3.Pilnvērtīga attīstība (PA)

*Ilgtspējīga attīstība (IA)

Ļoti daudzveidīgas definīcijas, izpratnes, teorijas un atbilstoša rīcība, kā īstenojot cilvēka izstrādātas stratēģijas, programmas, plānus, kritērijus, tehnoloģijas, vadot procesus novērst savstarpēji saistītu ekoloģisko, sociālo un ekonomisko katastrofu, Zemes ekosistēmai atgriezties ietiepības robežās vienlaikus atrisinot lielās sociālās un tautsaimniecības (ekonomiskās) problēmas- pāriet no neIA uz noturīgu ilgtermiņa attīstību. Diemžēl tas nav izdevies. Autora izstrādātā PA mācība ir sava veida gan IA mācības versija, gan tās alternatīva, jo tajā nav paļāvība uz cilvēces spēju pašai pagriezt neIA uz IA.

*Neilgtspējīga attīstība (neIA)

IA pretējs process- pasaules (globālās) ekosistēmas attālināšanās no ietilpības (kapacitātes robežām), sociālo problēmu saasināšanās, tautsaimnieciskās (ekonomiskās) kārtības (modeļa) turpināšanās, kas grauj ekoloģisko un sociālo ilgi turpināties spēju.

*Ilgi un noturīgi turpināties spējīga attīstība (angl. Sustain able development)

Šis ir IA latviskais jēdziens (termins), kurā precīzāk iztulkota tā angliskā versija, kurā labāk ietverta tā būtība. Autors to lieto PA Zemes (globālā) un Latvijas mērogā, neietverot personības jomas.

*Pilnvērtīgas attīstības - ilgi un noturīgi turpināties spējīgas attīstības garīgais cēlonis (aspekts)

Skatīt aprakstu zem atslēgas vārda ,,Garīgums’’

*Ilgi un noturīgi turpināties spējīgas attīstības nacionālā joma (aspekts)

Nacionālās jomas (aspekta) ieaušana pilnvērtīgā attīstībā: nacionālās specifikas (identitātes), rakstura iezīmju (mentalitātes), vērtību orientācijas izmantošana (integrēšana) pēcpostmodernajā sabiedrībā, tās attīstībā.

Latvijas, arī dažu citu zemju izdzīvošanas- ilgi un noturīgi turpināties spējīgas attīstības pamatmērķiem ir latviešu tautas izdzīvošana un attīstība. Nacionālas valsts pastāvēšanas mērķis ir nācijas izdzīvošana un attīstība.

Īpaši nozīmīgi tas ir arī tad, ja tautas vērtību orientācija atbilst IA principiem, kā tas lielā mērā ir ar latviešu garīgo satvaru.

Pēc 2.pasaules kara straujš uzplaukums Japānā (precizitāte- elektronikas nozarē, uzņēmuma patriotisms un solidaritāte, racionalizācija, pieticība algās u.c.), Vācijā (akurātums, čaklums), Izraēlā (prasme pārvaldīt, piesaistīt naudu, plānot, ebreju solidaritāte, intelekts augstajai tehnoloģijai, patriotisms u.c.) un citas zemes. Latviešu tautai daudzas īpašības, kas ir ilgi un noturīgi spējīgas attīstības pamatprincipos: sava vieta (vietizjūta) un atbildība par to, atbildība par dabas resursu lietošanu, strādīgums, kultūras vērtību augsta dominante un galvenais- viedums. Tiesa, daudzas no šīm īpašībām, kas nosaka tautas garīgais satvars, daudziem cilvēkiem ir deformētas okupāciju un tirgus tautsaimniecības laikā, bet pēc Brīnuma vai Krīzes var atjaunoties kā Fēniks no pelniem.

Nacionālie konflikti var apdraudēt valsts un kopienu pastāvēšanu.

