Sākums. Pārmaiņas 21.gs.

Būtisku ar varbūtību paredzamu pārmaiņu XXI gadsimtā redzējumi.

1)Visticamāk XXI gadsimtā mūs gaida arī tādas pārmaiņas, ko nespējam pašreiz iedomāties, ko piespēlē Laika Ritums.

2)Pārmaiņas XXI gadsimtā līdz šim atsevišķi tiek skatītas:

no zinātniski tehnoloģisko iespēju (vai draudu) skatupunkta;
kā katastrofas (tai skaitā ekoloģiskā) vai globāls karš/terorisms;
kā globalizācijas process;
ilgtspējīgas attīstības (IA) programmā;
futuroloģijā- nākotnes pētniecībā,
kā reliģiskais (Svētie Raksti)/ezotēriskais un pravietojumu redzējums.

Manas mācības īpatnība ir tā, ka es mijsakarībā savietoju visus šos skatījumus.

Zinātne un tehnoloģijas XX/XXI gadsimtos attīstās galvu reibinošā ātrumā, jau tas, kas redzams tagad, nemaz nerunājot par to, kas pavērsies pēc gadu desmitiem, it kā piedāvā gandrīz neticamas iespējas cilvēces dzīves kvalitātei, draudu novēršanai vai sadzīvošanai ar būtiskām pārmaiņām un arī... nebijušas briesmas (īpaši mākslīgā saprāta, ekoloģiskās katastrofas u.c.jomās). Mājaslapā šī tēma tiks būtiski pilveidota. Tā nav steidzamākā, jo autora Pārmaiņu paradigma paredz, ka tās nesīs ierosme no Ārienes, ārpus cilvēces pašgribas. Savs pienesums ir tā saucamajām viltuszinātnēm: sākot no kreacionisma, teosofijas un beidzot ar alternatīviem atklājumiem pētījumu ceļā un datu interpretācijā vēsturē/arheoloģijā, bioloģijā, ģeoloģijā/palentoloģijā u.c., kas izmanto datus/atklājumus, ko nevar izskaidrot ,,atzītā'' zinātne.

Globalizācijas process ir neatgriezenisks nesot līdzi milzīgas, ļoti ietekmīgas pozitīvas un negatīvas pārmaiņas visās dzīves jomās, bet, pēc autora domām, būtiskākās (radikālākās) Pārmaiņas neizraisīs pats globalizācijas process kā tāds, bet tas būs ,,skatuve''. Globalizācija nebūs Pārmaiņu cēlonis, bet vide, kur viss notiks.

Ilgtspējīgas attīstības (IA) ideja (koncepcija) ienes Zemes mēroga sistēmas noturīgi un ilgi turpināties spējas izpratni, kas ir arī Pārmaiņu un pilnvērtīgas attīstības mācības pamatā. Taču autora uzskats, ka Pagrieziena ierosinātājs (iniciators) nevar būt cilvēks, bet Kaut Kas ārpus cilvēka gribas: dižkrīze (kad vairs dzīvot kā līdz šim nav iespējams) vai daudzu apstākļu sakritība- Brīnums (izraisa (iniciē), pēc ticīgo uzskatiem, Dievs). Otrs aspekts- nav iespējams paredzēt būtiskas izmaiņas gadsimtu uz priekšu, ko nes Laika Ritums. Tādēļ cilvēce nevar izstrādāt un īstenot IA ieviešanas programmu. Bet- daudz kas no IA programmām ir jāizmanto: gan teorētiskā, gan praktiskā līmenī.

Reliģiskie lielo pārmaiņu redzējumi izriet no to Svētajiem Rakstiem. Kristietībā tie ir nosaukti Bībelas Jaunajā Derībā: ,,cita Zeme un debesis'', Ješua 2.atnākšana, pēdējā kauja, mirušo augšāmcelšanās, pastarā tiesa, grēcinieku nokļūšana ellē, 1000gadu miera valstība, galīgā sātana satriekšana u.c. Jūdiem Bībele (Tora, Tanaks) vēsta Mesijas ierašanos, tempļa atjaunošanu u.c. Daudz no sākotnējiem Bībeles pareģojumiem ir piepildījies. Savs redzējums ir visu reliģiju Svētajos Rakstos. Ezotēriķi to saista ar Jauno Laiku, kopsakarībās redz visu reiģiju uzskatus par nākotni. Daudzi atzīti pareģi un fantastikas grāmatu autori pagātnē ir paredzējuši gaidāmās norises, tāpēc arī šo neizprotamo izziņas ceļu nedrīkst uzskatīt par nepamatotu. Savu pienesumu devuši tie slepeno zināšanu pārzinātāji, ko sauc par okultistiem, piemēram astrologi, sapņu tulkotāji. Neesmu šajā jomā zinošs, tomēr uzskatu, ka tā nav muļķības, ir bīstama nodarbe, tā nav joma ikdienai, personībai, bet tiek dota kā instruments atsevišķos gadījumos Dieva cilvēku rokās, kā tas, piemēram, bija Bībeles stāstos ar ,,Austrumu gudrajiem'', kas devās uz Betlēmi, Jāzepa sapņu tulkojumiem Ēģiptē utml. Vēl nākotnes izzināšanā ietiecas tautu mītu, pasaku, tautas dziesmu izpēte, kas iezīmē reizēm taciņu no pagātnes uz nākotni, kas izteikta līdzībās un simbolos.

Pārmaiņu un pilnvērtīgas attīstības mācībā nekur nenonāku pretrunā ar reliģiskajiem, ezotēriskajiem uzskatiem, jo savu mācību

a)piedāvāju tikai kā varbūtību,

b)kā pārejas laika norisi starp pašreizējo brīdi, kas teogeosociuma sistēmas robežas ir pārsniegtas (tā ilgāk vairs nevar turpināties) un Svētajos Rakstos, slepenajās mācībās pausto vēl dižāko PAGRIEZIENU.

Futuroloģija.

Futuroloģija ir nākotnes studijas, pētniecība. Futuroloģija- zinātne par iespējamību, tās varbūtību, nākotnes alternatīvām, kas izriet no šodienas izvēlēm. Futuroloģija neparedz vienu versiju nākotnei (,,monolīto nākotni''), kā, piemēram, tā saucamā zinātniskā komunisma teorija. Tā parāda iespējamos scenārijus.

Tās mērķi ir

-kā rīkoties šodien, lai novērstu nevēlamu nākotni un veicinātu vēlamu,

-kā sagatavoties iespēju izmantošanai nākotnē, kā arī, lai piemērotos nelabvēlīgām pārmaiņām.

Tāds ir arī manas Pārmaiņu un pilnvērtīgas attīstības mācības mērķis.

Futuroloģijas, tāpat mans izziņas ceļš, bieži nesakrīt ar tradicionālo zinātnes pieeju, jo nevar izmantot ne nākotnes novērojumus, ne atkārtojamus eksperimentus, ne parasto pētījumu metodoloģiju (tomēr daļu var- piemēram Delfi metodi no socioloģijas). Ja parastā zinātne ir par jābūtību- pierāda (it kā kādas likumsakarības, kaut kā esamību), tad futuruloģija izgaismo iespējamās varbūtības. Uzskatu, ka futurologiem (citur saka futūristi) nav vienīgajiem tiesības (monopols) uz nākotnē iespējamā skaidrojumu. Lai gan tā sevī iekļauj visas augšminētās jomas, taču katra par sevi tās iet pietiekoši dziļi, lai iezīmētu nākotnes pagriezienus neatkarīgi no futurologu autoritātēm, žurnāliem u.tml.

Faktiski bez priekšzināšanām futuroloģijā un neiespaidojoties no tās (,,nesamaitāts'') esmu veicis nākotnes pētniecību izstrādājot jaunu redzējumu (paradigmu). Neesmu ietekmējies no citu domām, bet tikai tīri no procesu cēloņu, likumsakarību loģiskas analīzes, intuīcijas un atklāsmēm, citu jomu zināšanām. Atšķirībā no futurulogu darba parastā produkta- plāniem, programmām, ienesu atziņu, ka tādi nav reāli izstrādājami un īstenojami, izņemot, kā caur izglītību gatavoties nezinājamam un veicināt pārmaiņu aģentu darbības rezultativitāti. Esmu ienesis tādus ,,rīkus'' kā lūgšanu, bet plašākā izpratnē- energoinformatīvo apriti caur ideju mākoņiem, kas nozīmē, ka teorētiskais šis mans darbs neiet zudumā, . ja to nepublicē, nelasa ,,autoritātes''- tas strādā pa citiem ,,kanāliem''.

Futoroloģija ir pētniecība iespējamu, varbūtēju, panesamu (kā izglābties) un vēlamu nākotni, kā arī par viedokļiem un mītiem par to. Pastāv diskusija, vai tā ir zinātne. Tā varot būt socioloģijas, vēstures daļa (kā no pagātnes procesiem veidojas nākotne). Futuroloģija pēta, kādus procesus var ,,pagarināt'' (ekstrapolēt), bet kur gaidāmas pārmaiņas. Futuroloģijā, atšķirībā no dabaszinātnēm: ekoloģijas, klimatoloģijas, astronomijas, ģeoloģijas, vides zinātnes, kā arī sistēmu analīzes zinātnes, ekonomikas, socioloģijas u.c., kuru pētījumu rezultātus plaši izmanto futuroloģijā, iegūtās zināšanas ir daudz mazāk pamatotas, pierādāmas. Fururoloģija ir starpdisciplināra joma. Tajā izpētes modeļus- sistēmas veido no vairāk elementiem nekā citās zinātnēs, jo tā ir visaptveroša (holistiska). Tā pēta dziļākos iekšējos procesus, būtību, cēloņus dažādās jomās kopsakarībās. Futuroloģija analizē literatūras avotus, apstākļus, pārmaiņu un stabilitātes iemeslus dažādās jomās (sistēmās). Tā ietver arī sabiedrības domāšanas maiņu- sociālās psiholoģijas ,,lauciņu'', tās virzienu- ,,domāšana nākotnei''.

Futuroloģijā pēta gan paredzamo, gan neparedzamo nākotni, tai skaitā- kā sagatavoties (piemēram, izglītībā nākotnei) neparedzamām pārmaiņām. Dažādās jomās paredzamība ir ar dažādu varbūtības pakāpē, piemēram, zinātnē par kosmisko ķermeņu orbītām (asteroīdu u.c.) ir vairāk paredzamā nekā haosa teorijā matemātikā, kas pēta strauji (dinamiski) mainīgas sistēmas, kurās visu pilnīgi var izmainīt daudzi reti iespējami faktori. Manuprāt, visa Zemes un cilvēces nākotne ir šāda tipa sistēma.

Īpašs pētniecības virziens ir ,,nenosakāmā kārts'' (mans tulkojums no,, wild card''). Kāršu spēlē ar to angliski apzīmē kārti, kurai var būt tās turētājam iepriekš neparedzama vērtība, iespējas. Nenosakāmā kārts ir norises ar ļoti mazu īstenošanās iespēju tuvākā nākotnē bez gandrīz nemanāmām pazīmēm par to tuvošanās, bet ar ļoti lielu iespaidu uz turpmāko. Citreiz nenosakāmā kārts ir zināms notikums vai process ar samērā lielu varbūtību, bet ar neparedzamām sekām no niecīgām līdz Zemes mēroga (globālai) katastrofai, piemēram, klimata izmaiņas, Saules sistēmas ieiešana galaktiskā gada aktīvajā periodā (kas teju sāksies) vai Zemes magnētisko polu maiņa.

