Latvija. Igo Midrijānis.Paradigma.Ticība.

PARADIGMA. Mācības būtība. Pamattēzes.

Noteikti iesaku izpētīt mācības atsevišķu ideju uzskaitījumu salīdzinājumā ar vispārpieņemtajiem viedokļiem ikonā ,,Paradigma. Tēžu tabula”.

Mācības būtība.

Tas nav kārtējais piedāvājums izveidot izsapņotu Latviju, vēlamo pasauli. Tieši pretēji- autors pasaka: ,,Tas nav iespējams!’’. Bet nav bezdarbībā jānolaiž rokas, bet jāgatavojas pārmaiņām, ko mums piespēlēs Laika ritums: tās ietekmēt vai piemēroties.

Mācības būtība ir cerība, teorētiskā iespēja un neatliekama (aktuāla) rīcība Latvijas, Zemes, cilvēces izdzīvošanai un pilnvērtīgas attīstības iespējām būtiskās (radikālās) XXI gadsimta pārmaiņās un tā saikni ar personības dzīves pamatjautājumiem, par garīguma centrālo lomu visā.

Mācības atšķirīguma, realitātes sāls- tā nevis piedāvā kādu Latvijā vai pasaulē ieviešamu ilgtspējīgas attīstības programmu, jo paredzēt pārmaiņas simts gados nav iespējams, bet kā sagatavoties nezināmajam, cerību liekot uz ,,klikšķi’’ it kā no ārienes sabiedrībā, līdzīgi kā tikām it kā pārvaidoti (transformēti) Atmodas laikā. Latvijā notiekošo galvenokārt noteiks procesi pasaulē, lai gan ir arī izšķiroši vietējie faktori, tāpēc vispirms tekstā par norisēm Zemes un cilvēces mērogā.

Autora piedāvātā mācība, tās paradigma kā dimants apskatāma no daudzām briljanta šķautnēm:

-no Latvijas,

-Zemes (cilvēces,dabas vides, mūsu planētas Visumā),

-Tava personīgā,

-pārmaiņu,

-izdzīvošanas/pilnvērtīgas attīstības,

-vai Augstākā Autoritātes skatupunktiem.

Katram gadījumam ir attiecīgi dimants jāpagriež- jāpiemēro (jāmodificē) modelis.

Paradigma.

1)Ko nozīmē jēdziens ,,paradigma’’?

Paradigma- noteikts uztveres un domāšanas modelis, pasaules redzējums, galvenie teorētiskie pieņēmumi (ietvars). Zinātne dažādos tās attīstības posmos, katra kultūra, sabiedrība raksturojas ar tajā dominējošo paradigmu. (vesture.eu/index.php/Paradigma)‎.

Autora formulējums: ,,Paradigma- uzskatu, pieeju, metožu u.tml. mijsakarīgs kopums zinātnē, kultūrā (modē, arhitektūrā...), izglītībā, reliģijā, sadzīvē, pārvaldē, ekonomikā- visās jomās savstarpēji saistīti (postmodernā sabiedrība) vai kādā nozarē atsevišķi (Ņūtona fizika- klasiskā paradigma vai kvantu fizika- postmodernā paradigma)’’.

2)Autora piedāvātā paradigma.

Pamatojums.

Vai piedāvātā paradigma ir kā atsevišķu daudzu paradigmu mozaīka? Gan jā, gan nē. Drīzāk- savstarpēji saistītu paradigmu sistēma.

Autors mācības centrā liek Latvijas šķautni- pieeju. Taču tas nenozīmē, ka citas ir mazāk svarīgas.

Paradigma pamato pilnvērtīgas attīstības (PA) un būtisku XXI gadsimta pārmaiņu mācību par varbūtēju pēcpostmodernās civilizācijas ilgi turpināties spējīgu attīstību, ja nenotiek degradācija. Tajā mijiedarbībā savietotas (integrētas) dažādas pieejas nākotnes redzējumam: IA, katastrofu, zinātnes/tehnoloģiju, reliģijas u.c. Tajā ievērtē ne tikai ekosistēmas, dabas/sociālās/ekonomiskās vides mijiedarbības kā sistēmas ilgtspēju, bet plašāku- Pasaules Koka- teogeosociuma sistēmu.

Piedāvāju atšķirīgu, kompleksu redzējumu (paradigmu) Tavai, Latvijas un Zemes cerībai ne tikai uz izdzīvošanu XXI gadsimta draudos, bet uz augstāku dzīves kvalitāti.

Latvijā notiekošo galvenokārt noteiks procesi pasaulē, lai gan ir arī izšķiroši vietējie faktori, tāpēc vispirms tekstā par norisēm Zemes un cilvēces mērogā.

Atšķirīgākais piedāvātajos uzskatos- nevis mēs taisām pareizos dzīves modeļus- ilgtspējīgas attīstības un citas utopijas, bet gatavojamies ietekmēt un piemēroties neprognozējamiem, neprogrammējamiem, bet neizbēgamiem pagriezieniem XXI gadsimtā, pārnesot cerību uz tiem no materiālā lauciņa garīgajā.

Paradigmas īsā versija

Pagriezienu no patreizējās attīstības uz reāli ilgi turpināties spējīgu var tikai situācija, ka dzīvot kā līdz šim nav iespējams. Tā var būt vēl nebijuša Krīze (katastrofa) vai daudzu veiksmīgu apstākļu sakritība- (Dieva- ticīgajiem) Brīnums, ja mēs būsim gatavi to izmantot. Nevis bailes no ekoloģiskās vai kādas citas katastrofas caur izglītību ilgtspējīgai attīstībai maina civilizācijā, tautā vides apziņu: ētiku, vērtību orientāciju (tām ir garīgs avots- izcelsme) kā pasauli pārveidojošu spēku, bet no ārienes ierosinātas Garīgā Atmodas sekas ir izmaiņas Zemes un cilvēces (teogeosociuma sistēmas) ilgi turpināties spējā. Mūsdienās veidojas tā priekšnoteikumi.

XXI gadsimtā būs daudz pārmaiņu, ko pašreiz nevar paredzēt, kas nav patreizējo procesu turpinājums (ekstrapolācija). Tādēļ nav iespējams izstrādāt un īstenot ilgtspējīgas attīstības programmu utml. un to īstenot, bet pārmaiņu aģentiem un citām mērķgrupām jau tagad jāgatavojas ietekmēt draudus vai piemēroties tiem, izmantot iespējas, ko nesīs Laika Ritums. Pilnvērtīga attīstība ir kā pēcpostmodernās civilizācijas iespējamība, kuru var pamatot ar civilizāciju maiņu un paradigmas maiņu likumiem.

Latvija ir mūsu tauta, visi tai lojālie plus mūsu zeme, ko kopā savij mūsu garīgais satvars no baltu sendienām, līdz kamēr ievīsimies ar savu pienesumu (nevis izzūdot) nākotnes etnosā (kā kurši latviešos). Latvijas (latviešu tautas) likteni pamatā noteiks norises pasaulē, bet izšķiroši būs arī procesi un tautas domas un darbi uz mūsu zemes un svešumā.

