Sākums.Ticību Koks.Garīgais redzējums.

Ticību koks- garīgais redzējums.

Ticību Koka zīmējumu skatīt ikonā ,,Modeļi- attēli".

Šī ir vienas no 2 galvenajām mājaslapas jomām (otra: ,,Pārmaiņu un pilnvērtīgas attīstības mācība)- garīgā redzējuma apkopojošā ikona. Saturs par garīgumu izvietots:

1)Redzējuma kopsavilkumu tālākajā tekstā,

2)Zem šīs ikonas pakārtotas garīgo tēmu ikonas,

3)Ikonas, kas pakārtotas citai apkopojošai ikonai ,,Par kristietību''.

Šajā mājaslapā piedāvāju ne tikai ,,Būtisku Pārmaiņu XXI gadsimtā un pilnvērtīgas attīstības mācību’’, bet arī savu skatījumu garīgajā jomā (reliģijā)- Ticību Koka redzējumu (būtu par skaļu teikt- mācību).

Garīgais redzējums no ,,Būtisku Pārmaiņu XXI gadsimtā un pilnvērtīgas attīstības mācības’’ atšķiras ar to, ka tas nav kā vienota uzskatu sistēma (kādas ir reliģijas, brīvbaznīcu nostādnes), kas apkopo mjisakarībās daudzas jomas, bet drīzāk vidokļu summa par daudziem garīgiem jautājumiem (aspektiem), kurus apvieno vārds CITĀDI:

-citāda garīgās vides bilde pagātnē, šodien un nākotnē,

-citāds skatījums uz daudzām reliģijās ietvertajām atsevišķām jomām,

-citāds- vienkāršāks cilvēka garīgo meklējumu ceļš un garīgā dzīve,

-garīguma (garīgās dimensijas aspekts) ,,Būtisku Pārmaiņu XXI gadsimtā un pilnvērtīgas attīstības mācībā’’.

Sākotnēji garīgais redzējums veidojās kā ,,Pārmaiņu un pilnvērtīgas attīstības mācības’’ neatdalāmi ieausta sastāvdaļa, bet vēlāk sapratu, ka redzējums ietver ko vairāk, ir būtiska vērtība pati par sevi, kas jāpasludina. Tā ierosme bija Ticību Koka vīzija, kas vēlāk pārtapa zīmējumā modelī un nedaudz zemāk tekstā izskaidrota. Koks, arī baltiem kā Garā pupa uz Debesīm ir sens reliģisks simbols- savienojums, tieksme starp materiālo vidi un garīgo; kā arī dzimtu, sugu, tautu utml. attīstības, mijsakarību modelis. Bet savējo Ticības Koka redzējumu neesmu špikojis, tikai vēlāk (pēc modeļa apraksta izveides) salīdzinājis. Garajā Pupā, citos Koka modeļos galvenais uzsvars ir uz stumbru, kā savienojošo ceļu starp Zemi un Debesīm, bet manis piedāvātajā Ticību Koka modelī vienlīdz nozīmēgi ir zari, lapas, galotne, saknes, sulas plūsma un simboli, kas ir ārpus Koka: Gaisma (Saule) un miglas plīvurs. Zeme, uz kura aug koks, nav materiālā (Zemes, ikdienas) dzīve, bet Garīgā vide (Debesis), kas ir visa pamats. Manā modelī Debesis ir gan Augšā, gan apakšā, bet katrā vietā ar savu izpratni, nozīmi- lejā kā neatklājies visa pamats un dzīvības (sulu) avots, Augšā- kā pieejamais redzējums uz cilvēka dzīves mērķi ceļā pie Dieva, kā gudrība.Tomēr Ticību Koka redzējums (mācība) ir daudz vairāk nekā zīmējums- modelis.

Pagaidām neesmu devis pilnu savu uzskatu sistēmu, kas atkārto citur lasīto, tikkai ieskicēju pašu būtiskāko.

