Atšķirīga ilgtspējīgas attīstības paradigma PA Atmodai Latvijā!

                                                                                                                        Politisku, ekonomisku revolūciju vai jaunu  apgaismības Atmodu?

 

                              XXI gds.cilvēces iespējas izdzīvot esot 50%. To nenoteiks nejaušība, bet mūsu patreizējās izvēles, gatavība pārmaiņām.

 

Rakstu sērija.

 

 

Pētījumos esmu atklājis, manuprāt, patreizējās IA kā utopiskas teorijas, tās neīstenošanas cēloņus. Piedāvāju jaunu IA paradigmu un uzskatu kopumu gatavojoties iespējamām pārmaiņām: degradācijai, izdzīvošanai- eksistencei vai  ceļam uz pilnvērtīgu attīstību.

 

 

                                                               Pārmaiņas. Ilgi pilnvērtīgi turpināties spējīga Latvija un pasaule.

 

Uz pārmaiņām var skatīties dažādi.

Mans redzējums ir caur ilgspējīgas attīstības prizmu.

 

Ilgtspēja uz Zemes XXI gadsimtā - globālās sistēmas atgriešanā līdzsvarā nav zaļo UTOPIJA, 

bet NEIZBĒGAMĪBA!

Cits jautājums, vai caur uz vērtībām pilnu attīstību vai degradāciju.

 

1.raksts

 

                                                                                                                 Ievads

                                                                                                 Kādēļ lasīt šos rakstus?

 

Saīsinājumi:

Ilgtspējīga attīstība (IA)

Neilgtspējīga attīstība (neIA)

Pilnvērtīga attīstība - ilgi pilnvērtīgi turpināties spēja, specifisks autora IA skatījums (PA)

Izglītība ilgtspējīgai attīstībai (IIA)

Ilgi turpināties spējīga (ITS)- precīzāk būtību izskaidro šāds tulkojums no angl.sustain able

Vai nākotni var paredzēt un ietekmēt? Kāpēc to vajag?

Grāmatas ,, Bezgalības sākums''*, kas veltīta pārmaiņu tēmai, 199.lpp.teikts ,,Tā kā tas, kas nosaka nākotnes notikumus nav zināms, kā kāds var tām sagatavoties? Kā var? Daži no tiem nosacījumiem,

 kas to nosaka, kas būs, ir ārpus tā, cik tālu var sniegties zinātniskie paredzējumi, kāda ir pareizā filozofija par nezināmo nākotni? Kāda ir racionālā pieeja tam, ko nespējam zināt?”

204.lpp.teikts: ,,... starp aklu optimismu un aklu pesimismu ir kaut kas, kas abas šīs pieejas padara ļoti līdzīgas savu izskaidrojumu līmenī''. Grāmatas autors uzskata, ka šie izskaidrojumi nevar būt pamatoti.

Savukārt šī raksta autors ir pretējās domās. Rakstu sērijas apjoms gan neļaus to pietiekoši pamatot, bet tas nenozīmē, ka pamatojumu nav. Vēl vairāk, cilvēces liktenis lielā mērā būs atkarīgs no tā, kā tām būsim savlaicīgi sagatavojušies.

Par ko rakstu sērija?

Vai Latvija XXIgadsimtā izdzīvos? Var! Vai patērētāju civilizācija izdzīvos? Diez vai! Vai tā sabruks vai transformēsies (pārveidosies) uz citu- vērtību pilnu sabiedrību? Bet varbūt tuvu ir pasaules gals?Iespējami visi varianti.

