top of page

Šis ir fragments no raksta rakstu sērijā, ko pilnā apjomā var izlasīt zem ikonas ,,Publikācijas''. Šeit ir manu uzskatu par iespējamām pārmaiņām un mūsu rīcību būtības kopsavilkums (esence), visaptveroša teorētiska ideja,  ko zinātniski sauc par paradigmu. Taču, tālāk pilnveidojot uzskatus, tie apkopoti zem ikonas ,,Mācības būtība"'. 

Mana Pārmaiņu paradigma.

Mūsu civilizācijas priekšā ir nebijušas radikālas pārmaiņas, ko var izraisīt Brīnums vai Krīze (vienas vai ticamāk, vairāku jomu katastrofālu pārmaiņu eskalācija).

Pagrieziena ierosme no patreizējās neIA uz PA var būt tikai ārpus cilvēces pieņemta lēmuma, nevis kā mērķtiecīgas rīcības, bet kā daudzu iepriekš neparedzamu labvēlīgu apstākļu un spēku sakritība.

Ticīgie teiktu- tā nāktu no Augšienes kā Brīnums. Bet cilvēkiem jāveicina gatavība šīm pārmaiņām: ar salīdzināšanos, lūgšanu (domformu ievadīšanu saziņas apritē un energoinformatīvajā laukā), darbību. Patreiz arī jābremzē negatīvās sekas un to cēloņus.

Mūsu tūkstošgadīgā patreizējās civilizācijas attīstība balstīta uz nemitīgu vajadzību pieaugumu un to apmierināšanu (bet ir pastāvējušas civilizācijas ar optimālu pieeju vajadzībām, piemēram, ka, ja tev rodas kāda jauna vēlme, nevis piepildi to, bet atsakies no tās). Kamēr nemitīgi augošu vajadzību piepildīšanas attieksme iespējama, sabiedrības ietekmīgākā daļa nespēs mainīt savu ,,dabu''. Un nespēs pašlikvidēties uz peļņas balstīta tautsaimniecība. Mēs nevaram sevi kā Minhauzens izvilkt aiz matiem no purva. Bet ir Kāds no malas, kas to var: gadījumu virknes sakritība, Liktenis, Dievs- lai katrs to sauc atbilstoši savai pārliecībai. Piemēri: Latvijas valsts izveide un atjaunošana, PSRS relatīvi  miermīlīgs sabrukums u.c.

1.daļa. IA kā PA koncepcijas centrā jāliek nevis vides, bet garīgais aspekts.

Sakārtojoties cilvēkam, materiālā pasaule: dabas vide, ekonomika u.c. ap viņu sakārtojas- kā sekas.

Vides draudi nemainīs cilvēku, lai tas spētu īstenot IA. Vērtības un ētiku pietiekoši ietekmīgā sabiedrības daļā var izmainīt tikai garīgs pirmavots. Sabiedrība nevar izgudrot un ieviest, tai skaitā ar izglītību, IA, sagatavojot un īstenojot tam atbilstošu programmu, piemēram, Agendu21 ar veicamajiem pasākumiem, to termiņiem, atbildīgajiem...

 Patreizējās attīstības reāla alternatīva var būt tikai pilnvērtīga attīstība (PA) kā jauns laikmets, jauna paradigma. Otra nākotnes alternatīva, ja nenotiek Brīnums, ir Krīze, kad patērētāju sabiedrība un uz peļņu orientēta ekonomika vairs nav iespējama (nevis cilvēce vienojas no tās atteikties- tas utopiski), kas vai nu aizstāj caur ciešanām patreizējo civilizāciju uz ar vispārcilvēciskām garīgām vērtībām (devums, attiecības, pašpilnveide u.c.) balstītu sabiedrību vai notiek vispārēja degradācija. It kā loģika saka, ka drīzāk notiktu izmisīga cīņa par pēdējiem resursiem materiālajai eksistencei, tomēr visdrīzāk būtu novērojamas abas tendences: gan uz PA, gan degradāciju. Bet arī Krīze tomēr ir arī iespēja dzimt nelielam jaunas civilizācijas pirmsākumam. Krīze kā iespējas.