Modeļa zīmējumu skatīt ikonā ,,Attēli-modeļi'' attēlu ,,Reliģiju koks''.

Skaidrojums:

,,Visas visu laiku reliģijas veido vienotu sistēmu, ko es attēloju ar koka modeli. Saknes ir nekad neatklājies Dievs (tā ,,daļa'' , ,,aspekts'' kristietībā ,,Dievs Tēvs'': vienlaikus Koka daļa un vienlaikus kaut kas autonoms, neredzams un tieši neiepazīstams). Saknes ir tās kas rada dzīvības sulu, barības vielas Kokam- reliģijām.

Stumbrs ir kopējais, kas satur vienā sistēmā visas reliģijas. Pa stumbra un zaru ,,dzīslu''- ceļu, kas ir reliģiju otra vitāli nepieciešamākā daļa, plūst no saknēm dzīvības sula- Mīlestība, kas dod zariem- reliģijām brīnumainas spējas, ka caur tiem cilvēki- lapas tiek garīgi pabaroti, ka tiek sasniegti reāli garīgi rezultāti: atbildēts uz lūgšanām, izkārtotas dzīves, izprastas likumsakarības...

Joprojām pie Koka turas arī sausie zari- reliģijas, uz kurieni vairs neved ceļš, kam vairs nepieplūst dzīvības sula, kuru lapas nokalst un šo reliģiju/konfesiju darbošanās ir tukša čaula.

Augšā ir galotne- Labā Vēsts. Mūsdienu garīgā vēsturiskā aktualitāte un dominante. Nebūt ne tikai kristietības sistēmai piederoša dominante, bet iespēja caur Agapi sirdī tikt atbrīvotam no karmas sekām ir neatkarīgi no ticības: hinduistam, budistam, dievturim, ortodoksālajam jūdam, kristietim, bet- ja cilvēks arī teorētiski izprot savas atbrīvošanas būtību kaut savā skaidrojumā: atteikšanās no agrākā sliktā savā dzīvē, ļaut sevī vadīt Mīlestībai, t.sk. nesavtībai, pilnveidei utml.

Pār visiem spīd Saule- Gaisma, kas ir Patiesība (gudrība, Atklāsme).

Zari joprojām lielās- es esmu tas Koks. Bet mūsdienās, kad no Koka nokrīt miglas plīvurs, un tā ir šodienas Jaunā Vēsts (aktualitāte), aizvien vairāk cilvēku un Mācītāju ierauga blakus zariņus un zarus. Ir sācies patiess (ne tikai reliģiskās politikas) ekumēnisms, starpreliģiskā sadarbība, īpaši jauniešu starpā.

Arī mums Latvijā jāsaskata šo Ticības Koku pie kura kā lapas un zari mēs katrs esam kā daosistēmas un teosistēmas sastāvdaļa.

Priekš Garīgās Atmodas nevis reliģijai pret reliģiju jākaro, bet visām kopā pret Tumsu, pret ,,kaitēkļiem un garīgām slimībām tautā.’’

Ticību Koka redzējums paviršam lasītājam atstās iespaidu, ka tur jau nav nekas jauns, īpaši salīdzinot ar ezotērismu, teosofiju, dzīvo ētiku, reliģijas savienojošām mācībām bahaismu un sikhismu, arī kristietību un hinduismu/budismu. Jā, satura lielākā daļa ir daudzās vai dažās no tām. Bet- arī manis piedāvātais redzējums ir nozīmīgs jauninājums (inovācija). Kas ir tas, ko es uzsvērtu (akcentētu), ja būtu jaunas sektas sludinātājs (stingri paziņoju, ka neredzu tam jēgu un aicinājumu savā dzīvē- ieraugiet Patiesību caur to reliģiju, draudzi, kurā esat). Uzsvērtu:

-Jauno Vēsti par pašreizējo nozīmīgo (aktuālo) miglas plīvura nokrišanu no Ticību Koka,