Personīgās dzīves pamatjautājumi (dzīves jēga, mērķi, uzdevumi utt.) neatrisināsies neiesaistoties šajās lielajās norisēs. Neatkarīgi no tā, kas notiks, ikkatra cilvēka nesavtīgie darbi un savstarpējās attiecības nesīs viņam(-ai) augļus šajā dzīvē un pēc ticīgo domām- mūžības priekšā.

Mēs varam veicināt ilgi turpināties spējīgu un vērtību pilnu Latviju uz Zemes!

Paradigmas vienkāršotā, paplašinātā versija

Pamatā attīstība iet savu gaitu, nevis saskaņā izstrādātu programmu, piemēram, ilgtspējīgas attīstības Agendu 21. Mums jau šodien jāgatavojas izaicinājumiem- draudiem un iespējām, lai tos ietekmētu vai piemērotos XXI gadsimta būtiskajām pārmaiņām. Personīgā dzīve ir saistīta ar šīm lielajām norisēm.

Latvijā notiekošo galvenokārt noteiks procesi pasaulē, lai gan ir arī izšķiroši vietējie faktori, tāpēc vispirms par norisēm Zemes un cilvēces mērogā.

Nav iespējams uzkonstruēt un īstenot nākotnes plānu: lielos pagriezienus, briesmas un iespējas, piemēram, kurš varēja izstrādāt un īstenot 5 gadus iepriekš Latvijas neatkarības iegūšanas, zaudēšanas un atgūšanas programmu, PSRS sabrukumu, Izraēlas nodibināšanu (to plānot 1943.g!), 10 gadus iepriekš- pasaules koloniālās sistēmas sabrukumu (tas notika 1960.gadā), iespēju iznīcināt cilvēci ar atomieročiem (iespēju atklāja 1939.g., bumba 1945.g.). Kurš pusgadsimtu iepriekš iedomājās par ekoloģiskās katastrofas draudiem, klimata pārmaiņām un patreizējām vispasaules cīņām tā nenovēršanā, kurš ,,izprogrammēja’’ globalizāciju, visaptverošu interneta lietošanu utt.? Tad kā var Cilvēki izstrādāt Eiropas vai globālu ilgtspējīgas attīstības programmu (politiku, līgumus, tehnoloģijas, konkrētus pasākumus utt.), kurā ievērtētas visas galvenās iespējamās Pārmaiņas- draudi un iespējas vismaz XXI gadsimtā? Tā ir utopija. Radikālu Pārmaiņu avots nevar būt cilvēku izveidota, bet no Ārienes radīta situācija, ka pa vecam vairs dzīvot nav iespējams. ,,Āriene’’ var būt katastrofa vai daudzu labvēlīgu apstākļu sakritība (līdzīgi kā Latvijas neatkarības atjaunošana), ko var nosaukt par Brīnumu. Tas var īstenoties kā vienlaicīga Garīgā un Pilnvērtīgas attīstības (t.sk.Zaļā, praktiskās dzīves) Atmoda.

Ilgtspējīgas attīstības patreizējā izpratnes versijas ir nepamatota ilūzija. Laika Ritums ies savu gaitu ar pašreiz neiedomājamām, kā arī paredzamām būtiskām Pārmaiņām (procesiem, notikumiem). Bet nav jāsēž rokas klēpī. Jārīkojas- pat neatliekami. Ko darīt?

1)Sabiedrībā ir jārada sistēma, kas ,,atrod’’ un atbalsta pārmaiņu aģentus, veicina viņu sadarbību un galvenais- reālo ietekmi uz tautu un valsti, starptautisko sadarbību nevalstiskā un valstiskā līmenī. Pārmaiņu aģentu loma ir veicināt iespējamās pārmaiņas (bet tas nenozīmē, ka tās notiks), sagatavot tām sabiedrību, kritiskajā brīdī pat ar nelielu spēku ,,novelt bumbu no kalna kores’’ vēlamajā virzienā un noteikt pēcpagrieziena attīstību. Pārmaiņu aģentu piemēri 3.Atmodai: disidenti, dzejnieki, rakstnieki, teātris utt.

2)Jāveido izglītība pārmaiņām, jo daudzas īpašības, prasmes ir vajadzīgas gan zināmiem, gan nezināmiem izaicinājumiem: iespējām, problēmām, draudiem: radošums, nepadošanās it kā bezcerīgā situācijās, sadarbība bez aizspriedumiem...

3)Tautām un citām sociālajām grupām, kas bijušas naidīgas, jāatzīst vainas, jāizlīgst, jālūdz piedošana un jāpiedod, jāpārvar naidīguma iemesli abpusēji, jo sašķelta Latvija, sašķelta pasaule var neizdzīvot.

4)Jāveido jauna, visaptveroša teorija par nākotni, tā jāievada sabiedrības apritē, īstenošanā; līdz šim nākotni pēta un attiecīgi (ne)rīkojas no dažādiem skatu punktiem: IA, globalizācija, zinātnes/tehnoloģijas, katastrofas, reliģijas (Svētie Raksti, Atklāsmes, pareģi), futuroloģija. Teorijas izejas punkts: paradigmu un civilizāciju maiņas teorijas, redzējums par pēcpostmodernās civilizācijas alternatīvām: degradāciju vai pilnvērtīgu attīstību kā posmu ceļā uz Jauno Laiku.

5)Pasaulei, Latvijai ir jāatdod labākas dzīves cerība, bet balstītai reālismā. Lai gan patreizējā ,,attīstība’’ iet uz strupceļu, nepamatota kļūda ir ekstrapolēt patreizējos uz katastrofu vedošos procesus kā bezgalīgus nākotnē- vienmēr bijuši radikāli pagriezieni. Pilnvērtīga attīstība ir reāla iespējamība.

6)Vienotā nākotnes redzējumā jāietver vienā sistēmā to, ko nosaucu par (teo)geosistēmu:

a)Zeme kā veselums (ieskaitot kosmiskās un dziļajās ģeoloģijas (mantija, kodols) mijiedarbību) un tās ,,daļas’’- apakšsistēmas: ,,bioloģiskā daudzveidība’’, klimats u.c.;

b) Cilvēce;

c) visu noteicošais (Garīgā īstenība, ko ticīgie dēvē par Dievu),

Jaunam pasaules redzējumam (pilnvērtīgas attīstības mācībai) jāietver:

a)ne tikai (teo)geosociums,

b)bet arī Latvija (vai attiecīgi Lietuva, Krievija, Tibeta, Izraēla, Islande...)

c)un personība (ikkatrs šīs mācības lasītājs): pamatota indivīda dzīves pamatjautājumu (dzīves jēga, mērķi, uzdevumi...) saikne ar vispārējām norisēm.

7)Lai iegūtu laiku līdz pašreizējās geosociuma sistēmas sabrukumam, cik iespējams jābremzē patreizējā neilgtspējīgā attīstība. Šī uzdevuma mērķgrupa ir ietekmīgi cilvēki, viņu iniciatīvas grupas, kurus jāmotivē nevis ar dabas vides, bet sociāli-ekonomiskajiem ieguvumiem (kas atbilst viņu vērtību sistēmai); jāveido (ne)valstiska šo iniciatīvas grupu atbalsta un sadarbības sistēma.