 

2.daļa. Pasaules attīstībai nepieciešams pagriezties pretējā virzienā, lai tā tuvotos IA kā PA (atgriestos globālās nestspējas (t.sk.ekosistēmas) robežās). Pagrieziens var notikt tad, kad patērētāju sabiedrība un tirgus ekonomika vairs nav iespējama, ko rada vai nu Krīze, vai Brīnums.  Brīnumu var tuvināt un vadīt pārmaiņu aģenti, tas noris vienlaikus kā Garīgā un PA Atmoda. Šis process var sākties Latvijā, kādā citā zemē, reģionā (Baltijas jūras ekoreģions), bet vēlāk tas var izraisīt globālas pārmaiņas, gan arī norises notikt uz visas zemeslodes vienlaicīgi.

 IA teorijā, motivācijā un argumentēšanā IIA, rīcībām jāsadala 2 atšķirīgās izpratnēs atbilstoši 2 IA etapiem- līdz pagriezienam un no tā sākuma (skat. attēlu): jādod 2 atšķirīgas IA koncepcijas Patreizējā etapā dominējošā, kamēr jābremzē neIA temps, tai jāatbilst mūsdienu pragmatiskās sabiedrības, procesus ietekmējošo mērķgrupu (pirmkārt, ietekmīgi cilvēki biznesā, politikā, valsts pārvaldē, zemes un mežu, citu resursu īpašnieki, NVO līderi..., plus daļa izglītotāju un izglītojamo) izpratnei, motivācijai jāietilpst tagadējās patērētāju sabiedrības vērtību orientācijā. Tas iespējams, ja risinājumi atbilst abpusēja ieguvuma IA principam (angl.vin vin) videi un ekonomikai, ja izmantoti vietējie sociāli -ekonomiskie argumenti, nevis cenšoties viņos iepotēt vides apziņu un tad darboties ar globāliem ekoloģiskiem argumentiem.

Savukārt pagrieziena veicināšanu tuvinās cilvēki ar globālu altruistisku motivāciju saskaņā ar PA nostādnēm. Tās ir citas mērķgrupas (pārmaiņu aģenti, zaļo un sociālo kustību aktīvisti, ticīgie,  plus daļa izglītotāju un izglītojamo), tā ir cita IIA gan pēc satura, gan formas. Bet pagrieziena brīdī šī PA koncepcija kļūst par dominējošo pārmaiņas noteicošajiem (tas var nebūt vairākums) cilvēkiem. Pēdējo nosaka sociālpsiholoģiskās likumsakarības- pētījumi par to, kā mazākums iniciē pārmaiņas vairākumam- komplicētā situācijā pietiek ar 30%.

 

3.daļa. Lai gan latviešu tautas un Latvijas izdzīvošana šinī gadsimtā ir ļoti apdraudēta, iespējams arī būtisks uzplaukums. To noteiks Brīnums mijiedarbībā ar latviešu tautas gribu. Visu izšķirs nevis negatīvie iekšējie un ārējie apstākļi: krievvalodīgo īpatsvars un nacionālais- valodas u.c. spiediens,  viņu daļas nelojalitāte, globalizācijas un Krievijas ietekme, ES un pasaules ekonomikas neveiksmes u.c.), bet

a) latviešu vēlmei būt latviešiem un saimniekiem savā zemē,

b)Latvijas ekonomikas atbilstība latviešu tautas mentalitātei,

c)Garīgā un PA Atmoda Latvijā (Baltijā), kļūstot par ,,pilotprojektu'' Eiropas PA .

Vēlme būt latviešiem nozīmē saskarsmē konsekventi lietot savu valodu, pietiekošu daudzumu ļaužu, kas vispirms domā, kā celt tautas, Latvijas kopējo labumu un, otrkārt, savējo. No tā izriet, ka cilvēki atsakās no domas kā paliekošu risinājumu izvēlēties uz visiem laikiem atstāt Latviju. Tas prasa integrēt tautas tradīcijas ikdienā un svētkos mūsdienu versijā, nesagrozot to būtību (Jāņi nav ziņģes, alkohola lietošana, balle...). Vēlme būt latviešiem nenozīmē tik daudz vērsties pret kaut ko, kurnēt, meklēt vainīgo ārpusē, bet iestāties par to, strādāt, lai Latviju celtu, ne peltu.