Futuroloģijas apakšnozare ,,Tikko parādījušos tēmu (jautājumu) analīze'' (mans tulkojums no,, Emerging Issues Analisys'') studē tādus procesus pagātnē, kas agrāk nebija būtiski, bet var kļūt ļoti svarīgi nākotnē. Tā ir kā vēsture par nākotni.

Apakšnozare ,,Posthumānisms'' pēta nākotni bez cilvēces vai tādas sabiedrības esamību (izveides iespējas), kurā tā un tās locekļi (indivīdi) ļoti atšķiras no mums, no tā, ko saprotam ar vārdiem ,,cilvēks'', tā būtība un ,,cilvēcība''. Te ir 7 galvenās teorijas. Manuprāt, var izveidot arī 8.,,versiju''- ,,Nežēlīgais amorālais posthumānisms'', kas pēta varbūtību, kad nācijas, rases, citas Zemes (globāla) mēroga lielās sociālās grupas visaptveroši nemitīgi cīnās savā starpā, kas varētu sākties, piemēram, miljardiem ekoloģisko bēgļu plūsmā uz Eiropu, kad mūsu pasaules daļas valstīm, nācijām būtu jāpieņem lēmums vai izzust izšķīstot ieceļotāju masā, pazaudēt ne tikai labklājību, bet arī pakļaut sevi badam, resursu izsīkumam, vai ar militāru spēku sarīkot vēsturē nebijušu neapbruņotu cilvēku slaktiņu, tā (uz visiem laikiem) pazaudējot Cilvēka morālo pamatu, pārkāpjot vispārējo (universālo, Dieva) likumu ,,Tev nebūs nokaut"". Tas pilnīgi izmaina visu iesaistīto, tai skaitā vēlētāju un lēmumpieņēmēju, personības. Vēstures piemērs (precendents)- tas notika ar angļiem, kuri kādās 15minūtēs ar ložmetējiem nošāva tūkstošiem Tibetas pretoties nespējīgās armijas kareivjus.

Nozīmīgs virziens futuroloģijā ir dažādu nozaru futuroloģija, piemēram, nanotehnoloģiju futuroloģija, kas pēta tās iespējas, radītos draudus- ietekmi uz veselību un dabu (ekosistēmām, sugām).

Futuroloģija apstrīd sabiedrības pieņēmums par nākotni, jo sabiedrība neredz iespējas dziļu pārmaiņu izraisošiem procesiem, kas jau notiek zemdegās, to cēloņus. Tas attiecas arī uz iespējām, par ko rakstu mājaslapā: Brīnums, Pagrieziens, garīgā Atmoda, kurā sadarbojas kristīgais un latviskais Dievatziņā, sabiedrībā cita dominējošā vērtību orientācija un vērtību sistēma, pilnvērtīga attīstība u.c. Otra galējība- sabiedrība ,,pārtiek'' no vēlamā: Ilgotās Latvijas jēdziena pielietojus (kādu Latvijuizdomāsim- tāda būs), pieņēmumi attīstības stratēģijās. Domās var un vajag būvēt vēlamo, jo domas īstenojas (materializējas), bet tam jāpaliek iespējamības (realitātes) robežās, kaut arī ārpus šodienas rāmjiem. Nereālas ilūzijas bloķē sasniedzamās aktivitātes, ir darbība bez rezultāta, kaut skaists, bet tukšzieds.

Futuroloģija kā joma, kas pretendē uz zinātnes statusu, izslēdz pārdabisko. Taču ir pētnieki, kas pievēršas arī, piemēram, mītiem par agrākām katastrofām, būtnēm, līdzībās aprakstītiem notikumiem. Neticami (paradokss), bet Bībele, pēc metodikas, kā zinātnē novērtē vēsturisko informācijas avotu ticamību, saņem augstāku ticamību, nekā daudzi citēšanai pieņemamie (akceptējamie) senie teksti, bet Bībele neder tikai tāpēc, ka tā ir ... Bībele.

Lai gan futuroloģijas iezīmes piemīt pat darbiem pirms mūsu ēras, tiek uzskatīts, ka mūsdienu futuroloģijas pamatus liek H. Velss darbā, kur izklāsta, kāda būs pasaule 2000.gadā. Daudzās jomās tas ir piepildījies, citās- nē. Futuroloģiskas atziņas paustas arī K.Marksa darbā ,,Kapitāls", marsistu dialektiskā materiālisma teorijā. Par zinātni futuroloģija veidojas 1960-tajos gados. Pasaules nākotnes studiju federācija un Pasaules nākotnes biedrības izveidotas 1967.gadā. Kopš 1975.gada tā veidojas par akadēmisko studiju disciplīnu.

Mūsdienu slavenākie darbi futuroloģijā (turpmāk man tulkojums): Elonora Manmi ,,Kāpēc nākotnes studijas?'', Džeims Dators ,,Izcilākās (advancētas) nākotnes studijas'', Ziauddins Sardars ,,visa izglābšana no mūsu nākotnes'', Sohails Inaiatuuahs ,,Jautājumi nākotnei'', Ričards Slaughters ,,Zināšanas, kas pamatotas nākotnes studijās'', Vendels Bells ,,Nākotnes studiju pamati'' u.c.

Kalifornijas nākotnes institūtā nākamajiem desmit gadiem prognozē daudzas pasauli mainošanas inovācijas - alternatīvi internetu, cietumus, kur neviens netiek sodīts, visu globālo ekosistēmu kartes un daudz ko citu.

Ilgtermiņa projektu un uzņēmumu daudzums ir tieši atkarīgs no ekonomiskās un politiskās situācijas valstī. Daudzās no attīstītākajam valstīm pasaulē projekti tiek veidoti ar plāniem desmit gadus uz priekšu. Ja daudzviet, tostarp Latvijā, futuroloģija tiek uzskatīta par pasaku žanru, tad citviet tā ir kļuvusi par neatņemamu biznesa disciplīnas sastāvdaļu. Šajās prognozēs daudz uzņēmēji gūst jaunas idejas saviem biznesiem, kuri jau vēlāk kļūst par cilvēki ikdienas neatņemamu sastāvdaļu.

Piemēram, Shell pateicoties futuroloģijai kļuva par vienu no vadošajiem naftas uzņēmumiem pasaulē, bet Apple pārņēma mobīlo ierīču tirgu. Kompānijas, kuras tiecas pēc ilgtermiņa panākumiem, apzinās cik svarīgi ir saprast kādā virzienā nākotnē dosies sociālais un tehnoloģiskais progress viņu nozarē.

Silikona ielejā esošais Institūts nākotnei (Institute For The Future) ir viena no vietām, kur šie futurologi un uzņēmēji tiekas. Maijā institūts organizēja semināru, kurā atklāja desmit galvenās inovācijas nākamajiem desmit gadiem. Šobrīd tās izklausās kā no fantastikas filmām, tomēr visticamāk šo gadu laikā tās tiks radītas ātrāk nekā mēs paspēsim par tām pabrīnīties.

1. Pēc 10 gadiem tiks radīts jaunas paaudzes internets, kurš tiks veidots uz globālā tīmekļa aizmirstajiem sākotnējajiem principiem

Sākotnēji internets tika radīts kā atvērta telpa, brīva no korporatīvu organizāciju un valdību ietekmēm. Tomēr rezultātā tas kļuva par centralizētu, regulētu, nedrošu un novērotu sistēmu. Šobrīd daudzas organizācijas cenšas internetu padarīt tikpat brīvu kā tā pirmsākumos. Futurologi uzskata, jau tuvākajos gados šie protesti un projekti kļūs aizvien ietekmīgāki, beigās radot alternatīvu internetu, kurš nepārtraukti pārspēs patreizējo interneta versiju.

2. "Ražošanas Vikipēdija" pārvērtīs stabilu un lielu ražošanas sistēmu pasauli par lokālo ražotāju pasauli

Savulaik Vikipēdija pārveidoja iespējas uzņemt jaunu informāciju. Bet kas notiks, kad parādīsies līdzīgs projekts, kurš apvienos visu ko mēs zinām par ražošanu? Jau tagad eksistē dažādi šādi projekti, kā piemēram virtuālās fabrikas un atklātu zinātnisko pētījumu platformas, un pat pirmais prototips - Wikipedia Of Making. Jau drīz katrs varēs ieiet internetā un bez liekas piepūles sākt kaut kā ražošanu, tādejādi izjaucot lielo kompāniju monopolu.

3. 3D drukas tehnoloģijas kardināli izmainīs pilsētu un pat mūsu dzīvesvietu izskatu

Strauji progresējošās 3D izdrukas tehnoloģijas var radīt tādu pašu revolūciju celtniecībā un ražošanā kā savulaik to paveica plastmasas, betona un ķieģeļa izgudrošana. Jau tagad tehnoloģijas pieļauj iespēju uz 3D printera izdrukāt dzīvojamo māju, veikt izdrukas ar oglekļa šķiedrām, kā arī eksistē no tikai organiskiem materiāliem veidoti ēku prototipi. 3D druka ļauj bez problēmām radīt iepriekš nesasniedzamas formas, kā arī ievērojami paātrināt celtniecības procesus. Zinātniskās fantastikas filmās redzēto pilsētu vizualizācija reālajā pasaulē ir daudz tuvāk nekā varētu likties.

4. Cietumi kļūs nevis par vietu kur izciest sodu, bet gan par mācību un transformācijas iestādi

Vai futuroloģija var palīdzēt tādā grūtā jautājumā kā ieslodzīto pārmācība? Amerikāņu pētnieki uzskata, ka jā. Jau tagad diviem miljoniem ASV ieslodzīto ir iespēja piedalīties tādos eksperimentos kā "soda" formāta un idejas pārformulēšana, cietumu telpu pārveidošana, kā arī cietumnieku iesaiste uzņēmējdarbībā. Pirmie rezultāti rada attēlu par skaistu nākotni bez cietumiem, tomēr nav skaidrs vai valstīs ar izplatītu cietumu kultūru un noziedzību tas būs iespējams tāpat.

5. Kopīga resursu un līdzekļu izmantošana un dalīšanās ar tiem kļūs par vispārpieņemtu normu

Jau tagad daudzi populāri "startapi" eksplotē ideju par kopīgu resursu izmantošanu - dzīvokļus var īrēt caur AirBnB, bet automašīnu iegādes vietā var izmantot mikroīres iespējas Mobility, ZipCar vai Car2Go. Tehnoloģiju attīstība šo tendenci tikai pāatrinina un jau pat veselas ekonomikas sāk dzīvot pēc principa, ka "viss, kas pieder apkārtējiem, pieder arī man" - piemēram Ekvadora. Pieņemot, ka cilvēki savus resursus izmanto vidēji zem 10%, tad uz kopīgo dabas resursu izmantošanas fona mēs redzam kā tā pāriet arī uz automašīnām, dzīvokļiem un pat veselām pilsētām.

6. Priekšapmaksa kļūs par jauno savstarpējo attiecību formu

Kalifornijas pētnieki noskaidrojuši, ka cilvēki labprātāk maksā lielākas summas un atstāj lielākas dzeramnaudas par kafiju, ja viņi par to samaksā pirms saņemšanas, nevis pēc. Tiesa, nav skaidrs vai šis novērojums attiektos arī uz dārgākām precēm, kā automašīnas vai nekustamie īpašumi. Tomēr jau tagad eksistē dažādi servisi, kas stimulē cilvēkus uz bezatlīdzības labu darbu veikšanu.

