Atslēgas vārdu izskaidrojumi.

                                                                                                                                                                                                                                                        1.daļa

                                                                                                                               Atslēgas vārdu sistēma.

                                                                                             Sakārtots atbilstoši PA/Pārmaiņu mācības modelim.

                                                                                                                                   1.līmeņa atslēgas vārdi.

Sīkāk par atslēgas vārdiem skatīt tiem veltītajās speciālajās ikonās.

Latvija

Galvenais jēdziena Latvija izpratnē nav pašreizējā valsts vai vēl šaurāk- tās politiski- ekonomiskā sistēma, tās morālā vide. Cik nepareizi ir novērsties no Latvijas, veltīt tai sliktas domas, pamest to tik aprobežotas izpratnes dēļ!

Latvija ir mūsu zeme, latviešu tauta un tās garīgais satvars no baltu sendienām caur tagadni uz nākotni. Tas var ietvert arī vienotas valstiskas vai administratīvas sistēmas pastāvēšanu, bet tas nav būtiskākais Latvijas izpratnes vērtējumā, lai gan sava valsts Latvija ir milzu vērtība.

Ietverti Latvijas jēdzienā arī lojālie Latvijas teritorijā dzīvojošie cittautieši, gan trimdā, emigrācijā dzīvojošie latvieši.

Pilnvērtīga attīstība.

Pilnvērtīga attīstība- Ilgtspējīgas attīstības forma, kas to no utopijas var padarīt par realitāti, jo balstās Pagriezienu, ko var radīt nevis cilvēku izdomāta programma, bet veiksmīgu apstākļu un notikumu sakritības iespēja (Brīnums) vai krīze, kas padara līdzšinējo ,,attīstību’’ neiespējamu, un gatavošanos neparedzamām un paredzamām pārmaiņām, kas nebūs pašreizējo procesu turpinājums; pilnvērtīga attīstības pamatā ir vispārcilvēciskas (universālas) garīgās vērtības, nevis patērētāju sabiedrības un peļņas tautsaimniecības (ekonomikas) materiālisms, tā ir ,,pilna ar dzīves pamatvērtībām: pašpilnveidi, attiecībām starp cilvēkiem, dzīvot, lai dotu, dzīves jēgas un satura sajūtu u.tml.’’; kas orientēta nevis uz materiālo labumu pieaugumu, bet to optimumu, uz garīgo vērtību pieaugumu; pilnvērtīgas attīstības sabiedrība ne tuvu nav ideāla, pat ne ilgotā nākotnes sabiedrība, bet tā ir pašneiznīcinoša sabiedrība.

Pārmaiņas XXI gadsimtā

Īsais formulējums:

Būtiskas Pārmaiņas XXI gadsimtā šīs pārejas laika (!) mācības izpratnē nozīmē nebijušu iespēju vai draudu īstenošanos.

Skaidrojums:

Būtiskas Pārmaiņas XXI gadsimtā šīs pārejas laika (!) mācības izpratnē nozīmē nebijušu iespēju vai draudu īstenošanos, kas izpaužas kā

*esošie procesi, kuru ietekme no daudzuma (kvantitātes) pāraug lavīnveidīgās izmaiņās (kvalitātē): ekumēnisms un starpreliģiskā sadarbība noved pie garīgās dominantes kādas zemes, planētas apgabala (reģiona), cilvēces rīcībā; tundras mūžīgā sasaluma atkušana ievada neatgriezenisku pašpaātrinošu, cilvēcei neietekmējamu klimata sasilšanu; emigrantu ieplūšana kādā nacionālajā valstī, Eiropā iznīcina tās nāciju būtību, izšķīdina tās; ģimenes tradīciju sabrukums; nanodaļiņu vai kādu ķīmisko vielu nonākšana Zemes mēroga vielu apritē u.c.;

*pagriezienu esošajos lielajos procesos: sociālās nelīdztiesības palielināšanās (Džini indeksa) vietā nāk strauja tās samazināšanās; neIA pāriet IA; nemitīgs patēriņa, iedzīvotāju skaita, zinātnisko atklājumu un jaunu tehnoloģiju u.c. pieaugums pārtop straujā kritumā- degradācijā;

*pilnīgi jauni procesi: cilvēks iegūst agrāk nebijušas spējas, īpašības; lēcienveidīga strauja Zemes magnētisko polu pārvietošanās;

*esošo lielo sistēmu pāreju citās sistēmās: neIA teogeosociuma sistēma atgriežas (vai ieiet jaunās) tās ietilpīgas (kapacitātes) robežās tā, ka tiek novērsta degradācija; klimata, ekosistēmu, tautsaimniecības, etnisko rasu/civilizācijas/cilvēces jaunas sistēmas un to ietilpības robežas u.c.;

*notikumi ar milzu ietekmi: Atmoda (,,klikšķis’’)- laikmetu maiņa- cilvēces noteicošās daļas vērtību orientācijas maiņa; neizsmeļamas lētas enerģijas ieguves uzsākšana; milzu tehniskās, ģeoloģiskās vai kosmiskās katastrofas; pasaules valūtas sistēmas, tirdzniecības sistēmas sabrukums; jaunas slimības pandēmija; pasaules kodolkarš; mākslīgais intelekts pārņem kontroli pār cilvēci u.c.

