Pārmaiņu procesa ,,pamanīšanas’’ kritēriji.

Kritērijus nevar nepamanīt- salīdzināt ar pēdējās atmodas pazīmēm!

Atšķirība starp atsevišķām kritērija izpausmēm un Pārmaiņām

ir kā starp zemdegām un ugunsgrēku.

Brīnums.

• Sabiedrības apziņas maiņa

• Latvijas patriotisma vilnis

• Salīdzināšanās par saviem un tautas (arī dzimtas, kopienas) grēkiem

• Mainās noteicošās sabiedrības daļas vērtību orientācija, dzīves kvalitātes rādītāji no materiālās labklājības uz cilvēka dzīves jēgas, misijas izpildi, došanu ņemšanas vietā, attiecībām starp cilvēkiem (kopīgais laiks u.c.), pašpilnveidi, daļai- par vērtību kļūst ticība vai kāda pārliecība, kuras vārdā darboties

• Straujš ticīgo pieaugums: Baznīcā (gan tradicionālās konfesijās, gan brīvbaznīcās),  dievturos, ezotēriskās kustībās, pašradītā ,,reliģijā’’; ticība kļūst ,,dzīva’’- dzīvesdarbība atbilstoša savai reliģijai

• Būtiska ētikas maiņa dzīvesdarbībā, lēmumpieņemšanā, uzņēmējdarbībā

• Vides un sociālās atbildības (starptautiski- dalīšanās privilēģijās, sociāli atbildīgas preces, līdztiesība, ziedošana, sociālais brīvprātīgais darbs) apziņas masveida izpausmes, kas izpaužas vides stāvoklī, precēs/pakalpojumos, publikācijās, dzīvesdarbībā, politikā u.c.

• Pilsoniskās sabiedrības lēcienveidīgs pieaugums

• Garīgums kļūst publiski atzīts kā attīstību noteicošs

• Rīcība- masu kustība

• Masu apliecinošās- par (nevis protestējošās- pret tik daudz) akcijas (kā grāmatu padošanas ķēde, pērc Latvijas preci utml.), pasākumi

• Sadarbība starp reliģijām/ Dievatziņām, īpaši kristieši-baltu Dievatziņas piekritēji, kristieši- ezotēriķi, kristietības atbalsts Israēlam un atgriešanās pie jūdu/Pētera Bībeles izpratnes atslēgas, Baznīcas reforma

• Pārmaiņu aģentu aktivitāte

• Pārmaiņu aģentu lomas izpratne un ietekme sabiedrībā, pamanība sabiedrībā un plašsaziņas līdzekļos

• Iespējams: pārmaiņu aģentu veidotas sadarbības organizācijas

Dižkrīze.

• Masu nabadzība.

• Vietējā un pašuzturošā ekonomika aizstāj starptautisko (globālo, reģionālo).

• Tautsaimniecība pāriet lielā mērā no peļņas gūšanas motivācijas uz izdzīvošanas- elementāro vajadzību nodrošināšanas motivāciju.

• Laupīšana nekļūst visaptveroša, kārtība ņem virsroku pār nekārtību un nelikumību (haosu).

• Patērētājsabiedrības modelis vairs nav iespējams.

• Sabiedrība mainās ,,uz augšu’’- ienāk pazīmes, kas minētas pie ,,Brīnuma’’.

Degradācija.

1.Notikums(-i) vai process(-i), pēc kuriem sabiedrība visās tās izpausmēs atkrīt uz daudz zemāka attīstības līmeņa vai mūsu civilizācijas bojāeja.

2.Varbūt- Zeme kļūst cilvēku dzīvei daudz neatbilstošāka.

3.Degradāciju var radīt arī dižkrīze, ja laupīšana nekļūst visaptveroša, nekārtība ņem virsroku pār kārtību un likumību, sabiedrība nemainās ,,uz augšu’’- neienāk pazīmes, kas minētas pie ,,Brīnuma’’.