7. Tehnoloģijas pilnībā iznīcinās jebkādus neklātienes darba ierobežojumus, bet pats darbs kļūs aizvien sīkumaināks

Cilvēku, kuri strādā kā "freelancer'i", skaits aizvien pieaug un jau tagad iespējams gūt peļņu pildot dažādus mikrouzdevumus, piemēram pat uzrakstot vienu vienīgu teikumu. Šis globālais un haotiskais darba tirgus prasa jaunus darba attiecību formēšanas formātus, tomēr viena no pēdējām barjerām ir tā, ka tos neveic neklātienē. Tomēr aizvien lielākiem soļiem cilvēce virzās uz to, ka jebkādas attāluma robežas starp cilvēkliem tiks pilnībā iznīcinātas kā neko neietekmējošas. Vienīgā problēma esot ar to kā tikt galā ar motivācijas trūkumu pametot ofisa telpas un pārceļoties uz mīkstu dīvānu mājās?!

8. Tiks radīta globālā Zemes mikrofloras karte, kura mainīs mūsu uzskatus par planētas ekosistēmu.

Ja Earth Microbiome Project būs veiksmīgs, tas aizvedīs pie straujiem atklājumiem par dzīvības formu mijiedarbību visos līmeņos. Mēs sapratīsim kā cilvēks ir savienots ekosistēmu un kas ir metabolisms. Pēc tā transformēsies tādas nozares kā bioloģija, medicīna un pat lauksaimniecība. Šī projekta mērķis ir sākt pārvaldīt ekosistēmu bakteriālajā līmenī un iemācīties audzēt tādus mikrorganismus, kuru patērēšana ļaus mums pat nomest svaru vai uzlabot smadzeņu darbību.

9. Big Data tehnoloģijas ļaus precīzi veidot realitāti, prognozēt sociālos procesus un izvairīties no krīzēm

Paradoksāli, tomēr šobrīd mēs zinām daudz vairāk par plašo visumu nekā par savu cilvēces sabiedrību. Pie visām tehnoloģiju attīstībām un inovācijām, joprojām nav iespējams prognozēt un novērst negatīvas sociālās un ekonomiskās parādības, kurām piemīt subjektīvs un it kā gadījuma raksturs. Šodien mēs redzam kā tiek mēģināts sabiedrību izprast ar simulatoru palīdzību, kuri ar laiku varētu sevī iekļaut 100 tūkstošiem cilvēku, tādejādi pētot viņu rīcību pirms krīzēm un realājā dzīvē tās arī novēršot.

10. Cilvēka smadzeņu modeļa radīšana ļaus ievērojami palielināt mūsu prāta spēju robežas

Kā zināms cilvēka smadzeņu iespējas ir faktiski neierobežotas, tomēr cilvēks ir spējīgs izmantot vien dažus tās procentus. Pirmais solis ši fakta mainīsanai ir neirokartes izveide. Šis process sākts ar pelēm, tomēr drīzumā paries uz cilvēkiem. Projekta veiksmes gadījumā būs iespējams radīt tehnoloģijas, kas stimulēs prāta spējas, tādejādi padarot iespējamus dažādus kulturas izrāvienus un pat mākslīgā intelekta radīšanas iespējas.

Skeptiķiem jāatceras, ka vēl 2004.gadā daudz kas no šodien pašsaprotamā likās nesasniedzams un nereāls - sociālie tīkli, iPad, Android tālruņi, bezpilota transportlīdzekļi u.t.t. Daudzas šodien augsti apmaksātas profesijas un amati tolaik nemaz neeksistēja.

Nākotne pienāk ātrāk nekā mēs to vispār spējam pamanīt. Būt tai gatavam - tā vairs nav vienkārši bauda fantastikas cienītājiem, bet nepieciešamība visiem, kas vēlas veiksmīgi darboties biznesa pasaulē.

Nelaimes (dissasters) un katastrofas.

Atsevišķa joma futuroloģijā, kas caurauž visas tās apakšnozares, ir ,,nelaimes un katastrofas''

Negatīvas domas šīs negācijas ,,pievelk''- padara lielāku to varbūtību, īpaši, ja cilvēkos šī informācija rada tikai bailes un bezcerību, nevis cerību un lietderīgu (konstruktīvu) tāpēc iespējamās katastrofas jānosauc pēc iespējas retāk.

Tādēļ izglītībā pārmaiņām nepieciešama pieeja, kas vērsta uz pozitīvo (optimismu), taču vēl sliktāk, ja tas ir nepamatots pozitīvisms, kas arī neizraisa ģatavošanos iespējamo draudu novēršanai un piemērošanos tai. Pasaulē un Latvijā dominē vai nu šāds viltus optimisms vai nerūpēšanās par nākotni vispār.

Informācija par šo tēmu zem,,Parmaiņas XXI gds.'' ikonā ,,Krizes.Katastrofas''

Dažas mājaslapas par pārmaiņām:

Cilvēkā izmaiņas: whl.luliana.net/index.php?option=com_content&view...‎

www.akvilona.lv/public/26436.html‎

humanknowledge.net/SocialScience/.../Catastrophes.html

en.wikipedia.org/wiki/Disaster

www.global-catastrophic-risks.com/

http://www.huffingtonpost.com/mark-boslough/global-catastrophes-comparison_b_2339149.html

Global catastrophes and trends: the next fifty years

http://earthbeforeflood.com/great_catastrophes_in_history_of_earth.html

http://www.nwcreation.net/catastrophe.html

Nākotnes pētīšanas institūti.

Copenhagen Institute for Futures Studies

World Values Survey Association

Future of Humanity Institute is part of the Faculty of Philosophy and the Oxford Martin School at the University of Oxford, England

Inst. for Futures Studies - iffs.se‎

Institute for Futures Research, University of Houston
Institute for Futures Research, University of Stellenbosch
Copenhagen Institute for Futures Studies
The Foresight Programme, London, Department for Business, Innovation and Skills
The Futures Academy, Dublin Institute of Technology, Ireland

Mani uzskati par pārmaiņām.

Galvenās pārmaiņas Latvijā var izraisīt notiekošais pasaulē. Taču nacionālajos, demogrāfijas, drošības un vēl dažos jautājumos Latvijas izdzīvošanu, attīstību noteiksim paši. Taču mēs varam arī kļūt par nozīmīgu ,,spēlētāju globālā spēlē'' ieviešot pilnvērtīgas attīstības modeli kā ,,pilotprojektu'', ja Latvijā lokāli notiek Brīnums- neprognozējama daudzu apstākļu sakritība, kas maina sabiedrības noteicošās daļas ētiku un vērtības.

Pārmaiņas, krīzes un katastrofas, iespējas var būt visdažādākās, bet, šķiet, iezīmējas tendence, ka XXI gadsimts būs Cilvēka gadsimts, ka neticamas (ie)spējas un draudi cilvēka būtībai būs noteicošie.

Sīkāk par pārmaiņām zem ikonas pie publikācijām 7 rakstu sērijā ar nosaukumu ,,Pārmaiņas. Ilgi pilnvērtīgi turpināties spējīga Latvija un pasaule.'' 2.rakstā ,,Kādas pārmaiņas?!'' Zemāk šī raksta teksts.

Saīsinājumi:

Ilgtspējīga attīstība (IA)

Neilgtspējīga attīstība (neIA)

Pilnvērtīga attīstība - ilgi pilnvērtīgi turpināties spēja, specifisks autora IA skatījums (PA)

Izglītība ilgtspējīgai attīstībai (IIA)

Ievads

Šis ir otrais, centrālais raksts no 7 par iespējamām pārmaiņām XXIgadsimtā un to, kas par tām jāzin, kā jārīkojas patreiz (pirmais raksts- Ievads). Šis raksts ir sagrupēts pārmaiņu saraksts ar komentāriem. Protams, daudzas pārmaiņas būs pārsteigums, tās ir neprognozējamas, bet tomēr- patreiz pasaule ir paredzamāka nekā jebkad agrāk.

Raksts tapis rūpēs par Latviju. Bet Latviju, pirmkārt, ietekmē pārmaiņas pasaulē kopumā, bet tikai, otrkārt, iekšējie procesi.

1.Pārmaiņas pasaulē un Latvijā.

Kurp ej, pasaule? Kurp ej, Latvija? Mūsu civilizācija ir kā ,,Titāniks’’, kas pārliecināta par tā nenogremdējamību, savā pašpārliecinātībā, neskatoties uz brīdinājumiem un veselo saprātu, biezā miglā pilnā ātrumā triecas dzīrodama (kā Noasa dienās) pretī savam leduskalnam: katastrofai un nogrimšanai, kurā varbūt izglābsies mazākums. Vai samazināsim ātrumu un mainīsim kursu? Vai Kāds savlaicīgi dos šādu komandu?

Kopš 1987.un 1992.gada, kad, lai novērstu ekoloģisko katastrofu un tās iespējamās sociāli-ekonomiskās sekas, ANO pasludināja ceļu uz IA, ne civilizācija, ne Zeme kā sistēmas nav kļuvušas ilgtspējīgākas- atgriezušās to nestspējas (ekosistēmu ietilpības, kapacitātes) robežās. Kļuvuši redzami citi jauni draudi, kas var ar lielu varbūtību apdraudēt civilizācijas turpmāko pastāvēšanu:

radusies globālas sadursmes ar masu iznīcināšanas ieročiem iespējamība starp musulmaņu zemēm un ASV, Eiropas kultūras izcelsmes zemēm, nav izslēgtas arī ārkārtas situācijas starp ASV, Krieviju, Ķīnu,
starptautiskais terorisms un tā diktāts ar masu iznīcināšanas līdzekļiem,
globālais valūtas sistēmas krahs, tā rezultātā- globālās tirdzniecības sabrukums,
nebijuša mēroga pandēmija,
mākslīgā intelekta pašpilnveidošanās (tīklošanās) rezultātā izveidojies tā diktāts pār cilvēci,
ar tehnoloģiju palīdzību sāk dominēt pus cilvēki- pus roboti,
cilvēkos implantē tehnoloģijas (ne tikai biočipšus), ar ko iespējams tos vadīt, atņemt brīvo gribu
vai tikai arī tikai ar psihonieroloģiskās programmēšanas palīdzību atņemt cilvēku brīvo gribu,
jaunu cilvēka sugu izstrāde (šīs ieceres ir dažādās zinātniskās un tehnoloģiskās izstrādes stadijās;
nemaz šeit neievērtēju iespējamās ģeoloģiskās un kosmiskas izcelsmes katastrofas: milzu asteorīda triecienu, iznīcinošu pārnovas vai Saules uzliesmojumu, milzu cunami, uzsprāgstot zemūdens vulkānam, supervulkāna izvirdumu, Zemes magnētiskā pola maiņu u.c.

