Lūgšana. Domu (ideju) mākoņi.

Kas ir lūgšana?

Lūgšana ir jebkuras ticības cilvēku galvenais instruments, kā ietekmēt savu dzīvi un visu apkārtējo.

Lūgšana ir augstākā un spēcīgākā, ar izmērāmu psihisko enerģiju apveltītā domu izpausmju mērķtiecīgi vērsta plūsma. Tā ir Dieva uzrunāšana un tās rezultātā vajadzētu saņemt atbildi vai izmainīt īstenību, ja lūgums ,,saskan ar Dieva plānu, noteiktiem principiem''). Lūgšanu sauc par sarunu ar Dievu. Tā var būt jebkurā vietā, laikā, ķermeņa pozā. Tās galveno vērtību nosaka patiesums, paļāvības dziļums. Bet veicinoša ir lūgšana auguma pazemības pozā, svētā vietā, vairākiem kopā.

Bet kāpēc tik daudzas lūgšanas nepiepildās, kaut Bībelē par to ir apsolījums?

Taču lūgšana nav saruna ar Dievu it kā mēs runātu ar otru cilvēku divatā. Tā var aiziet gan pie Dieva (dažreiz) ,,pa tiešo’’ , gan domu (ideju) mākonī. Tāpat atbilde, uzdevums var tikt saņemts visbiežāk no/caur domu mākoņa. Tā ir kā lietus, kas nolīst pār daudziem; ikkatrs, kas saņēmis, viņuprāt,  savu uzdevumu no Dieva, piemēram, iekārtot kristīgu kafejnīcu,  kristīgo skolu u.tml. sāk to īstenot, bet citam izdodas, citam it kā svēta iecere- nē. Tieši tāpēc, ka tā bija nevis konkrēta Dieva pavēle konkrētam cilvēkam, bet caur  domu mākoņa, kā lietus. Cita apslacītā sēkla izauga, cita- nē. Bet tas var būt saistīts arī ar cilvēka gatavību (izvēli) veltīt sevi pilnīgi uzdevuma izpildei, šķīstumam…  Bet nereti uzdevumu saņem it kā visnešķīstākais (Sauls- Pāvils), nepiemērotākais cilvēks. 

Pirms kaut kas tiek izveidots ,,praktiskajā dzīvē'' (jauna draudze, ES projekts, skulptūra, nebijis (inovatīvs) rūpniecības produkts utt.) vispirms izveidojas tā domforma, kas tiek (vai ko neizdodas) materializēta. Šajā procesā ļoti nozīmīgi ir ne tikai iztēloties  kā vīziju redzamu priekšmeta vai darbības (NVO, jauniešu centrs) veidā (vizualizēt) ideju, bet arī koncentrēti to formulēt- ,,nosaukt vārdā’’. Domforma nepaliek tikai tā radītāja galvā, bet pēc nosaukšanas vārdā tā nonāk globālajā informatīvajā laukā, kur to var citi cilvēki gan pastiprināt, gan izmantot (kādam atklāsmes veidā ,,iešaujas prātā’’ tā pati, gan līdzīga ideja). Pēc nosaukšanas vārdā domforma globālajā informatīvajā laukā ,,nobriest realizācijai’’, ja par to domā, meditē, lūdz.  No konkrētās vai tai līdzīgās domformas aizmetņa, ja par to domā, lūdz, sevišķi, ja vairāki cilvēki,  globālajā informatīvajā laukā var izveidoties vesels ,,domformas’’ mākonis, kas var īstenošanai ,,nolīt’’ arī pār citiem, pār daudziem cilvēkiem. Ja Tev savu ideju neizdodas īstenot, nav teikts, ka par to velti ir bijis domāts, jo to, iespējams, īstenos kāds cits. Nav ko ciest, sajūtu līmenī (emocionāli) pārdzīvot. Varbūt tava loma ir būt ideju ,,radītājam'' (uztvērējam, pilnveidotājam un tālāk noraidītājam domui mākonī), nevis īstenotājam. 

 

 Autora zīmējums- domu mākonis par domformu apmaiņu, lūgšanām...

Komentārs pie attēla. Violetā līnija no cilvēka uz mākoni- cilvēkam ko intensīvi domājot, cerot, lūdzot tas nonāk domformu mākonī, no kurienes tas kā lietus var nolīt uz citiem cilvēkiem (viuoletās līnijas no mākoņa uz galvām). Daudzreiz viņi maldīgi uzskata, ka tā ir Dieva griba viniem, piedzīvo neveiksmi un vilšanos. Savukārt citam tas izdodas īstenot. Domformas nāk gan no cilvēka ego, gan iekšējā Dieva viņā. Savukārt Domformu mākonī no Augšienes arī tiek ievadīta transcendentālā (ārējā Dieva aspekta) griba, doma vai arī Viņa pretmeta (citi sauc par sātanu) ierosmes (treknā sarkanā līnija no augšas mākonī). Tādēļ tiktāl ir pareizi, ka no mākoņa cilvēks pastarpināti var saņemt Dieva gribu (violetās līnijas no mākoņa). Mākonis faktiski ir kā rasols no Dieva, kā arī Viņa pretmeta, cilvēka ego domām un lūgšanām. Taču atsevišķos gadījumos, kā rāda sarkanā līnija no augšas uz cilvēka galvu, Dieva griba var sasniegt cilvēku nepastarpināti apejot mākoni. Šis mākonis var ilustrēt gan energoinformatīvo lauku kopumā, gan tā daļu, konkrētu domformu (piemēram, ezotērisko skolu).