Paradigmas īsā versija

Tas nav kārtējais piedāvājums izveidot izsapņotu Latviju, vēlamo pasauli. Tieši pretēji- autors pasaka: ,,Tas nav iespējams!’’. Bet nav bezdarbībā jānolaiž rokas, bet jāgatavojas pārmaiņām, ko mums piespēlēs Laika ritums: tās ietekmēt vai piemēroties.

Latvijas izdzīvošanai un uzplaukumam gan mums jāiesaistās pasaules (globālo) problēmu risināšanā, iespēju izmantošanā, gan jānovērš mūsu pašu (nacionāla)  līmeņa draudi, jāizmanto mūsu tautas uz zemes, augstākā atbalsta iespējas (potenciāls) Tava personīgās dzīves kvalitāte pašreiz un ,,mūžībā’’ ir atkarīga no iesaistes apkārtējos procesos.

Pagriezienu no pašreizējās attīstības uz reāli ilgi turpināties spējīgu var tikai situācija, ka dzīvot kā līdz šim nav iespējams. Tā var būt vēl nebijuša Krīze (katastrofa) vai daudzu veiksmīgu apstākļu sakritība- (Dieva- ticīgajiem) Brīnums, ja mēs būsim gatavi to izmantot. Nevis bailes no ekoloģiskās vai kādas citas katastrofas caur izglītību ilgtspējīgai attīstībai maina civilizācijā, tautā vides apziņu: ētiku, vērtību orientāciju (tām ir garīgs avots- izcelsme) kā pasauli pārveidojošu spēku, bet no ārienes ierosinātas Garīgā Atmodas sekas ir izmaiņas Zemes un cilvēces (teogeosociuma sistēmas) ilgi turpināties spējā. Mūsdienās veidojas tā priekšnoteikumi.

XXI gadsimtā būs daudz pārmaiņu, ko pašreiz nevar paredzēt, kas nav patreizējo procesu turpinājums (ekstrapolācija). Tādēļ nav iespējams izstrādāt un īstenot ilgtspējīgas attīstības programmu utml. un to īstenot, bet pārmaiņu aģentiem un citām mērķgrupām jau tagad jāgatavojas ietekmēt draudus vai piemēroties tiem, izmantot iespējas, ko nesīs Laika Ritums. Pilnvērtīga attīstība ir kā pēcpostmodernās civilizācijas iespējamība, kuru var pamatot ar civilizāciju maiņu un paradigmas maiņu likumiem.

Latvija ir mūsu tauta, visi tai lojālie plus mūsu zeme, ko kopā savij mūsu garīgais satvars no baltu sendienām,  līdz kamēr ievīsimies ar savu pienesumu (nevis izzūdot) nākotnes etnosā (kā kurši latviešos). Latvijas (latviešu tautas) likteni pamatā noteiks norises pasaulē, bet izšķiroši būs arī procesi un tautas domas un darbi uz mūsu zemes un svešumā. Par Latvijas mērķi, iespējams, var kļūt (Ziemeļ)Eiropas mērogā jaunas IA paradigmas īstenošana kopā ar citām Baltijas valstīm pēc Garīgās un IA (PA) Atmodas, kuras priekšnoteikumi iezīmējas. Latvija būtu nevis nomaļa province, bet jaunas attīstības kristalizācijas punkts, tā būtu priekšā tagad par attīstītākām uzskatītām zemēm.

Personīgās dzīves pamatjautājumi (dzīves jēga, mērķi, uzdevumi utt.) neatrisināsies neiesaistoties šajās lielajās norisēs. Neatkarīgi no tā, kas notiks, ikkatra cilvēka nesavtīgie darbi un savstarpējās attiecības nesīs viņam(-ai) augļus šajā dzīvē un pēc ticīgo domām- mūžības priekšā. Izprotot ārkārtīgās grūtības, kas var būt priekšā, var novērtēt to ,,zelta laikmetu’’, kādā vēl dzīvojam, tā ar attieksmes maiņu pret to, kas mums ir, būtiski paaugstinot apmierinājumu ar dzīvi.  

Mēs varam veicināt ilgi turpināties spējīgu un vērtību pilnu Latviju uz Zemes!