Arī Latvijā ir virkne pastāvēšanas apdraudējumi, kuru centrā var būt latviskuma un dzīves Latvijā zemā vieta daudzu latviešu vērtību sistēmā, individuālā likšana pāri kopīgajam (pretēji Atmodas laikam). No vietas vērtību sistēmā izriet

latviešu valodas dominējošās lomas zudums Latvijā,
baltu mentalitātes un pazīmju zudums latviešos,
latviešu zemā dzimstība,
latviešu emigrācija,
cittautiešu imigrācija,

Pastāv draudi, ka latvieši var pilnīgi pazaudēt politiski- ekonomisko kontroli Latvijas valstī gan cittautiešiem, gan ES. Tam noder patreizējā valsts nozagšana- prettautisks egoistisks režīms, kas vājina ne tikai tautas kontroli pār savu ekonomiku, bet arī savas zemes mīlestību- patriotismu, no kā izriet viss augšminētais. Ar Latvijas zemes pārdošanu ārvalstniekiem mēs par sviestmaizi atdodam savu Eiropā unikāli vērtīgo dzīvesvidi, kuras vērtība parādīsies klimata izmaiņu gaitā un attīstoties attālinātajam darbam. Specifisks ietekmīgs negatīvs faktors var kļūt Krievija, ne tik daudz kā valsts, cik nekontrolējama un ļoti ietekmīga tās organizētā noziedzība, kas cīnās par izdzīvošanu. Specifiski materiālās pasaules draudi: Daugavas HES kaskādes sabrukums, Ignalīnas AES avārija, energoatkarība no Krievijas...

Tie ir tikai daži piemēri. Vēlāk par to sistēmiskāk.

1.1Radikālu pārmaiņu iespējamība un to rakstura prognozējamība

Radikālu pārmaiņu iespējamība

Vēsturiski.

Cik radikālu pārmaiņu bijis XX gadsimtā, ko nespēja iedomāties pat dažus gadu desmitus pirms tam, kas var būt pat pretēji patreizējām tendencēm? Vēsturē: vācu muižnieku varas beigas Latvijā, Latvijas neatkarības divreizēja iegūšana, 2 pasaules kari, koloniālās sistēmas sabrukums, atomieroči... Vai pasaule 1917.gadā varēja iztēloties PSRS monstra izveidi un pat 1980.gadā- tā sabrukumu jau pēc desmit gadiem? Kad 1983.gadā tiesas sēdē disidents G. Astra teica pravietiskos vārdus, ka šis laiks izzudīs kā ļauns murgs, vai daudzi ticēja, ka šis process sāksies jau pēc 5 gadiem Un pēc 9 gadiem Latvija jau būs neatkarīga valsts, iestāsies ES un NATO? Kā mūsu ikdienu, darbu pārvērtušas industrializācija, urbanizācija, tehnoloģijas: automašīnas,elektrība, sadzīves tehnika un ķīmija, telefons, radio, TV, dators, internets... Globalizācija.

Nebija jau bez priekšvēstnešiem: K. Marksa ,,Kapitāls'', strādnieku cīņa un sociālistu darbība, gruzdēja karu un nacionālās atbrīvošanās cīņu perēkļi, zinātniskie atklājumi un auto, avio, radio u.c. tehnoloģiju aizmetņi. Tomēr kopumā- tāpat kā uz XIX/XX gadsimtu sliekšņa nebija iespējams prognozēt pārmaiņas pagājušā gadu simtenī, tāpat tas nav iespējams arī patreiz, izņemot- izvēli vai vienkārši notikumu gaitu starp 2 pretējām alternatīvām: izdzīvošanu un pat būtisku dzīves kvalitātes pieaugumu vai degradāciju. XXI gadsimta izaicinājums ir ne vairs atsevišķas radikālas pārmaiņas vēsturē, politikā, tehnoloģijās un zinātnē, bet KATASTROFAS NOVĒRŠANĀ, kas skars visas jomas. Izdzīvos, kas pārmainīsies, iegūs AUGSTĀKU KVALITĀTI vai... ciltis, kas nav mainījušās kopš homo sapiens pirmsākumiem.Šī gadsimta sākuma specifika ir tā, ka iespējamās pārmaiņas globālu draudu un iespēju ,,izskatā'' jau ir spilgti redzamas, to ir daudz, tās ir mijiedarbībā viena ar otru, var izsaukt domino efektu, šķiet, pat vienalga, kurš ķēdes posms neizturēs.

Psiholoģiski.

Kamēr pērkons nenogrand, zemnieks (kriev.mužik) nepārkrustās (krievu sakāmvārds)

Šis teiciens spilgti raksturo cilvēces attieksmi- kaut ko sākt darīt tikai tad, kad briesmas jau ir durvju priekšā un ir jau gandrīz par vēlu. Ja tos lielos pasākumus vides aizsardzībā, ko veic patreiz, veiktu tālajos 70-tajos gados, kad par to nepieciešamību kļuva skaidrs!... Līdz mūsdienām šī individuālās un sociālās psiholoģijas likumsakarība- neraizēties par tālām priekšdienām bijusi nepieciešama, lai nepieļautu dzīvi distresā, kas grauj veselību, dzīvesprieku- dzīves kvalitāti. Taču patreiz tā kļuvusi nāvējoši bīstama. Kā to mainīt? Vai tas iespējams?

Tagad IA virzienā dara daudz..., bet par lēnu, nepietiekoši, tikai uz papīra un ar muti. Visi politiķi, uzņēmēji, sabiedrības aktīvisti it kā redzēdami neredz, dzirdēdami nedzird, zinādami nesaprot. Jo iespējamās briesmas ir tik neiedomājama mēroga, nepieciešamie novēršanas pasākumi tik milzīga apjoma un strauji... Šajā brīdī nostrādā strausa galvas iebāšanas smiltīs psiholoģiskais efekts. Un tas viss vēl prasa atteikties no ,,attīstības'' pamatu pamata- peļņas kā dieva, privātīpašuma un valsts suverinitātes ,,svētuma''.

Garīgi.

Gan kristieši, gan citu dievatziņu pārstāvji tieši vai netieši norāda uz iespējamu fundamentālu pārmaiņu iespējamību: līdz ar Kristus otro atnākšanu būs ,,jauna debess un jauna Zeme'', 1000gadu miera valstība, tad Sātans tiks iemests ugunī un uz Zemes izzūdīs grēks.

Arī pēc dažām ezotēriskām teorijām Zeme patreiz ir visa Visuma vai pat Kosmosa (visu Visumu) ļaunuma centrs. Bet teju sāksies Jaunais Laiks, par ko arī liecinot indigo bērnu dzimšana...

Pārmaiņas sabiedrībā, par ko šajos rakstos ir runa, ir drīzāk ir domātas kā attīrīšanās šīs civilizācijas vai tās nomaiņas rezultātā, kā tas daudzkārt vēsturē bijis, nevis reliģijās minētie apvērsumi. Bet- vienlaikus tos neizslēdzot. Šīs pasaules gala un jaunas pasaules tapšanas sludinātāji, piemēram kristieši, vērojot bibliskās zīmes, daudzkārt gaidījuši drīzu Dieva Dēla otrreizēju atnākšanu, bet pievīlušies, jo, kā teikts Bībelē, to stundu zina tikai Dievs- Tēvs.

Ja jau Raksti izrādījušies tik pareizi daudzās atziņās, par kuru patiesumu varam pārliecināties, vai nav pamatoti ieklausīties reliģiskās nākotnes prognozēs, ņemot vērā, ka zinātniskās futuroloģijas ,,scenāriji'', modeļi balstās uz tik daudziem pieņēmumiem un varbūtībām.

Iespējamo pārmaiņu alternatīvas

Iespējas ir tikai divas- ilgtspējīga attīstība (IA) jeb precīzāk- ilgi turpināties spēja (angl.sustainable development) vai degradācija līdz pirmsindustriālajam vai pat zemākam līmenim. Vai primitīvo etnosu izdzīvošanu. Reliģiskie un zinātniskie pieņēmumi, pretēji vispesimistiskajām prognozēm, neapstiprina cilvēces bojāeju ne ekoloģiskās katastrofas, ne totāla atomkara u.c.katastrofā..

Pašlaik it kā viss liecina par degradācijas ,,perspektīvu''. Bet es esmu optimists, jo ticu vēsturē vēl neredzamajam, jo notiek rosība ,,zemdegās zem virskārtas'': domās, vārdos un darbos.

ANO piedāvā IA kā ceļu (programmu) cilvēcei katastrofas novēršanai. Programma var veicināt, bet ne nodrošināt globālās ilgtspējas atjaunošanos. Pētījumos esmu atklājis, manuprāt, patreizējās IA kā utopiskas teorijas, tās neīstenošanas cēloņus. Piedāvāju nākošajā rakstā jaunu IA paradigmu, kas ir mana optimisma pamatā.

1.2Pārmaiņu pamatcēloņi

Pārmaiņu cēloņi ir un var kļūt noteicošie, pirmkārt, jau tieša cilvēks darbība, kā arī pastarpināta darbība caur domām, vārdiem, lūgšanām, jūtām, emocijām; tie var būt dabas procesi bez tiešas cilvēka ietekmes vai cilvēka darbības ierosinātas (klimata izmaiņas, piesārņojums u.c.), un visbeidzot (Dieva- ticīgo izpratnē) Brīnums- daudzu neprognozējamu apstākļu sakritība.

Kā cilvēka pastarpināts vai nepastarpināts pamatcēlonis ir mūsdienu eiropiskajā baltās rases kultūrā balstīts civilizācijas neilgtspējīgs attīstības modelis, kura it kā redzamākais un draudīgākais cēlonis ir globālās ekosistēmas sabrukums un resursu iztukšošanās, sekas- tautsaimniecības un sabiedrības veselības būtisks kritums; taču radikālas pārmaiņas jau pirms ekoloģiskās katastrofas var izraisīt globālās ekonomikas sabrukumu, kādu sociālo nelaimi.

Bet visu iespējamo pārmaiņu, pat astronomisku, ģeoloģisku uztveres centrā ir ētika un vērtības: pārliecība par mūžīgo dzīvi vai pretēji- nāvi kā visa beigas. Ja fiziskā ķermeņa bojāeja dabas katastrofā ir tikai cilvēka pāreja citā veidolā, tad galvenais ir dzīves: ticības un rīcības ,,šai saulē'' ieguldījums ,,mūžīgai dzīvei''. Cilvēkam, kuram, kā viņš/viņa uzskata, ir personīgas attiecības ar Dievu, nav svarīgi, kad un kā mirt, bet kā dzīvot. Garīguma aspekts: universālo garīgo principu ietekmes uz esamību pakāpe būs pilnveides vai degradācijas pamatcēlonis.

Morāli, vērtību orientāciju, kā uzskata ticīgie, nosaka Tas, kas vada cilvēku- Dieva vai tā pretmeta klātbūtne cilvēkā pašā. Norises uz Zemes, cilvēcē determinē transcendentālais (ārējais) Dievs vai tā pretmets, vai to sinerģiskā vienība (piemēram, hinduismā Šiva). Arī Bībelē netieši atzīts šis valdīšanas duālisms: Dievs ,,nometis'' Sātanu uz Zemes, un devis viņam iespēju te valdīt, taču pēc Kristus inkarnācijas to ierobežojot ar cilvēka izvēli, kam pieslieties. Kristietība kā ļaunuma pirmcēloni atzīst Ievas un Ādama nepareizo izvēli paradīzē. Tātad- radikālas pārmaiņas var radīt tikai pirmcēloņa noņemšana, kas notiktu ar Kristus otro atnākšanu.

1.3Globālo pārmaiņu uzskaitījums, to sekas

Pārmaiņas pasaulē un to ietekme uz Latviju

XXI gadsimtā neizbēgami gan pasauli, Latviju, ikvienu gaida nebijuši radikālas pārmaiņas, kurām gan jāpielāgojas, gan jāizmanto to iespējas. Notiks paradigmas maiņa no postmodernās uz pēcpostmoderno visās dzīves jomās. Pēcpostmodernās paradigmas pārmaiņas iespējamas pretējas- gan pēc pilnveides, gan degradācijas ,,scenārija''. Globālo pārmaiņu ietekme var būt dominējošā Latvijā salīdzinot ar nacionāla mēroga radikālām pārmaiņām

Par kādām pārmaiņām ir runa?

