Jūdi un Baznīca.

Šī ir īpaši nozīmīga tēma kristiešiem un Baznīcai.

Kristieši vēl nav atkal pieslēgušies pie jūdu ,,telts’’- garīgā lauka, nelieto Dieva dotās Bībeles atslēgas Pēterim ne tikai izpratnei (,,šifrs;’’, izskaidrojums- interpretācija), bet arī īstenošanai dzīvē (un jūdi nav kā tauta atzinuši savu Mesiju). Tas nedod iespēju pareizi izpausties Labajai Vēstij, nav de facto notikusi tās pasludināšana pasaulē (pasludināta cilvēka mācības versija par to (modifikācija).

Pirmkārt, jāatsakās no Aizvietošanas teoloģijas un ,,uzlabojumiem'' kristietības mācībā; tikai caur atgriešanos pie Kristus pirmo sekotāju ticības un dzīvesdarbības, kas bija jūdiem Dieva dotās reliģijas nākošais, augstākais pakāpiens, nevis kaut kas tāds, kā mūsdienās- atsevišķa garīgo uzskatu, svētdarbības un dzīvesdarbības sistēma, kas daudzviet patālu gan no jūdaiskām saknēm, gan Bībeles (pat Jaunās Derības!). Mūsdienu kristietība neatrodas Dieva Teltī, bet pašuzceltā būdiņā tuvu tai, nevis uz Dieva platformas, bet uz no tās atlauzta gabala no tās blakus. Tāpat kā nemesiāniskais jūdaisms- uz sava gabaliņa platformai otrā pusē.

Otrkārt, Baznīca neatgūs svētību, saplūšanu ar Dieva nodomu, atgriešanos Dieva uzceltā Saiešanas Teltī, ja tā nesalīdzināsies par nodarījumu pret ebreju tautu: līdzdalību un klusuciešanu par antisemītismu, ebreju grautiņiem un holokaustu.

 

Tālāk fragments no autora sastādītās kristietības vārdnīcas:

• Baznīcas attieksme pret jūdiem. Kāda ir jūdu ticības un ebreju tautas saikne ar Kristus mācību un pestīšanu?

Sākotnēji Kristus sekotāji ir jūdu reliģijas atzars, kaut arī jūdu vadoņi to uzskata par maldu mācību. Tad Pāvila un citu lielo evaņģēlistu laikā kristieši- jūdi ir Eiropas kristiešu Skolotāji. Kad Kristus Labā Vēsts kopienā jau apvienojusi daudz ļaužu visā Romas impērijā, kristietība ir ļoti daudzveidīga uzskatos, bet tā vēl nav, vismaz visaptveroši (izņemot daži dižie baznīctēvi), atdalījusies no jūdiem, kaut arī daudzajās mācībās un tradīcijās ir liela vietējo ticējumu, ieražu ietekme, ko jūdi uzskatītu par pagānismu. Nīkajas koncils 325.gadā ir pagrieziena punkts, kur jūdu ticības un kristīgās reliģijas ceļi šķiras. Tiesa, kristietības vēsturē var lasīt par pilnīgi citiem jautājumiem, par ko strīdējās un uz kuriem šķietami atbildēja šī koncila dalībnieki. Bet jūdu jautājums un daži citi būtiskie uzskati, kas tiek mainīti, paliek ārpus populārajiem šī koncila aprakstiem. Bet nodalīšanās no jūdiem bija visliktenīgākais punkts. Tiek faktiski pasludināta Aizvietošanas teorija, kas oficiāli joprojām ir Baznīcas uzskatu viens no stūrakmeņiem, lai gan pret to sāk vērsties gan atsevišķas brīvbaznīcas, gan dažas tradicionālo konfesiju draudzes, gan atsevišķi kristieši, arī oficiālā Baznīca lavierē, dažādas konfesijas meklē izlīgumu ar jūdu reliģiskajiem līderiem, ebreju tautu un vietējiem ebrejiem- gan garīgā mantojuma, gan ar piedošanas lūgšanu par holokaustu. Aizvietošanas teorija: kristieši Bībeles apsolījumu saņemšanai esot aizstājuši ebreju tautu, ebreji vairs neesot Dieva izredzētā tauta, jo tā atraidījusi savu Mesiju. Bībelē ir daudz pantu, kas to it kā apstiprina, kā arī daudz pantu, kas apstiprina pretējo, arī Jaunajā Derībā. Jāizstudē visa Bībele kopumā, gan vietas, kur tiešā tekstā runāts par tēmu- jūdu tauta un reliģija, gan kontekstā: par Dieva lēmumu maiņu, par kopienu (tautu) grēku un salīdzināšanos, Dieva attieksmi pret tautām (ciltīm) utt., izprotot Bībelē pausto it kā pretējo uzskatu vienotības- nepretrunīguma (komplementāro) saturu- pretrunīgas domas (tēzes)faktiski veido vienotu ideju (uzskatus, domu). Citādi jūdu tautas un Kristus mācības mijsakarības nesaprast. Un, lūk, savienotājposms starp ideju par ebreju ,,atmešanu’’ un izredzētās tautas statusa saglabāšanu: ,,Kaut arī tie mitīs savu ienaidnieku zemē, es tos nepametīšu, neatstāšos no viņiem, negribēšu viņus piebeigt un lauzt savu derību ar tiem, jo Es esmu Kungs, viņu Dievs’’ (3.Mozus 26:44). Neviens cilvēks, neviena tauta Dievam tiktāl neriebj, ka, kamēr tā pastāv, Viņš nedotu tai(viņam) atgriešanāsiespēju.