Šīs mācības, kura ir par iespējamo pārejas laiku, ietvaros netiek ietvertas ārkārtējas (radikālas) pārmaiņas, kas saistītas ar Jēzus 2.atnākšanas (Beigu Laiku) Bībeles scenāriju, ezotērisko Jaunā Laika (laikmeta) iestāšanos un citu reliģisko mācību skaidrojumiem par tuvajām, ārkārtīgi būtiskajām pārmaiņām, kādas nav bijušas cilvēces vēsturē. Autors neapgalvo, ka PA- pārejas laiks līdz šim Notikumam būs, bet ar pamatojumu atspoguļo, kas būtu, ja līdz tam vēl žēlastības brīdis būtu un kas mums katram personīgi, Latvijā un pasaulē šai sakarībā jādara. Gatavošanās Pārejas laikam nav pretrunā ar gatavošanos Beigu Laikam, Jaunajam Laikam, jo tās centrā ir cilvēka, tautas, cilvēces (3 dažāda mēroga ,,subjekti’’, piemēram, Bībelē minēts, ka atprasīs no tevis, no tautas/kopienas (pilsētas), cilvēces, kas tad izies caur ,,tiesu’’ un pārtapšanu- atdzimšanu) galvenie garīgie uzdevumi, kas izpaužas caur Mīlestības darbiem uz cilvēkiem un Zemi, attiecībās ar Dievu.

Tu

Tavs liktenis, uzdevums sev savijas, pat ir atkarīgs no iesaistes būtisko XXI gadsimta pārmaiņu un pilnvērtīgas attīstības sagatavošanas procesā. Tava ,,glābšana’’ šeit un mūžībā’’ iet caur visa ,,glābšanu’’. Pasaule, kādu mēs pazīstam, ies bojā, bet Mīlestība, ko Tu būsi apliecinājis caur domām (t.sk. lūgšanām) un Mīlestības darbiem paliks ar pārtapušo Tevi, Tavu tautu un cilvēci, ar misiju Visuma garīgajā pasaulē. Garīgums.

Garīgums ir visa nemateriālās īstenības ietekme. Garīgums ir viss, kā avots (izcelsme) ir Dievā, kaut arī tas var izpausties caur garīgajām būtnēm, garīgajiem (universiālajiem) likumiem, piemēram, grēka/karmas/likteņa...), garīgajiem mākoņiem. Garīgums ir PA pamats visam (dominante): pārvaldībā, tautsaimniecībā, dabassaimniecībā..., tas var būt personības vadītājs, sociālās grupas augstākā autoritāte, uz ko paļaujas. Garīgums (garīguma aspekts visam) piemīt neatkarīgi, vai to apzinās, saprot. Pastāv vispārēji (universāli) garīgie likumi, no kuriem izriet (ir atvasināti) materiālās pasaules (dabas un sociālo zinātņu) likumi.

,, Garīgums ir Visuma Radītāja sākotnēja evolucionāri kosmiska matrica (informatīvs etalons), kas ietver sevī Tikumības Likumus un sekmē maksimāli pilnīgu personības (Es) pašrealizāciju.Matrica (informatīvais etalons) atrodas visos Cilvēka apziņas līmeņos.Pasaule ir informatīva, Visums ir informatīvs; primārais ir informācija (apziņa), sekundārais – matērija. Nevis esamība nosaka apziņu, bet informācija (apziņa) nosaka esamību. Pieļaut iespēju, ka matērija varētu eksistēt ārpus informācijas, būtu tas pats, kas palielināt elektrona masu, nepalielinot tā ātrumu.’’

Autors: akadēmijas prezidents, profesors Alberts Ignatenko,filosofijas granddoktors, bioloģijas doktors.Čehijas Republika, Prāga.

Teogeosociuma sistēma- pasaule (Pasaules Koks)

Dievs, cilvēks, daba kā vienots veselums. Vienkāršoti- tā ir sistēma, kas parāda Zemes, cilvēces un garīgās pasaules (Dieva) mijiedarbību.Virsraksta vienkāršošanai lietoju jēdzienu ,,pasaule’’, bet tas var radīt pārpratumus, jo ar vārdu ,,pasaule’’ var saprast ,,Zemi’’, kristietībā bieži to lieto kā pretstatu garīgumam. Latviskojot šīs pretrunas novērš jēdziens ,,Pasaules Koks’’, kas sistēmā, mijiedarbībā sakārto visu materiālo un garīgo (pārklājas (difūzas) to robežas). Jēdziens ,,teogeosociuma sistēma’’ vispilnīgāk, zinātniski raksturo būtību. Teogeosociuma modeli raksturo vienādmalu trijstūra modelis ar ,,teo’’ virsotnē.

Pilnīgāks teogeosociuma sistēmas (Pasaules Koka) formulējums- tā ir sistēma, kas parāda geosociuma sistēmas saistību (atkarību) ar transcendentālo, nemateriālo īstenību. Pilnvērtīga attīstība un Būtiskās Pārmaiņas XXI gadsimtā tiek vērtētas teogeosociuma sistēmas ietvaros. Izšķirošais PA pieejā ir saredzēt nemateriālās īstenības ietekmi vispār un, būtiskākais- saskatīt visā sistēmā galvenās (prioritātārās) mijiedarbību saites un, līdz ar to, noteicošos sistēmas elementus. Sīkāk par to pie 2.līmeņa atslēgas vārdu izskaidrojuma.