-Par to, ka nav sarežģīta izvēle meklējot savu pareizo ceļu pie Dieva- izvēlies Mīlestību,

-Pastāv un darbojas Visaptveroši (universāli) garīgie likumi, pastāv Patiesība,

-Joprojām nozīmīgākā Ticību Kokā- daosistēmā (reliģisko mācību sistēmā) ir Labā Vēsts kā ceļš uz savas dzīves jēgas piepildījumu tagad un mūžībā, kā ceļš pie Dieva; un tas- ceļš caur Mīlestību nav kristietības monopols;

- šķēršļu sistēma Labās Vēsts pieņemšanai un sludināšanai,

-visu reliģiju sarežģītā loma, nozīmīgums katrai no tām dažādos periodos un laikā, Labā Vēsts kā atbilde uz visu ticību galveno meklējumu būtību, spēja to saskatīt,

-vajag rakt savā reliģijā līdz pamatam un tu tur atradīsi pamatklintāju- Mīlestību,

-garīgā redzējuma un tā īstenošanas sasaisti un aktualitāti pirms būtiskām Pārmaiņām un pēcpostmoderno - pilnvērtīgo attīstību, tātad- piedāvāšanas brīdi, pie tam vienlaikus ar laiku (periodu), kad tik daudziem cilvēkiem paplašinās un pat atveras 6.maņa, dzimst Jaunā paaudze (savādāki, t.sk. indigo utml.bērni),

-salīdzināšanās īpašā nozīme tautām, īpaši latviešiem,

-Dieva Misijas personībām (par tādu jākļūst ikkatram) un tautām, tautu izredzētība noteiktā laikā un teritorijā (reģionā/ uz Zemes) sava uzdevuma izpildei,

-ebreju un Izraēlas īpašā nozīme gan saistībā ar salīdzināšanās par holokaustu kā priekšnoteikumu attīstībai, gan sasaisti ar Izraēlas un ebreju misiju cilvēcei,

-par iespējamo un nepieciešamo Garīgo Atmodu Latvijā un pasaulē, par tās vienotīgu ar pilnvērtīgas attīstības (vides apziņas) Atmodu,

-iespējamo Pārmaiņu sākuma vieta, kristalizācijas punkts var būt Latvija, Baltija (tātad mūsu daosistēmas, teosistēmas- sabiedrības garīguma nozīmīgumu), vienlaikus nenoliedzot, ka tā var būt arī cita zeme, tauta,

-Pagrieziens par 180 grādiem, Pārmaiņas ir tikai varbūtība, pārejas posms, no situācijas, kas vairs nevar uz Zemes turpināties līdz milzu PĀRMAIŅĀM, par ko mums vēsta reliģijas,

-garīguma principa (sabiedrības un ikkatra, it visa pamatā ir garīguma aspekts: dzīvesveida, pārvaldības, drošības utt.) dzīvesdarbības principa vienotība- jādzīvo, jāprot dzīvot saskaņā ar savu ticību, kas praktiskajās jomās izriet no vides apziņas izpratnes un prasmēm,

-pat ja Pārmaiņu un pilnvērtīgas attīstības ceļs nebūs, garīgā un praktiskā gatavošanās tam nebūs bezjēdzīga, jo Mīlestības darbi dos savus augļus gan tagad, gan mūžībā, pateicība par vērtībām kas mums ir, to likšana savas dzīves kvalitātes pamatā (piemēram, laiks attiecībām ar mīļajiem) radīs Jums gandarījuma sajūtu jau tagad,

-,,Mehānisms'' kā Dievs dod uzdevumu, saruna (komunikācija) ar Viņu lielākoties notiek pa tiešo, bet caur domu/ideju mākoņiem: no ,,Zemes'' ,,iztvaiko'' cilvēku domas, ieceres, idejas, lūgšanas, no Augšas Dievs dot to ierosmes, kas satiekas domu mākoņos. Ierosmes it kā uzdevumi no šī mākoņa par kādu misiju ,,nolīst'' pār daudziem, kuriem šķiet, ka saņēmuši šo uzdevumu no Dieva, bet... citiem kristīgās skolas, kristīgās kafejnīcas, garīgās grupiņas utml.idejas izdodas realizēt, bet citiem nē. Kāpēc? ,,Salija'' daudzi, bet uzdīga sēkla tur, kur tai tiešām bija jādīkst,