Pasaules lāpīšana? Nē! Glābšana? Jā! Pilnveide? Jā! Vai patreizējā IA koncepcija ir utopija? Jā! Vai ilgi turpināties spējīga Latvija, cilvēce, Zeme XXI gadsimtā ir utopija? Nē! Vai var izdomāt pareizu sabiedrības modeli kā, piemēram, Kampanellas ,,Saules pilsētas'' ilgtspējīgas attīstības versiju un to ieviest; izveidot zaļo kopienu un to paplašināt globālā mērogā? Nē! Vai var veicināt vēlamās pārmaiņas ne tikai izdzīvošanai, bet pat pilnveidei? Jā! Pagriezienu, kura realitāti, turpinoties patreizējām tendencēm, neredzam, var radīt vai nu Krīze, kad patērētāju sabiedrība un patreizējā pasaules ekonomiski- politiskā kārtība vairs nevar pastāvēt, vai daudzu iepriekš neprognozējamu, neprogrammējamu apstākļu un spēku sakritība, ko var dēvēt arī par Dieva Brīnumu, kā tas bija ar Latvijas neatkarības iegūšanu un atgūšanu, ar PSRS sabrukšanu... Latvija nav maziņa, mēs varam būt niedre Baltijas kūlītī, mēs varam būt ilgi turpināties spējīgas Eiropas kristalizācijas punkts. Bet... savādāka Latvija. Pēc Garīgās un PA  Atmodas. Tā gruzd- zemdegās. Bet- jānoveļ vainas baļķis...

Mazs cinītis var gāzt lielu vezumu. ,,Mēs esma lieli tik, cik mūsu griba.'' (Rainis). Jātic un jāstrādā Brīnumam! Dievs svētī Latviju!

Kam adresēti šie raksti?

Atbilde- jebkuram, kuru tie uzrunā.

Tomēr īpaši: Latvijas patriotiem, izglītotājiem, zaļajiem, ticīgajiem, pārmaiņu aģentiem jebkurā jomā; tādiem, kas nenoliedz ne zinātnisko, ne garīgo izziņas ceļu.

Šie raksti nav ne bezrūpīgiem optimistiem (gan jau būs labi), ne fatāliem pesimistiem (neko nevar darīt), bet cilvēkiem, kuru dzīves jēga ir atstāt aiz sevis labāku Latviju un Zemi, kas to mīl un cer, ka tas ir iespējams.

 Kāds ir šīs rakstu sērijas mērķis?

Ievadīt tajos izklāstītās idejas sabiedriskajā apritē. Aicinājums uz diskusiju, cerību un rīcību, ierosināt vēlamās izmaiņas: pārmaiņu aģentu darbību, izglītību pārmaiņām- izglītību PA.

Rakstu mērķis ir ,,kliegt'', ka XXIgadsimta pārmaiņas nav vienkārši ,,jāgaida'', bet ka par tām jāzin  un atbilstoši jārīkojas patreiz.

Raksts tapis rūpēs par Latviju. Bet Latviju, pirmkārt, ietekmē pārmaiņas globālā mērogā, bet tikai, otrkārt, iekšējie procesi. Tādēļ rakstu sērijā ar domu par Latviju ir tik liels īpatsvars tam, kas notiek uz Zemes kopumā.

Kas tas par rakstu? Kāds bijis izziņas ceļš (metodoloģija)?

Tas ir publicistisks raksts ar zinātnes un ticības elementiem. Tas balstīts uz pētījumu, kas pievienots

*David Deutsch The Beginning of Infinity. Explanations that Transform the World, Penguin Books, Glasgow, 2012

Izziņas ceļš.

Pētījumam izmantots komplekss, komplementārs* izziņas ceļš, kurā integrētas

-zinātniskā metodoloģija (t.sk.intuīcijas, pašpieredzes, situācijas analīzes, novērojumu, aprobācijas, struktūrinterviju, aptaujas, fruktāļu, informācijas analīzes un sintēzes u.c.metodes),

-prasmes- pieredze (ārpus zinātnē akceptētā): sadzīviskā, meditācija u.c.,

-Autoritātes (Svētie Raksti, t.sk.dainas, rakstnieku atziņas),

-Atklāsmes (no intuīcijas atšķiras ar to, ka tās var saņemt arī profesionāli tām nesagatavots prāts).