                                                                                                                    2.līmeņa (violeti) atslēgas vārdi.

*Laika Ritums

Notikumi, procesi, to sākums, beigas, izmaiņas, pagriezieni, citus no kuriem var, bet citus nevar paredzēt un ietekmēt. ,,Laika ritenis’’, ,,plūdums’’. Laika Ritums ar neparedzamām izmaiņām, nevis esošo procesu turpināšanās vai cilvēku īstenotas reformas ir nākotnes Cerības pamatā. 

*Brīnums

Daudzu neparedzamu un neprogrammējamu (cilvēku nevadītu) notikumu, apstākļu, procesu veiksmīga sakritība. Piemēri: PSRS sabrukums, Latvijas neatkarības iegūšana un atjaunošana. Ticīgie to sauktu par Dieva brīnumu. Galvenā nākotnes cerība balstās uz Brīnumu caur Atmodu.

*Atmoda- Garīgā un PA Atmoda

Atmoda- relatīvi īss periods, kura laikā mainās sabiedrības apziņa (klikšķis) un attiecīgi rīcība, var mainīties pārvaldības, tautsaimniecības modeļi (sistēmas). Vēsturē zināmas politiskās, nacionālās, reliģiskās (garīgās), apgaismības (intelektuālās- renesanse) atmodas. Iespējamā Garīgā Atmoda Latvijā (ceturtā) vai pasaulē ir domāta kā vērtību orientācijas, ētikas maiņa noteicošai (tas nenozīmē lielākajai) sabiedrības daļai, sabiedriska kustība, lai to veicinātu. PA Atmoda vides, pārvaldības u.c.jomās ir kā Garīgās Atmodas sekas- Pagrieziens no neIA uz PA. Tas nenotiek automātiski, bet caur izglītību PA: kā tas atbilst reliģiju, Dievatziņu Svētajiem Rakstiem (arī dainām) un kā to praktiski īstenot (angl. know how): taupīt enerģiju, izvēlēties veselīgu ēdienu. Sīkāk lasīt ikonu ,,Atmoda''.

*Pagrieziens no neIA uz PA

Tā kā saskaņā ar vektoru modeli (skat.pie šī jēdziena 3,4.līmeņa atslēgas vārdu skaidrojuma) teogeosociuma sistēma virzās neIA virzienā, lai atgrieztos tās ietilpības (kapacitātes) robežās nepieciešams pagrieziens pretējā virzienā. Nav citas PA iespējas.

*Pēcpostmodernā civilizācija (sabiedrība)

Katru dominējošo paradigmu nomaina cita, piemēram, aiz modernās sabiedrības nāca postmodernā (pēcindustriālā, zināšanu, informācijas, globālā ,,ciemata’’, daudzveidības un ,,vienas patiesības nav’’) sabiedrība; ja tā pilnveidosies, nevis degradēsies, tad varēs runāt par tās attīstību.Pāreja no modernās sabiedrības uz postmoderno nebija tik krasa, kā var būt pāreja uz pēcpostmoderno- pilnvērtīgu attīstību vai degradāciju. Jebkurā gadījumā mainīsies cilvēka daba- no nemitīgi augošu materiālo vajadzību apmierināšanas uz izdzīvošanu vai vērtību orientāciju. Tādēļ tā var tikai būt civilizāciju maiņa.

*Vienotais (integrētais) izziņas ceļš

Jaunradē, pētniecībā, zināšanu apguvē, problēmu risināšanā izmantot ne tikai zinātni, bet arī pieredzi, Autoritāti (Svēto Rakstu, tautas folkloras, rakstnieku utml.) atziņas, Atklāsmi. Sīkāk skat. 3/4.līmeņa atslēgas vārdu skaidrojumā beigās.

                                                                            3.līmeņa (zili) un 4.līmeņa (melni) atslēgas vārdi.

Sakārtoti grupās atbilstoši 1 vai 2.līmeņa atslēgas vārdiem sistēmā (modelī).

1.Teogeosociuma sistēma (Pasaules Koks)

Sistēma, sistēmiskums

Sistēma- daudzu elementu mijiedarbība. Sistēmiskums- zinātne un prakse par sistēmu likumsakarībām. Šīs mācības ietvaros ir galvenais prast saskatīt sistēmu vispār (viss ar visu saistīts, bet ir galvenās mijiedarbības, veidojot atsevišķas (autonomas) sistēmas, sistēmas uzvedība laikā pēc sabrukuma (kolapses) modeļa (ietver jēdzienus sistēmas robežas, ietilpība (kapacitāte)), pārmaiņu aģenti, pāreja no vienas sistēmas otrā, nelielie spēki, kas nosaka virzību tajā, sociālajās sistēmās- mazākuma mērķtiecīga kustība, kam seko vairākums u.c.)

*Teogeosociums

AMūsu planētas mērogā: Dievs, Zeme, Cilvēce/sabiedrība/cilvēks mijiedarbībā.

BPārpasaules mērogā- Visums, nemateriālā īstenība mijiedarbībā ar Zemi, cilvēci.

*Teo

Visaugstākā, transcendentālā, nemateriālās īstenības ietekme uz cilvēci/personību, Zemi kopumā, dabu.