Latvijas ekonomikas atbilstība nacionālai mentalitātei izriet no 3 faktoriem:

-mūsu mentalitāte ir tuva IA, PA principiem,

-tā ir joprojām dzīva, ne kā dažu citu ,,Vecās Eiropas'' tautu pragmatisms,

-valstis, kas jaunā tautsaimnieciskā situācijā un tehnoloģijās prot ieaust tautas mentalitāti, pēc kariem un traģēdijām ātri apsteidz savus nesenos uzvarētājus un ,,mācītājus dzīvot'': pēc 2.pasaules kara Japāna, Izraēla, Vācija, vēlāk Dienvidaustrumāzijas ,,tīģeri'', Ķīna.  

Paradigmatiskie principi

Garīguma prioritātes princips.

Paradigmā tas jau izskaidrots. Garīguma sapekts ienāk nevis caur reliģiziotāti, bet vērtībām , ētiku, ko, kā uzskata ticīgie, nosaka Dievs. Teoloģiskā terminoloģijā tas tiek saukts par personīgām attiecībām ar Dievu, kā Viņš vada cilvēka ētiku, domāšanu un rīcību, citā plānā atstājot reliģiskos ieradumus, tradīcijas, pat teorētiskos uzskatus, piemēram, kosmoloģijā. Daudzās reliģijās, Dievatziņās, mācībās pamatvērtības, ētika ir daudzos jautājumos līdzīgi. Lai īstenotos Garīgā Atmoda, jāsadarbojas, jāmeklē vienojošais, nevis to, kas šķir. Jāiet ar katru kopā tik, cik viņš tobrīd ir gatavs. Evanģelizē ar dzīvi, piemēru, nevis vārdiem. Vajag daudzreiz nevis noliegt citas reliģijas, cik veicināt, lai tajās rok līdz pamatam, kur var atrast Mīlestību.Un vienīgais Mīlestības avots saskaņā ar Bībeli ir Kristus- neatkarīgi no uzskatiem.

 

Agrāk reliģiju kopējo sistēmu- koku ietina it kā bieza migla, katrs zars vai nu ar garīgajām acīm redzēja vai atzina tikai sevi. Mūsdienās migla krīt. Un ieraugām kopējo tēlu. Bet citi redz arī apslēpto. Saknes ir visapslēptākais pamats- simbolizē Dievu Tēvu. Sarkanās līnijas ir reliģiju dzīvības sula- Mīlestība no saknēm caur savu ceļu- Kristu. Zari un atzari- reliģijas un to konfesijas. Zars- reliģija, kas pazaudē kontaktu ar dzīvības sulu- Mīlestību mirst- nokalst, lai gan ārēji vēl turas. Zaļās lapas ir patiesi ticīgie, bet ir lapas, kas novīst, reliģiozitātē pazaudē pieeju dzīvības sulai. Un ir zaļojoša galotne- Labā Vēsts (Es to nesaucu pat par kristietību, jo oficiālā Baznīca reizēm no tās aizgājusi tik tālu...). Tās būtība- ja cilvēku vada Mīlestība- Agape un viņš saprot, kurā brīdī un kā caur Ješua nopelnu tas ir kļuvis par spēku, kas izdzēš viņa grēku (vainu, karmu), tad viņš ir atbrīvots no tā sekām, jo kļuvis cits cilvēks (ja kļuvis). Galotne pieder visam kokam. Un ikkatram pieejama arī Gaisma- Saule: Kristus (Es esmu pasaules gaisma) caur Svēto Garu. 

Šeit ir runa par reliģiju kā Dievapziņu- garīgu substanču sistēmu. Pavisam cita sistēma ir šo reliģiju vadītāju un sekotāju īstenotās savstarpējās attiecības, mijiedarbība, reliģiskā institucionālā politika kādā teritorijā vai visā pasaulē. Analogi ar terminu ekosistēma es tā apzīmēšanai esmu darinājis vārdu ,,teosistēma''. Bieži teosistēma ir pretrunā ar garīguma principu.