Tādēļ arī rakstu sērijas tēžu apspriešana būtu vēlama kompleksā, piemēram, zinātniski- praktiskā-garīgā konferencē vai elektroniskā Forumā.

Lai rakstu nepadarītu daudz biezāku un akadēmiski smagāku, apzināti neietvēru atsauces uz informācijas avotiem, izņemot dažiem.

Mans ceļš uz šo tēmu- rakstu sēriju.

Šī rakstu sērija tapusi kā atbilde uz manu padsmitiem gadu desmitu sāpi par savu bērnu, Latvijas, pasaules likteni šīs un nākošās paaudzes laikā- mēs traucamies uz bezdibeni- nebijuša mēroga globālu ekoloģisku, sociālu, ekonomisku, garīgu krīzi, kas apdraud mūsu civilizācijas (nejaukt ar cilvēces) pastāvēšanu un Latvijā- arī nacionālu krīzi, bet to negribam zināt un rīkoties, mainīties. Ko bija darīt 

man? Darboties! Vides kontrole, vides izglītība, vēlāk- izglītība ilgtspējīgai attīstībai (IIA), politika,žurnālistika, publicistika un 2 elektoniski pieejamas grāmatas, zinātne (maģistratūra un iesākta doktorantūra vides zinātnēs, ko bez atbilstošas promocijas padomes nevar pabeigt), reliģija un lūgšanas... Jauna ceļa ilūziju sabrukums pēc Latvijas neatkarības  atgūšanas, pēc Rio samita par vidi un attīstību. Ne jau noraugoties no malas, bet esotavangardā. Pamazām brieda atziņa par to, ka nepieciešama būtiski savādāka izpratne par ilgtspējīgu attīstību (IA), par tai atbilstošu rīcību, citādu- uzdevumiem un mērķgrupām diferencētu izglītību ilgtspējīgai attīstībai (IIA). Par savādāku cerību... ārpus manis paša un citu cilvēku darbošanos. Cilvēce kā Minhauzens nevar sevi aiz matiem izvilkt no neIA purva. Taču varam nedarīt ko tādu, kas veicina nogrimšanu un saņemt palīdzību no Augšienes, lai atgriestos. ŠAJĀ RAKSTU SĒRIJĀ IR APKOPOTS MANU UZSKATU KOPSAVILKUMS. Varbūt taps arī tajā ietverto tēžu detalizētāki, uz pētījumiem balstīti pamatojumu apkopojumi- par jautājumiem, kas jau daļēji izklāstīti citās publikācijās, konferencēs.

Cerība. Utopija vai iespējamība?

Esmu optimists. Pragmatisks risinājums nav redzams. Cilvēces lielākās daļas vēlme pēc nemitīgas aizvien pieaugošas materiālo vajadzību apmierināšanas un brīvā tirgus ekonomikas dzīšanās pēc peļņas (ražošanas pieauguma), šķiet, IA ideju padarām par utopiju. Bet jākuļas kā vardei, kas iekritusi pienā, nemaz nezinot, ka tā var sakult sviestu un izlekt laukā. Jo nedrīkst padoties. Kaut XXIgadsimta draudu un pārmaiņu izaicinājumi šķiet nenovēršami. Es ticu Brīnumam. Gan vēsture, gan zinātne, gan reliģija ir brīnumainu pagriezienu pilna. Bet, lai pārmestu baļķi pāri aizai uz rītdienu, lūdzot kādu citu vai Dievu palīgā, mums pašiem jāķeras pie  stumbra otra gala. Ar paļāvību ārpus cilvēciskās pieredzes. Bībelē teikts, ka mutuļojošā Jordāna apstājās tikai tad, kad priesteri ar Derības šķirstu tajā bija iebriduši tik dziļi, ka straume tos teju teju varēja aiznest.