*Zeme (Geo)

a)Zeme kā veselums (būtne?);

b)tas, ko tradicionāli apzīmē ar jēdzienu ,,dabas vide’’ (angl. ,,environment’’): Zemes ekosistēma, zemes virskārta, zemes garozas virsējā daļa, atmosfēra, hidrosfēra;

c)ģeoloģiskā vide- procesi Zemes garozā, mantijā un kodolā, Zemes elektromagnētiskais lauka veidošanās, izmaiņu cēloņi Zemē;

d)kosmiskās vides ietekme- Zemes elektromagnētiskais lauka aizsardzība, procesi Saules sistēmā un tālākā Visumā, ieskaitot galaktikā gada maiņu; ģeoloģisko un kosmisko procesu mijiedarbību, abu to mijiedarbību ar ekosistēmu; asteroīdu un komētu draudi un iespējas;

e) cilvēka mijiedarbība ar Zemi (antropogēnā slodze): piesārņošana, atkritumu deponēšana, ekosistēmas izjaukšana, resursu iztukšošana, ietekmi uz klimatu, ozona slāni u.c., saimnieciskās darbības (l/s, būvniecība u.c.) radītās izmaiņas.

f)Geo- Zemes loma Visumā: Zeme ir īpaša vieta kosmosā, ko nodrošina kosmiskās konstantes, tāpēc tur var būt dzīvība, cilvēks kā īpaša būtne (kaut arī dabas, ekosistēmas sastāvdaļa), cilvēce, kam ir īpaša loma Garīgās pasaules (Dieva, Augstākā Saprāta, Radītāja ) ,,plānos’’: vieta, kur, iespējams, ,,pulcējies’’ Visuma ļaunums(ne tikai saskaņā ar Bībelē aprakstīto) un tas tiks satriekts, kur materiālā pasaule un cilvēcē materializētais saprāts pāries būtiski augstākā līmenī. Ar šo nav apgalvots, ka Zeme ir vienīgā īpašā vieta Visumā, ka šis ir vienīgais Visums, vai ka dzīvība un materializētais saprāts noteikti piesaistīts planētai, kādai vietai. Bet Zemes iespējamā sūtība- būt Debesu cīņas un jaunrades vietai. Uz to pamatojas galvenā cerība, ka var notikt Brīnums, kas mainīs pasaules attīstības gaitu no pašiznīcināšanos vai kosmisku/ģeoloģisku iznīcību uz pilnveidi- PA kā starpposmu līdz Milzu Pagriezienam- nebijušai Laiku (vairs ne laikmetu) maiņai. Neba viss ir ticis tik mērķtiecīgi sakārtots, lai nejauši iznīcinātu.

Alternatīva starpposmam- pilnvērtīgai attīstībai vai degradācijas etapam (cilvēces, visa teogeosociuma ,,pārstartēšanai’’ var būt tikai drīza pāreja uz Jauno Laiku.

*Sociums

Sociums- mijiedarbībā visas cilvēku veidotās sistēmas, problēmas, procesi: politika, drošība, medicīna, etniskā, izglītības, nodarbinātības u.c. jomas. Pie sociuma pieder Zemes, kosmosa ietekme uz cilvēku, cilvēci. Sociumā ikkatrs sadarbībā (ne)veic savas dzīves uzdevumus/ īsteno tās jēgu. Sociuma konkrēta laika perioda vienojošā pazīme ir civilizācija.

*Civilizācija

Civilizācija ir konkrētā telpā un laikā pastāvoša cilvēces daļa ar kopīgu garīgo satvaru, no kura izriet vērtības (to orientācija), apziņa, vajadzības, tautsaimniecības un pārvaldes modelis, kultūra, ietekme uz dabas vidi. Civilizācijām rodoties, uzplaukstot, panīkstot un ejot bojā jeb pārtopot (transformējoties) citās civilizācijās, ko visu nosaka kopīgi likumi (likumsakarības); tas nenozīmē, ka fiziski izmirst visi tai piederīgie cilvēki, vai pretēji- ka radusies, teiksim, jauna tauta (bet tajā notiek Atmoda).

*Geosociuma sistēma

Tā ir galvenā sistēma, kas parāda Zemes un cilvēces mijiedarbību. Pilnīgāks formulējums: tā ir pamatsistēma, kas parāda, no vienas puses, Zemes, tās daļu (biomu, kontinentālo plātņu, sfēru (piemēram, hidrosfēras, litosfēras), pasaules daļu, to reģionu (Baltijas jūras)), tai skaitā kosmiskās ietekmes uz Zemi, un, no otras puses, cilvēces, tās daļu (kopienu, tautu, civilizāciju, arī personību) elementu kopumu un to mijiedarbību. IA, ilgi un noturīgi turpināties spējīga attīstība tiek vērtētas geosociuma sistēmas ietvaros.

*Teosociuma sistēma

Tā ir sistēma, kas ietver cilvēces (kopienu, tautu, civilizāciju, arī personību) mijiedarbību ar nemateriālo īstenību, to elementu kopumu un mijiedarbību.

*Teogeosistēma (Pasaules Koks)- papildinājums pēc ,,sastāvdaļu’’ definēšanasTā parāda Zemes (t.sk.mūsu planētas, dzīvības, ekosistēmas, būtnes?) rašanās, atrašanās apstākļu un pārveidošanās atkarību no Radītāja. Tā apstiprina visa Radīšanas, sākot no Lielā Sprādziena, nevis rašanās faktu, pilnveides mērķtiecību un plānojumu. Mācībā par Būtiskām Pārmaiņām XXI gadsimtā to nepieciešams zināt, lai gūtu cerību, ka Zeme un cilvēce pārredzamā nākotnē neies bojā nejaušas katastrofas gadījumā

.*Visums

Visums kā materiāla sistēma, tā ietekme uz Zemi: Saule, citi starojuma objekti, Mēness, asteroīdi; Zemes vieta/loma Visumā.