Visām reliģijām, Dievatziņām, daudzām mācībām ir izpratne par grēku, karmu, vainu u.tml. un tā sekām: proti, cilvēka, kopienas, tautas attīstībai kā baļķis guļ priekšā neapzināti, neatzīti, nenožēloti nodarījumi un domas (sociālpsiholoģiskais klimats un tā ietekme uz energoinformatīvo lauku).  Latvijā salīdzināšanās- attīrīšanās process ir pamats, lai piepildītos mūsu lūgums ,,Dievs, svētī Latviju!''.

Par to visu sīkāk rakstā ,,Salīdzināšanās''.

Dzīvesdarbības princips.

Reāla IA ir iespējama, ja būtiska sabiedrības daļa dzīvo saskaņā ar ITS dzīvesdarbības principu. Tas ietver videi draudzīgu, sociāli atbildīgu un veselīgu dzīvesveidu, ieradumus, preču un pakalpojumu izvēli, mājsaimniecību, sabiedriskās aktivitātes, politisko izvēli un profesionālu darbību.

Ja rēķina, piemēram, mājsaimniecību, privātā transporta, sadzīves ķīmisko līdzekļu lietošanu u.tml. ietekmi u klimata izmaiņām, gaisa kvalitāti, ķīmisko vielu apriti dabā, varētu šķist, ka tai nav galvenais īpatsvars, salīdzinot ar enerģētiku, rūpniecību, lauksaimniecību kā tautsaimniecības nozarēm utt. Bet, pat skatoties uz indivīdu vai ģimeni kā patērētāju, to ietekme uz siltumnīcas efekta izraisošo gāzu vai cita piesārņojuma emisiju svārstās ap trešdaļu. No cita aspekta varētu šķist, ka finansu instrumentiem, atkritumsaimniecības pārvaldībai, tehnoloģiskiem uzlabojumiem ekoefektivitātē būtu būtiskāka ietekme. Ja skatāmies uz cilvēka profesionālās izvēles iespējām darbavietā, tad arī tur tās šķiet nelielas, salīdzinot ar dažiem lēmumpieņēmējiem, kas vadās no peļņas kā motīva. Taču tas neapgāž viedokli, ka dzīvesdarbības princips ir otrs nozīmīgākais, jo jāņem vērā cilvēku rīcības un domu ietekme uz globālo energoinformatīvo lauku un praktiskās darbības sinerģiskais un atvasinošais efekts. Piemēram, sabiedrības kā pircēju ietekmes efekts uz ražotāju. Savstarpēji nevis summējas, bet būtiski mijiedarbībā pastiprinās izvēles veikalā ar savu maciņu un balsošanā. Izvēle veikalā noteiks bosu izvēli ražošanā.  

 

Paradigmatiskās pieejas

1.Ilgtspēja Sprādzienā?

 

Daudziem nelabvēlīgiem globāliem procesiem grafiku līknes (sugu bojāeja, patēriņš, piesārņojums, avārijas, dzimstība, globālās temperatūras celšanās...) pēdējās desmitgadēs vienkārši iet vertikāli augšup. Ja paskatītos pēdējās simtgades cilvēces vairāku tūkstošgadu vēsturē, būtu redzams tas pats. Pārmaiņas ir tik straujas, visās jomās, tik liela apjoma, ka to var salīdzināt tikai ar Sprādzienu. Vai šādā Zemes, cilvēces Sprādzienā iespējama ilgtspēja- sistēmas stabilitāte? Jā un nē. Nav apturama visaptveroša sistēmu strauja mainīšanās. Taču ir iespējama cilvēka saglabāšanās un pilnveide šajās dinamiskajās jaunajās sistēmās un pašā pastāvēšanā uz Zemes.

 

2.Cik ilga ir ilgtspējīga attīstība? Mūžības pieeja.

7gadi- Latvijas teritoriju attīstības programmas un plāni (par kādu ilgtermiņa skatījumu un sistēmu nestspējas ievērtēšanu tik īsā laikā var būt runa, labi, jaieviesti IA principi, indikatori...)