Kas ir Latvija?

Es ticu Latvijai kā milzu vērtībai ar savu misiju globalizācijas griežos. Kā no kuršiem esam pārtapuši latviešos, tā mūsu tauta savā zemē tālākā nākotnē var kļūt par citu etnosu sevi nepazaudējot, bet pastāvot pārvērtībās. Kas ir mana Latvija? Tā nav tik daudz politiķu nozagta, birokrātiski, muļķīgi un kļūdaini pārvaldīts pašreizējais valsts modelis,  šī tautas nemīlētā sistēma, bet gan tā ir mūsu zeme plus tauta no baltu sendienām līdz tagadnei un nākotnei, ar savu garīgo satvaru, auru, pie kuras var piederēt arī tie, kas svešumā, tāpat cittautieši, kas to pieņem. Latvija ir pastāvējusi pie jebkuras suverinitātes un baltu/latviešu ietekmes pakāpes savā zemē, un mēs par to vienmēr esam bijuši atbildīgi gan ar konformismu, gan Latvijas (kā Gaismas pils) nosaukšanu vārdā, ko vainogojušas Atmodas, kultūras

atdzimšana, sava valsts. Latvija ir mājvieta latviešu nācijai uz Zemes, vieta, kur un kam dot (kaut globālā mērogā- zinātnē u.c.)- īstenot savu dzīves misiju un no kuras kā savējais saņemt. Pat ja valsts pārvalde ir tam nelabvēlīga. Latviju, kāda tā ir, veidojuši kurši, zemgaļi, latgaļi, līvi, dzimtzemnieki baronu jūgā, 1905.gada revolucionāri, strēlnieki, 1918.gada valsts izcīnītāji un veidotāji, gan padomju disidenti, gan tās latviski noskaņotie okupācijas varasvīri, Atmodas dalībnieki, ASV, Austrālijas un Sibīrijas latvieši, patreizējie politiķi un emigranti... Latvija nav tikai ģeogrāfisks, politisks, tautsaimniecisks jēdziens, bet tai ir arī etnopsiholoģiskā (kopīgas dvēseles) dimensija, sinerģisks* kopēja pozitīvisma vai negatīvisma publiskajā telpā veidojums. Tādēļ Latvijas būtiski izdzīvošanas jautājumi ir  arī nacionālā apziņa (Latvija kā vērtība, patriotisms), publiskajā telpā, uzņēmumos, ikdienas saziņā lietotā valoda, emigrācija un imigrācija,  dzimstība, ģimenes loma un nelabvēlīgo ģimeņu ,,dinastijas'', plašsaziņu līdzekļu un cilvēku sarunu saturs... Izdzīvošanas specifika ir arī materiālajā sfērā: HES kaskādes drošība, (ne)atkarība no Krievijas energoresursiem, nogremdēto ķīmisko ieroču izplūdes novēršana Baltijas jūrā un citi- ne tikai ekonomika, sociālie jautājumi caur dabas vides  aizsardzības prizmu, kas tradicionāli tiek uzskatīti par ilgtspējīgu attīstību vienojošām sastāvdaļām.

Atkāpe. Cilvēka piederība savai zemei, tautai nav vienīgā viņa identitāte. Pa vertikāli augšup stāv reliģiskā (ne)ticība, idejiskā (pārliecības) piederība, Zemes pilsoņa apziņa un rīcība (nevis kosmopolītisma, bet redzējuma plašuma un atbildības kontekstā); pa vertikāli lejup: piederība kopienai (suiti), ģimenei (dzimtai); pa horizontāli: profesionālā un vaļasprieka (sportists) identitāte. Visām šīm

identitātēm būtu jābūt prioritārā harmonijā. Mūsdienās postmodernisma laikmetā daudziem trūkst vispār kāda nopietna piederības sajūta- viss mainās. Un būtiskākais tiek atstātas novārtā. Arī latviskums.