2.Garīgums

Dievs

Pilnīgs Dieva izskaidrojums nav iespējams. Vienīgais (aspekts), kas jāņem vērā lasot šo mācību, ir tas, ka teosociuma sistēmā, arī personības un Dieva attiecībās, kā to pieņemts saukt, parasti nav runa par attiecībām ar Radītāju, ,,Tēvu’’, Viņa nepastarpinātu ietekmi, bet gan caur daudzveidīgo garīgo pasauli: būtnēm (sargeņģeļi, Kristus- Mīlestība u.c.), likumiem, domu mākoņiem utt. To ir būtiski saprast, jo lūgšanas, Atklāsmes, izvēles sekas un citas mijiedarbības starp geosociumu (arī personību) un nemateriālo īstenību var ,,nestrādāt kā cerēts’’. Parasti viss notiek caur dabisko, caur iedibinātu kārtību, nevis pārdabisko, izņēmumiem.

Reliģija

Autors jēdzienā reliģija neieliek vispārpieņemtu izpratni, ka tā ir noteikta sistēma, veids, kā cilvēki cenšas rast saskarsmi (komunicēt) ar nemateriālo īstenību, garīgo pasauli, Dievu. Par reliģijām dēvē kristietību, islāmu u.c. Faktiski tām klāt liela daļa cilvēciskā: tradīcijas, kultūra. Reliģija savos pirmsākumos nozīmē attiecības ar Dievu: personīgās, arī tautas utt., kas saistīta ar noteiktu uzskatu sistēmu. Arī autors šo jēdzienu lieto šādā izpratnē, atmetot cilvēciskā faktora ,,uzlabojumus’’, izkropļojumus, piemēram, krustnešu nežēlībai, tautu paverdzināšanai nav nekā kopīga ar reliģiju. Tas pats attiecas uz ,,reliģiskajiem’’ kariem. Arī ateisms vai Dieva noliegšana, pārliecības sludināšana par tā neesamību faktiski ir attiecības ar Dievu-reliģija. Arī vienaldzība pret garīgajiem jautājumiem ir attiecības ar Dievu- reliģija. Neviens cilvēks nevar izvairīties sev atbildēt: ticēt Dievam, cīnīties pret to (reliģiju) vai palikt vienaldzīgam.

*Dievatziņa

Dievatziņa ir ļoti līdzīgs jēdziens ,,reliģijai’’. Taču tajā galvenais ir atzīt Dievu, konkrētās Dievatziņas izpratnē īstenot sadarbību ar garīgo pasauli. Tas ietver vairāk dzīvesdarbību. Taču ļoti krasas robežas ar reliģiju nav. Dievatziņu parasti attiecina uz tā saucamajām pagānu ciltīm.

*Dzīvesziņa

Dzīvesziņa ir etnosa (tautas, cilts, civilizācijas) dzīves pieredze ikdienas dzīvē- dzīvesdarbībā. Šī pieredze lielā mērā izriet no Dievatziņas vai reliģijas, jo nemateriālā īstenība ietekmē dzīvi.

*Reliģiju/Dievatziņu koks

Visas pašreiz aktīvās reliģijas un Dievatziņas veido vienotu sistēmu, ko var attēlot modelī kā koku (skat. attēlu ikonā ,,Teorija zīmējumos’’). Tām ir kopīgas saknes ,,neredzamajā’’- garīgās pasaules daļā, par ko mums nav nekādas sapratnes. No turienes caur saknēm, tālāk stumbru dzīvības sula pieplūst ik zaram un zariņam: reliģijām, to konfesijām līdz ticīgajam- zaļajai lapai. Nokaltušie zari un lapas ir pazaudējuši saikni ar dzīvības sulu- garu. Sula plūst Mīlestības ceļu. Galotne ir Labā Vēsts.

*Miglas plīvura nokrišana no Reliģiju/Dievatziņu koka

Mūsdienās arvien vairāk ļaužu ierauga kopsakarības reliģijās- it kā nokrīt miglas plīvurs no reliģiju koka, ka katra no tām ir (bijusi) vērtība savā laikā un vietā. Tā nevienam zaram nav pamata teikt, ka viņš ir koks. Taču Labā Vēsts vainago visu koku.

Lai būtu iespējama Garīgā un PA Atmoda, reliģiju kopsakarību ieraudzīšanai ir izšķiroša nozīme sadarbībai, lai nevis reliģija pret reliģiju karotu, bet visas kopā- pret tumsu.

*Ticība

Ticība- termins, kas apzīmē dažādību, ko faktiski vajadzētu izteikt ar atšķirīgiem terminiem, bet ko apvieno jēdziens ,,paļāvība’’. Nelietoju izpratni ticība=reliģija.

-Personai ir ticība tikai tad, ja viņam ir ne tikai pārliecība par mācības pareizību, viņš to izprot, bet arī atļauj tai sevi vadīt, noliekot malā savu ego, kā rezultātā viņa darbi, dzīve atbilst šai mācībai.

