XXI gadsimts Cilvēka gadsimts.

Iespējamās pārmaiņas Cilvēkā.

Par cilvēku (ciktāl tas nepieciešams Pilnvērtīgas attīstības/Pārmaiņu XXI gadsimtā mācības ietveros).

Personība ir šīs mācības (teorijas) daļa, pastāv mijsakarība starp cilvēka likteni, izvēli dzīves pamatjautājumos un Pilnvērtīgas attīstības iespējamību un otrādi- Brīnums kā impulss var no ārienes pārmainīt apziņu, morāli un vērtību sistēmu, no tā izrietošo dzīvesdarbību, dzīves kvalitāti.

Ļoti iespējams, ka degradāciju vai pilnveidi Pagrieziena brīdī no neIA uz IA (PA) noteiks personības: pārmaiņu aģenti un cilvēki, kuri būs gatavi tiem sekot, viņu izpratne par notiekošo, zināšanas, prasmes pārmaiņām (kompetence).

XXI gadsimts- cilvēka gadsimts.

Tas ir atšķirīgs no vispārpieņemtajiem viedokļiem, ka XXI gadsimta galvenā pazīme vai nu būs milzīgs zinātniski- tehniskais progress, vai pretēji- katastrofa, vai Jaunais Laikmets (Bībeles versijā- Jēzus 2.atnākšana).

 Ja XIX gadsimts bija zinātniski- tehniskās revolūcijas ar uzsvaru uz industrializāciju, urbanizāciju, kapitālismu; XX gadsimts- zinātnes un informāciju tehnoloģiju, kā arī izglītības, globalizācijas, tautu atbrīvošanās un milzu sociālo eksperimentu (komunisma, nacisma ideju īstenošana, holokausts, šķiru cīna un izlīgums, demokrātijas, labklājības sabiedrības un mazkontrolētā tirgus) gadsimts; tad XXI gadsimts kā galveno tendenci neturpinās zinātnes/tehnoloģiju, informācijas/komunikācijas un pat globalizācijas prioritāti, bet centrā būs Cilvēks.

Neizbēgamās radikālās pārmaiņas- Katastrofa (Krīze) vai pilnvērtīga attīstība mainīs mūsu būtību, bet tas var notikt vai nenotikt dažādos veidos:

-sabiedrības ietekmīgākā (dominējošā) daļa Brīnuma- ārējas iejaukšanās ietekmē kļūst savādāka: mazāk materiālistiska, mazāk egoistiskāka- mainās dzīves jēga, mērķi, uzdevumi (sāk tos meklēt, saprast), kļūst vides/sociāli atbildīgāka apziņa, morāle, vērtību orientācija un vērtību sistēma, veidojas atbilstošas dzīvesdarbības izpratnes un īstenošana. Viss uzskaitītais iegūst jaunu, ciešāku mijsakarības līmeni ar garīguma noteicošo lomu (dominanti);

-cilvēkā kā bioloģiskā un psiholoģiskā būtnē būs iespējams ievietot mehāniskas un elektroniskas/ķīmiskas ,,palīgierīces’’, kas ne tikai viņam var palīdzēt, bet ierobežot brīvo gribu, izvēli, dot iespēju no malas sabiedrību, indivīdu vadīt (ar to manipulēt), tātad būs cīņa par cilvēka tiesībām būt autonomam, būt personībai;

-tā kā mākslīgais intelekts pārspēs cilvēka spējas, pie tam mākslīgais intelekts būs (jau ir) ieguvis spēju mācīties- nemitīgi pašpilnveidoties, būs izgājis ārpus iekārtu robežām pasaules mērogā kā cilvēkiem alternatīvs saprāts, tas var pārņemt kontroli pār Zemi, sabiedrību un indivīdiem;

-liela ilgmūžība maina attieksmi pret laiku un atbildību: iespēju vairakkārt it kā sākt dzīvi  no jauna;

-brīvprātīga vai piespiedu kontrole par to, kas piedzims- tautas, cilvēku sugas bioloģiskai uzlabošanai;

- jaunas cilvēka sugas izveide;

-cilvēku klonēšana;

-cilvēku ,,uzlabošana’’- padarīšana par ģenētiski modificētu organismu;

 -kontakts ar citām civilizācijām (vai to atklāšana);

 -ģimenes sairšana vai atjaunotne;

-degradēšanās iepriekšējo gadsimtu, pat pirmatnējā līmenī vai dabiskās izlases ceļā piemērojoties paaugstinātam radioaktīvajam vai ķīmiskajam piesārņojumam. 

Arī zinātnes izpētes, jaunu tehnoloģiju centrā būs cilvēks.

Šīs ir to pārmaiņu iespējamības, kas iezīmējas, pie kā strādā zinātniekli un tehnoloģiju izstrādātāji. Neapšaubāmi priekšā arī citas, pašreiz neparedzamas pārmaiņas ar cilvēku.

Bet galvenais ir skaidrs- ja ar impulsu no ārienes nemainīsies ,,cilvēka daba’’, pilnvērtīga attīstība nebūs iespējama un notiks gan cilvēku kā indivīdu degradācija: labākajā gadījumā līdz pirmsindustrālās attīstības līmenim, sliktākajā- izdzīvos ciltis pirmatnējās kopienas līmenī Sahārā, Amazones džungļos, kas nav atkarīgas no mūsdienu civilizācijas, kam ir primitīvai dzīvei nepieciešamās zināšanas un iemaņas. Taču, lai gan tas it kā loģiski iespējams variants, diez vai tas var saskanēt ar Dieva (Augstākā Saprāta vai tamlīdzīgi) pieļautajiem scenārijiem. Šie ,,plāni’’ nerealizējas kā nemaināma  nolemtība (fatālisms), bet kā piedāvāts ceļu tīkls- no ,,krustojuma uz krustojuma’’, katrā dodot cilvēkam, tautai, cilvēcei izvēles iespējas. Katrs izvēlētais ceļš radīs konkrētas sekas. Cilvēka brīvā griba, izvēle ir viens no universāliem garīgajiem pamatlikumiem, tāpēc pilnīgi nepieņemami ir visas darbības, lai ,,uzlabotu’’ cilvēku vai sabiedrību ar tām manipulējot, atņemot brīvo gribu un izvēli.

Pārmaiņas cilvēkā pētījumu centra un pieejamās informācijas piemērs

Cilvēkā izmaiņas: whl.luliana.net/index.php?option=com_content&view...‎

www.akvilona.lv/public/26436.html‎