30gadi- ilgtermiņa plāni (bez radikālo pārmaiņu redzējuma 2050.un 2100.gados arī ir tuvredzīgi)

Līdz 2100.gadam (vairums prognožu globālo vides procesu atspoguļošanai, redzamas galvenās dramatiskās tendences)

1000gadi (pētījumi, ka šīs desmitgades lēmumi klimata izmaiņas atstās sekas vismaz uz 1000 gadiem- ir scenāriji)

Mūžība- mans specifiskais redzējums

-Dabaszinātniskais aspekts- cilvēka-indivīda ģenētiskā ,,mūžība'' no vienas puses un vides izmaiņu ietekme uz ģenētiku (ĢMO produkti, cilvēka zinātniskā ,,uzlabošana'', mutācijas/ iedzimstība ķīmisko vielu un starojuma ietekmē...) , dzīvības pastāvēšana uz Zemes kopumā ilgums, ko neapdraud ekoloģiskā krīze, bet astranomiska, ģeoloģiska katastrofa gan.

-reliģiskais- cilvēks nav tikai ķermenis, ,,dzīvo'' pēc nāves, to nosaka dzīve saskaņā ar Mīlestību, bet Mīlestība ir IA- PA priekšnoteikums, pagrieziena uz IA avots

 

3.IA- PA mērogi. Kosmiskā pieeja

Ilgtspēju jāskata ne tikai valsts vai Zemes mērogā. PA jāskata personīgā dzīves jēgas un misijas kontekstā. ITS ir vietējā, valsts, reģiona, globālā, nozaru, problēmu (piesārņojums, klimata pārmaiņas...), kosmiskā mērogā.

Kosmiskās pieejas pamatojums.

-Dabaszinātniskais aspekts-nav astronomijā pierādīts, vai dzīvība un saprātīgas bioloģiskas būtnes tikai uz Zemes, bet ja tā- tad bioloģiskā ilgtspēja ir ar Kosmisku nozīmi; bet varbūt cilvēka tipa saprāts ir unikums;

-Reliģiskais aspekts- nav Rakstos definēts, vai dzīvība un saprātīgas bioloģiskas būtnes tikai uz Zemes, bet teikts, ka Visumā cīņa starp labo un ļauno tiek izcīnīta uz Zemes, kur ļaunums tiks uzvarēts, Jaunais laiks te tiks īstenots. Tādā ziņā ilgtspējas norises uz Zemes ar Kosmisku nozīmi.

 

4.Paradigmatisko pieeju komplekts (sistēma), kā patreiz Latvijā būtiski bremzēt sociāli- ekonomisko un vides neIA. Ja nebūs visu šeit aprakstīto pieeju- sistēma nedarbosies.

Lauku prioritātes pieeja- galvenais spēku IA- PA entuziastu spēku pielikšanas punkts, kas var dot vislielāko efektu bremzēšanā, patreiz ir Latvijas lauki, to ietekmīgo cilvēku iniciatīvas centri (lietišķajā pētījumā salīdzinātas alternatīvas- ietekme uz ES institūcijām, ietekme uz valsti- parlamentu un valdību, lielo pilsētu pašvaldībām, sabiedrību kopumā, izglītības sistēmu). 

Motivācijas pieeja- motivācija un argumenti balstīti uz pragmātisku vietējo sociāli- ekonomisko izdevīgumu pēc abpusēja personīgā un vietējā ieguvuma principa šo cilvēku patreizējās vērtību orientācijas, ētikas ietveros, nevis cenšoties viņus padarīt par pasauli ideālistiski uztverošiem, argumentējot ar globāliem vides un ētiskiem apsvērumiem

Ietekmīgu cilvēku pieeja- galvenā mērķgrupa neIA bremzēšanā ir ietekmīgi cilvēki: vietējie lēmumpieņēmēji (uzņēmēji, deputāti, pašvaldību un valsts vietējo filiāļu, to iestāžu vadītāji, darbinieki un speciālisti, NVO līderi, atsevišķi zemnieki, zemes, mežu un citu resursu īpašnieki), daļa pragmatisko pieaugušo izglītības, augstskolu un skolu administrācijas pārstāvji un izglītotāji, vidusskolēni/studenti.