-Cits termina ,,ticība’’ pielietojums ir spējas/prasme izmantot psihisko enerģiju.

-Ar ticību var apzīmēt iespēju mērķtiecīgi mijiedarboties ar energoinformatīvo lauku.

*Garīgais ķermenis

Organizācijas, projekta, brīvbaznīcas/jaunas konfesijas Garīgais ķermenis:

-izveidota prāta konstrukcija un vizualizēta tā vīzija kādas idejas (projekta, skolas, draudzes, būves...) īstenošanai, pirms to materializē,

-tas pats, bet mijiedarbībā ar energoinformatīvo lauku, ticību (meditācija, lūgšana, svētīšana...), tad ,,arhitekts’’ neesi tu pats, bet tas tiek dots ,,no Augšienes’’*

Domu/ideju mākoņi

Domas, lūgšanas, idejas, projektu, organizāciju izveides utt. ieceres nepaliek bez sekām. Līdzīgi kā iztvaiko ūdens un sakrājas mākoņos, pēc tam atkal nolīst uz Zemes, tāpat ir ar domām. Jūs nerealizējat, bet ideja citreiz ,,nolīst’’ pār citu cilvēku, kurš īsteno. Vai arī jūs it kā saņemat grūdienu (impulsu) kaut ko darīt, domājat, ka tas ir Dieva uzdevums Jums, bet nekas neizdodas. Kā tad tā? Sākat šaubīties par ticību. Bet patiesībā, lai gan Jums ,,lietus’’ trāpīja, uzdevums bija domāts citam, varbūt jūs bijāt tikai tas, kam par to jālūdz- ideju , tās realizāciju jāpastiprina nākotnē.

Bībelē teikts: ,,Iesākumā bija Vārds, un Vārds bija pie Dieva...’’ ,,Viss ir radies caur Viņu...” (Jāņa evaņģēlijs 1:1,3). Senie grieķu zinātnieki- filozofi Vārdu sauc par Logosu dažādā izpratnē, bet nereti izpratnē (kontekstā), ka tas ir viss, visa pamats, cēlonis- visa pirmsākums. Pirms kāds izveido jaunu skolu, brīvbaznīcu, projektu, tehnoloģiski iekārtu, zinātnisku atklājumu, viņš to jau ir ,,radījis’’ savā galvā (zinātnē kā hipotēzi). Var izdoties un neizdoties. No kurienes ideja nāk? Kur paliek ,,neveiksmes’’ gadījumā? Mēs uzdevumu, ideju varam tiešām saņemt nepastarpināti no Dieva (bibliski Kristus- Radītāja caur Svēto Garu), bet visbiežāk to saņemam no domu/ideju mākoņa, kurā kā katlā pārvārās gan Radītāja ,,ierosinājumi’’ (kas nebūt nav kādam konkrēti adresēti) un cilvēku domas, kurās caur personību pārveidotas Logosa sākotnēji ,,izdomātās’’ (iniciētās) idejas. Šis jēdziens tuvs energoinformatīvajam laukam, bet autora jēdziens specifiski izskaidro iedarbības, ietver arī nemateriālās (Dieva, garu) īstenības ietekmi.

Šai izpratnei domu/ideju mākoņiem PA mācībā ir liela nozīme:

-nereti ikviens, arī pārmaiņu aģents, kas saņem kādu ierosmi, ieceri domā, ka viņam to praktiski jārealizē; neveiksmes gadījumā viņš var krist depresijā, uzskatīt, ka dzīve velti nodzīvota, neviens šajā paaudzē tevi nesaprot; tā nav- vienkārši nav pienācis laiks vai tev to nav jārealizē, bet par to domājot, lūdzot, ideju jānostiprina- jāveido priekšnoteikumi, lai kāds cits to īstenotu tagad vai vēlāk;

-nesašķoba ticību, kāpēc ,,Dieva iedvesmota iecere’’ neizdodas, kāpēc Dievs neatbild uz lūgšanām; vienkārši Tev to nav jāīsteno, bet varbūt tikai jālūdz, bet realizēs cits citur.

*Teosistēma

Teosistēma- līdzīgi ,,ekosistēmas’’ jēdzienam ieviesu ,,teosistēmu’’, lai apzīmētu reliģiju, Dievatziņu reālo mijiedarbību kādā zemē, pasaulē; tās nav attiecības starp pašām ticībām (mācībām): līdzība, nozīmība..., bet reliģisko organizāciju, kopienu, draudžu u.tml. mijiedarbība.

*Nemateriālā īstenība

Šis jēdziens ir neviennozīmīgs, jo novilkt robežu ir grūti atkarībā no tā, ko uzskata par matēriju. Ētika, morāle, vērtības, ticība, pārliecība, idejas utml.ir nemateriāla īstenība, bet ,,ceļā’’ pie citiem, uz domu mākoņiem var tikt uzskatītas par matēriju. Visa garīgā pasaule: gari, eņģeļi, to mijiedarbība un iedarbība uz cilvēkiem, Zemi autors nosauc par nemateriālo īstenību, kaut gan tas tieši var iedarboties uz matēriju (no kaut kā glābjot, pasargājot un savādāk). Dievs, Radītājs, Mīlestība, Augstākais Saprāts, arī tā pretstats, ko autors ierindo pie nemateriālās īstenības, var izpausties matērijā un atstāt materiālas iedarbības sekas.

