ES un Kristus.

Baznīca cīnījās un zaudēja, lai ES līgumā ierakstītu, ka Es balstīta uz kristīgiem pamatiem. Un labi, ka tā. Cilvēki netiek pievilti.

ES nav dibināta un nebalstās uz mērķiem, kādi bija Jēzum Kristum. Tā balstās uz naudu (biznesu) un politiku. ES, pirmkārt, īsteno Eiropas un pasaules reālo pārvaldītāju, to struktūru savtīgos mērķus. Otrkārt, mūsdienās ES īsteno vadošo (dominējošo) valstu realizēto ,,jauno dalībvalstu’’ izmantošanu, to konkurences nepieļaušanu. Izlīdzināšanas (kohēzijas) politika tiek īstenota ar mērķi nepieļaut tik lielas atšķirības, kas kļūst bīstamas, lai šīs valstis ,,neizlidotu ārpus ES orbītas’’. Tikai treškārt Es mērķis ir savas patērētājsabiedrības vajadzību apmierināšana, bet tā ir vajadzīga, lai pieaugtu peļņa.

ES priekštece tika izveidota kara nepieļaušanai un ekonomisko interešu- dabas resursu (ogles un rūda) dēļ, veidojot savstarpēji izdevīgu sadarbību. Tālākā attīstība- koordinēta darbība globālajā reģionu (ASV, Japāna u.c.) konkurencē. Bet vienlaikus- uzplauka savstarpējā konkurence- iekšējie grupējumi, visu cīņa pret visiem… ES ir egoistu aprēķina laulība. Kopīgas vērtības, kultūra? Pirmkārt, birka, otrkārt, jaunās multikulturālās tolerances patērētāju sabiedrības ideoloģija, kas visos šajos atslēgas vārdos pretēja Bībelei. Protams, Kristus Vēsts nevarēja neatstāt ietekmi uz cilvēkiem Eiropā, bet ne tas noteica un nosaka šīs pasaules daļas virzību mūsdienās. Arī kristīgās institūcijas bieži rīkojušās pretēji Bībelei. Eiropu var vērtēt kā kristīgu tiktāl, ciktāl mēs akceptējam tūkstošgadīgos oficiālās kristietības maldu ceļus, no kuriem tā tikai tagad palēnām sāk atgriezties. Kaut vai attieksmē pret Dieva tautu. ES var saistīt ar kristietību tiktāl, ciktāl to uztveram kā kultūras sastāvdaļu: baznīcu celtnes pilsētas ainavā, mūziku, tradīcijas (Ziemassvētkus), gleznas, tērpus, sakrālos priekšmetus…  Kultūras, ikdienas dalīšana laicīgajā- vai tas ir Kristus norādījums?

 

ES, tāpat kā visa Eiropas, tās izplatītās mūsdienu civilizācijas principus, klibos garīgos pamatus (ES norobežošanās no garīgā (atteisms), amoralitāti veicinošās direktīvas, viltus ,,politkorektums'', ,,multikulturālisms'' u.c.  spilgti raksturo (citēju saīsināti) Bībele-Pāvila vēstules romiešiem 1: 18-32 (aut.- pasvītrotais, lietots gan jaunais, gan vecais pantu tulkojums- kas attiecīgā pant izpratnei saprotamāks):

18 Bet pār to cilvēku bezdievību un netaisnību, kas Dieva patiesību nomāc netaisnībā, no Debesīm atklājas Dieva dusmas.
19 Jo, ko par Dievu var zināt, tas viņiem [mūsdienu civilizācijas cilvēkiem, vadoņiem] ir atklāts [pieejama Bībele]: Dievs pats viņiem to atklājis.
20 Kopš pasaules radīšanas Viņa neredzamās īpašības, gan Viņa mūžīgais spēks, gan Viņa dievišķība, ir skaidri saredzamas Viņa darbos, tāpēc viņiem nav ar ko aizbildināties.
21 Jo, zinādami Dievu, viņi to nav turējuši godā kā Dievu un Viņam nav pateikušies, bet savos spriedumos krituši nīcības gūstā un savā sirds neprātā iegrimuši tumsā.
22 Apgalvodami, ka ir gudri, tie kļuvuši muļķi.
23 
24 Tāpēc Dievs viņus viņu sirds kārībās nodevis izvirtībai, kurā viņi paši sākuši sagandēt savas miesas,
25 tāpēc ka viņi dievišķo patiesību apmainījuši pret meliem,..... atstājot novārtā Radītāju, kas ir augsti teicams mūžīgi, āmen.
26 Tāpēc Dievs viņus nodevis apkaunojošās kaislībās: sievietes apmainījušas dabisko dzimumu kopdzīvi ar pretdabisko.
27 Tāpat arī vīrieši, atmezdami dabisko kopdzīvi ar sievieti, cits pret citu iekaisuši savā iekārē, piekopdami netiklību, vīrietis ar vīrieti, paši saņemdami sodu par savu maldīšanos.
28 Tad nu tāpat, kā viņi nav turējuši cieņā viņiem doto Dieva atziņu, Dievs sagandējis viņu prātu, ka viņi dara to, kas neklājas.
29 Tie piepildījuši savu dzīvi ar visādiem netikumiem: netaisnību, samaitātību, iekāri, ļaunumu, skaudību, slepkavību, ķildām, krāpšanu, ļaunprātību, mēlnesību,
30 kļuvuši par ....Dieva nicinātājiem, nekauņām, augstprāšiem, lielībniekiem, ļauna izdomātājiem, vecākiem nepaklausīgiem,
31 bezprātīgiem, neuzticamiem, cietsirdīgiem, nežēlīgiem.
32 Un viņi, lai gan zina Dieva taisno likumu, ka tie, kas tādas lietas dara, ir pelnījuši nāvi, viņi tomēr ne vien paši tā dara, bet vēl atbalsta arī citus, kas tā dzīvo.

 

Šis teksts gan sākotnēji attiecināts uz ,,akliem'' rabīniem, pagānu dievu kalpiem, vēlāk piemērojams pāvestiem, bīskapiem, mācītājiem, mullām, tomēr spilgti der arī mūsdienu civilizācijai, jo attiecināms uz visiem, kuriem Dievu bija iespējams pazīt, bet viņi to atmetuši (ignorējuši). 

 

Ja Jēzus būtu parādījies mūsdienās ES dalībvalstī? Ciktāl Viņš ar to būtu harmonijā? Ja Jēzus Kristus rīt atgrieztos, vai arī ne ES nesadegtu svētajās liesmās kā viss pasaulīgais? Vai tad ES būtu vieta uz jaunās Zemes zem jaunajām debesīm?

Igo Midrijānis