Visi šie faktori nosaka, kāpēc IA 3 tradicionālās jomas (aspekti): vide (ekoloģija, resursi), sociālais, ekonomiskais Ilgi un noturīgi turpināties spējīgas attīstības jēdzienā (modelī) jāpapildina ar vienlīdz svarīgo, īpaši Latvijas apstākļos, nacionālo jomu (aspektu). Papildus, protams, to papildina jau augšminētais garīgais cēlonis (aspekts) centrā.

* Ilgi un noturīgi turpināties spējīgas attīstības modelis (ar garīgumu centrā)

To raksturo modelis- zīmējums ikonā ,,modeļi, attēli’’. Tradicionālā IA modeļa centrā ir dabas vide (ekoloģiskās katastrofas draudi), bet ar to savijas sociālā un tautsaimniecības (ekonomikas) jomas (aspekti). Ilgi un noturīgi turpināties spējīgas attīstības modelī centrā ir cēlonis- garīguma joma (aspekts), ap ko savijušies dabas vides, sociālā, ekonomiskā un nacionālā jomas (aspekti).

*Vide

Tradicionāli ar jēdzienu vide saprot dabas vidi vai visu ar dabas vides aizsardzību saistīto. Retāk ietver dabas ģeoloģiskos un kosmiskos procesus. Dažreiz plašāk to izprot kā saistītu ar ekonomisko un sociālo vidi, bet vēl īpašos gadījumos runā par sociālo vidi, pilsētvidi, iekštelpu, kultūrvidi, apkārtējo (apkārtnes izpratnē) vidi, pat cilvēka iekšējo vidi medicīniskā vai psiholoģiskā izpratnē. Autors jēdzienā ,,vide’’ ietver visu šeit pieminēto.

*Dabas vide

Autors jēdzienā ,,dabas vide’’ ietver Zemes dabu vai visu ar dabas vides aizsardzību saistīto.

*Ekosistēma

Vikipēdija:,,Ekosistēma ir biosfēras pamatvienība, kurā pastāvīgi notiek enerģijas, vielu un informācijas aprite. To veido biocenoze (visu dzīvo organismu kopums dotajā ekosistēmā) un biotops (ekosistēmas vide). Biocenozē ietilpst ekosistēmā sastopamie augi, dzīvnieki un mikroorganismi, ja biocenoze nav veidojusies dabiski, bet to ir veidojis cilvēks, to sauc par mākslīgo ekosistēmu. Biotopu veido abiotiskie un biotiskie komponenti.’’

Pasaules ekosistēmas atgriešanās ietilpības (kapacitātes) robežās ir IA pamatmērķis. PA tas ir pamatmērķis, ko sasniedzot tikai tad var īstenot garīgo virsmērķi- cita veida dzīves kvalitāti.

*Vides apziņa

Angliski jēdziena ,,vides apziņa’’ tulkošanai lieto terminus ..environmental awareness’’, kas raksturo sapratni, un ..environmental behaviour’’, kas saista sapratni ar atbilstošu videi draudzīgu rīcību.

*Vides aizsardzība

LR Vides aizsardzības likuma 1.pants: ,,vides aizsardzība — pasākumu kopums vides kvalitātes saglabāšanai un dabas resursu ilgtspējīgas izmantošanas nodrošināšanai’’

Autora formulējums: ,,Pasākumu komplekss dabas vides aizsardzībai, izmaiņu novēršanā tajā, kas negatīvi ietekmē veselību, dzīves kvalitāti, tautsaimniecību, rada draudus cilvēkiem, kā arī dabas resursu racionālu izmantošanu un aizsardzību.’’

*Dabassaimniecība

Tautsaimnieciskā dabas resursu (ūdens, notekūdens, derīgie izrakteņi, meži, atpūtas resursu, ainavas u.c) izmantošana un aizsardzība, šo resursu pārvaldība.

*Zaļie

Vides aizsardzības nevalstiskie aktīvisti.