-Kristīgo jēdzienu vārdnīcu- savu skaidrojumu, pie tam varbūt svarīgāk nekristiešiem,

-Kristīgās izglītības programma, pie tam varbūt svarīgāk nekristiešiem,

-bibliskā Radīšanas stāsta mans redzējums (interpretācija),

-Skatījums par to, kas ir svētvieta un svētceļojums,

-Redzējumu par visu reliģiju kopīgo un saikni ar pilnvērtīgas attīstības ideju,

-Skaidrojumu, kāpēc pilnvētīga attīstība ir ceļš, patiesība un dzīvība= Kristus= Mīlestība,

-ideju pārdomām (hipotēzi), ka bijuši 2 sākotnējie Dieva pestīšanas plāni caur Ješua:

*sākotnējais A variants (scenārijs)- Israēla garīgā apgaismība no Ješua Kristus, kura rezultātā notiek ebreju sirds apgraizīšana- viņi pieņem Dievvadību un vairs nevēlas grēkot- grēks tiek sasaistīts, bet cilvēki katrs atsevišķi glābti mūžīgai dzīvībai Dievtuvumā, bet vēlāk šo apgaismību ar Dievpalīgu Israēlam būtu jānes visās tautās, ikvienam;

*bet kā visā- Dievs dod izvēles iespēju; jūdi to izmanto atraidot Ješua Kristus misiju pie savējiem, tiek īstenots mums visiem zināmais B variants (scenārijs).

-Ir daudzas reliģijas (Dievatziņas), bet viena ticīgo (Dieva Bērnu) kopiena uz Zemes, viena Patiesība.

-Nebūs viena cilvēces reliģija, bet apgaismotie esošajās nonāks pie būtības, kas ir vienam avotam tuvu. Kaut arī patiesie -Dieva Bērni paliks savās draudzēs, reliģijās, viņus vairāk vienos kopējais caur attiecībām ar Dievu, dzīvi pēc Viņa likumiem, nekā oficiālā reliģiskā piederība.

Šīs Dievu Bērnu kopienas pazīmes:

*ticība Dievam,

*Mīlestība uz Dievu un savā starpā,

*sadarbība,

*dzīve saskaņā ar savu ticību.

-Ikkatra reliģija, Dievatziņa ir cienījama, tā ir vērtība noteiktā vēsturiskā laikā un vietā

-Pastāv pilnībā neizzināma Patiesība: vispārējie (universālie) garīgie likumi, dzīves jēga, misija, tikums (morāle), radīšanas un attīstības stāsts u.c.

-Cilvēce izgājusi cauri vairākiem būtiskiem fiziski- garīgajiem pagriezieniem (pārtapšanām, laikmetu maiņām), no kuriem ar neko nesalīdzināma ir Ješua, kurā iemiesojās Kristus, misija, kas pavēra nesalīdzināmi plašākas iespējas tik daudziem nonākšanā Dievtuvumā mūžībā. Viņa Atbrīvotāja un atbrīvošanas pasludināšanas misija ir varbūt vēl vairāk redzama kā dižena ārpus tradicionāliem kristietības rāmjiem, saprotot arī citu reliģiju būtību un neatbildētos pamatjautājumus vai to novecojošās atbildes. Kristieši un viņu pretinieki Kristu līdz šim meklējuši un nereti manījuši biezā miglā, kas līdzinās tai, kas ietin visu reliģiju mijsakarības koku (sistēmu); bet migla jau krīt.