8)Jāakceptē daudzveidīgs (integrētais) izziņas ceļš zinātnes (mūsdienu modeļa ) kā vienīgā patiesības avota vietā, atzīstot arī pieredzes, autoritātes (piemēram, rakstnieku atziņas, tautas folklora, Svētie Raksti u.c.), Atklāsmes (nejaukt ar intuīciju!) lomu.

Latvija ir mūsu tauta, mūsu zeme un tās garīgais satvars. Norises Latvijā galvenokārt noteiks procesi pasaulē, bet ir arī izšķiroši vietējie faktori. Latvijai nav redzams reāls izdzīvošanas ceļš XXI gadsimtā pie patreizējiem procesiem nacionālajā (piederības tautas mantojumam, Latvijai vērtība ir pārāk zema tautā, krievu un globalizācijas ietekme) un demogrāfiskajā (emigrācija, dzimstība, 3. valstu imigrācijas varbūtība) jomās, Daugavas HES kaskādes sabrukuma draudi sakarā ar patreizējo zemestrīču stipruma pastiprināšanās procesu mūsu apkārtnē. Taču zemdegās gruzd atdzimšana. Garīgā un PA Atmodas iespējamība ir reāla. Pārmaiņu aģenti rosās. Baltijai ir iespējas kļūt par kristalizācijas punktu (Ziemeļ)Eiropai reālai, uz garīgumu balstītai ilgi turpināties spējīgai attīstībai, Latvijai- ar savu būtisku pienesumu ieiet nākotnes paplašinātā etnosā (kā kurši latviešos)- no vieduma uz viedumu.

4)Kādas jomas ietver paradigmas sadaļas?

Tā ir

Par ilgi turpināties spējīgu attīstību- pilnvērtīgu attīstību.

Par būtiskām pārmaiņām XXI gadsimtā.

1.Par Zemi, cilvēci un Dievu- teogeosociumu (Pasaules Koku) (skat.,,Atslēgas vārdi’’).

2.Par Latviju- par globāliem un vietējiem draudiem un iespējām, risinājumiem, par Latvijas Misiju.

3.Par cilvēku.

4.Par garīgumu visa centrā, vienotību Dievatziņās.

5.Par patreizēji ilgtspējīgas attīstības koncepciju utopismu- noteicošās nevis cilvēku izstrādātās programmas, bet Laika Ritums.

6.Par alternatīvām priekšā- Brīnumu vai Krīzi, pilnvērtīgu attīstību vai degradāciju.

7.Par iespējamo Pagriezienu prom no neilgtspējīgas attīstības.

8.Par pāreju uz pēcpostmoderno sabiedrību, laikmeta maiņu.

9.Par pārmaiņu aģentiem.

10.Par salīdzināšanos: piedošanas lūgšanu un piedošanu.

11.Par izglītību pilnvērtīgai attīstībai (ilgtspējīgai attīstībai) un izglītību pārmaiņām

12.Par patreizējās neilgtspējīgās attīstības bremzēšanu.

13.Par Garīgo un Pilnvērtīgas attīstības (Zaļo) Atmodu.

14.Par sasaisti garīgais- praktiskais, teorētiskais ar plašu skatījumu un lietišķa darbošanās.

15.Par integrēto izziņas ceļu.

16.Par visa tā mijiedarbību.

5)Paradigmu mozaīka- pamattēzes atsevišķos paradigmas aspektos

Par ilgi turpināties spējīgu attīstību- pilnvērtīgu attīstību.

Pilnvērtīga attīstība ir paradigma izpratnei un rīcībai izdzīvošanas un pilnveides ceļam uz jaunu civilizāciju. Pilnvērtīga attīstība kā ilgi turpināties spējīgas attīstības veids ir jauna, autora piedāvāta it kā IA koncepcija. Taču faktiski tā ietver daudz vairāk- tā pretendē uz viengabalainu, kompleksu, integrētu teoriju par būtisko (radikālo) Pārmaiņu XXI gadsimtā redzējumu no IA, katastrofu, zinātnes/tehnoloģiju, reliģiju, globalizācijas un futuroloģijas paradigmatiskajām pieejām- skatupunktiem teogeosociuma, Latvijas (vai attiecīgi citas konkrētas nācijas zemes) un personības mērogos. Tā ir vienīgā reālā IA koncepcija. Tā neizriet no patreizējās attīstības tendencēm uz neIA, patēriņa sabiedrības un egoisma ētikas, bet tā iespējama pēc Pagrieziena pretējā attīstības virzienā- uz jaunu, bet pilnvērtīgāku teogeosociuma sistēmas līdzsvaru, ietilpību (kapacitāti).

PA ir tik būtiski atšķirīga, ka tā ir iespējama pie pārejas ne tikai uz jaunu, pēcpostmoderno paradigmu, bet arī uz citu civilizāciju, Šādu pagriezienu nevar panākt (iniciēt) ar cilvēku pūliņiem: izglītošanu, plānošanu, likumiem un līgumiem, zinātni/tehnoloģijām, bet var ierosināt tikai apstākļi, ka patreizējā patēriņa, peļņas civilizācija vairs nevar pastāvēt; un šādu situāciju var izsaukt tikai norises ārpus cilvēces gribas, izvēles: Krīze (nebijuša mēroga, bet ne tik liela kā vispārēja katastrofa, kas nestu degradāciju) vai Brīnums- daudzu apstākļu, notikumu veiksmīga sakritība, kas mainītu dominējošo apziņu: ētiku un vērtību orientāciju, kura sekas būtu izmaiņas materiālajā vidē- optimāls/patēriņš, ražošana, līdztiesīga sadale utt.- ilgi turpināties spējīga attīstība.

Zemes sūtība- būt Debesu cīņas un jaunrades vietai. Uz to pamatojas cerība, ka var notikt Brīnums, kas mainīs pasaules attīstības gaitu no pašiznīcināšanos uz pilnvērtīgu attīstību kā starpposmu milzu Pagriezienam- Laiku (vairs ne laikmetu) maiņai. Alternatīva starpposmam- pilnvērtīgai attīstībai vai degradācijas etapam (cilvēces, visa teogeosociuma ,,pārstartēšanai’’ var būt tikai drīza pāreja uz Jauno Laiku.

Par būtiskām pārmaiņām XXI gadsimtā.

1.Par Zemi, cilvēci un Dievu- teogeosociuma sistēmu (Pasaules Koku).

Mūs apdraud sistēmas kapacitātes pārsniegšana ne tikai klimata izmaiņu, ekosistēmas vai kādas sociālās sistēmas katastrofas rezultātā, bet draudi globālai visaptverošai sistēmai uz mūsu planētas saistībā ar ārpasaules mēroga ietekmi materiālā un nemateriālā līmenī (skat.,,Atslēgas vārdi’’), kur kādas atsevišķas jomas katastrofa var būt tikai kā detonators, domino kauliņu efekts visam kopējam sabrukumam. Vai arī risinājums, iespējas kādā no teogeosociuma sistēmas kritiskajiem punktiem var novērst draudus citur vai dot grandiozas attīstības iespējas kopumā.