A Pārmaiņas cilvēkos, sabiedrībā

*Radikālas ētiskas, vērtību un intelektuālas pārmaiņas cilvēkos kā indivīdos un sabiedrībā-neizskaidrojamu vai daudzu sakritīgu apstākļu iespaidā daudzu cilvēku kā indivīdu dzīvesdarbībā sinhroni un sinerģiski sāktu izpausties IA apziņa, atteikšanās no patērētāju sabiedrības kultūras, ticīgie ieraudzītu tās sasaisti ar Rakstiem savu ikdienas dzīvi, bet nereliģiskie atskārtu ētikas un vērtību avotus. Visa tā iespaidā, atzīstot procesa mērķtiecīgumu un lietderību, tam sekotu sabiedrības ietekmīgākā daļa. Pamatojums un kritēriji šādam notikumu pavērsienam būs nodaļā ,,Garīgā un PA Atmoda''

*Būtiska sabiedrības veselības uzlabošanās, kvalitatīva ilgmūžība medicīnas sasniegumu iespaidā

*Indigo paaudze ar būtiki labākām zināšanām un spējām

*Savādāks, uz sabiedrības interesēm orientēts, uz ilgtermiņa 50-100 gadu atbildību balstīts demogrātijas modelis ar garīgo (viedo) aspektu plus vietējā demokrātija

*Garīgās pārmaiņas, meklējot kopīgo, starpreliģiskā sadarbība (bet ne universālā reliģija)

*Degradācija līdz pirmsindustriālajam vai primitīvam līmenim, iespējams, piemērojoties augstam piesārņojuma vai radiācijas līmenim, varbūt- tikai primitīvā dzīvesveida cilšu izdzīvošana

*Ļoti vardarbīga organizētu grupu cīņa par atlikušajiem resursiem, valstis nespēj tam pretoties.

*Izdzīvo, saglabājot daļu vienkāršo (nevis augsto) tehnoloģiju, tie, kas pārmaiņām nopietni sagatavojušies: jau tagad pasaulē darbojas dažādas izdzīvošanas skolas, fermas, kustības;

*Karš: kodolkarš Tuvajos Austrumos ar ASV iesaisti, musulmaņu- pārējās pasaules konflikts, cīņa par piemērotu dzīvesvidi, kiberkarš...;

*Liela mēroga globāls terorisms ar masu iznīcināšanas līdzekļiem,

*Ekoloģisko bēgļu plūdi,

*Pārvaldības pārmaiņas pasaulē: globālā starpvalstu vai nevalstiskā (ietekmīgu grupējumu) īstenota pārvalde- pasaules valdības vai valdnieka koncepcija (Kristietībā- Antikrists),

*Sabiedrības neirolingvistiskā programmēšana,

*Sabiedrības vadīšana ar biočipsu un citu tehnisku tehnoloģiju palīdzību

*Cilvēces atkarība no mākslīgā intelekta;

*Cilvēka un robota integrēšana un vadīšana

*Atteikšanās no cilvēka radīšanas dzimumakta ceļā, pāreja uz ,,mēģeņu bērniem'' , ,,rases uzlabošanas'' tehnoloģijām,

*Cilvēku klonēšana, t.sk.mirušo klonēšana

*Ģenētiski modificēti cilvēki

*Jaunu cilvēku sugu radīšana dzīvei uz Zemes un kosmosā

*Cilvēka ieskanēšana ,,personības ievadīšanai'' jaunā, māksīgi uzaudzētā bioloģiskā ķermenī

B Pārmaiņas dabā un dabas katastrofas

Cilvēka tieši ietekmētas

-Krīzes (katastrofas?)

Ekoloģiskā katastrofa.Viszināmākās no iespējamajām pārmaiņām ir ekoloģiskā krīze (katastrofa): klimata izmaiņas, piesārņojums, bioloģiskās daudzveidības samazināšanās... Un tā ietekmei uz veselību, nabadzību... Un liela (lielākā?) nozīme būs tieši vietējiem risinājumiem ūdensvada un kanalizācijas, transporta, siltumapgādes, plānošanas, civilās aizsardzības, sabiedrības veselības aizsardzības un daudzos citos pašvaldības kompetences jautājumos, lauksaimniecības un meža zemju izmantošanā, kā arī mājsaimniecības, cilvēku ieradumu, dzīvesveida izvēlēm. Un to visu var noteikt izglītības ilgtspējīgai attīstībai pagrieziens no tikai uz globāliem, vispārīgiem dabas vides glābšanas argumentiem, uz personīgi lietderīgo un novadam praktiski nepieciešamo, tas ir vietējo sociāli- ekonomisko motivāciju, bet caur pasaules kopainas perspektīvas redzējumu. Domā globāli- rīkojies uz vietas, savā dzīvē. Jāprot izglītībā gan īstenot ilgtspējīgas attīstības principu par vienlaikus sociāli-ekonomisko ieguvumu un devumu dabas aizsardzībā patērētāju sabiedrības vēlmju ietvaros (angl.vin-vin princips), gan tuvināt pagriezienu no tās uz vērtību sabiedrību. Pagrieziens no Zemes, arī Latvijas kā ekosistēmas virzīšanos no sabrukuma punkta (skatīt attēlu nākošajā rakstā ar Medouzu izstrādāto prognozi) var notikt tad, kad cilvēci piemeklē krīze, pēc kuras patērētāju sabiedrība vairs nav iespējama. Tad priekšā ir vai nu degradācija vai pilnveide citā kvalitātē. Par to var lasīt teorijās par civilizāciju attīstību, maiņu un bojāejas kopīgām likumsakarībām cilvēces vēsturē, paradigmu maiņu (uzskatu, rīcības, principu radikālām pārmaiņām, kas vienlaikus izpaužās vērtībās, morālē, modē,, izglītībā, zinātnē, tehnoloģijās...).

Dabas vides pārmaiņas, ko izraisījusi cilvēka darbība: klimata izmaiņas, ekosistēmu sabrukums, piesārņošanas, atkritumu, starojuma un ķīmisko vielu dabas aprites ciklos ietekme uz veselību, resursu izsīkums un daudzas citas. Nav pamata aktualizēt vienu galveno, kā tas patreiz notiek ar klimata izmaiņā. Pēc neilga laika kāda var šķist vēl aktuālāka, kaut arī klimata izmaiņu bīstamība nav novērsta. Visticamāk, vai nu ekosistēmu sabrukumu var izraisīt visu globālo vides problēmu vienlaicīga ietekme, vai kāda no tām, ,,atraus slūžas'', un citas pievienosies kā domino efekts.

Cilvēka netieši ietekmētas

*Jaunas slimības vai zināmas slimības paveida pandēmija, kas globalizācijas apstākļos nogalina miljardiem cilvēku.

*Baltās rases vīrieši ilgstošas neveselīgas vides dēļ zaudē iespēju radīt bērnus.

*Netieša ietekme var būt saskaņā ar Gajas hipotēzi, ka Zeme izturas kā dzīva būtne un pētījumiem par domu enerģijas ietekmi, ko apliecina arī reliģijas un meditatīvās prakses. Zeme ,,uzsūta'' cilvēcei dažādas nelaimes, lai atbrīvotos no cilvēces destruktīvās rīcības un domu enerģijas.

*Netiešas iedarbības (it kā piemērs Armēnijas zemestrīce Kalnu Karabaha konflikta laikā): daudzu cilvēku koncentrēta naida, sliktu domu un tiešas ietekmes (HES būve u.c.) mijiedarbība var pastiprināt un izraisīt zemestrīces un tā saukto supervulkānu izvirdumus (piemērs XX gds.sākumā Jaunzēlandē, kad cilšu šamaņi izsaukuši izvirdumu, lai nopostītu pasaules visu laiku krāšņāko dabisko kalnu terasi- lai tūristu pieplūdums nedemoralizētu viņu cilti)

Cilvēka neietekmētas

Ģeoloģiskās

*Zemes magnētisko polu maiņa; ja piekrīt teorijai par to maiņu pagātnē, tas noticis ar dažādiem simttūkstošgadīgiem intervāliem; par tā tuvošanos liecinot aizvien strujāka pola pārvietošanās, un pēdējos gados tā būtiski paātrinoties, kas no cilvēka neietekmētām iespējamām katastrofām šo vienīgo padara par ticamu tuvāko gadu desmitu laikā, tomēr vienalga ar niecīgu varbūtības iespēju, salīdzinot ar ekoloģisko katastrofu. Ja poli apmainīsies vietām, sekas tiek prognozētas no vidēji smagām līdz cilvēces bojāejai. To varot izraisīt supercunami vairāku kilometru augstumā, kas vairākas reizes apskries zemeslodi.

*Otra ticama reģionāla no dabas ietekmes viedokļa un globāla- no ekonomiskā ir kāda vulkāna uzsprāgšanas liela iespējamība Atlantijas okeānā. Tā rezultātā varot izveidoties 900m augsts cunami vilnis, bet pie ASV krastiem tas vairs būs ,,tikai'' 300m augsts. ASV Austrumkrasts ir viena nebeidzama apdzīvota josla.

*Ar mazu varbūtību ir supervulkāna izvirdums, kas var nopostīt veselu pasaules daļu (kontinentu), piemēram, Jeloustonas, Vezuva, Taupo (Jaunzēlandē)- pavisam uz Zemes to ir 10, salīdzinot ar ko patreizējie vulkānu konusi ir tikai ,,kurmju rakumi''. Sekas- klimats kļūst auksts, augiem caur putekļu slāņiem nepiekļūs gaisma: sugu izmiršana, bads. Arī supervulkāna izvirdums varot izraisīt supercunami, īpaši, ja tas notiek okeānā.

Astronomiskās

*Cilvēci apdraudoša meteorīta ietriekšanās Zemē. Nav jautājums, vai tas notiks, bet, kad. Patreiz sastādīts ,,saraksts'''par visiem šādiem asteorīdiem, kas periodiski atgriežas Saules sistēmā, bet, par laimi, neviens mūs pārskatāmā nākotnē neapdraud. Taču ir arī pēkšņi ,,viesi' 'no kosmosa dzīlēm. Nāvējošo lidojošo objektu labi izstrādātā asteorīdu agrās brīdināšanas sistēma pamanītu 2 gadus pirms sadursmes ar Zemi. Patreiz tiek izstrādātas, bet nav izmēģinātas, tehnoloģijas asteorīdu iznīcināšanai vai trajektorijas maiņai. Tomēr varbūtība sadursmei ar cilvēci apdraudošu meteorītu mūsu dzīves laikā ir ļoti niecīga.

*Ārkārtīgi spēcīgs ,,āpuskārtas'' Saules uzliesmojums- starojums, kā arī starojums no kādas bīstami tuvas pārnovas sprādziena, galaktiku sadursmes, taču tam ir vēl niecīgāka varbūtība.

C Pārmaiņas zinātnē un tehnoloģijās

Šīs pārmaiņas visgrūtāk paredzēt, vieniem un tiem pašiem atklājumiem var būt gan pozitīva, gan negatīva nozīme. Taču viens ir skaidrs- zinātne un tehnoloģijas vienas pašas katastrofu nenovērsīs, tai skaitā arī ar kopā ar izglītību un citiem rīcībpolitikas instrumentiem. Vides zinātnei un zinātnei ilgtspējīgai attīstībai jādod prioritāte. Nozīmīgāka kļūs zinātnes komunikācija ar lēmumu pieņēmējiem un sabiedrību.

