• Kas ir elle?

Elle nav vieta Zemes iekšienē. Tā ir garīgās pasaules daļa, starp kuru un Debesīm ir nepārvarama ,,līnija’’, tā ir pretstats Debesīm. Elle ir tiktāl attālināta no Dieva, ka tur dominē Sātans. Monoteiskās reliģijās ir arī viedokļi, ka pastāv vairāki Debesu un elles līmeņi- islāmā 7 Debesīs un 7 ellē. Pēc ķermeņa nāves elle ir vieta, kur mūžīgās ciešanas par grēkiem (karmas), vienīgi ir atšķirīgi viedokļi, vai tas sākas tūlīt, vai, tas ir tuvāk Bībelei- pēc augšāmcelšanās un tiesas. Kad tiks galīgi iznīcināts Sātans (pēc Bībeles pravietojuma), tiks iznīcināta arī elle.

 

• Ko nozīmē ,,pagāns’’ un kādai jābūt pēc Bībeles attieksmei pret pagāniem?

Jēdzienam ,,pagāns’’ saskaņā ar Bībeli var būt dažādas izpratnes:

-tautas Apsolītajā Zemē pirms ebreju ienākšanas tajā,

-visi, kuri nav ebreji (pēc šķelšanās ebreju tautā pēc Zālamana nāves samarieši nav pagāni),

-tautas, kurās izvērsta pievēršana kristietībai Pāvila darbības laikā, izņemot ebrejus,

-visi, kuri nav jūdaismam un kristietībai piederīgi (vēlāk arī uz musulmaņiem, pat budismam, hinduismam u.c. daudztautu reliģiju piekopējiem neattiecināja šo jēdzienu), saucot par pagāniem tikai cilšu Dievatziņām (ticējumiem, rituāliem) ticīgās tautas. Pieņemot kristietību labprātīgi (Islande) vai piespiedu kārtā (balti) šīs ciltis/kopienas vairs formāli nebija pagāni. Tas, ka krustnešiem interesēja tikai vara un labumi liecina tas, ka Kursu viņi iekaroja daudzus gadus pēc tam, kad kurši saskaņā ar līgumu ar pāvestu bija kļuvuši par kristiešiem.

Pagāna jēdziena izpratne ļoti būtiska ir tāpēc, ka Vecajā Derībā dotos rīkojumus iznīcināt pagānus Apsolītajā Zemē it kā savietojot ar Ješua Kristus pavēli kristīt visas tautas izprata (interpretēja) un īstenoja kā tiesības/pienākumu pagānismu iznīcināt ar varu, nogalināt vai piespiest kļūt ,,kristiešiem’’. Ja tas ir tā, tad Baznīca varētu teikt, ka tai nav grēka pret baltiem (latviešiem). Bet grēks ir. Tāpēc šī jēdziena skaidrojums mums ir tik nozīmīgs.

To, kas bija teikts par kaanāniešiem, Baznīca attiecināja uz baltiem, afrikāņiem utml. Kaanānas iedzīvotāji piekopa ārkārtīgi nežēlīgus ,,reliģiskos’’ rituālus un vardarbīgu dzimumdzīvi tuvinieku starpā. Pilnīgi savādāk bija ar tik dažādajām pagānu ciltīm citur. Lai gan to reliģiskā prakse (bet balti neupurēja cilvēkus!) un dzimumdzīve (auglības rituāli) stipri atšķīrās no Jaunās Derības norādēm, tas neattaisno nežēlību un paverdzināšanu, jo Kristus ir Mīlestība.   

Mūsdienu atgriešanās kustība pie senču rituāliem, dzīvesziņas Baltijā, citur Eiropā, Jaunzēlandē maoriem, Amerikā indiāņiem ir kā pamatots pretspars

-kroplām kristietības izpausmēm (kristietība bez Kristus būtības klātbūtnes, pat pretēja tai, pret dabu- vides pārvaldnieku lomas neīstenošana (ignorance)),

-globalizācijas izpausmēm kā tautas kultūras un tās garīgā satvara iznīcinātājām.