2.Par Latviju.

Latvijā notiekošo galvenokārt noteiks procesi pasaulē, lai gan ir arī izšķiroši vietējie faktori.

Latvija nav kāda perioda režīms, tās būtība pat nav valsts (lai gan tā ir milzu vērtība).

Latvija ir mūsu tauta, visi tai lojālie plus mūsu zeme , ko kopā savij mūsu garīgais satvars no baltu sendienām, līdz kamēr, iespējams, ievīsimies ar savu pienesumu (nevis izzūdot) nākotnes etnosā (kā kurši latviešos). Kaut Latvijas (latviešu tautas) likteni pamatā noteiks norises pasaulē, bet izšķiroši būs arī procesi un tautas domas un darbi uz mūsu zemes, svešumā saistībā ar izmaiņām, īpaši tādās jomās kā demogrāfija (dzimstība, mirstība, veselība, dzīvesveids, vide), imigrācija (viesstrādnieku, patvēruma meklētāju ierašanās), latviešu izbraukšana uz ārzemēm (emigrācija) un viņu atgriešanās (reimigrācija), latviešu valodas lietošana starpnacionālā saziņā, savu tradīciju kopšana saskaņā ar to būtību, tautsaimniecība, kas balstās uz nacionālo mentalitāti, īpašuma (zemes) piederību latviešiem pēc pārliecības, dzīvesziņa, valsts un vietējā pārvalde Latvijas interesēs... Lai tuvinātu Pagrieziena iespējamību uz ilgi un noturīgi spējīgu attīstību caur Brīnumu, kas izraisa Latvijā ceturto- Garīgo un pilnvērtīgas attīstības Atmodu, mūsu galvenie uzdevumi ir

-salīdzināšanās par pagātni/tagadni,

-lūgšana,

-,,izkāpšana no ierakumiem'' un sadarbība garīgajām un vides kustībām, organizācijām (tai skaitā Baznīcai),

-pārmaiņu aģentu ietekmes, efektivitātes būtiska paaugstināšana caur to studiju apļiem,

-garīguma un dzīvesdarbības vienotības (dzīvot atbilstoši savas ticības vai pārliecības mācībai) principu īstenošana,

- vērtību, procesu virzības izpratnes, rīcības izglītība pilnvērtīgai attīstībai,

-pārmaiņas demogrāfijā (dzimstība, mirstība (ietekmē veselības aizsardzība, dzīvesveids, vide), imigrācija, reimigrācija, cittautiešu imigrācija),

-tautas un valsts nacionālā stāja: valodas lietošana starpnacionālā saziņā, savu tradīciju kopšana saskaņā ar to būtību, tautsaimniecība, kas balstās uz nacionālo mentalitāti, īpašuma (zemes) piederību latviešiem pēc pārliecības, dzīvesziņa,

-plaisas starp varu un tautu pārvarēšana: patriotisma atgriešanās, tautas tiešā demokrātija, valsts un vietējās pārvalde ,,nav nozagtas’’, pārvaldība, ievērojot IA (PA)

-pilnvērtīgas attīstības centru izveides ierosināšana (iniciēšana) un veidošanās (iniciatīva no apakšas), atbalsts tām, to sadarbība, izglītošanās; kā arī pilnvērtīgas attīstības centra, demonstrāciju (plus pētniecības, izglītības)

Latvijas specifiskās demogrāfiskās, nacionālās, arī ekonomiskās tendences strauji tuvina Latvijas (latviešu) izzušanas iespēju, taču atsevišķi procesi liecina par pagrieziena, Garīgās Atmodas iespējamību. Tādēļ Latvija, Baltija var kļūt par uz garīgumu balstīta IA veida īstenošanas kristalizācijas punktu (Ziemeļ)Eiropai un pēc gadiem būt priekšā citām šķiet it kā dzīves kvalitātē neaizsniedzamām zemēm. Latvijas (tāpat kā Armēnijas, Japānas, Izraēlas un citu zemju ar stipru nacionalitātes apziņu) viens no pastāvēšanas pamatiem ir nacionālās (identitātes) specifikas (mentalitātes, vērtību sistēmas) integrācija pēcpostmodernajā attīstībā: tautsaimniecībā, pārvaldē u.c., ne tikai kultūrā, tūrisma nozarē. Šī (specifika) identitāte, neatkarīgi no mūsdienu ietekmēm (deformācijām) ir lielā mērā atbilstoša ilgtspējīgas attīstības principiem: atbildībai par savu vietu (senāk- viensētu), zemi, resursiem (mežu, ezeru...), to saprātīgu, taupošu (racionālu) izmantošanu. Latvijas izredzētību apliecina relatīvi droša un dzīvei labvēlīga ģeogrāfiskā vide- dzīve Dieva ausī.

Ilgi turpināties spējai būtiski ir likt centrā nevis vidi, bet garīgumu. Mūsu šķērslis un priekšrocība, ka Latvijā mistiskā veidā savijusies Labā Vēsts no Kristus mīlestības, baltu Dievatziņa un saikne ar Austrumu sensaknēm. Latvija ne tikai kā zeme ir viena no pasaules mēroga svētvietām- izredzētā zeme XXI gadsimtā. Tādēļ Dievs mums atļāva atgūt brīvību, valstisko neatkarību. Neatkarības atjaunošana Latvijai tika dota ar kaut kādu virsuzdevumu, iespējams, kļūt par uz garīgumu balstīta IA , PA modeļa pirmsākumu.Ja latvieši, Latvija šo uzdevumu neizpildīs, mēs izzudīsim. [Šķērssvītras teksts pie daļēji pieejamas informācijas].

3.Par cilvēku (ciktāl tas nepieciešams Pilnvērtīgas attīstības/Pārmaiņu XXI gadsimtā mācības ietveros).

Personība ir šīs mācības (teorijas) daļa, pastāv mijsakarība starp cilvēka likteni, izvēli dzīves pamatjautājumos un Pilnvērtīgas attīstības iespējamību un otrādi- Brīnums kā impulss var no ārienes pārmainīt apziņu, morāli un vērtību sistēmu, no tā izrietošo dzīvesdarbību, dzīves kvalitāti.

Neatkarīgi no tā, kas notiks, ikkatra cilvēka nesavtīgie darbi un savstarpējās attiecības nesīs augļus viņam(-ai) tagad un mūžības priekšā. Gan katastrofu, gan ikdienas draudu dēļ dzīvo tā, lai x stundā nebūtu žēl velti izniekotā dzīve.

Ja ar impulsu no ārienes nemainīsies ,,cilvēka daba’’, pilnvērtīga attīstība nebūs iespējama. Degradāciju vai pilnveidi Pagrieziena brīdī no neIA uz IA (pilnvērtīgas attīstības), iespējams, noteiks personības: pārmaiņu aģenti un cilvēki, kuri būs gatavi tiem sekot, viņu izpratne par notiekošo, zināšanas, prasmes pārmaiņām (kompetence).