Savukārt cīnītāji par latvisku Latviju (LNNK u.tml.piekritēji) bieži to pasniedz kā galveno, nevis redz to kopējā identitāšu vērtību sistēmā. Līdzīgi- reliģijām piederošie.

Kāpēc nelietoju ierasto jēdzienu ,,Latvijas ilgtspējīga attīstība''? ,,Ilgi turpināties spējīga Latvija''- tajā ielieku daudz pilnīgāku, atšķirīgu saturu, kura pamatjēga ir nekoncentrēties tikai uz dabas vides ilgtspēju, ar ko saaužas tautsaimnieciskās un sociālās problēmas, bet skatīt arī citus visbūtiskākos izdzīvošanas draudus un iespējas, akcentējot garīgos un nacionālos aspektus, bet kā aktuālāko nosaucot sociālo jautājumu motivāciju, argumentus. Termins ,,ilgi turpināties spēja'' noņem to stereotipu, kas rodas daudz un nevietā dzirdot vārdu salikumu IA, tas ir precīzāks tulkojums no šī termina pirmsākuma ,,sustainable development- angl.''. Gribētos lietot jēdzienu ,,ilgotā Latvija'' bet tam ir vairāk vēlmju, nevis realitātes piegarša. Tomēr- ja Latvijai un pasaulei ir gaiša nākotne, tad attīstībā, kas daudz pilnīgāka ar vispārcilvēcikām vērtībām nekā pašreiz, tādām ko iezīmējušas reliģijas un tautu dzīvesziņas- pilnvērtīgā attīstībā (PA). 

Kāpēc  jāsacer jauna IA teorija, ja tā jau tik daudzveidīgi aprakstīta? Būsim reālisti- mēs esam ne tikai tālu no tās, bet dodamies pat pretējā virzienā. Latvija 2030- jauna IA stratēģija? Normatīvs plānošanas   dokuments nevar pagriest pretējā virzienā citā vērtību sistēmā dzīvojošu sabiedrību un valsti... pat, ja tā patiešām būtu stratēģija ilgi attīstīties spējīgai Latvijai.  Par to šaubos. Bet arī tāda kā tā ir tā nav ierakstīta lēmumu pieņēmēju un tautas pārliecībā.

Latvijas IA- ilgi turpināties spēju vai neIA nosaka cēloņi,  procesi, kas notiek, notiks

• galvenokārt- globālā, reģionālā (ES, Baltijas jūras baseins) mērogā,kuru cēloņi ir Latvijā,

• tomēr arī saistībā ar pasaules, ES līmeni.

Tieši tādēļ uz to galvenais akcents.

*komplementārs- tāds, kur savstarpēji papildinoši savietotas it kā pretējas ,,lietas'': gaisma kā daļiņa un vilnis, pretrunīgās Bībeles tēzes, zinātne un reliģija u.tml.

*Sinerģija- vairāku elementu mijiedarbībā efekts lielāks nekā viņu katra atsevišķo devumu summa, piemēram, sadarbojoties 3 draugiem rezultāts labāks nekā viņiem darot darbu katram atsevišķi, bet nedraugiem- tieši pretēji. Sinerģijas formula: 1+1 nav 2, bet var būt arī 3 vai 

Kādēļ lasīt šos rakstus?

Rakstu sērijā piedāvāta jauna IA- pilnvērtīgas attīstība (PA) paradigma un ar to saistītas daudzas inovācijas- radošs, jaunās atskaites sistēmās balstīts domāšanas process un jaunievedumi: idejas, priekšlikumi, jēdzieni, tāpēc naivi ceru, daudzo rakstu klāstā par IA  šī sērija tiks pamanīta.