Bez jau minētajām tehnoloģijām cilvēka bioloģiskai un psiholoģiskai pārveidošanai, mākslīgā intelekta mūsu ikdienu var radikāli pozitīvi jeb negatīvi (vai abejādi) mainīt jebkura zinātnes un tehnoloģijas nozare, bet pašreiz milzīgas iespējas šķiet pavērs informātikas, jaunu materiālu radīšanas nozares.

Dodu piemēru no zinātnieku prognozēm.

,,Kalifornijas nākotnes institūtā nākamajiem desmit gadiem prognozē daudzas pasauli mainošanas inovācijas - alternatīvi internetu, cietumus, kur neviens netiek sodīts, visu globālo ekosistēmu kartes un daudz ko citu.

Silikona ielejā esošais Institute For The Future ir viena no vietām, kur šie futurologi un uzņēmēji tiekas. Maijā institūts organizēja semināru, kurā atklāja desmit galvenās inovācijas nākamajiem desmit gadiem. Šobrīd tās izklausās kā no fantastikas filmām, tomēr visticamāk šo gadu laikā tās tiks radītas ātrāk nekā mēs paspēsim par tām pabrīnīties.

1. Pēc 10 gadiem tiks radīts jaunas paaudzes internets, kurš tiks veidots uz globālā tīmekļa aizmirstajiem sākotnējajiem principiem

2. "Ražošanas Vikipēdija" pārvērtīs stabilu un lielu ražošanas sistēmu pasauli par lokālo ražotāju pasauli

3. 3D drukas tehnoloģijas kardināli izmainīs pilsētu un pat mūsu dzīvesvietu izskatu

4. Cietumi kļūs nevis par vietu kur izciest sodu, bet gan par mācību un transformācijas iestādi

5. Kopīga resursu un līdzekļu izmantošana un dalīšanās ar tiem kļūs par vispārpieņemtu normu

6. Priekšapmaksa kļūs par jauno savstarpējo attiecību formu

7. Tehnoloģijas pilnībā iznīcinās jebkādus neklātienes darba ierobežojumus, bet pats darbs kļūs aizvien sīkumaināks

8. Tiks radīta globālā Zemes mikrofloras karte, kura mainīs mūsu uzskatus par planētas ekosistēmu.

9. Big Data tehnoloģijas ļaus precīzi veidot realitāti, prognozēt sociālos procesus un izvairīties no krīzēm

10. Cilvēka smadzeņu modeļa radīšana ļaus ievērojami palielināt mūsu prāta spēju robežas

D Ekonomikā, politikā un sociālajā sfērā

*Bez ekoloģisko cēloņu izraisītas globāla mēroga krīzes kā ļoti reāli draudi tiek saskatīti valūtas (maksāšanas) sistēmas sabrukums; ASV dolāra kā maksāšanas līdzekļa krahs, līdz ar to pasaules valūtas katastrofa- vairs nav iespējama tirdzniecība, neder neviena valūta, izņemot zelts, reālas vērtības (resursi) un bārters (vietējā nauda punktos). ASV dolāra it kā neizbēgamo sabrukumu pamato ar milzīgo ASV ārējo parādu un to, ka dolāra kā globālas valūtas vērtību sedz visas pasaules naftas krājumi, bet, ja tos sāks tirgot par eiro...

*Pandēmija- plaša mēroga epidēmija ar zināmu vai nezināmu slimību,

*Reģionāls atomkarš ar globālām sekām,

*Terorisms ar masu iznīcināšanas ieročiem...

*Jebkuras augšminētās katastrofas izraisīta ekonomiskā katastrofa, kas aptur globālo tirdzniecību.

Šie un citi draudi, atšķirībā no ģeoloģiskas un astronomiskas izcelsmes katastrofām XXI gadsimtā nav hipotētiski- ar nelielu varbūtību iespējami...

1.4Attīstības scenāriji. Ko darīt?

Vai iespējams ietekmēt pārmaiņas?

Uzskatu, ka pamatoti ir liela skepse pret cilvēka, sabiedrības mērķtiecīgu pārveidi. Kampanellas ,,Saules pilsētas'' utopija, komunisma, nacionālsociālisma, polpotiešu (Kambodžā) drausmīgie eksperimenti šo piesardzību pastiprina. Smaidu izraisa frāžainās Latvijas Nacionālā attīstības plāna, novadu Attīstības programmu vīzijas... Bet tādas lietas kā globālais tīmeklis ienācis ikdienā bez kādiem plāniem un programmām.

Bet ir arī citi piemēri. Latvijas valsts izveide 1918.gadā un valsts celtniecība, Neatkarības cīņas, brāļu draudžu kustība u.c., kad ar sākotnēji dažu cilvēku entuziasmu un ticību tika panākti lieli rezultāti par spīti it kā neatbilstošai situācijai, iespējām.

Situāciju jebkurā jomā, kā pierādīts dzīvē, var uzlabot (bet ne kardināli mainīt) mērķtiecīga rīcībpolitika, kas ietver problēmas formulējumu, mērķi, uzdevumus, risinālumus, instrumentus...

Sabiedrības un indivīda rīcību var ietekmēt ar neirolingvistisko programēšanu, pat bez viņa piekrišanas un pašam nezinot. Biočipšu izmantošana, cilvēku sugas uzlabošanas pētījumi... Tas viss un vēl daudz kas cits jau lielākā vai mazākā mērā notiek, bet tam nav vēl dominējoša ietekme. Šis ceļš, tāpat kā idejas par ,,pasaules valdību'', vadoni, lai panāktu ,,kārtību'', ,,drošību'', ilgtspēju, rada ne mazāku šausmu sajūtu par degradācijas iespēju, jo ar to būtu ,,pielikts cirvis cilvēka būtības saknēm''.

Vai iespējams ietekmēt pagriezienu uz IA? Daudzgadīgā pasaules pieredze ir pierādījusi, ka ar sabiedrības informēšanu, ar vides izglītību, ekonomiskiem, plānošanas, likumdošanas un citiem instrumentiem pagriezienu uz ilgtspēju nevar panākt. Nav šaubu, ka ne pasaule, ne Latvija labprātīgi no pašreizējās ,,attīstības'' neatteiksies,... kamēr vien tā būs iespējama.

Pamatscenāriji.

Pasaulē iespējami 2 attīstības pamatscenāriji- ilgtspējīga attīstība vai ilgtermiņa noturīga degradācija. Vidusceļa nav. Vai nu globālā sistēma atgriezīsies kapacitātes robežās vai kļūs par citu sistēmu. Vai globālie draudi piepildīsies vai tiks novērsti. Tādēļ galvenā stratēģija ir izvairīšanās no katastrofas. Taču pat IA ceļš neizbēgami nesīs daudz negatīvā, jo esam jau Zemi pietiekoši sabojājuši. Vislabākie preentīvie draudu seku mazināšanas pasākumi to sekas nepadara maznozīmīgas. Tādēļ IA- PA stratēģija iedalās patreiz 3 virzienos: cēloņu/draudu novēršana, piemērošanās neglābjamām izmaiņām un to izmantošana. Savukārt piemērošanās var būt nepieciešama būtiskām izmaiņām vai katastrofiskām pārmaiņām. Ceturtais virziens ir iespēja gaidīt un veicināt Brīnumu. Neizslēdzot pirmo 3 virzienu nepieciešamību, cilvēces likteni var izšķirt šis ceturtais. Katra krīze ir jauna ceļa iespējas, un nevienam nav neapstrīdamu pierādījumu apgalvot, vai tās jau šoreiz būs bibliskās Kristus otrreizējās atnākšanas, Jaunā Laikmeta versijas vai tomēr tas notiks pagaidām šīs pasaules un laikmeta, kaut pēcpostmodernā ietvaros.

Pagrieziens. Brīnums vai Krīze.

Pagrieziens uz IA (PA) vai degradāciju var tikt ierosināts no cilvēka neatkarīgu faktoru ietekmē. Tie ir vai nu Brīnums vai Krīze.

Krīze ir domāta tādu ekoloģisku, sociālu, finansiāli- ekonomisku faktoru mijiedarbība, kas padara mūsu patreizējās patērētāju sabiedrības turpmāku pastāvēšanu neiespējamu. Par Brīnumu šajos rakstos autors dēvē tādu neparedzamu un cilvēku neprogramējamu (nemenedžējamu) apstākļu, notikumu sakritību, kas bez Krīzes radikāli maina noteicošās sabiedrības daļas ētiku un vērtības ilgtspējīgai (pilnvērtīgai) attīstībai.

Ne Brīnumu, ne Krīzi cilvēce globāli vai Latvija mūsu valsts mērogā nevar ne ,,uzsākt'', ne novērst (jo globālās sistēmas kapacitātes robežas jau būtiski pārsniegtas un neviens precīzi nevar pateikt, ,,kad vadzis lūzīs''·

Ko darīt?

No secinājuma, ka ne pagrieziena punktu, ko izraisa Krīze vai Brīnums, nenosaka Cilvēks, neizriet fatāla pasivitāte. Mums vajag un mēs varam ne tikai bremzēt neIA, bet arī sagatavoties pagrieziena brīdim, lai tajā Latvija, Zeme pagrieztos uz ilgi turpināties spēju, nevis degradāciju..

Atbilde uz jautājumu ,,Ko darīt?'': lūgt, cerēt un bremzēt neIA, būt gataviem piemēroties, veicināt Brīnumu. Šeit nenovērtējama loma ir pārmaiņu aģentiem, par ko būs atsevišķs raksts.

Tālāk sīkāk par 5stratēģijām gatavojoties pārmaiņām un tām sākoties.

A,,Izmantošana''

Pamatieguvums no Brīnuma vai pat Krīzes būtu turpmākā patērētāju sabiedrības ceļa neiespējamība, ja tas nozīmētu pilnvērtīgas attīstības ceļa izvēli.

Visi izkalkulētie lokālie materiālās, sociāļekonomiskās, dabas plusi no, piemēram, siltumnīcas efekta, tiks aizskaloti kā ar cunami vilni globālo pārmaiņu grandiozitātes un komplesās ietekmes dēļ.

Reālie būtiskie ilgtermiņa pārmaiņu ieguvumi var būt zinātnes un tehnoloģiju jomā, bet parasti tie tiek novērtēti pēc ērtības, izdevīguma kā pamatkritērija, nevis cilvēku kā indivīdu un sabiedrības vērtību pilnveides. Pagātnē tādi uz pilnveidi vērsti izgudrojumi bija, piemēram, grāmatu iespiešana, kas atvēra slūžas renesansei. Taču inovācijas parasti līdzi nes gan pozitīvo, gan negatīvo aspektus: internets, TV, nanotehnoloģijas u.c.

BNovēršanas iespējas

Ko nepieciešams novērst? Katastrofu! Krīzes sekas! Bet vai jānovērš bīstami zinātniskie pētījumi un tehnoloģijas? Vai tikai to izmantošana, kas nav vērsta uz ilgi turpināties spēju un sabiedrības pilnveidi? Bet tas nekad nav bijis iespējams! Viennozīmīgas atbildes nav.

Modernā laikmeta pamatstratēģija bija seku novēršana (angl.,,end of pipe solutions''), postmodernā- cēloņu novēršana. Pirmā piemēri:

-attīrīšanas ietaišu tehnoloģiju pilnveide,

-apkārtceļu pilsētām būvniecība,

-medicīnas tehnoloģiju un pieejamības pilnveide,

-sociālās palīdzības sistēmas uzlabošana u.c.