XXI gadsimts- cilvēka gadsimts. Tas ir atšķirīgs no vispārpieņemtajiem viedokļiem.

Neizbēgamās radikālās pārmaiņas- Katastrofa (Krīze) vai pilnvērtīga attīstība var mainīt mūsu būtību, bet tas var notikt vai nenotikt dažādos veidos (sīkāk atverot simbolu ,,Latvija’’)

4.Par garīgumu visa centrā.

Ja tradicionāli IA koncepcijā noteicošā ir dabas vide, ar kuru saistītās problēmas, draudi vai risinājumi ietekmē sociālo un ekonomisko vidi, tad pilnvērtīgas attīstības mācības centrā, noteicošais ir garīgums. Pārējās problēmas, draudi vai risinājumi izriet no tā. Pāreja uz IA iespējama mainoties sabiedrībā noteicošai (dominējošai) ētikai un vērtībām. Bet to nosaka garīgums (ticīgajiem: Dievs, Augstākais Saprāts, Hiearhija u.c.). Tikai no ārienes (Augšienes) mainoties garīgajai videi cilvēkos, materiālā vide var mainīties uz IA. Tādēļ Zaļā (Pilnvērtīgas attīstības) Atmoda Pagriezienu nevar nodrošināt bez vienlaicīgas Garīgās Atmodas (bet tā bez Zaļās know- how nedotu praktisku rezultātu- ietekmi uz materiālo ilgtspēju

Neskatoties uz mūsu himnas saturu, Dievs pēc neatkarības atgūšanas Latviju nav svētījis (izņemot mieru). Garīgās svētības priekšnosacījums ir salīdzināšanās. Kā baļķis Latvijas svētībai priekšā guļ latviešu tautas grēki. Kamēr mēs tos neapzināsimies, nenožēlosim, nelūgsim piedošanu un ,,neatbrīvosimies’’ no tiem, svētības- uzplaukuma, pasargātības, pilnvērtīgas attīstības nebūs. Piedošanais lūgšana vajadzīga tam kas lūdz, nevis tam, kuram lūdz. Varbūt mēs to sapratīsim un salīdzināsimies ar Dievu un cilvēkiem Garīgās Atmodas laikā?

Pārvaldē, tautsaimniecībā, dzīvesdarbībā jāievērtē universālie garīgie likumi, piemēram, personības, tautas, cilvēces brīvā griba izvēlē u.c. Pilnvērtīgas attīstības pēcpostmodernajā sabiedrībā šie universālie garīgie likumi nevar visu noteikt (dominēt), jo tā nav harmoniska paradīze zemes virsū, bet tie tiek piemēroti daudz plašāk nekā pašreiz.

Cilvēka dzīves centrā ir attiecības (vai to neesamība) ar garīgo pasauli, Dievu, reālā (ne)ticība, nevis tas, ka cilvēks ir pārliecināts, ka tic, jo ,,pēc augļiem var pazīt koku’’. Ticība ir ne tikai teorētiska pārliecība, bet paļāvība dzīvē, vadības grožu atdošana . No tā izriet meklējumi un atbildes uz dzīves pamatjautājumiem: dzīves jēgu, mērķiem, uzdevumiem utt.

Cilvēkam pēc būtības nav jāizvēlas starp reliģijām, konfesijām, Dievatziņām. Lai atrastu atbildes uz pamatjautājumiem šai dzīvei un mūžībai, ,,jāizvēlas’’ Mīlestību kā savu vadītāju un izpratni par to, kā tas ietekmē praktisko dzīvi, kā un kāpēc tas dzēš karmu un dod iespēju iziet no Pārdzimšanu Apļa mūžībā, Bībeles valodā- pestīšanu un nokļūšanu paradīzē.

Latvija ir kā izredzētā zeme Dieva plānā. Tāpēc garīguma ietekmei šeit īpaša nozīme.

5.Par patreizēji ilgtspējīgas attīstības koncepciju utopismu- noteicošās nevis cilvēku izstrādātās programmas, bet Laika Ritums.

Visas patreizējās IA koncepcijas balstās uz apgalvojumu, ka virs Zemes virsmas var atjaunot dabas vides, sociālās un ekonomiskās sistēmas noturīgumu- ilgtspēju, stabilitāti:

a)īstenojot IA programmas (Agenda21), ievērojot IA principus, kritērijus, pieejas, tehnoloģijas utt.;

b)izmainot vides apziņu, informējot sabiedrību par ekoloģiskajiem draudiem;

c)ar izglītību, plānošanu, starptautiskiem līgumiem u.c.instrumentiem.

Tas nav iespējams. Pirmkārt, mūsu civilizācijas pamatā ir cilvēku nemitīgi augošās materiālās vēlmes, otrkārt, tautsaimniecības dzenulis ir peļņa. To nevar ,,pāraudzināt’’.

Pasaules vēsturē izgāzušies (vai līdz nepazīšanai mainījušies) visi ,,labākas (savādākas) sabiedrības’’ pēc noteiktas programmas izveides mēģinājumi (Kampanellas ,,Saules pilsēta’’, nacisma, komunisma režīmi u.tml.). Nav iespējams izveidot ilgtermiņa programmu- IA Agenda 21, nepietiek ar IA principu, kritēriju, instrumentu izmantošanu, jo ilgi turpināties spēja ir sistēmas pazīme. Tādēļ patreizējās IA versijas ir utopijas. Cik neparedzamas XX gadsimta sākumā bija pārmaiņas, kas notika līdz gadsimta beigām! Vai tad kāds vispirms izstrādāja programmu un īstenoja globalizāciju, interneta visaptvertību ... Laika ritums izraisa neparedzamus procesus, iztēloties (prognozēt) var tikai daļu nākotnes norišu.

6.Par alternatīvām priekšā- Brīnumu vai Krīzi, pilnvērtīgu attīstību vai degradāciju.

Tā kā patreizējās geosociuma sistēmas robežas jau pārsniegtas, tā drīz var sabrukt (kolapsēt). Tas izraisītu katastrofu, kam sekotu cilvēces degradācija, vai Krīzi, no kuras cilvēce izietu pa pilnvērtīgas attīstības ceļu. Taču sabrukuma (kolapses) var nebūt, ja Kaut kas no ārienes nomaina dominējošo garīgo vidi: apziņu, ētiku, vērtību orientāciju, kā rezultātā mainās attieksme pret materiālo vidi, notiek atgriešanās geosociuma sistēmas ietilpības robežās. Pašreiz, bez šādas ārējas iejaukšanās, cilvēce nav pati spējīga īstenot lēmumu pāriet uz IA.

Tātad, Pagriezienu no patreizējās neilgtspējīgās attīstības uz reāli ilgtspējīgu var izraisīt tikai situācija, ka dzīvot kā līdz šim nav iespējams. Tā var būt vēl nebijuša Krīze (katastrofa) vai daudzu veiksmīgu apstākļu sakritība (Brīnums), ja mēs būsim gatavi to izmantot.

Brīnums varētu izraisīt Latvijā, Baltijā vai kur citur garīgo atmodu pāri reliģiskajām atšķirībām un dažādu ticību cilvēku sadarbībā. Būtu ļoti vēlams, lai tas sakristu un mijiedarbotos ar zaļo un sociālo kustību vadītu atmodu, ar pilnvērtīgas attīstības atziņu iesakņošanos.

