo, kas motivē cilvēku, garīgo no Augšas, kas var ierosināt Brīnumu, kura priekšā latviešu tautai ir atbildība par savas misijas izpildi, kas ir vieduma avots. 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Garīgums un pilnvērtīga attīstība (PA).

PA iespējamību vai neiespējamību noteiks Dieva piedāvāta iespēja, kuru cilvēks, Latvija, cilvēce veicina vai neveicina, izmanto vai neizmanto. Cilvēka savtīgo ,,dabu'' ne ar informēšanu (baidīšanu) par ekoloģiskās katastrofas draudiem, ne komplicēta izglītības ilgtspējīgai attīstībai sistēma nav izmainījusi un nevar izmainīt, kā atzīst arī ekoloģisko draudu atklājēji Medouzi. Lai notiktu radikāls pagrieziens atpakaļ uz vispasaules ekoloģiskās, sociālās un ekonomiskās sistēmas ilgi turpināties spēju, atliek tikai paļāvība uz Dievu. Bet tā nav pasīva gaidīšana- tieši pretēji- ļoti aktīva, mērķtiecīga rīcība, tikai atšķirīga no tās, kuru lieto patreiz cerībā, ka cilvēks pats sevi kā Minhauzens aiz matiem izvilks no purva, tas ir ar sava paša izstrādātu pasākumu kompleksa (programmas Agenda 21 u.tml.) palīdzību. Centrā ir jāliek garīgums.

Vispāratzīts, ka ilgtspējīgas attīstības (IA) iespējamību nosaka ētika/morāle un vērtīborientācija, bet tiek ignorēts, ka tā avots, noteicējs ir garīgums cilvēkā un sabiedrībā, un tieši tāpēc arī patreiz IA neīstenojas, ka garīgums nav likts centrā, precīzāk, cilvēka un Visaugstākā sadarbībā tas nav saņemts no Ārpuses. Vēl jo vairāk, uz vērtībām balstīta PA garīguma prioritāte ir acīmredzama kā tāda, kas nosaka vērtību klātesamību cilvēkā.

Garīguma pirmais līmenis ir rīkoties, pieņemt lēmumus saskaņā ar Visaugstākā viennozīmīgi noteiktām  likumiem, kas formulēti pārsvarā visu reliģiju, Dievatziņu Svētajos Rakstos, arī latviešu tautas Dainās.* Otrais garīguma līmenis ir lietot garīgos instrumentus: labās domas, lūgšanas, meditācijas, atbilstoša izglītība PA un pārmaiņu aģentu darbība/sadarbība. Trešais garīguma līmenis ir nodot savu, varbūt arī sociālās grupas vadību Mīlestībai Agape. Ceturtais un galvenais garīguma līmenis ir izpratne, ka visu noteiks Dievs, un paļāvība PA vai kādai citai iespējai uz Viņu, tas ietver arī praktiskus risinājumus- visus citus instrumentus lietot tā (piemēram, izglītību, pārvaldi u.c.), ka nevis tauta, cilvēce pati panāks pārmaiņas, bet tas būs Brīnums, kuram jābūt gataviem. Pilnvērtīgu attīstību nodrošina 2 pamatprincipi: garīguma un dzīvesdarbības, bet garīgums ir pāri visam.  

 

 

Autora vektoru modeļa zīmējums

 

 

 

NeIA                                                                                                                 IA

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

                                    NeIA stāvoklis                  IA stāvoklis

 

Vektori pagrieziena no neIA un IA nepieciešamības raksturošanai.

Augšējie vektori attēlā raksturo to, ka gan pasaulē, gan Latvijā notiek daudzi procesi, kas gan tuvina, gan attālina no IA (tās vispārpieņemtā izpratnē). Tomēr zemāk tumšais- to rezultējošais vektors parāda, ka dominējošā tendence ir neIA. Vertikālā taisnā raustītā līnija novelk robežu starp globālas dinamiskas sistēmas ilgi turpināties spēju (kapacitāti, nestspēju) un neIA (atrašanos pāri tās robežām). Tas nozīmē, ka, lai sasniegtu IA=PA, nepieciešami 2 etapi: pirmais, pagrieziens+ vēl otrais- pārejas posms atpakaļ sistēmas kapacitātes sasniegšanai, bet pēc tam- tās saglabāšanai. No tā izriet 4 atšķirīgi PA mērķuzdevumi: 1.etaps- negatīvo tendenču bremzēšanai, pagrieziena sagatavošanai, 2.etapā- darbībai pagrieziena laikā, pēc tā atpakaļceļā uz atgriešanos nestspējas robežās un stabilitātei PA, kad kapacitāte atjaunota. No tā izriet arī 2 iespējamās atbildes par PA būtību: tas ir mērķis no pagrieziena uzsākšanas viedokļa, bet kopumā- ceļš uz mērķi.  Garīgums noteiks to, vai radikālās pārmaiņas sāksies, vai tās vedīs teoģeosociuma sistēmas (Pasaules Koka) jauna līdzsvara, ietilpības/t.sk.ekoloģiskās kapacitātes atjaunotnes virzienā.

 

 

 

 

vides aizsardzība           ilgtspējīga attīstība                               pilnvērtīgas attīstības

Pirms 1972                  1987 ANO Bruntlandes                         paradigma

Stokholmas konf.         komisijas ziņojums                                ierosina autors

 Autora zīmējums no maģistra darba.  IA modeļi.Autora paradigmas kā PA paradigmas modelis.