Pamatjautājums (bez pozitīvas atbildes uz kuru pārējie atkrīt): ,,Vai IA nav kārtējā utopija?'' Ilgtspējas atjaunošanās ir neizbēgama. IA kā utopija īpaši šķiet padomju propogandu par gaišo nākotni pārdzīvojušajiem. Par neīstenojamu IA uzskata daudzi politiķi, izglītotāji, zinātnieki, ierēdņi, kas diendienā to piesauc, stāsta citiem, bet paši netic, jo patēriņa un ražošanas pieauguma nobremzēšana optimālā līmenī, sociālā līdztiesība (vienlīdzība) ir pret ,,cilvēka dabu’’ un kapitālisma (brīvā tirgus) ekonomisko pamatu un pašreizējās demokrātijas īstermiņa modeli... Kampanellas ,,Saules pilsēta’’, komunisms, nacionālsociālisms, dažādas Āfrikas, Āzijas, Latīņamerikas sociālisma modifikācijas, zaļo piedāvātais Zaļais- 3.ceļš un Tartu universitātē izstrādātais ,,Mūsu pašu ceļš’’  Baltijai XX gadsimta beigās, VAK ekovalsts ideja... Atzīsim to, visas šīs idejas ir izgāzušās. Pamatjautājums- vai vispār var uzkonstruēt sabiedrības attīstības modeli un tad to ieviest, īstenot?

IA gandrīz vienmēr tiek pasniegta kā mērķi, principi, kritēriji, instrumenti, rīcības, priecājoties par savu paveikto, cik esam ilgtspējīgi, pazaudējot izpratnes pamatu- ilgtspēja ir sistēmas pazīme, tās iekļaušanās dinamiskā kapacitātē- ietilpībā, elementu un to mijiedarbību izmaiņu robežu nestspējas nepārkāpšana vai atgriešanās tajā pirms sistēma nav kolapsējusi. Tā kā globālā sistēma Zeme-cilvēce ir pārsniegusi robežas, atgriešanās tajās vai citas- noturīgas sistēmas izveide ir neizbēgama. Bet- tā var būt gan IA, gan degradācija.

Patreizējā IA koncepcija gan pasaulē, gan Latvijā ir utopija, jo mūsdienu civilizācija, starptautiskā politika kopumā no tās ir nemitīgi attālinājusies, ja skatāmies reālos procesu rādītājus, nevis vārdu un dokumentu plūdus. To netieši apstiprina arī publikācijas, pētījumi. Bet paradoksāli- kā atbildi uz to IIA, publikācijās cenšas šo ,,beigto zaķi'' tiražēt aizvien vairāk tāpat kā pieauguma ekonomikas strupceļu mēģina ,,risināt'' ar vēl lielāku pieaugumu. Tas būtu līdzīgi, ka daži cilvēki pūstu dvašu koka skulptūrā, lai tā kļūtu dzīva, un, kad tas neizdodas, pūš daudz vairāk un sasauc palīgus.  Zinātne krustu šķērsu izpētījusi dzīvību. Bet nevar to radīt. Līdzīgi- radīta IA konstrukcija, kas nestrādā. Ne jau saku, ka nederīgas praktiskās un arī teorētiskās atziņas, bet, neparādot pārliecinošu ieviešanas mehānismu un ceļu, ka IA ir iespējama, bez pārliecības un ticības IA tiek paralizēta cilvēku un organizāciju, tai skaitā Saeimas, valdības, ministriju ierēdņu, pašvaldību, uzņēmēju praktiskā efektīva (ne ķeksīša pēc) iesaistīšanās. Bet mana pārliecība, ka IA kā PA ir iespējama, bet to var izraisīt tikai apstākļi, kad patreizējais tirgus ekonomikas modelis, patēriņa sabiedrība, vairs nevar pastāvēt.