Brīnums varētu sākties, kad pietiekami nozīmīga sabiedrības daļa (10-30%), lai saskaņā ar sociālās psiholoģijas likumsakarībām saņem relatīvi vienlaicīgi it kā impulsu mainīt vērtību orientāciju, kā rezultātā kā sekas sākas pāreja uz ilgtspējīgu dzīvesdarbību, ražošanu. Vai tas būs kā indigo bērnu ienākšana, vai reliģiska, nacionāla atmoda vai it kā nemanāmāk, to grūti paredzēt; un nav pamata apgalvot, kā tā notiks- tā ir varbūtība.

Brīnums ir it kā ārēja iejaukšanās (intervence, iniciatīva) cilvēces vēsturē. Nevar ar kādu programmu, izglītību to panākt. Taču šādai varbūtībai ir neatliekami jāgatavojas un tas jau notiek. Tā ir pārmaiņu aģentu darbība, salīdzināšanās, izglītība pārmaiņām (pilnvērtīgai attīstībai) un esošo neIA procesu bremzēšana (skat. šos atslēgas vārdus un zemāk- pamattēzes par tiem).

7.Par iespējamo Pagriezienu prom no neilgtspējīgas attīstības.

8.Par pāreju uz pēcpostmoderno sabiedrību, laikmeta maiņu.

9.Par pārmaiņu aģentiem.

Pārmaiņu aģentu efektivitātes paaugstināšana (sadarbība, studiju apļi u.c.) ir viens no sagatavošanās pārmaiņām 4 mērķuzdevumiem, kas nepieciešams gan briesmu novēršanai/pārvarēšanai, gan iespēju izmantošanai, gan krīzes, gan Brīnuma gadījumā.

10.Par salīdzināšanos: piedošanas lūgšanu un piedošanu.

11.Par izglītību pilnvērtīgai attīstībai (ilgtspējīgai attīstībai) un izglītību pārmaiņām

12.Par patreizējās neilgtspējīgās attīstības bremzēšanu.

13.Par Garīgo un Pilnvērtīgas attīstības (Zaļo) Atmodu, vienotību Dievatziņās

Tikai no ārienes (Augšienes) mainoties garīgajai videi cilvēkos, materiālā vide var mainīties uz IA. Tādēļ Zaļā (Pilnvērtīgas attīstības) Atmoda Pagriezienu nevar nodrošināt bez vienlaicīgas Garīgās Atmodas (bet tā bez Zaļās know- how nedotu praktisku rezultātu- ietekmi uz materiālo ilgtspēju). Lai būtu iespējama Garīgā Atmoda, jābūt pārvarētai ticīgo pretnostādnei (antagonismam). Ja meklētu dziļāk, Mīlestība (Kristus) un viens Dievs kā augstākā autoritāte, radītājs būtu visu reliģiju pirmsākumos.

14.Par sasaisti garīgais- praktiskais, teorētiskais ar plašu skatījumu un lietišķa darbošanās.

15.Par integrēto izziņas ceļu.

16.Par visa tā mijiedarbību- sistēmas modelis.

Par teogeosociumu (Pasaules Koku)

Mūs apdraud sistēmas kapacitātes pārsniegšana ne tikai klimata izmaiņu, ekosistēmas vai kādas sociālās sistēmas katastrofas rezultātā, bet draudi Globālai visaptverošai sistēmai uz mūsu planētas saistībā ar ārpasaules mēroga ietekmi materiālā un nemateriālā līmenī (skat.,,Atslēgas vārdi’’), kur kādas atsevišķas jomas katastrofa var būt tikai kā detonators, domino kauliņu efekts visam kopējam sabrukumam. Vai arī risinājums kādā no teogeosociuma sistēmas kritiskajiem punktiem var novērst draudus citur vai dot grandiozas attīstības iespējas kopumā.

Par Latviju

Latvija pašreizējā perioda režīms, tās būtība pat nav valsts (lai gan tā ir milzu vērtība). Latvija ir mūsu tauta, visi tai lojālie plus mūsu zeme , ko kopā savij mūsu garīgais satvars no baltu sendienām, līdz kamēr ievīsimies ar savu pienesumu (nevis izzūdot) nākotnes etnosā.

Latvijā. Baltija var kļūt par neutopiska IA veida īstenošanas kristalizācijas punktu (Ziemeļ)Eiropai

(mūsu šķērslis un priekšrocība, ka te mistiskā veidā savijusies Labā Vēsts no Kristus mīlestības, baltu Dievatziņa un saikne ar Austrumu sensaknēm),

attīstību balstīt uz baltu nacionālo mentalitāti, vērtībām, priekšrocībām

lai nākotnē mūsu tauta un zeme ar savu garīgo satvaru, kultūru un devumu ilgtspējai pasaulē varētu nevis izzust, bet veidot lielāku etnosu (ieplūst tajā?).

latviešu tautu (plus lojālie cittautieši) mijiedarbībā ar mūsu zemi un garīgo satvaru.

Latvijas specifiskās demogrāfiskās, nacionālās, arī ekonomiskās tendences strauji tuvina Latvijas izzušanas iespēju,

Latvijai ir priekšvēstneši un garīgs pamats cerēt, ka tā ir viena no pašreizējā perioda izredzētajām zemēm kā kristalizācijas punkts Brīnumam,

Par cilvēku

,,Bet cilvēka dabu taču nevar izmainīt!'

(Oponents)

,,Nevar, bet tā var mainīties..., ja Kaut Kas

pa vecam vairs dzīvot neļaus''

(Autors)

Pilnvērtīgas attīstības mērķis (caur kuru īstenojas dabas un garīgā plāna mērķi) un instruments ir cilvēks (cilvēce). XXI gadsimtā var pēc Garīgās Atmodas dominēt garīgums. Var pavērties nebijušas iespējas ilgam un pilnvērtīgam mūžam. Iespējams, ka sabiedrībā ienāk aizvien vairāk Jaunā Laika cilvēku, iestājas Jaunais Laiks.Bet pastāv arī draudi cilvēka būtībai: daudz pus cilvēki/pus tehniskas iekārtas (pat bioroboti), klonēšana, mākslīgā intelekta dominante pār cilvēci, programmēti vadāma sabiedrība, jaunas nehumānas cilvēku sugas (homo sapiens- versija2, homo kosmiskajiem apstākļiem...), ģenētiskā atlase... Mūsdienu (sirdsapziņas) cilvēks var kļūt arī margināla minoritāte, bet tas izdzīvos un kādreiz ieies Jaunajā laikā.

,, XXI. gadsimta cilvēks – tā ir apdāvināta un harmoniski attīstīta personība ar augsti attīstītu garīgumu, superintelektu un simtprocentīgu veselību.