Kreisajā pusē ar 1 zaļo līniju attēlota ilgtspējas- izdzīvošanas risinājumu meklēšana pēc ekoloģiskās katastrofas draudu apjausmas- vides aizsardzība. Vidējā zīmējumā parādīta vēlāk plaši izplatītā IA izpratne: ap centrālo zaļo asi- dabas vides problemātiku apvijušās sociālie (melnie) un ekonomiskie (zilie) aspekti. Labajā pusē attēloju šinī rakstā piedāvāto IA modeli, kuras centrā- garīgais (sarkana līnija) aspekts, bet pārējie savijušies ap to. Īpaša nozīme nacionālajam, mentalitātes aspektam- dzeltens.

Garīguma princips PA.

Ilgtspējīgas attīstības, agrāk komunisma/sociālisma, dažādu utopiju (Kampanellas ,,Saules pilsēta'''u.c.) idejas neīstenojās tādēļ, ka tika izveidoti sabiedrības modeļi, kam nepieciešams, lai sabiedrībā noteicošā būtu cita morāle, vērtību orientācija, motivācija. To, ka tas vajadzīgs, tiek atzīts, pat izstrādāts un piedāvāts (baušļi un bauslība, Kalna sprediķis, šariats,  Rēriha Dzīvā ētika, komunisma cēlāju morāles kodekss, vides ētika...). Bet dzīvē tie nenosaka  ietekmīgās sabiedrības daļas (daudzu indivīdu- jā) domas, darbību, procesus. Kāpēc? Tāpēc, ka tie ir pretrunā ar ,,cilvēka dabu''. Pārmaiņas morālē, vērtībās, motivācijā var īstenoties tikai tad, kad dzīvot ar iepriekšējo vairs nav fiziski iespējams vai kad notiek no Augšienes iniciēta Garīgā Atmoda (kā samērā vienlaicīga atklāsme daudziem, notiek personību, sabiedrības ,,pārstartēšana''). Un tad tiek pārvērtētas, samazinātas materiālās vajadzības, praktisko uzdevumu īstenošanā, ikdienā ir cita pieeja. Nevis situācija materiālajā plānā (vides krīze un ekoloģiskās katastrofas draudi, milzu sociālā nelīdztiesība (kā piedāvā marksisms) var izmainīt reālo morāli, vērtības, motivāciju, bet otrādi: morāles, vērtību orientācijas un sistēmas, motivācijas maiņa savietojumā ar kompetenci, kā to īstenot (tai skaitā pārvaldē), var radikāli mainīt situāciju, pagriezienu dabas un sociāli ekonomiskās vides jomās. Nevis materiālais nosaka garīgo, bet otrādi. Shēma: informēsim, izglītosim sabiedrību vides jomā nav pagriezusi pasauli uz IA. Ir bijuši nolikti rati priekšā zirgam. Tie jāpārjūdz. Morāli, vērtības  nosaka attiecības ar Dievu, Mīlestība (t.sk.dzīves jēga- nevis ņemts iegūt sev, bet dot). To, vai un kad pagrieziens uz pilnvērtīgu attīstību notiks, atkarīgs no Dieva. Bet cilvēka uzdevums ir tam sagatavot ceļu: caur kopējā apzināšanos, kopdarbu starp ticībām,   salīdzināšanos, pārmaiņu aģentu efektivitātes paaugstināšanos, izglītību pārmaiņām.  Tas arī ir garīguma aspekts.    TĀ IR MANA JAUNĀ PARADIGMA ILGTSPĒJĪGAS ATTĪSTĪBAS TEORIJĀ.

Garīguma aspekts īstenojas 2 līmeņos: personīgā dzīvesdarbībā un pārvaldē (sabiedrības, nozares, resursu, uzņēmuma). Tam nepieciešama tautas izglītība, profesionālā un vispārējā izglītība pārmaiņām gan teorētiskā, gan praktiskā (know how) līmeņos sasistot garīgo ar praktisko, vispārējo ar konkrēto.  Patreiz starp tām milzu plaisa, ko pārvarēt.  Īpaši tas sakāms par ticīgiem, jau garīgi motivētiem cilvēkiem.

Piemērs- ēku siltināšana. Izvēlē to izdarīt īstenojas gan Bībelē Mozus 1.grāmatā noteiktā cilvēka atbildība par dabu- būt tās pārvaldniekam, gan atbildība par savu tuvāko (kaimiņu, nabadzīgajiem Āfrikā, kas cieš no klimata pārmaiņām).

Garīguma princips nosaka citu stratēģiju ceļā uz IA. Patreizējā- ieaudzināt vides apziņu, tad caur to motivēt konkrētai rīcībai nav pagriezienu paākusi. 2 stratēģiski, vienlaicīgi īstenojami uzdevumi: a)neilgtspējīgas attīstības bremzēšana ar reālajiem mērķgrupu vērtību  argumentiem citām izvēlēm (tehnoloģijas, materiāli, resursu apsaimniekošana...): komforts, materiālā labklājība, veselība, drošība, vara...

b)jau minēto priekšnoteikumu gatavošana pagriezienam.

Garīguma princips ir galvenais pagriezienam uz pilnvērtīgu attīstību un atgriešanās posmam uz geosociālās sistēmas līdzsvaru.