Cēloņu novēršanas pieeja šajās jomās būtu

-tīrās, piesārņojumu samazinošās tehnoloģijas ražošanā,

-nepieciešamības pēc tranzīta autotransporta samazināšana pilsētplānojumā ar

a) vairāku pakalpojumu centru izveidi un

b) policentrisko kopējo pilsētas un reģiona plānojumu,

c) tam atbilstošu valsts un administratīvās pārvaldes reformu,

d) kravas pārvadājumu pārlikšana un pasažieru uz dzelzceļa,

e)ērta sabiedriskā transporta attīstība;

-atbalsts holistiskās veselības pieejai:

a)veselības nostiprināšanas centriem,

b)veselīgam dzīvesveidam u.tml.,

-sistēmu izveide, lai potenciālie sociālās palīdzības saņēmēji: bezdarbnieki, invalīdi, pat daļa pensionāru u.c. paši varētu sev nopelnīt vismaz daļu iztiku un izjust savu sabiedrisko lietderīgumu. Ciktāl tas ir neIA bremzēšanas ietvaros zinātniski, tehnoloģiski, ar plānošanas, ekonomiskiem, institucionāliem, likumdošanas u.c.instrumentiem risināms, vienmēr prioritāte jādod novēršanas stratēģijai, un tas joprojām nav daudzu lēmumpieņēmēju, sabiedrības izpratnes, domāšanas veida pamatā. Savukārt, piemēram, klimata izmaiņu samazināšanas rīcībpolitikā, jau dominē pielāgošanās politika, paradoksālā kārtā to neintegrējot ar novēršanu, piemēram ES projektu ietvaros izstrādātās pielāgošanās klimata pārmaiņām rekomendācijas pašvaldībām..

Katriem konkrētajiem draudiem vai globālai izdzīvošanas problēmai ir tiem specifiska, konkrēta argumentācija, vai un kā tos novērst. Globālie eksperti to zin. Problēma, ka to nav pietiekoši apzinājušies globālie lēmumu pieņēmēji un pilnīgi analfabētiski lielākoties ir vietējie ietekmīgie cilvēki un sabiedrība. Tā ir zinātnes komunikācijas problēma, ko apzinājušies un risina gan no savas puses zinātnieki, gan ES institūcijas (zinātnes, tehnoloģiju jaunāko sasniegumu īsas, vienkāršas anotācijas speciālos elektroniskos un papīra formāta izdevumos- mēnešrakstos). Taču, pat ja tiktu nojaukta šī (ne)komunikācijas siena, nākošais šķērslis ir vēl augstāks- demokrātijas modelis, kurā partijas visā pasaulē vairāk vai mazāk ar politehnoloģiju manipulatīvās vēlēšanu sistēmas palīdzību aizstāv to ārvalstu un pašmāju spēku intereses, kas tās uztur, un, ciktāl tās rēķinās ar vēlētāju, tad tas parasti saistīts ar īstermiņa ieguvumiem uz ilgtermiņa zaudējumu rēķina. Sabiedrības iesaiste lielākoties ir ārišķīga vai nekompetenti vienpusīga (vai mani netraucēs tas, kas notiks aiz manas sētas?). Demokrātijas modelis atbildīgai globālai IA- PA programmai 50-100 gadiem, reāla Agenda21 ieviešana patreiz nav īstenojama. Pat ar IIA, kombinējot to ar citiem rīcībpolitikas instrumentiem, ne ar iniciatīvu no apakšas, ne augšas (zinātnieku, NVO, pašvaldību, politiķu, valstu, starptautisku institūciju) nevienu nevēlamo globālo katastrofisko pārmaiņu nevar garantēti novērst, tikai būtiski ierobežot. Var veicināt atbilstošus apstākļus, bet draudu nepiepildīšanās un katastrofu novēršana būtu Brīnums. Un daudzi eksperti, piemēram, pandēmijas, globālā terorisma ar masu iznīcināšanas ieročiem, Tuvo Austrumu kodolkara, globālā finansu kraha, klimata izmaiņu un daudzās citās jomās tā arī raksta: neredzam iespējas, kā to novērst, lai Tas nenotiktu. Rio IA processa, Globālās tūkstošgades mērķu. sociālo un citu samitu neefektivitāte ilgtermiņā ir izgaisinājusi ilūzijas, ka cilvēce, tās līderi varētu novērst globālo izdzīvošanas problēmu pamatcēloņus, pagriezt procesus uzlabošanās virzienā.

CSeku mīkstināšana

Seku mīkstināšana ir ētiski nozīmīga domājot par problēmu radītajām sociālajām sekām un, pirmkārt, jau sociāli mazāk aizsargātajiem iedzīvotājiem- tā saucamā sociālā spilvena politika, lai ,,krītot būtu mīkstāka piezemēšanās''·

Seku mīkstināšana no dabas vides un vides veselības aspektiem nozīmīga ir to piesārņoto un degradēto vietu sanācija, kam ir būtiska nozīme un ietekme, tā saucamie karstie punkti, īpaši apdraudētās dabas teritorijas.

Seku mīkstināšanai ir 2 mērogi, dimensijas: patreiz un pēc katastrofas (preventīvā sagatavošanās). Pēdējo nevar novelt tikai uz civilo aizsardzību, lai gan pasaulē lielākoties tā ir nepiedodami zemā līmenī vietējo varasiestāžu negatavības un sabiedrības neinformētības dēļ. Tas īpaši attiecas uz Latviju HES kaskādes, apkārt esošo AES, terora aktu draudu (Latvijas militārās misijas pasaulē) u.c.iemeslu dēļ.

Seku mīkstināšanas piemērs finansu kraha gadījumam daudzviet pasaulē ir ,,vietējās naudas'''(elektroniskas bārtera sistēmas) savlaicīga ieviešana, kas jau notikusi tūkstošiem municipalitāšu teritorijās pasaulē, vietējās pašuzturošās ekonomikas kā sistēmas izveide, izdzīvošanas fermu, izglītības centru atbalstīšanā utml.

Dpielāgošanās

Pasaulē dominē pielāgošanās stratēģija klimata izmaiņu jomā. Tā piemēri ir nokrišņu ūdeņu pagaidu novadīšanas teritorijas pilsētplānojumos, publiski pieejamu telpu izmantošanas sistēma karstuma un aukstuma viļņu gadījumā, vētras apdraudētu koku pilsētās savlaicīga nostiprināšana vai nozāģēšana, apēnoto teritoriju koridoru izveide pilsētās, kailciršu ierobežojumi mežos barības vielu izskalošanās ekstrēmās lietusgāzēs novēršanai, lai bremzētu eitrofikāciju un daudzi citi. Taču vietējā un nacionālajā līmenī tie nepamatoti joprojām tiek uztverti kā neaktuāli, uz tālāku nākotni atvirzāmi jautājumi. Publiskā vidē neesmu manījis pielāgošanās pasākumus citu globālu ekoloģiskās katastrofas problēmu sekām: piesārņošanai, bioloģiskās daudzveidības samazināšanai, bīstamu ķīmisko vielu nonāšanai dabas apritē (indīgo vielu uzkrāšanās likums barības ķēdēs) utt.

Attīstītās valstīs gatavo pielāgošanās pasākumus pandēmijai, bet Latvija tajā par mazu ,,spēlētāju'', mēs varētu tam (ne)būt gatavi ES pasākumu ietvaros, vienīgais nacionālā mēroga nozīmīgs uzdevums ir sabiedrības informēšana un izglītība.

Latvijā vieklprātīgi izturas pret savlaicīgiem pielāgošanās pasākumiem dzīvei pēc AES avārijas vai lokāla, piemēram, Tuvo Austrumu, kodolkara radīta būtiska piesārņojuma gadījumiem.

Tā varētu turpināt par citām pielāgošanās jomām. Lielākoties tas neprasa lielus papildus līdzekļus, ja savlaicīgi tiek ietverts plānošanas, normatīvu izstrādes, izglītības u.tml.politikās, pasākumos.

Kopumā pasaule nav gatava pielāgoties XX gadsimta iespējamām prognozējamām lielajām pārmaiņām.

E.,,Neko nedarīt''

Tā ir pasaules sabiedrības un ietekmīgo spēku patreizējā galvenā ,,stratēģija''· Precīzāk būtu teikt ,,darbības imitācija''- it kā ,,viss notiek'' labi apzinoties, ka ar to nepietiek. Jāsaprot, ka nedarīšana nav izvēles atlikšana, bet ka tā arī ir izvēle. Katri 7 gadi radikāli nerisinot klimata izmaiņu novēršanas problēmu tās izmaksas dubultojot vai pat padarot tās sociālekonomiski nepieņemamas, lai nodrošinātu neapturamus pašuzturošus klimata izmaiņu procesus, ko cilvēce vairs nevar ietekmēt- izlaist džinu no pudeles. Bezatbildīga šķiet arī kalkulēšana, vai mēs, cilvēki, samierināsimies ar ieguldījumiem, kas var novērst situācijas iziešanu no kontroles par 50%, 75%, 95%, kā tas ir ar pieļaujamo ogļskābās gāzes pieļaujamo satura paaugstināšanās pieļāvumu atmosfērā.

2.Latvijā

2.1Latvijas loma.

Latvijas loma- radikālu iespējamu pārmaiņu scenāriji XXgadsimtā:

1)Latvija kā (viens no) IA-PA aizsācējiem un centriem pasaulē vai Eiropā, vai Baltijas jūras baseinā;

2)Latvija kā Eiropas nozīmes dzīvesvide un rekreācijas zona;

3)Latvija- nenozīmīga Eiropas daļa (kā patreiz) gan PA, gan degradācijas gadījumā;

4)Latvija- palicis tikai vietvārds:

-ar savām vērtībām latvieši ieplūduši citā lielākā etnosā;

-imigrācijas un emigrācijas rezultātā latvieši patreizējā Latvijas teritorijā nenozīmīga minoritāte;

5)Latvijas totāla izzušana.

Latvija kā (viens no) IA-PA aizsācējiem un centriem pasaulē vai Eiropā, vai Baltijas jūras baseinā

Latviešu tautas no baltu laikiem mantotais garīguma ,,bacilis'' savietojumā ar Labās Vēsts, Kristus kā Mīlestības atziņu, pēdējā tūkstošgadēs pie Baltijas jūras (ģeogrāfiskā vidē) gūto dzīvesziņu var apaugļot nedzīvo IA konstrukciju ar nacionālās mentalitātes un Dievatziņas garīgo satvaru. Valsts un tauta, kura pirmā nostājas uz radikāli jauna, progresīva attīstības ceļa, savietojot jaunākās tehnoloģijas, pieejas ar mentalitāti, garīgumu, apsteidz agrākos līderus (pēc 2.pasaules kara piemēri: Izraēlas, Japānas, Vācijas atdzimšana, Dienvidaustrumu Āzijas ,,tīģeru'''ekonomiskais brīnums u.c.). Latviešu tautas mentalitāte un garīgais satvars ar atbildību par savu vietu, zemi, ar pietāti pret dabu, garīgo ieroču (dziesmas utml.) izmantošanu uc.ir daudz tuvāk IA pamatiem nekā lielo, ietekmīgo tautu mentalitāte ,,uztaisīt cik lielu naudu, cik ātri vien iespējams'' vai ,,mana adrese nav māja un iela'', bet plašā Dzimtene (visas sendienās iekarotās zemes)..., vai Rietumeiropas tautu izkurtējušais pragmātisms.