No jaunās zinātnes kosmoeniopsiholoģijas redzes viedokļa Cilvēks ir evolucionējoša, atvērta, nelineāra (pašorganizējoša), daudzfunkcionāla, daudzpakāpju fiziko-energo-informatīva sistēma – Mikrokosms, kurā atspoguļojas Makrokosms – Visums.’’ Autors: akadēmijas prezidents, profesors Alberts Ignatenko,filosofijas granddoktors, bioloģijas un eniozinātņu doktors.

Čehijas Republika, Prāga

Par garīgumu visa centrā, vienotību Dievatziņās.

Ilgtspējīgas attīstības (IA) kā pilnvērtīgas attīstības (PA) koncepcijas centrā jāliek nevis dabas vides, bet garīgais aspekts.

Sakārtojoties cilvēkam, materiālā pasaule: dabas vide, ekonomika u.c. ap viņu sakārtojas- kā sekas.

Vides draudi nemainīs cilvēku, lai tas spētu īstenot IA. Vērtības un ētiku pietiekoši ietekmīgā sabiedrības daļā var izmainīt tikai garīgs pirmavots. Sabiedrība nevar izgudrot un ieviest, tai skaitā ar izglītību ilgtspējīgai attīstībai, sagatavojot un īstenojot IA programmu, piemēram, Agendu21 ar veicamajiem pasākumiem, to termiņiem, atbildīgajiem... Materiālās pasaules ilgtspēja var būt kā ētikas, vērtību sistēmas maiņas sekas nevis otrādi.

2.Priekšā Pagrieziens- Brīnums vai Krīze, pilnvērtīga attīstība vai degradācija.

Patreizējā

Pašreiz no ilgtspējīgas un neilgtspējīgas attīstības procesiem dominējošais ir neilgtspējas vektors, tāpēc uz ilgtspēju var pāriet tikai ar reversu- pagriezienu. Patreizējās tendences it kā nenovēršami ved uz teogeosociuma katastrofu. Tādēļ pāreja uz pilnvērtīgu attīstību Patreizējās attīstības reāla alternatīva var būt tikai pilnvērtīga attīstība (PA) kā jauns laikmets, jauna paradigma. Tas neOtra nākotnes alternatīva, ja nenotiek Brīnums, ir Krīze, kad patērētāju sabiedrība un uz peļņu orientēta ekonomika vairs nav iespējama (nevis cilvēce vienojas no tās atteikties- tas utopiski), kas vai nu aizstāj caur ciešanām patreizējo civilizāciju ar citu- uz ar vispārcilvēciskām garīgām vērtībām (devums, attiecības, pašpilnveide u.c.) balstītu sabiedrību vai notiek vispārēja degradācija. It kā loģika saka, ka drīzāk notiktu izmisīga cīņa par pēdējiem resursiem materiālajai eksistencei, tomēr visdrīzāk būtu novērojamas abas tendences: gan uz PA, gan degradāciju. Bet arī Krīze, ne tikai Brīnums tomēr ir arī iespēja dzimt nelielam jaunas civilizācijas pirmsākumam. Krīze kā iespējas.

Atšķirīgākais piedāvātajā paradigmā no jau 1980-tajiem par vērtību/ētikas prioritāti pārejai uz IA ir tas, bailes no ekoloģiskās katastrofas nemainīs vērtības/ētiku, bet tas notiks caur Brīnumu vai Krīzi- apstākļiem, ko nepārvalda cilvēks- nevis mēs taisām pareizos dzīves modeļus- ilgtspējīgas attīstības un utopijas, laužam tendences paši, bet gatavojamies un gatavojam neprogrammējamus, bet neizbēgamus pagriezienus XXI gadsimtā, pārnesot cerību uz tiem no materiālā lauciņa garīgajā.

Tēžu banka

Latvijas ilgtspēja XXI gadsimtā pamatā būs atkarīga no norisēm uz Zemes kopumā,

Latvijā. Baltija var kļūt par neutopiska IA veida īstenošanas kristalizācijas punktu (Ziemeļ)Eiropai

(mūsu šķērslis un priekšrocība, ka te mistiskā veidā savijusies Labā Vēsts no Kristus mīlestības, baltu Dievatziņa un saikne ar Austrumu sensaknēm),

attīstību balstīt uz baltu nacionālo mentalitāti, vērtībām, priekšrocībām

lai nākotnē mūsu tauta un zeme ar savu garīgo satvaru, kultūru un devumu ilgtspējai pasaulē varētu nevis izzust, bet veidot lielāku etnosu (ieplūst tajā?).

latviešu tautu (plus lojālie cittautieši) mijiedarbībā ar mūsu zemi un garīgo satvaru.

Latvijas specifiskās demogrāfiskās, nacionālās, arī ekonomiskās tendences strauji tuvina Latvijas izzušanas iespēju,

Latvijai ir priekšvēstneši un garīgs pamats cerēt, ka tā ir viena no pašreizējā perioda izredzētajām zemēm kā kristalizācijas punkts Brīnumam,

Tev ir būtiska iespēja paaugstināt savu dzīves kvalitāti pārejot no gaušanās par esošo uz patreizējā ,,vēl zelta laikmeta’’ (pirms pārmaiņu griežiem) priekšrocību apzināšanos,

Zeme un cilvēce veido vienotu sistēmu- geosociumu. Sadarbībā ar reliģiskiem cilvēkiem ilgtspējas jēdziens jāpaplašina uz teogeosociumu.

daudzu veiksmīgu apstākļu sakritība (Brīnums)

Ilgi turpināties spējai būtiski ir likt centrā nevis vidi, bet garīgumu

Ilgtspējai nav alternatīvas

Patreizējais ilgtspējīgas attīstības (IA) redzējums (koncepcija)- utopija.

* Visas patreizējās IA koncepcijas balstās uz apgalvojumu, ka virs Zemes virsmas var atjaunot dabas vides, sociālās un ekonomiskās sistēmas noturīgumu- ilgtspēju, stabilitāti:

īstenojot IA programmas (Agenda21), ievērojot IA principus, kritērijus, pieejas, tehnoloģijas utt.;

izmainot vides apziņu, informējot sabiedrību par ekoloģiskajiem draudiem;

ar izglītību, plānošanu, starptautiskiem līgumiem u.c.instrumentiem.

Tas nav iespējams. Pirmkārt, mūsu civilizācijas pamatā ir cilvēku nemitīgi augošās materiālās vēlmes, otrkārt, tautsaimniecības dzenulis ir peļņa. To nevar ,,pāraudzināt’’.

Ko darīt?

Pirmkārt, tie ir garīgie uzdevumi. Visām reliģijām, Dievatziņām, daudzām mācībām ir izpratne par grēku, karmu, vainu u.tml. un tā sekām: proti, cilvēka, kopienas, tautas attīstībai kā baļķis guļ priekšā neapzināti, neatzīti, nenožēloti nodarījumi un domas (sociālpsiholoģiskais klimats un tā ietekme uz energoinformatīvo lauku). Latvijā tas ir ļoti nozīmīgi. Ir jāveicina ceturtās- Garīgās un PA Atmodas varbūtība: ar dogmatisma, līderu ambīciju barjeru nojaukšanu, ar toleranci, kas iespējama pēc vainas nožēlas dabas, cilvēku, t.sk. tautu (ebreju, līvu, čigānu, krievu) un Dieva priekšā. Jāatzīst domu un lūgšanu reālais spēks. Domas enerģiju taču var pat izmērīt ar fizikas mēraparātiem, izmanto neirolingvistiskajā programēšanā, datoru un mākslīgo cilvēka orgānu vadīšanā utt.