*Ekoloģiskā katastrofa

Iznīcinoša apmēra vietēja, reģionāla vai Zemes mēroga daudzveidīgas straujas vides pārmaiņas, kuru rezultātā sabrūk Zemes ekosistēma, geosociuma sistēma, to vairs pirmskatastrofas līmenī nevar atjaunot, notiek cilvēces un dabas degradācija. Tā izraisa arī ekonomisko, sociālo un citas (drošības, veselības utt.) katastrofas.

*Sociālās problēmas

Cilvēku darbības rezultātā radušās problēmas sabiedrībā: nabadzība, nelīdztiesība, bezdarbs, noziedzība, neapmierinoša sabiedrības veselība, izglītība, dzīvesvide utml.

*Tautsaimniecība (ekonomika)

Vikipēdija:Ar jēdzienu tautsaimniecība (ekonomika) apzīmē sabiedrības aktivitātes, kas saistītas ar preču un pakalpojumu ražošanu, sadali, apmaiņu un patērēšanu.Ar terminu ,,ekonomika’’ saprot arī sociālo zinātni par šo jomu.

*Materiālisms

Autors jēdzienā materiālisms ietver gan tā filozofisko izpratni- uzskatu, ka materiālā īstenība nosaka garīgo, piemēram, apziņu, ētiku utml., gan patērētāju sabiedrības dzīves jēgu, saturu- nemitīgas materiālās labklājības paaugstināšanu varas, slavas, baudas, labklājības- komforta u.c.tamlīdzīgu vajadzību apmierināšanai. Faktiski materiālisma, patērētāju sabiedrības jēdzieni tiek lietots tikai tad, lai apzīmētu situāciju, kad tas ir galvenais dzīvē arī pēc tam, kad sasniegta pilnvērtīgai attīstībai optimāla materiālā labklājība.

 

4.Būtiskas Pārmaiņas XXI gadsimtā

*Daudzpusīgais (integrētais) pārmaiņu redzējums

Integrētais redzējums 2 līmeņos:

1) Pārmaiņu dziļuma izpratnē

a)Jaunais Laiks, Bībelē pareģotās pārmaiņas ar Ješua 2.atnākšanu jūdu Mesijas, hinduistu Maitrejas atnākšanu- grandiozas pārmaiņas: jauna Zeme, jauna cilvēce;

b)starpposms ceļā uz to- pēcposmodernā sabiedrība: pilnvērtīga attīstība vai degradācija.

2)Apvienojot dažādas mūsdienu pieejas, skatupunktus nākotnes pētīšanai- iespējas un draudus skatot no:

- katastrofu,

- zinātnes/tehnoloģiju,

- ilgtspējīgas attīstības,

- globalizācijas,

-reliģiskā viedokļa.

*Globalizācija

Vikipēdija:Globalizācija ir daudzšķautnains process, saistīts ar ekonomiskām, sociālām, tehnoloģiskām, politiskām un citām izmaiņām, kuru rezultātā vairums pasaules valstu un ģeogrāfisko reģionu kļūst savstarpēji ciešāk saistīti, taču arī vairāk atkarīgi viens no otra. Praksē globalizācija izpaužas pieaugošā preču un pakalpojumu, kā arī kapitāla, naudas un iedzīvotāju plūsmā starp valstīm. Arī intensīvāka informācijas un zināšanu, kā arī tehnoloģijas un inovāciju izplatīšanās pasaulē raksturo globalizācijas procesu. Globalizācija mūsdienu izpratnē vērojama kopš XX gs. astoņdesmitajiem gadiem.

Autors uzskata, ka globalizāciju ir pašreiz neiespējami apturēt, bet ir būtiski jācenšas izmantot tās iespējas un ierobežot tās negatīvās parādības, sekas. Vienu un to pašu iespēju (internets) var izmantot lietderīgi un tas radīt postu (datoratkarība, izmantošana organizētai noziedzībai).