Kas ir PA? PA ir IA redzējums, kurā, pēc autora domām, parādīta reāla ilgtspējas idejas īstenošanās  (nevis īstenošanas) perspektīva (ņemot vērā līdzšinējo nesekmīgo Latvijas, pasaules pieredzi). PA ir cilvēces pēcpostmodernais laikmets, kurā patērētāju sabiedrību un peļņas ekonomiku nomainījusi attīstība, kas balstīta uz vispārcilvēciskām vērtībām, kas nav kaut kāda utopiska harmoniska civilizācija, bet arī vairs ne pašiznīcinoša. PA ir cilvēces, Latvijas izdzīvošanas un pilnveidoties, būtiski pārveidoties un ilgi turpināties spēja un iespēja, kuras uzmanības centrā ir nevis dabas vides aspekts, bet garīgais aspekts, ko būtiski, papildina nacionālais (etniskais), (sociāl)psiholoģiskais un demokrātijas aspekti, protams, saglabājot dabas vides, sociālo un ekonomisko aspektus.

Kā? Par to sīkāk rakstā ,,Paradigma''

Rakstu sērija ietver rakstus:

1.Ievads. Kādēļ lasīt šos rakstus?

2.Kādas pārmaiņas?!

3.Paradigma.

4.Garīgā un PA  Atmoda.

5.Pārmaiņu aģenti.

6.Salīdzināšanās (grēkatziņa un grēknožēla).

7.Izglītība pārmaiņām.

 

Rakstu sēriju caurvij skatījums uz ilgtspējīgu attīstību (IA) no PĀRMAIŅU skatpunkta, no tā, kas var notikt vai nenotikt XXI gadsimtā. Rakstu tematika un secība vienotā sērijā nav savirknēta nejauši. Ievadraksts atbild uz jautājumiem: par ko būs runa, kāpēc tos lasīt. Otrais- visnozīmīgākais izskaidro iespējamās pārmaiņas un to neizbēgamību, nepieciešamību pēc cilvēces un Latvijas jauna attīstības virziena. Trešais- sniedz autora uzskatu kopsavilkumu, pēc kura lasītājs var pieņemt lēmumu, vai tālākos rakstos vērts iedziļināties. Ceturtais raksts parāda kā patreizējais utopiskai ilgtspējīgas attīstības modelis var kļūt par realitāti- Latvijas un globālo ilgi turpināties spēju caur Atmodu. Pēdējie trīs raksti atbild uz jautājumu, ko darīt, kas jau no tā notiek.  Pārmaiņu aģenti  (5.raksts) ir tā atslēga, ar ko atvērt durvis uz 2 pamatuzdevumiem (grēkatziņu, grēknožēlu un lūgšanu- 6.raksts) un izglītību pārmaiņām (7.raksts). Viss pārējais, citi instrumenti ir pakārtoti. 

Rakstu sērija arī ietver virkni priekšlikumu, no kuriem daļa apkopota ievadā.

Ko darīt?

Pirmkārt, tie ir garīgie uzdevumi. Visām reliģijām, Dievatziņām, daudzām mācībām ir izpratne par grēku, karmu, vainu u.tml. un tā sekām: proti, cilvēka, kopienas, tautas attīstībai kā baļķis guļ priekšā neapzināti, neatzīti, nenožēloti nodarījumi un domas (sociālpsiholoģiskais klimats un tā ietekme uz energoinformatīvo lauku).  Latvijā tas ir ļoti nozīmīgi. Ir jāveicina ceturtās- Garīgās un PA Atmodas varbūtība: ar dogmatisma, līderu ambīciju barjeru nojaukšanu, ar toleranci, kas iespējama pēc vainas nožēlas dabas, cilvēku, t.sk. tautu (ebreju, līvu, čigānu, krievu) un Dieva priekšā. Jāatzīst domu un lūgšanu reālais spēks. Domas enerģiju taču var pat izmērīt ar fizikas mēraparātiem, izmanto neirolingvistiskajā programēšanā, datoru un mākslīgo cilvēka orgānu vadīšanā utt.