Šajā kustībā ir daudz mīlestības, cieņa (respekta) pret garīgo vidi, dabas vidi, tautu, cilvēkiem. Tā palīdz padarīt atkal dzīvu (vai saglabāt) nacionālo dzīvesziņu un mentalitāti, kas dota katrai tautai, lai tā varētu ilgtermiņā dzīvot konkrētajā ģeogrāfiskajā teritorijā, patriotismu dzīvot savā zemē iepretim bezdzimtenes/bezsakņu bēgļu plūsmai ar no tās izrietošām problēmām, ar tautas vērtībām pasaules kultūras mantojumam.Un galu galā- saiknei ar savas tautas garīgo būtni (sargeņģeli?). Visas tās ir arī bibliskas vērtības. Nepieņemama neopagānismā ir tās sekotāju nostāšanās pretī Labajai Vēstij, paļāvība uz dieviem, spēkiem, gariem, kaut reāliem (kas ir pakļautībā Kristus virsvadībā), bet ne Dievam, caur šamanisma elementiem iespējama arī sadarbība ar Sātana spēkiem. Arī no neopagānisma nāks Garīgās un Zaļās Atmodas kā reliģiski daudzveidīgas kustības ļaudis, vēl vairāk- tautas Dievatziņa un dzīvesziņa ir viens no Atmodas un pilnvērtīgas attīstības pamatiem (pīlāriem).

Par pagānu cilvēks kļūst piedzimstot pagānu ciltī, tautā. Par neopagānu kļūst atbilstoši savai izvēlei: pārliecībai, ticībai.

 

• Ko nozīmē elks?

Nepilnīgi ir par elku uzskatīt tikai kādu priekšmetu, būtni, kam pagāni piešķir dievišķas īpašības. Elks ir jebkas, ko mēs liekam (un pielūdzam) Dieva vietā: gan mantas (nauda, mašīna), gan iespējas (karjera) utml. Pielūgšana nozīmē dzīvē galveno vērst uz to, lai to sasniegtu, vai ,,gavilēt’’ par kādu iespēju (braukšanu ar auto, sava ķermeņa uztrenēšanu u.c.). Nekas no tā nav slikts, bet slikti, ja tam ierāda pārmēru augstu vietu vērtību sistēmā. Savukārt ne vienmēr pagānu rituāli ap būtni neliecina par attieksmi kā pret elku, piemēram, pateicības daudzinājums ozolam, jūrai utml, ko veic balti. Ja jau nedrīkst pateikties radībai, tad nedrīkst teikt nevienam ,,paldies’’, pateikties mātei, skolotājam, mācītājam. Galvenais, lai radībai būtu radības vieta un Dievam- Viņa vieta mūsu dzīvē.

 

• Ko nozīmē svēts?

Vārdam ,,svēts’’ ir 2 nozīmes. Sākotnēji tas nozīmē ,,nodalīts no ikdienišķā, parastā’’. Ja, piemēram, svētbirzi uztver kā atslēgas biotopu, kā īpaši aizsargājamo dabas teritoriju, kas atdalīta no apsaimniekojamām, rindās ,,caur sidraba birzi gāju, ne zariņa nenolauzu’’, nav nekā pretdievišķa. Jāsaprot, ka pagānu ciltīm nebija tādas vides apziņas, kas ļautu ko aizsargāt bez dievišķošanas’’.

Taču galvenokārt ,,svēts’’ saistīts ar kaut kā nodalīšanu Dievam: svētki, svētdiena, svētvieta.

 

• Ko Bībelē saprot ar ,,dziedināšanu’’? Vai kristietis slimo?

Bībelē rakstīts, ka Ješua uznesa mūsu sērgas pie krusta, ka Viņa asinīs mēs esam dziedināti. Tātad, ja tu esi kristietis, tu neslimo? Šīs rindas ļauj mums nevis lūgt atveseļošanos, bet uzreiz pateikties par veselību, ko Kristus mums dos.

Bet ir daudz iemeslu, lai slimība, pat invaliditāte mums nāktu par labu: apturētu no bezdievīgas dzīves, neļautu kļūt pašlepniem (dzelonis miesā), ļautu apstāties dzīves skrējienā un pārvērtēt. Bet ir daudz nesaprotamu gadījumu, kad cieš tiešām nevainīgi bērni, invalīdi un spitālīgie uz mūžu… Jāpieņem, ka ne visu sapratīsim, bet daudzu gadījumu pamatā ir nepaļaušanās uz dziedināšanas brīnumu.

Bībelē vārdam, ko latviski tulko ,,dziedināšana’’, ir 2 atšķirīgi jēdzieni. Visbiežāk- ar medicīniskiem līdzekļiem, retāk- brīnumaini, pārdabiski.