*Esošo procesu pagarināšana (ekstrapolēšana)

Šī ir ļoti svarīga tēma PA, jo sabiedrība redz, ka pašreizējie galvenie attīstības procesi Latvijā un pasaulē norit tieši pretēji PA. Līdz ar to sabiedrība PA var uztvert kā utopiju. Viena no PA paradigmas pamattēzēm ir vēsturiskās pieredzes pierādījums, ka ilgtermiņā sākas agrāk nebijuši procesi (internets, atombumba), bet esošie pagriežas pretējā virzienā vai beidzas (PSRS uzplaukums pārtop sabrukumā). PA iespējamība, cilvēces, Latvijas veiksmīga nākotne, CERĪBA, XXI gadsimtā balstīta uz to, ka nav pamata pagarināt (ekstrapolēt tendences) daudzos tagadējos graujošos procesus geosociumā, ar latviešu tautu utml.

*Krīze

Krīze ir līdzīga katastrofai, bet mazākā mērogā un ar pretēju iznākumu- krīze caur ciešanām noved pie PA, bet Katastrofa- pie degradācijas.Krīze: ekoloģiskās, sociālās, ekonomiskās katastrofas vai to mijiedarbība (eskalācija) pasaulē, piemēram, pandēmija, valūtu krahs, karš vai terorisms u.tml., kā rezultātā mūsu civilizācija vairs nevar pastāvēt, teogeosociums pāriet citā sistēmā, bet ir iespēja tomēr pilnvērtīgai attīstībai.

*Katastrofa

Katastrofa: ekoloģiskās, sociālās, ekonomiskās katastrofas vai to eskalācija pasaulē, piemēram, pandēmija, visaptverošs karš vai terorisms u.tml., kā rezultātā mūsu civilizācija vairs nevar pastāvēt, attīstīties teogeosociums pāriet citā zemākā sistēmā- notiek degradācija vismaz līdz pirmsindustriālajam līmenim.

*Degradācija

Sistēmas, tai skaitā ekosistēmas, geosociuma sistēmas, cilvēces, Latvijas sabrukums (koplapse) un tās ietilpības, līdzsvara atjaunošanās būtiski zemākā, cilvēkam nelabvēlīgā līmenī.

*Paradigmu maiņa

Paradigma- noteikts uztveres un domāšanas modelis, pasaules redzējums, galvenie teorētiskie pieņēmumi (ietvars). Zinātne dažādos tās attīstības posmos, katra kultūra, sabiedrība raksturojas ar tajā dominējošo paradigmu. (vesture.eu/index.php/Paradigma)‎.

Autora formulējums: ,,Paradigma- uzskatu, pieeju, metožu u.tml. mijsakarīgs kopums zinātnē, kultūrā (modē, arhitektūrā...), izglītībā, reliģijā, sadzīvē, pārvaldē, ekonomikā- visās jomās savstarpēji saistīti (postmodernā sabiedrība) vai kādā nozarē atsevišķi (Ņūtona fizika- klasiskā paradigma vai kvantu fizika- postmodernā paradigma)’’.

Paradigmas civilizāciju, arī mūsējās vēsturē mainās: ,,drūmie’’ viduslaiki, renesanse, klasicisms, modernais un postmodernais.

Autors uzdod jautājumu un atbild- kas sekos pēc tam. Nosauc to par pēcpostmoderno paradigmu, redz tā saturu pilnvērtīgā attīstībā vai, gluži pretēji, degradācijā.

*Mūsu civilizācija

Mūsu civilizācija balstīta Eiropas tūkstošgadīgās kultūras attīstības rezultāts; tā balstīta uz nemitīgu materiālo vajadzību pieaugumu un to apmierināšanu, kas ir pēc savas būtības ilgi (vienmēr) turpināties nespējīga, uz nelīdztiesīgu sadali, pārvaldi bez garīgās virsvadības- vienalga: monarhiju, teokrātijas vai demokrātijas (gan tautas, gan manipulatīvās) veidos. Tā atšķiras no agrākās- hinduisma reliģijā balstītās civilizācijas, kurā, piemēram, ja tev ir jauna materiāla vēlme, tad centies to nevis apmierināt, bet no tās atbrīvoties u.c. (mūsdienu Indijā mūsu civilizācija ir deformējusi daudzus Hinduisma civilizācijas pamatus).