Nemateriālā īstenība ir arī bibliskais, ezotēriskais u.tml.redzējums par Zemes/cilvēces lomu materiālajā Universā un ,,Garīgajā pasaulē’’.

*Garīgā pasaule

Dievs, gari un dažādas garīgās būtnes, cilvēka gars, cilvēku un dzīvnieku dvēseles (autors ne ietver, ne noliedz dzīvnieku ,,garu’’ un augu nemateriālo daļu) veido sistēmu- garīgo vidi, kas pastāv gan autonomi, gan lielā mērā nosaka materiālo vidi.

*Āriene (Ārpuse)

Tas, kas atrodas ārpus konkrētās sistēmas, procesa, bet uz to iedarbojas, piemēram, uz teogeosociuma sistēmu, neIA procesu notiek ietekme no Ārienes, lai notiktu Pagrieziens uz PA

*Augšiene (Augšpuse)

Augšiene ir Garīgās pasaules radošā, mums (subjektīvi skatoties) vēlamā daļa.

*Pārpasaule

Ārpus pierastās materiālās pasaules, pie materiālās pieskaitot arī ne tikai matēriju: vielu un enerģiju (starojumu), bet arī tautsaimniecību, finanses, likumdošanu utml.

*Energoinformatīvais lauks

Lauks, kurā domas, idejas, pārliecības, ticības, lūgšanas, projekti utml.plus griba, pavēles, psihiskā enerģija mijiedarbībā izpaužas (darbojas) kā matērija. Caur to var ietekmēt (manipulēt) procesus, cilvēkus, notikumus utml.

*Neirolingvistiskā programmēšana

Cilvēka, sabiedrības pakļaušana atņemot brīvo gribu, mainot vērtības, morāli, liekot domāt vai rīkoties utml., kā programmētājs (indivīds, retāk- grupa) vēlas. Tai nevar pretoties neizmantojot līdzīgas prasmes un spēju- aizsardzību vai arī ar tiešu Dieva, garīgo būtņu (sargeņģeļa) palīdzību pie tā apzināti griežoties ar lūgumu.

Neirolingvistiskā programmēšana tiek izmantota psihoterapijas praksē ar pacienta piekrišanu. Tā tiek uzskatīta par pseidozinātni.

*Psihiskā enerģija

Tā tiek uzskatīta par cilvēka prāta (smadzeņu) enerģiju, bet pastāv skaidrojumi, ka tā ir kosmiskas enerģijas veids, kas piemīt jebkam- pat atomam. To var izmantot veselības aizsardzībā. Ar psihisko enerģiju var pārvietot, ietekmēt priekšmetus, izraisīt pat dabas katastrofas (zemestrīces, ja teritorijā uzkrājas negatīva psihiskā enerģija) vai apturēt dabas stihiju. Bībelē psihiskā enerģija bieži tiek saukta par ticību: ,,Ja jums būtu ticība...’’.

*Mūžība

Nekas nav mūžīgs. Ar mūžību domā cilvēka gara un dvēseles pastāvēšanas ilgumu.

*Mūžīgā dzīvība

Cilvēka atrašanās (attīstība) gara (es) un dvēseles (ego) stāvokļos ārpus miesas, ja tas nav saistīts ar īslaicīgu iziešanu no materiālā ķermeņa.

*Trialektika

Dialektika tiek materiālistiskajā filozofijā, arī marksismā raksturota kā attīstība pa spirāli uz augšu, tātad regulāra atgriešanās pie tā, kas jau bijis, bet uz augstāka līmeņa, piemēram, īpašuma formas maiņa: sabiedriskais īpašums pirmatnējās kopienas laikā, tad privātais- verdzības, feodālisma, tirgus tautsaimniecības (ekonomikas) laikos, tad atkal sabiedriskais: sociālisma un iecerētā komunisma laikos. Bet dzīve ar marksistiem izspēlēja ,,joku’’: katrs augstākais spirāles aplis ir īsāks un pēc sociālisma bijušajās sociālisma valstīs atkal atgriezās jauna tirgus tautsaimniecības forma. Dialektika- ,,veca dziesma jaunās skaņās’’ darbojas daudzkur, bet tajā pietrūkst visas attīstības virzītājs, pirmscēlonis. Ja sakām, ka sabiedrību, tāpat kā dabu virza likumi, tad katram likumam savs likumdevējs un īstenošanās kontrolieris. Dialektikas modelī pietrūkst šis virzītājs, pirmscēlonis likumdevējs- Radītājs, pietrūkst garīgie likumi, garīgais redzējums (aspekts) kā tāds. Kāpēc cilvēces vēsturē pēc pirmatnējās kopienas bijis jāiziet caur 2 sabiedriskā īpašuma modeļiem: caur varu un caur ticību; paradīzes zemesvirsū visaptverošas īstenošanas caur varu kā sociālismu vai Bībelē pieprasītās sabiedrības bez nabagiem, ar 7.un 49.gadu- regulētas ierobežotas nelīdztiesības vai Ješua bezīpašuma kopienas prasības saviem sekotājiem caur ticību. Spirāles kā apļa modeļa veidolā (variantā) ir vairākas garīgās bildes, piemēram, iņ/jaņ simbols. Tādēļ pilnīgāk attīstību ir raksturot nevis ar dialektiku, bet trialektiku. Šo jēdzienu pirmais minēja dzejnieks I. Ziedonis.