Ko nozīmē izredzētā tauta? Neviens jūds pestīšanu par piederību tautai vai reliģijai, kas noraidījusi Mesiju, nesaņem. Izredzētība nozīmē īpašu lomu cilvēces vēsturē- Dieva pestīšanas plānā: sirds apcietināšana, lai Kristu varētu pieņemt citas tautas, par to piedzīvojot milzu ciešanas: maldu mācību (Mesijas atraidīšanu), izraidīšanu (trimdu) no Apsolītās Zemes, vajāšanas, genocīdu dzīvesvietās un noslēgumā holokaustu. Bet arī milzu ,,ieguvumus’’: tautas neizzušanu izkaisītiem 2 tūkstošus gadus svešumā zem spaidiem, tautas attiecību saglabāšanu (kaut arī maldu mācības ietvaros) ar savu Dievu, tautas mentalitātes, vēlmes atgriezties Apsolītajā zemē saglabāšanu, visbeidzot- valodas atdzimšana ikdienas saskarsmē; tam sekojoša savas zemes atgūšana, atgriešanās, sava valsts, tās uzvara pār milzīgu apkārtējo pārspēku, tās neticamais uzplaukums, mesiānisko jūdu kustības rašanās un strauja izplatība. Tie visi ir Bībeles pareģojumu piepildījumi. Dievs ielicis ebreju mentalitātē vislielāko gudrību un saimniecisko prasmi izdzīvošanai: amatnieku prasmes, talantu tirdzniecībā, finansēs, zinātnē un tehnoloģijās, politikā utt. Dievs viņos ielicis savstarpēju izpalīdzību (solidaritāti), sadarbību, kopienas garu, un galvenais- garīgā likšanu attīstības/praktiskās dzīves pamatā. Bez tā viņi kā tauta neizdzīvotu trimdā. Kāda tur atmešana!

Paliek atvērts jautājums: ,,Ja jūdi būtu pieņēmuši Ješua Kristu kā Mesiju, vai tad pārējai cilvēcei pestīšana būtu liekta?’’ Nē! Ir teikts: ,,Pestīšana nāk caur jūdiem!’’’. Vai viņiem bija izvēle pieņemt Ješua Kristu kā Mesiju, bet Dieva pestīšanas plāns piepildītos?Dievs vienmēr personām, gan tautām dod izvēles iespēju. Tātad būtu cits variants- pestīšanas scenārijs!?Sākotnēji Ješua apgalvo, ka ir sūtīts pie savas tautas avīm- atsakās dziedināt nejūdu (atņemt maizi bērniem atdodot to suņiem), bet vēlāk nostādne mainās.

Sākotnēji uz Zemes ir viena Dieva ,,telts’’- viens Dieva garīgais lauks. Tas ir pieejams ebrejiem. Viņi maldās- te vairāk vai mazāk ir ar Dievu, mitinās šajā teltī, kas dota Bībelē, un tad atkal atkrīt no tās.