Iniciēšanas un iniciatīvas pieeja- lai gan vietām ir izveidojušās vairāk vai mazāk noturīgas vietējas iniciatīvas grupas gan pavisam neformāli, gan uz NVO bāzes, gan saskaņā ar Latvijas Lauku attīstības programmu, kā vietējās pagastu komisijas pagastos pēc administratīvās reformas (šo iespēju paredzēja likumdevējs), gan konkrētu projektu ietvaros, pirmkārt, jau Leader+, tomēr, lai izveidotos mērķtiecīga Latvijas IA iniciatīvas centru kustība, nepieciešama nevalstiska iniciēšana no augšas. Tai jāgūst atbalsts- iniciatīva no apakšas- vietējām grupām. 

Sadarbības- tīklošanas pieeja- nav pamata cerēt, ka iniciēšanu veiktu valsts- MK, VARAM vai Izglītības un Zinātnes ministrija. Iniciatori no augšas varētu būt tāds kā IA centrs (IAC), ko veidotu neformāļi, augstskolu mācību spēki, dažas pašvaldības. Visu šo pieeju komplekta sākums ir IAC izveide, tam galvenais šķērslis- tā nozīmes nenovērtēšana, ambīcijas kopdarbam. Sadarbība nepieciešama gan Latvijas mēroga mērķu sasniegšanai- ietekmei uz valsts poilitiķiem un ministrijām, citām pašvaldībām, sabiedrisko domu, gan vietējo- parādot, ka IA ir izdevīga un vietējo un personīgo panākumu gūšanai. Sadarbības tīkls (network) visoptimālākais būtu pēc zirnekļa tīkla principa- gan ar centru, gan tiešajiem sakariem starp IA iniciatīvas grupām. Tikla praktiskais pielietojums: ,,drauga pleca sajūta'' , kopīgi projekti, kopīga izglītības sistēma.

Izglītības pieeja- patreiz vairums vietējo ietekmīgo cilvēku pārprot IA būtību, nezin un neprot izmantot abpusēja ieguvuma principu, nav praktisko (know how) zināšanu. Ietekmīgi cilvēki ir vienmēr aizņemti, ambiciozi, kas negrib, ka kāds gudrais no Rīgas viņus mācīs kā kārtot lietas, kuras viņi, kā uzskata, saprot, labāk. Vienīgā efektīvā metode šādiem IA centriem ir studiju apļi, kuros tiek apvienota praktisku uzdevumu izpilde (projekti, attīstības programmas, plāni utml.) ar mācībām, kā to veikt un kāpēc to veikt ar IA pieeju. Studiju aplī nav skolotāja, bet pašu vadītājs, vai procesa virzītājs (fasilater) un varbūt konkrētā jautājuma eksperts no malas. Otra mācību forma, kas jākombinē ar studiju apļiem, ir Baltijas mēroga vietējās IA demonstrācijas, izglītības un izpētes centrs. Par to sīkāk pēdējā rakstā par IIA.

 

5.Pārmaiņu aģentu pieeja.

Lai sagatavotu radikālas pārmaiņas- pagriezienu uz ITS attīstību, tās vadītu izšķirošā loma ir pārmaiņu aģentiem, kuru motivācija ir globālās un nacionālās ekoloģiskās un citas problēmas un draudi, tā ir ideālistiska, tai skaitā balstīta vides apziņā. Sīkāk par to tam veltītajā rakstā.

Pēcvārds.

Vai šīs idejas var ievadīt zinātniskā apritē? Ja tās būtu aprakstītas ar atsaucēm, zinātniskā stilā, būtu argumentētas tikai ar zinātnisko metodoloģiju utt. Nevar. Latvijā nav vides zinātnes promocijas padomes! Un, ja būtu... Vai pat mans pētījums tās robežās (apakšzinātnēs) ietilptu? Ja saistītu ar citām jomām, piemēram, teoloģiju? Esmu noskaidrojis, ka arī ārvalstīs doktorantūrā var aizstāvēt tikai konkrētas, nevis paradigmatiskas tēmas. Man piedāvā iegūt grādu un pēc tam rakstīt ko grib. Mans atlikušais radošais mūžš nav tik garš. Un ko dižu izsaka grāds- doktors? Nē! Šai idejai pašai jāizlauž ceļu bez tituliem.

 

bottom of page