 

• Vai kristiešiem jādod ,,desmitā tiesa’’?

,,Desmito tiesu’’ mācītāji no plašā Vecās Derības noteikumu arsenāla (ko ir atmetuši) pārņēma, lai nodrošinātu savu un baznīcas materiālo uzturēšanu. Atliek palasīt Bībelē, kā, ar ko tika dota ,,desmitā tiesa’’ Jeruzalemes Tempļa laikā, lai saprastu, ka kristietībā ir attāls izskaidrojums (interpretācija) no sākotnējās idejas.

Vecās Derības ,,desmitā tiesa’’ balstīta situācijā, kad cilvēkam (indivīdam), izņemot priesteriem, nav tiešas attiecības ar Dievu, kad tās ir pasatarpinātas caur priesteriem, praviešiem, Svētajiem Rakstiem. Ir praktiskā dzīve un svētbrīži, svētdarbības, lai pastarpināti vērstos pie Dieva, bet nav iespējama dzīve Dievā (Kristū, Mesijā) vai precīzāk, kad Dievs mūs nepastarpināti vada.

Kristus sekotājam nav jādod Dievam 10% savu ienākumu, laika, bet 100%. Visas dzīves ienākumiem, laikam pat pašpatēriņam, ikdienas solim ir jābūt veltītam virsuzdevumam, lai pildītu Dieva misiju savā dzīvē.

Baznīcai ir jādod tad un tik, cik tā pelnījusi. Bet cilvēkiem, kuri ir pārliecināti, ka šī ,,desmitā tiesa’’ ir jādod, bet viņi skopojas, Dievs noņem svētību, bet, ja viņi to dod, tad sūta materiālo iztikšanu.

 

• Ko nozīmē ,,nevainīgā ieņemšana’’?

Šim jautājumam nav būtiska nozīme cilvēka pestīšanā. Bet tas ir viens no ,,punktiem’’, kas domājošiem cilvēkiem traucē pieņemt kristietību, kurā liek ticēt ,,tādām lietām’’.

Mesiāniskie jūdi (reliģiskie jūdi, kas tic Ješua Kristum kā Mesijai) neatzīst ,,nevainīgo ieņemšanu’’. Bībelē termins, kas attiecināts uz Mariju kā jaunavu (ieņemot Ješua no Svētā Gara), tikpat labi tulkojams kā ,,jauna sieviete’’.

Nevainīgās ieņemšanas idejas (koncepcijas) būtība ir, ka nevainīga bija ne jau Marija (pēc ieņemšanas), bet Ješua,jo Ješua dvēsele bija ,,nevainīga’’- ,pa tiešo’’ no Dieva: bez iepriekšējas karmas (Ādama grēka). Tikai tāda dvēsele varēja uzņemt visas cilvēces grēkus.

 

• Kādai jābūt Kristus sekotāja piederībai pie savas tautas un dzīvei savas tautas vidū?

Bībelē ir stingra norāde dzīvot savā zemē.

Latvijā tautas garamantu kopšana (dalība folkloras kustībā u.c.) ir nostādīta it kā pretēja piederībai pie kristiešiem. Tas ir neizpratnes (skat.iepriekšējo jautājumu) un nesalīdzināšanās rezultāts par krustnešu veikto kristietības ieviešanu baltu zemēs.

Kristus sekotājam vajadzētu būt savas tautas nacionālajā mentalitātē, vērtībās, dzīvesziņā un garīgajā satvarā, tajā pašā laikā kā Kristus Bērnam viņam/ viņai pieder daudz lielāka garīgā bagātība, kas nebija senčiem: pestīšana, personīgās attiecības ar Dievu, iespēja lietot visu spēku spēku- Kristu (nevis atsevišķi Vēja Māti utml.). No baltu Dievatziņas jāienes kristietībā ,,aizmirstais’’- saiknes ar dabu, vides pārvaldnieka (ilgtspējīgas attīstības) uzdevums (aspekts), viedo ietekme (Vecajo padome mūsdienās?) uz pārvaldību.

 

• Genesis- ,,Dievs radīja’’- visa radīšana un pārveide (pārveidošanās).