Mūsu civilizāciju veido eiropeiskas izcelsmes sabiedrība un to citu rasu cilvēki visā pasaulei, kas augšminētajam pieslēgusies.

*Civilizāciju maiņa

Civilizāciju maiņa- vēsturē daudzkārt piedzīvots process pēc tam, kad civilizācija kļūst ilgi (turpmāk) turpināties nespējīga, kad pārsniegta attiecīgās zemes (teo)geosociuma sistēmas kapacitāte (nestspēja); civilizācija balstās uz kādām kopējām pazīmēm, mūsējā- nemitīgu materiālo vajadzību pieaugumu un to apmierināšanu, neslēptu varas, slavas, baudas kāri.

*Pārmaiņu aģenti

Pārmaiņu aģenti- cilvēki, organizācijas, procesi, kas ierosina, tuvina būtiskas (radikālas pārmaiņas), vienu sistēmu pāreju citā, kas tieši pārejas brīdī nodrošina vēlamo alternatīvu (izvēli), kas sākotnēji vada sabiedrību pa ,,jauno ceļu’’. Atmodas pārmaiņu aģenti bija disidenti, daudzi dzejnieki, rakstnieki, režisori, trimdas latvieši, dabas aizstāvji, zinātnieki u.c.

*Salīdzināšanās

Salīdzināšanās ir sociāli- nacionālā izpratnē potenciālo naidīgo sociālo vai etnisko grupu konflikta novēršana, bet garīgajā- personības, sociālās grupas, tautas atbrīvošanās no vaina, karmas, grēka sekām caur pārveidošanos. Garīgā izpratne iekļauj sociāli- ekonomisko. Garīgā salīdzināšanās ietver vainas atziņu, iekšēju nosodījumu sevī un vēlmi tā vairs nedarīt, piedošanas lūgšana Dievam un cilvēkiem un iegūt stāvokli, ka vairs nevēlas grēkot (atgriešanās). Piedošanas lūgšana vajadzīga tam, kurš lūdz. Piedošana nenozīmē atzīt rīcību par nesodāmu, bet atbrīvot sevi no atriebēja, tiesneša, sodītāja lomas. Piedošanas lūgšana un piedošana- gan starp sociālajām grupām notiek caur tās kopējās apziņas maiņu- ne tikai ar to vadītāju starpniecību.

*Izglītība pārmaiņām

Izglītība pārmaiņām- specifiska izglītības ilgtspējīgai attīstībai daļa, kas vēsta par Pārmaiņu XXI gadsimtā procesu, rīcību tām gatavojoties un tajās: gan pilnvērtīgai attīstībai, gan izdzīvošanai degradācijas gadījumā.*Izglītība PAIzglītība PA ietver izglītības pārmaiņām to daļu, kas attiecas uz PA iespēju, gan arī visas pašreiz nepieciešamās zināšanas, prasmes, attieksmes, tomēr saistot tās, lai nebūtu pretrunā, ar sabiedrības vērtībām, principiem pēc Pagrieziena, kad daudz kas būs pilnīgi pretējs tagadējām tendencēm.

*XXI gadsimts- Cilvēka gadsimts

XXIgadsimts- Cilvēka gadsimts. Tā centrā- garīgās pārmaiņas cilvēkā, sabiedrībā gan pilnvērtīgas attīstības, gan degradācijas gadījumā. Taču tas ietver arī dabīgās un mākslīgās bioloģiskās izmaiņas, agrāk neizmantotu spēju lietošanu, izpratni par psihi..., manipulāciju (programmēšanas) iespējas. Cilvēks būs galveno pētījumu un atklājumu objekts, nevis tehnoloģijas.