Garīgumā un mentalitātē balstīts IA modelis ,,kā pilotprojekts'' ir Latvijas lielā iespēja. Varbūt kopā ar Lietuvu, varbūt- visu Ziemeļeiropu (idejas Baltijas jūra- ekoreģions ietvaros)?

Vai, ,,skatoties, kas notiek apkārt'' tā nav pilnīga utopija? Zemdegās gruzd ilgas un notiek nacionālās apziņas un kultūras darbības ,,par citādu Latviju'', tiek garīgi un organizatoriski tuvināta Zaļā un Garīgā Atmodas.

Kādus gadus atpakaļ pat Latvijas intelģences forumā tika apspriesta ideja par visu Latviju (izņemot lielo pilsētu aglomerācijas) kā biosfēras un kultūras rezervātu. Ja notiek nacionāla mēroga Brīnums- Latvijas pagrieziens uz PA, tā ir formāla iespēja apiet mums nepieņemamās ES prasības.

Latvija kā Eiropas nozīmes dzīvesvide un rekreācijas zona

XXI gadsimta sākumā arvien vairāk cilvēku var atļauties attālināto darbu: mākslā, plānošanā, projektēšanā, organizēšanā, vadīšanā... Viņi var atļauties strādāt mājās prom no urbanizētas vides. Prasības: ātri nokļūt darbības centros, labas komunikācijas iespējas, tīra, klusa vide. Kamēr lēti pieejams aviotransports, liela Latvijas teritorija būs ideāla krustpunkta vieta šādam dzīvesveidam Ziemeļeiropas un Rietumeiropas mērogā. Mēs paši savas zemes ekoloģisko un ekonomisko vērtību neapzināmies, tāpēc to par sviestmaizi ir nopirkuši un nopirks ārzemnieki, lai šeit dzīvotu. XXI gadsimtā naudas ekvivalents būs reāli resursi un kvalitatīva dzīvesvide.

Klimata izmaiņu rezultātā Vidusjūras reģions var kļūt izklaides tūrismam par karstu un daļēji tā loma tiks Baltijas jūras baseinam, īpaši klimata prognozēs pēc 2050.gada. Baltijas valstis ir viens no retajiem reģioniem, kas daudz vairāk kā citur būs pasargāts klimata izmaiņu ekstrēmiem: ļoti spēcīgās vētrām un viesuļvētrām, milzīgu teritoriju aptverošiem plūdiem un karstuma viļņiem, šeit nav seismiski aktīva zona. Ar piepildi, ja plūdumu nemainīs Golfa straume, kas klimatu padarītu daudz aukstāku nekā patreiz.

Latvija- nenozīmīga Eiropas daļa (kā patreiz) gan PA, gan degradācijas gadījumā

Pragmatiski skatoties nav iemesla, lai tā nebūtu.

Latvija- palicis tikai vietvārds:

-ar savām vērtībām latvieši ieplūduši citā lielākā etnosā

Etniskās izmaiņas ir dabisks process un to īpaši paātrina globalizācija. No kuršiem, zemgaļiem, latgaļiem, sēļiem, vidzemniekiem esam kļuvuši par latviešiem. Tautas ,,uzdevums'' ir nevis saglabāties mūžīgi (tas nav iespējams), bet neiznīkt vai neizkust/neizšķīst kosmopolītisma katlā bez pēdām, dot savu garīgo un kultūras pienesumu pasaules etniskās pilnveides gaitā. Globalizētā viesstrādnieku multikulturālisma, tāpat kā padomju tautas veidošanas prakse ir netīras putas, neveiksmīgas kļūdas, ko var aizstāt patiess inter-nacionālisms: tautu ar nacionālo patriotismu, kultūrvērtības apziņu līdztiesīga sadarbība un savstarpēja bagātināšanās. Ilgtspējīgai stratēģijai jābūt starptautiski sadarboties, lai katra nācija var sevi attīstīt savā zemē, lai bezdzimtenes pūļiem nebūtu jādodas uz bagātajām zemēm, lai izdzīvotu. Tas nenozīmē ,,viņus barot'', bet princips: nevis palīdzību, bet godīgu tirdzniecību- angl.,,not aid, but trade'')- veidot jaunu pasaules Pēcbretonvudas (pasaules lielvalstu ,,noteikumi'', kas ,,apstiprināti'' 1944.gadā un pēc kuriem Starptautiskais Valūtas fonds un Pasaules Banka ,,vada'' pasauli) ekonomisko kārtību. Latvijas politiķu un ražotāju risinājumi ar viesstrādnieku palīdzību nopelnīt Latvijas pensionāriem pensiju ir spilgts neilgtspējīgas domāšanas piemērs.

-imigrācijas un emigrācijas rezultātā latvieši patreizējā Latvijas teritorijā nenozīmīga minoritāte

Turpinoties kā līdz šim, ļoti iespējama versija. To var izraisīt arī globālas vai valsts mēroga katastrofas.

5)Latvijas totāla izzušana.

Globalizācijas galējās sekas XXIgadsimta beigās.

2.2Pārmaiņas Latvijā, ko it kā nosakām mēs paši: gan sabiedrība, gan valsts pārvalde (lielā mērā):

Pārmaiņas cilvēkos un sabiedrībā:

-reliģijas (Dievatziņu) lomas pieaugums vai samazināšanās,

-Latvijas patriotisma un latviskuma vērtības pieaugums vai būtiska samazināšanās mūsos,

-latviešu valodas lomas pieaugums vai samazināšanās,

-nacionālā mentalitātes ietekme vai tās samazināšanās tautsaimniecībā, dzīvesdarbībā,

-izglītības mērķu, satura un formas būtiskas izmaiņas, ne unifikācija, kā patreiz, bet individuāla diferencācija; valsts atbalsts izglītībai mūža garumā, zinātnei, vērtību kultūrai,

-latviešu reemigrācija vai emigrācija,

-citu tautu un rasu cilvēku, īpaši no Austrumiem, imigrācija.

Pārmaiņas ekonomikā, politikā, pārvaldē

-vērtīgas un kvalitatīvas lauku dzīvesvides izpārdošana un izniekošana vai saglabāšana.

-vietējās ekonomikas sistēmas,

-politika, valsts un tauta, ,,valsts nozagšana'' vai godīga pārvalde, sabiedrības iesaistīšanās, sistēmiskums plānošanā, valsts pārvaldes modelis, kas atbilst PA,

-drošība: tautas patriotisms, lojalitāte, dzīvesvides ekoloģiskā drošība, civilā aizsardzība, kriminālā un sabiedriskā drošība, preču/pārtikas drošība, ārējā aizsardzība...

-savs valsts tautsaimniecība modelis (neskatoties uz ES ietekmi),

-ekonomikas un poilitikas kolapse HES kaskādes sabrukšanas rezultātā.

Pārmaiņas dabā

-Citāda Latvijas ainava,

-HES kaskādes sabrukšana

-Baltijas jūras totāla piesārņošana no ķīmiskiem ierošiem vai Krievijas supertankuģa avārijā, vai naftas ieguves procesā jūrā

-Latvija kā Eiropas nozīmes aizsargājamā dabas teritorija bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai biosfēras rezervāta Latvijas mērogā izveides gadījumā

Specifiskas pārmaiņas Latvijas dabā globālo pārmaiņu ietekmē

-Siltumnīcas efekta rezultātā būtiski siltāks klimats

-Golfa straumes izmaiņas izraisīts aukstāks klimats

-AES avārijas vai kodolkara izraisīts Latvijas teritorijas radioaktīvais piesārņojums

-Supervulkāna izvirdums vai kodolkarš jebkur uz Zemeslodes izraisa kodolziemu

Lasītāji šo sarakstu varētu papildināt paši.

Secinājumi.

Lielākie draudi, ko ietekmējam paši, Latvijas (nācijas kā saimnieka savā zemē pilnveidei) ilgi turpināties spējai patreiz, šķiet, latviešu valodas lomas mazināšanās, emigrācija, valsts ekonomiskās un politiskās neatkarības samazināšanās, nacionālās mentalitātes ietekmes vājināšanās, latviešu nevēlēšanās vairs būt latviešiem, ko apliecina ne jau vārdos, bet dzīvesdarbībā. Taču daļa sabiedrības jūt šos draudus, ceļ Likteņdārzu, atdzīvina garamantas, piedalās protestos, vienkārši uztur optimismu un veido savu apkārtni skaistu...

Tomēr galvenās pārmaiņas Latvijā var izraisīt notiekošais pasaulē. Taču mēs varam arī kļūt par nozīmīgu ,,spēlētāju globālā spēlē'' ieviešot PA modeli kā ,,pilotprojektu'', ja Latvijā lokāli notiek Brīnums- neprognozējama daudzu apstākļu sakritība, kas maina sabiedrības noteicošās daļas ētiku un vērtības. Par to- manu piedāvāto paradigmu un Garīgo un PA Atmodu arī būs nākošie šīs sērijas raksti.

Visticamāk XXI gadsimtā mūs gaida arī tādas pārmaiņas, ko nespējam patreiz iedomāties.

Šī sadaļa tiks vēlāk būtiski pilnveidota uzskaitot plašu zinātniski tehnoloģisko iespēju/draudu, katastrofu, reliģiju piedāvāto pārvērtību, ilgtspējīgas attīstības teorijas risinājumu, globalizācijas un citu ietekmju sarakstu (spektru). Šī ir sadaļa, kuras papildināšana ir visvajadzīgākā- par kādām konkrētām pārmaiņām tad autors domā.

no zinātniski tehnoloģisko iespēju (vai draudu) skatupunkta;

kā katastrofas (tai skaitā ekoloģiskā) vai globāls karš/terorisms;

kā globalizācijas process;

ilgtspējīgas attīstības (IA) programmā;

futuroloģijā- nākotnes pētniecībā,

Institute for Futures Research, University of Houston

Institute for Futures Research, University of Stellenbosch

Copenhagen Institute for Futures Studies

The Foresight Programme, London, Department for Business, Innovation and Skills

radusies globālas sadursmes ar masu iznīcināšanas ieročiem iespējamība starp musulmaņu zemēm un ASV, Eiropas kultūras izcelsmes zemēm, nav izslēgtas arī ārkārtas situācijas starp ASV, Krieviju, Ķīnu,

starptautiskais terorisms un tā diktāts ar masu iznīcināšanas līdzekļiem,

globālais valūtas sistēmas krahs, tā rezultātā- globālās tirdzniecības sabrukums,

nebijuša mēroga pandēmija,

mākslīgā intelekta pašpilnveidošanās (tīklošanās) rezultātā izveidojies tā diktāts pār cilvēci,

ar tehnoloģiju palīdzību sāk dominēt pus cilvēki- pus roboti,

cilvēkos implantē tehnoloģijas (ne tikai biočipšus), ar ko iespējams tos vadīt, atņemt brīvo gribu

vai tikai arī tikai ar psihonieroloģiskās programmēšanas palīdzību atņemt cilvēku brīvo gribu,

jaunu cilvēka sugu izstrāde (šīs ieceres ir dažādās zinātniskās un tehnoloģiskās izstrādes stadijās;

latviešu valodas dominējošās lomas zudums Latvijā,

baltu mentalitātes un pazīmju zudums latviešos,

latviešu zemā dzimstība,

latviešu emigrācija,