Jēdziens Bībelē ,,radīja’’ senebreju valodā tiek izteikts ar vairākiem vārdiem. Latviski ar to saprot ,,radīšanu ne no kā’’. Jau pieminēju, ka bez šādas izpratnes ar citu terminu apzīmē pārveidi, formēšanu- ,,no māla radot trauku’’. Šāda līdzradīšana ir cilvēces misija.

Radīšanas process, ciktāl to atspoguļo Bībele: pirms radīšanas sākuma Dievs ,,dzemdē’’ Dēlu, ko saucam par Kristu, kas ietver arī Gaismu. Tā bija pirms radīšanas. Tad caur Dēlu viss tika radīts- iesākumā tumsa. Tika arī noteikti garīgie, dabas un visi citi likumi un to izpildes nodrošināšanas mehānisms.

Radīt Debesis nozīmē radīt garīgo vidi, ,,garīgo pasauli’’. Šeit neiet runa par Zemes atmosfēru. Radīt Zemi pēc Bībeles nozīmē radīt matēriju- no tās tika formēts Visums (ko labi apraksta Lielā (Sākotnējā) Sprādziena hipotēze): vielu un laukus, arī melno matēriju, antivielu, melnos caurumus… Planēta Zeme arī tiek formēta no esošās vielas, nevis ne no kā, tajā saskaņā ar dabas likumiem izveidojas gravitācijas un elektromagnētiskie lauki, atmosfēra. Šādi detaļās Bībele to neapraksta, bet dod izpratni par planētas Zeme radīšanu kā formēšanu.

Ja saskaņā ar Bībeli nav pretrunu, ka Zeme varēja rasties (formēties, pārveidoties) arī pakāpeniski, tad dzīvības rašanās ir pēkšņa. Arī dzīvība pārveidojās, pārformējās, bet ne tikai pēc evolūcijas vai neoevolūcijas teorijām. Nav drošu zinātnisku pierādījumu starpsugu un jo vairāk starpdzimtu fosīlijām; ir tikai to skaidrojumi (interpretācijas). Dievs radīja katru pēc viņa kārtas (sugas, dzimtas, klases?).Evolūcijas mehānisms ir reāls, bet daudz ierobežotāks(šīs ,,kārtas’’ ietvaros) nekā to piemēro darvinisms. Par cilvēka radīšanu ir Bībelē skaidrs, ka 1.cilvēks Ādams ir augsti attīstīta būtne, nevis neandertālietis vai homo erectus. Protams, tas pirms Ādama līmeņa cilvēka ,,rases’’ neizslēdz primitīvāku cilvēku eksistenci.

Radīšanas 7 dienas nozīmē 7periodus. Kristieši pieķeras Bībeles tekstam, ka Dievam viena diena ir kā 1000gadu un rēķina 7 dienas=7000gadu. Svētajos Rakstos teikts: ,, viena diena’’Tas ir salīdzinājums, kas nozīmē, ka tas ir ilgs periods, piemēram miljons gadu, nevis precīzs skaitlis.

 

• CIK  BŪTISKA  IR KONFESIJAS,  RELIĢIJAS IZVĒLE bibliskā skatījumā?

Pārsteidzošā un labā ziņa ir tā, ka Tev nav jāmokās pareizās konfesijas, pat reliģijas meklējumos, teorētiski teoloģiskās pārdomās.

Ja pie Dieva nenāk vienkārši- kā bērniņš: vienkāršībā un spējā būt tādam, kāds Tu esi pēc būtības, nevis pēc statusa vai lomas, un galvenais, ar ,,atmiņām’’ par dzīvi Debesīs pirms iemiesošanās, tad visur durvis uz Debesīm būs slēgtas.

Bērniņa stāvokli sevī var kā filmu ,,attīt atpakaļ’’ vienlaikus esot pieaugušajam.

Izvēlies Mīlestību! Roc līdz ticības pamatklintājam! Ticības brāļi/māsas ir svarīgs apstāklis, bet jebkurā draudzē ir arī dvēselisko vēlmju, psiholoģiskais un maldu teoloģijas uzslāņojums. Neļauj tam būt svarīgākajam (dominējošam).

Ja Tu izvēlies Mīlestību, bet nepieņem Labo Vēsti, saskaņā ar Bībeli Tu nevari sasniegt visaugstāko līmeni mūžīgajā dzīvē.

Tāpēc tomēr iesaku Tev ļoti atbildīgi apdomāt, vai tomēr Tev piemērotākais nav kļūt par Kristus sekotāju.