*Pilnvērtīgas attīstības - ilgi un noturīgi turpināties spējīgas attīstības garīgais cēlonis (aspekts)

Skatīt modeļa zīmējumu ikonā ,,Zīmes’’ ar vides (ekoloģiskajiem, sociālajiem, ekonomiskajiem, nacionālajiem un garīgajiem cēloņiem (aspektiem).

Garīgais aspekts ir nozīmīgs tāpēc,

1)ka tas ir pirmcēlonis:

a)cilvēka, tātad arī sabiedrības rīcības motivācijai uz neIA vai pretēji; tiesa- rīcība neatbilst motivācijai ,,pa taisno’’ (lineāri)- kā ticu, tā rīkojos, bet izejot caur sarežģītu motivācijas sistēmu, ko psiholoģijā sauc par melno kasti;

b)procesiem, notikumiem, pagriezieniem (bet caur cēloņu- seku, brīvās izvēles likumiem, domu mākoņiem, psihiskās enerģijas ietekmi), tai skaitā PA mācībā tik nozīmīgajam Brīnumam un Pagriezienam;

2)ka vispārējos (universālos) garīgos likumus ir jāievēro dabassaimniecības, tautsaimniecības un sabiedrības pārvaldībā; tam jābūt noteicošam gan Pagriezienā un atgriešanās ceļā uz geosociuma sistēma ietilpības (kapacitātes) robežām, gan pēc tam;

3)garīgais ir pašmērķis, jo ietver gan cilvēka dzīves mērķi, jēgu, misiju- uzdevumu; gan Latvijas, arī citu nāciju, kopienu, civilizāciju, cilvēces rašanās un attīstības mērķi, jēgu, misiju- uzdevumu; gan, iespējams, Zemes rašanās un attīstības mērķi, jēgu, misiju- uzdevumu Visumā (un arī Visuma rašanos- kāpēc notika Lielais Sprādziens, pēc tā viss noritējā tā, kā tas ir bijis, kāpēc ir tā, ka kaut kas ir, nevis nekā nav- pirmssprādziena stāvoklī?)

*Cēloņu un seku likums: grēks, karma, vaina

Saskaņā ar vairākām reliģijām/mācībām cilvēks, kopiena, tauta, cilvēce par domām un rīcību saņem sekas gan šajā dzīvē, gan (cilvēka dvēselei, garam) pārdzimstot- iemiesojoties nākošajā fiziskajā ķermenī, gan mūžībā- pēc pārdzimšanu procesa beigām.

*Pārdzimšanu Aplis

Saskaņā ar vairākām reliģijām/mācībām cilvēka dvēsele, gars pēc fiziskā ķermeņa nāves atkal iemiesojas (inkarnējas) augstākā vai zemākā līmenī saskaņā ar karmu un pašpilnveidi, kas nopelnīta iepriekšējās zemes dzīves laikā. Taču iespējams arī sasniegt līmeni, kad var iziet no Pārdzimšanu Apļa- vairs neiemiesoties vai to darīt brīvprātīgi, lai uz laiku kļūtu par cilvēces Skolotāju. Kristietībā tam atbilstu glābšana (pestīšana) mūžībā- atgriežoties no grēkiem (kļūstot par citādu personību, kas vairs nevēlas grēkot) pateicoties tam, ka grēku sekas uz sevi pie krusta Golgātā uzņēmis Jēzus Kristus. Jēzus dzīves laikā Apsolītajā Zemē ebreju un citām tautām, arī Jēzus mācekļiem tā bija pašsaprotama lieta, uz ko ir vairākas norādes Bībelē.

*Labā Vēsts

Tā ir ziņa- vēstījums, kā iegūt mūžīgo dzīvi Dievtuvumā Jaunajā Laikā (kristietībā- pēc Jēzus otrreizējās atgriešanās uz Zemes, jūdiem- pēc Mesijas nākšanas, hinduistiem- Maitrejas u.c.). Lai tas notiktu, ir jāapzinās grēki, tos patiesi jānožēlo, jālūdz piedošana Dievam un cilvēkiem un jāpieņem Kristus- Mīlestību sirdī kā savu vadoni sava ego vietā, lai vairs pat nerastos vēlme grēkot, bet pretēji- darīt Mīlestības darbus, pilnveidoties...

*Beigu Laiks

Pēc Bībeles tas ir strauju, dramatisku, traģisku vispasaules katastrofu, citu nelaimju periods pirms Jēzus otrreizējās atgriešanās uz Zemes. Saskaņā ar citām reliģijām, mācībām tas arī ir strauju pārmaiņu laiks pirms Jaunā Laika, jaunas civilizācijas uz Zemes.

*Jaunais Laiks

Saskaņā ar Bībeli tas ir laiks pēc Jēzus otrreizējās atgriešanās uz Zemes, kad iemiesosies visi mirušie, kad tie kopā ar dzīvajiem tiks vērtēti (tiesāti), izņemot neliela svēto grupa, un sadalīti vai nu uz Debesīm- garīgo pasauli Dievtuvumā vai elli- garīgā pasaulē attālinājumā no Dieva, kas izraisīs mūžīgās ciešanas. Uz Zemes būs harmoniska dzīve bez ļaunuma.

Saskaņā ar citām mācībām arī sāksies cilvēcei daudz patīkamāks laikmets, mainīsies cilvēku ,,daba’’.