-Pašreizējā brīdī cilvēce varbūt stāv starp nebijušu pagriezienu uz vērtībām pilnu attīstību vai cīņu par izdzīvošanu ar tam sekojošu degradāciju, un noteicošais tajā būs izvēle starp iznīcību vai dzīvi saskaņā ar garīgajiem likumiem (ciktāl uz Zemes tas iespējams) situācijā, kad miglas plīvurs izklīdīs par vienojošo starp ticībām, to būtību ap Ticību Koku....’’

Ticības Koka redzējuma adresāts nav jebkurš, kurš gatavs klausīties, bet darītājs- garīgo pārmaiņu aģents, cilvēki, kuriem atveras jaunas spējas un uzdevumi.

Mans Ticību Koka redzējums ir atklāts pieteikums laikā, kad daudzi baidās, kad arī atsevišķi mācītāji, draudzes locekļi, pie citām reliģiju dogmām piederošie manis teikto nevilšus apzinās vai pat meklē, bet neuzdrošinās skaļi paust. Ir svarīgi ,,nosaukt vārdā’’, lai kas taptu- ievadīt sabiedriskās apziņas apritē un garīgā līmenī ideju mākonī. Būtiski jaunas ir arī redzējuma satura būtiskas attklāsmes. Turpmākā teksta jēdzienus (terminus) lūdzu skatīt tur, kur tie izskaidroti, jo to saturs būtiski atšķiras no vispārpieņemtā.

Bet kas te atšķirīgs no jau lasītā?

1)Garīguma ienākšanas šodienas vēsturē kā dzīvi noteicošs (regulējošs) pamats gan personībai, gan tautai, cilvēcei, tā neatliekamība (aktualitāte), izšķirošā nozīme izmaiņās, kas teju klāt;

2)Ješua Kristus un Viņa Misijas, lomas tagad un rīt atšķirīgs redzējums no visiem, kas cenšas apvienot reliģijas, pat no E. Blavatskas ,,ezotēriskās kristietības’’, kā arī pāri kristietības rāmjiem; Ješua dāvātā iespēja- Koka vainags.

3)Ticību Koka zīmējums- modelis kā tēls.

Tālāk fragments no autora sastādītās kristietības vārdnīcas:

Kas ir reliģija?
Ir 2 atšķirīgas izpratnes:

-reālas attiecības ar Dievu,

-cilvēku izveidota konstrukcija: mācība, institūcijas, rituāli…

Starp abām ir gan mijiedarbība, gan būtiska atšķirība. Publiskajā telpā ar jēdzieniem ,,reliģija’’, ,,pasaules lielā reliģijas’’ parasti saprot otru gadījumu.,,Reliģija’’ no grieķu valodas, kādā uzrakstīta Jaunā derība, nozīmē ,,attiecības ar Dievu’’. Līdz ar to tas, ko mēdz dēvēt par pasaules reliģijām: kristietība, islāms, jūdaisms, budisms u.c. nebūt nav reliģija- attiecības ar Dievu kaut vai tāpēc,

-ka no attiecībām ar Dievu neizriet tie briesmu darbi, kas pastrādāti šo ,,reliģiju'' vārdā,

-to cilvēku, kas sevi uzskata par šīs reliģijas piederīgajiem, dzīve bieži rit gan neatbilstoši savas reliģijas Svētajiem Rakstiem (to būtībai, nevis patvaļīgai skaidrošanai (interpretācijai)), gan vispārējiem (universāliem) garīgajiem principiem,

-rituāli, kas zaudējuši garīgo saturu, jēgu u.c.

Faktiskā kristīgā reliģija ir to cilvēku un viņu grupu attiecības ar Dievu, kuri atdevuši Kristum savu vadību, tādējādi dzīvojot, pilnveidojoties saskaņā ar Bībeli. Kristietības īpašs klupšanas akmens ir tradicionālais, pretbibliskais dalījums laicīgajā un garīgajā. Kristīgai reliģijai, ja to saprot pēc būtības, nav konfesiju. To, ar ko pasaule un paši kristieši nepamatoti uzskata par kristīgo reliģiju, gan patiesos Kristus sekotājus kopā vienā vārdā es saucu par kristietību: reliģijas un subkultūras mistrojumu, ļoti dažādu pēc satura un formas, bet ,,vienotu’’ faktā, ka tie var saturēt arī lielus maldus uzskatos un dzīvesdarbībā (t.sk. dzīvesveidā).