 Otrkārt, kāda zeme var būt ilgtspējīga tikai tad, ja tās tautai ir pietiekoša vēlme un izpratne saglabāt savu valodu, mentalitāti, kultūru, valsti, dzīvot tajā, pārvaldīt to savas tautas interesēm.

Treškārt, lai būtu vērtību attīstība, Latvijas sociāli- ekonomiskajam modelim jāsaskan ar tautas mentalitāti un vērtību sistēmu.

Ceturtkārt, izšķiroša būs pārmaiņu aģentu  darbība gan sagatavojot sabiedrību pagriezienam uz PA, Atmodai, gan jo īpaši- tās laikā, arī atgriežoties uz ilgtspējas stāvokli. Šie aģenti starp mums jau ir, bet jācenšas būtiski veicināt viņu ietekmes efektivitāti.

Piektkārt, jāīsteno 2 veida IIA, atšķirībā, vai mērķgrupu motivēt ar personīgiem un vietējiem sociāli- ekonomiskiem ieguvumiem no IA projektiem, dzīvesdarbības, neuzbāžoties ar zaļās domāšanas propogandu, vai gatavot pagriezienam, iespējamai virzībai uz PA. Mainot argumentāciju, jau tagad var panākt ,,uzrāvienu’’’pēc abpusēja sociāli- ekonomiskā un vides (angl.,,vin- vin’’) principa neIA  bremzēšanā vietējā līmenī. Bremzēšanai noder jau visi pašlaik īstenotie IA instrumenti.

Tās nebūt nav visas inovatīvās idejas šajā rakstu sērijā.

Katrs raksts daļēji ir autonoms un saistīts ar citos rakstos teikto, tādēļ nereti nākas vienu un to pašu domu atkārtot.

Labrāt uzklausītu lasītāju domas, argumentus citām izvērstākām publikācijām par šo lakonisko rakstu sēriju, kurā, lai ,,neizplūstu'', apzināti neietvēru daudzus aspektus.

 

P.S.

Pilvērtīgas attīstības simbola skaidrojums.

Tas ir autora darināts simbols- fruktālis. Simbols- zīme nes daudz lielāku informāciju, nekā to atsevišķo elementu izskaidrojums. Jo viss ir mijiedarbībā un savietots.

Trīsstūris- universiāla vairāku reliģiju, arī kristietības Dieva zīme- galvenais un garīgi vienojošais elements. Aplis iezīmē to, ka PA, atšķirībā no IA, ir ar robežām, nevis kā izplūdusī IA koncepcija; PA ietver attīstību pa spirāli- dialektiku un savietotību ar garīgo pasauli (trīsstūri)- trialektiku; bez tam aplis ietver jēdzienus ,,gals un sākums- atkārtošanos'', iņ un jaņ- pretmetu cīņas un vienības likumu, sauli- Gaismu, Zemi, resursu un piesārņojuma utilizācijas ierobežotību u.c. Krusts simbolizē PA un visa pamatu Kristu=Mīlestību un Viņa doto atbrīvošanās iespēju no grēka (vainas); krusts ir arī ārstniecības- veselības simbols, kas būtisks mērķis vides ilgtspējai. Krusta kontūras iziešana ārpus trijstūra simbolizē, ka visu reliģiju piedāvātais risinājums vairs nav to robežās (bluķos, ziedu ugunskuros, upurjēros, lūgšanu dzirnaviņās utml.), bet ārpusē- Kristū, kas gan ir Mīlestība- Agape, gan Mīlestības princips. Nekristiešiem autors izskaidro, ka nesasavietoju Ješua (Jēzus)=Kristus, jo ebrejs Ješua ir personificēta Dieva Dēla kā Dieva inkarnācija. Kristus ir ,,dzimis'' pirms visa radīšanas, pirms Laika, bet Ješua apmēram pirms diviem tūkstošiem gadu kā cilvēks mātes miesās, taču kā dvēsele un gars sevī nesot Kristu.