Ješua Kristus nebūvēja jaunu telti, Dieva platformu, bet to paplašināja- padarīja pieejamu visai cilvēcei. Kopš Ješua Kristus darbības, ko jūdu garīgie līderi, vairākums tautas neatzina par Mesiju, jūdu reliģiskā darbība atkal ir ārpus telts, lai gan ar to saistīta. Kad kristietībā notika pagrieziens uz reliģisko antisemītismu, ieviesa aizvietošanas teoloģiju, neskatoties uz Vecās Derības atzīšanu, kristietība arī ir izgājusi ārpus jūdiem dotās īstenās Dieva telts. Kristietība izveidoja pati savu garīgo lauku, kam, protams, ir mijiedarbība ar Dieva doto telti. Tā nu īstenā Dieva telts ir tukša, bet gan jūdi, gan kristieši uzbūvējuši sev pagaidu mitekli. Gan jūdi, gan patiesie Kristus sekotāji pirms Beigu laikiem atgriezīsies savstarpējā mijiedarbībā (savstarpējā subordinācijā- eļļas koks un tā zari) ar īstenu Mesijas izpratni un vadību Dieva teltī.

Ješua Kristus nodeva Pēterim Debesu atslēgas. Kas tās ir? Ar pestīšanu tas saistīts tiktāl, ka caur Pētera dibināto Baznīcu cilvēkiem būs iespēja kļūt par Dieva Bērniem un tā tikt pestītiem. Taču tā ir arī atslēga Bībeles izpratnei. Jūdu teologi lieto vairākas metodes Vecās Derības tekstu izpratnei, un daļa no tām ir jāpielieto, lai pareizi izprastu Ješua Kristus mācību. Piemēram, tiek skatīti vārdu salikumi, vārda sakņu līdzība, dažos vārdos atsevišķi (autonomi) ietverti citi vārdi (ja atmet kādus burtus), lietota teksta burtu pārkārtošana un plaši pazīstamā vārdu summas salīdzināšana (ivrītā katram burtam atbilst skaitlis). Nevienu no šīm metodēm nevar lietot tulkojumā- tikai orģinālā senebreju valodā, tāpēc tajā ir uzrakstīta arī Jaunās Derības versija. Diemžēl kristietība, rakstot Jauno derību grieķu valodā, kā arī pēc Nīkaja koncila šo atslēgas pieeju pazaudēja, citādi Baznīca neaizietu maldu ceļos. Kaut vai viens piemērs- slavenais simbols ,,alfa’’ un ,,omega’’. Ja to saprot tikai kā alfabēta (šinī gadījumā- grieķu) pirmo un pēdējo burtu, tas izskaidro maz, bet ieliekot alfas un omegas vietā senebreju- Dieva valodas pirmo un pēdējo burtu, ko lietoja Dievatklāsmēs Ješua Kristus (kaut Viņa sadzīves saskarsmes valoda bija aramiešu), ir daudz dziļāka jēga. Mesiāniskie jūdi un ,,alternatīvās kristiešu draudzes’’, no kurām daudzas pulcējas ap Visu nācijas baznīcu Jeruzalemē, sāk lietot šo atslēgas daļu Jaunās Derības, arī Vecās Derības izpratnē. Vēl atslēga bija saziņas iespējas (tiešais vads) Baznīcas vadītājam ar Dievu, tiesa- atšķirīgi kā jūdu virspriesterim, kuram bija iekārta, kurā nolasīt Dieva vēstījuma tekstu. Pāvestu un citu konfesiju līderu maldi apliecina, ka šī atslēgas daļa pazaudēta.

Baznīcai ir daudz grēku, bet lielākais no tiem ir pret jūdiem: gan par aizvietošanas teoloģiju, gan attieksmi pret ebreju tautu. Neskatoties uz pāvesta attieksmes maiņu pret jūdiem kopš 1956.gada, Baznīcas (bez)darbības nožēlošanas holokausta laikā, Baznīca šo tūkstošagadīgo grēku pret ebreju tautu un Dieva vārdu un apsolījumiem jūdiem līdz galam nav atzinusi. Bet bez grēkatziņas, grēknožēlas, piedošanas lūgšanas ebreju tautai un Dievam un atgriešanās no šī grēka Baznīca Dieva teltī pirms Beigu laikiem nevar ieiet. Un Baznīca patreizējā veidolā to neizdarīs. Tā būtiski pārveidosies (transformēsies), un salīdzināšanos procesu no apakšas izies atsevišķas draudzes, kristieši, kuri arī būs Dieva Bērnu Baznīca- Kristus Baznīca, bet patreizējie iestādījumi zaudēs jebkādu garīgo autoritāti- saikni ar Dievu. Tā dalīsies tie platie un šaurie vārti attiecībā uz Baznīcu un tai piederīgajiem.

Noslēgumā: ,,Kas tevi [Israēlu] svēta, būs svētīts, kas tevi nolād, būs nolādēts’’ (4.Mozus 24:9).