TICĪBAS  KREDO.

Kopējā ticības apliecība visām reliģijām, Dievatziņām.

Dievs ir!

Ir Dievs vai dievi, garīgas būtnes, pastāv pārpasaulīgi spēki, varas, liktenis (karma), informācija (Patiesība, Augstākais saprāts, energoinformatīvais lauks utml.). Ir Dieva (garīgo būtņu) noteikti dabas, sociālie, ekonomiskie, psiholoģiskie, likteņa (cēloņu-seku), ētiskie u.c.likumi, kas nosaka jebkuru lietu kārtību, procesus, kuru neievērošana rada nevēlamas sekas. To autors, soģis par neievērošanu nav cilvēks, bet Dievs (garīgas būtnes?), precīzāk- tā noteiktais cēloņu- seku likums, kas var arī īstenoties caur garīgajām būtnēm, kas ir Dieva pretstats. Dievu nevar vērtēt ar cilvēka izpratnes ,,labā- ļaunā’’ mērauklu, Tas/Viņš vienlaikus var būt radošais un ārdošais (pārveide caur iznīcību, pat ciešanām un nāvi).

Daudzu reliģiju izpratnē Dievs ir Mīlestība, Radītājs un visa vadītājs, Patiesība (Augstākais Saprāts, Gaisma, Svētais Gars utml.).

Debesis ir!

Pastāv īstenība ārpus tā, ko mēs ar maņām tieši vai caur instrumentiem varam un varēsim uztvert: Debesis- garīgā vide. Garīgā vide, saskaņa ar garīgajiem likumiem ,,pa lielam’’ nosaka (determinē) īstenību notikumus, procesus, apstākļus materiālajā fiziskajā vidē gan uz Zemes, gan Universā.

Cilvēks un Dievs mijiedarbojas!

Cilvēkam netieši ir iespējams pārliecināties gan par Dieva, garīgo būtņu, gan garīgās vides esamību (realitāti), izprast, izzināt un ievērot tos. Cilvēks nevar noteikt, ko Dievam (garīgajām būtnēm) darīt pat ar sevi, bet viņš var lūgt (,,slavēt’’, upurēt) un lūgums tikt ievērots. Tā cilvēkam caur Dievu (garīgajām būtnēm) ir iespējams mainīt procesus, notikumus, apstākļus, bet caur atzīšanu un atgriešanos pat savu likteni (karmu), vairākās reliģijās pat ,,atbrīvoties’’ no cēloņu seku likuma, piemēram, tapt pestītam, iziet ārpus Pārdzimšanu Apļa (Loka), nonākot Dievtuvumā (paradīzē, nirvānā).

Saskaņā ar Bībeli cilvēkam (sākotnējam, saskaņā ar Dievu esošajam?) Dievs uzticējis būt par Dieva līdzstrādnieku radīšanā (piemērs: tiek ne no kā radīts māls, lai cilvēks no tā veidotu traukus, pa lielam- veidotu un pārveidotu Zemi un sabiedrību), kā arī būt Zemes pārvaldniekam.

Pastāv ,,mūžīgā dzīve’’

Ar fiziskā ķermeņa nāvi viss nebeidzas. ,,Zemes dzīves’’ viens no pamatuzdevumiem ir savas vietas veidošana ,,mūžīgajā dzīvē’’, ,,garīgā kapitāla’’ uzkrāšana caur došanu.