Vai dzīvē ir sastopama manis formulētā faktiskā kristīgā reliģija? Jā. Lielākoties dažādu draudžu un konfesiju atsevišķi cilvēki, atsevišķas draudzes (skat.par jēdzienu ,,kristietis’’). Bībelē teikts ,,Pēc augļiem pazīs’’, ,,pēc mīlestības savā starpā pazīs’’.

Arī islāms, budisms, hinduisms u.c. ir reliģija tikai tiktāl, ciktāl to cilvēku un viņu grupu attiecības ir ar reālo Dievu (kas, pirmkārt, ir Mīlestība, no tā izrietošā došana, dalīšanās, kā arī dzīvības svētuma izpratne utt.), nevis iedomu dievu vai dievu sistēmu. Šajās reliģijās (arī kristietībā) savus pārdabiskās iespējas var izmantot arī Sātans, tā radot priekšstatu (ilūziju), ka ,,viss notiek’’- ir taču pārdabiskas sajūtas, Atklāsmes, rezultāts dzīvē, pat brīnumi. Cilvēki tic un pakļaujas reliģisko institūciju vadītājiem, priesteriem vairāk kā Svētajiem Rakstiem, sirdsapziņai un veselajam saprātam. Par tādiem Bībelē teikts- paši neiet Debesu valstībā un citus nelaiž.

Visas reliģijas ir vērtības- katra savā laikā un vietā, un to pirmsākums- pamats/klints ir reālais Dievs. Bet mūsdienu aktualitāte, centrālais ir Labā Vēsts, un tā nav ne kristietības, ne kristīgās reliģijas monopols. Tā ir atbilde uz visu reliģiju pamatjautājumu par mūžīgo dzīvību un šīs dzīves jēgu, no kā viss izriet.

Ticības Koka modelī vēlos formulēt seno pamatpatiesību ikvienai personībai, ikvienai, kurš meklē un ir atradis Dievu:

,,Dzīves jēga tagad un glābiņš mūžīgai dzīvei tur, kur tu vēlies būt, ir Mīlestības vadība tavā sirdī.’’

Vispārējie (universālie) garīgie likumi.

Dievatziņa- reliģija, Dieva godāšana

Debesis- garīgā vide- garīgās būtnes

Dieva likumi- dabas likumi, to ,,kontrole’’, ,,sods’’ par pārkāpšanu

Ticība

Svētums – Dievnami-rituāli- svētki- svētvietas-altāris

Lūgšana- komunikācija ar Dievu, neredzamo pasauli: meditācija, ,,klosteris’’

Upuris- ziedojums

Mīlestība

Salīdzināšanās- grēkatziņa- šķīstīšanās- žēlastība/piedošana-glābšana (pestīšana)

Karma, iniciācija

Mūžīgā dzīvība

Cilvēka 3daļīgums: fiziskais ķermenis, dvēsele, gars

Cilvēka un tautas/sociālās grupas/kopienas dzīves misija, pašpilnveide, bērni

Nesavtība

Optimāls patēriņš

Saikne ar dabu

Slepenās zināšanas un svētā sadraudze, ,,brīnumi’’

Dieva sūtņi: pravieši, krīvi, brahmaņi, rabīni, mācītāji

Radīšanas un nākotnes lielo pārmaiņu, kosmoloģijas/Zemes pagātnes stāsts

Salīdzinošā tabulā 4 stabiņi: likumi, kristietība, baltu Dievatziņa, Austrumi

Ješua pestīšanas akta, Labās Vēsts un kristīgās reliģijas loma šajā sistēmā