Otrkārt, kāda zeme var būt ilgtspējīga tikai tad, ja tās tautai ir pietiekoša vēlme un izpratne saglabāt savu valodu, mentalitāti, kultūru, valsti, dzīvot tajā, pārvaldīt to savas tautas interesēm.

Treškārt, lai būtu vērtību attīstība, Latvijas sociāli- ekonomiskajam modelim jāsaskan ar tautas mentalitāti un vērtību sistēmu.

Ceturtkārt, izšķiroša būs pārmaiņu aģentu darbība gan sagatavojot sabiedrību pagriezienam uz PA, Atmodai, gan jo īpaši- tās laikā, arī atgriežoties uz ilgtspējas stāvokli. Šie aģenti starp mums jau ir, bet jācenšas būtiski veicināt viņu ietekmes efektivitāti.

Piektkārt, jāīsteno 2 veida IIA, atšķirībā, vai mērķgrupu motivēt ar personīgiem un vietējiem sociāli- ekonomiskiem ieguvumiem no IA projektiem, dzīvesdarbības, neuzbāžoties ar zaļās domāšanas propogandu, vai gatavot pagriezienam, iespējamai virzībai uz PA. Mainot argumentāciju, jau tagad var panākt ,,uzrāvienu’’’pēc abpusēja sociāli- ekonomiskā un vides (angl.,,vin- vin’’) principa neIA bremzēšanā vietējā līmenī. Bremzēšanai noder jau visi pašlaik īstenotie IA instrumenti.

Vainas (grēka) apzināšanās, nožēlošana, piedošanas lūgšana Dievam (dieviem) un cilvēkam, dabai (radībai), turpmāka atteikšanās no tā (šķīstīšanās, svētošanās) un rezultātā- atbrīvošanās no vēlmes turpināt grēku domās, vārdos un rīcībā ir universāla garīga prasība, kas reliģijās un mācībās interpretēta dažādās formās. Tas, saskaņā ar dažādiem uzskatiem, ir priekšnoteikums svētības- Dieva (garu, dabas) atbalsta saņemšanai gan ikdienā, gan lai pārietu citā kvalitātē, mūžībā. Jau sen pirms monoteisma izveidošanās Dievs caur reliģijām ir ielicis tautām šīs izpratnes pamatus.

Piedošanas lūgšana vispirms vajadzīga tam, kas to lūdz.

. Daudzās reliģijās, Dievatziņās, mācībās pamatvērtības, ētika ir daudzos jautājumos līdzīgi. Lai īstenotos Garīgā Atmoda, jāsadarbojas, jāmeklē vienojošais, nevis to, kas šķir. Jāiet ar katru kopā tik, cik viņš tobrīd ir gatavs. Evanģelizē ar dzīvi, piemēru, nevis vārdiem. Vajag daudzreiz nevis noliegt citas reliģijas, cik veicināt, lai tajās rok līdz pamatam, kur var atrast Mīlestību.Un vienīgais Mīlestības avots saskaņā ar Bībeli ir Kristus- neatkarīgi no uzskatiem.

PA (IA) ir ceļš, Patiesība un dzīvība!

Bet Kristus ir teicis:,, Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība...''. Jāņa Evanģēlijs 14:16

Bet Kristus ir Mīlestība!

Par sasaisti garīgais- praktiskais, teorētiskais ar plašu skatījumu un lietišķa darbošanās

Par par globāliem un Latvijas draudiem un iespējām, risinājumiem,

Pētījumos esmu atklājis, manuprāt, patreizējās IA kā utopiskas teorijas, tās neīstenošanas cēloņus. Piedāvāju atšķirīgu IA paradigmu un uzskatu kopumu gatavojoties iespējamām pārmaiņām: degradācijai, izdzīvošanai- eksistencei vai iespējai- ceļam uz pilnvērtīgu attīstību. Jo Katra krīze var būt gan katastrofa, gan jauna Iespēja pilnveidoties.

Ilgtspēja uz Zemes XXI gadsimtā - globālās sistēmas atgriešanā līdzsvarā nav zaļo UTOPIJA,

bet NEIZBĒGAMĪBA!

Cits jautājums, vai caur uz vērtībām pilnu attīstību vai degradāciju.

IA kā PA ir iespējama, bet to var izraisīt tikai apstākļi, kad patreizējais tirgus ekonomikas modelis, patēriņa sabiedrība, vairs nevar pastāvēt.

Pasaules attīstībai nepieciešams pagriezties pretējā virzienā, lai tā tuvotos IA kā PA (atgriestos globālās nestspējas (t.sk.ekosistēmas) robežās).

Mūsu civilizācijas priekšā ir nebijušas radikālas pārmaiņas, ko var izraisīt Brīnums vai Krīze (vienas vai ticamāk, vairāku jomu katastrofālu pārmaiņu eskalācija).

Pagrieziena ierosme no patreizējās neIA uz PA var būt tikai ārpus cilvēces pieņemta lēmuma, nevis kā mērķtiecīgas rīcības, bet kā daudzu iepriekš neparedzamu labvēlīgu apstākļu un spēku sakritība.

Ticīgie teiktu- tā nāktu no Augšienes kā Brīnums. Bet cilvēkiem jāveicina gatavība šīm pārmaiņām: ar salīdzināšanos, lūgšanu (domformu ievadīšanu saziņas apritē un energoinformatīvajā laukā), darbību. Patreiz arī jābremzē negatīvās sekas un to cēloņus.

Lai gan latviešu tautas un Latvijas izdzīvošana šinī gadsimtā ir ļoti apdraudēta, iespējams arī būtisks uzplaukums. To noteiks Brīnums mijiedarbībā ar latviešu tautas gribu. Visu izšķirs nevis negatīvie iekšējie un ārējie apstākļi: krievvalodīgo īpatsvars un nacionālais- valodas u.c. spiediens, viņu daļas nelojalitāte, globalizācijas un Krievijas ietekme, ES un pasaules ekonomikas neveiksmes u.c.), bet

a) latviešu vēlmei būt latviešiem un saimniekiem savā zemē,

b)Latvijas ekonomikas atbilstība latviešu tautas mentalitātei,

c)Garīgā un PA Atmodai Latvijā (Baltijā), kļūstot par ,,pilotprojektu'' Eiropas PA .

Par būtiskām pārmaiņām XXI gadsimtā

1)Visticamāk XXI gadsimtā mūs gaida arī tādas pārmaiņas, ko nespējam pašreiz iedomāties.

2)Pārmaiņas XXI gadsimtā līdz šim atsevišķi tiek skatītas:

zinātniski tehnoloģiskās iespējas (vai draudi)
katastrofas (tai skaitā ekoloģiskā) vai globāls karš/terorisms,
globalizācijas process
Ilgtspējīgas attīstības programmā
Reliģiski/ezotēriskais, pravietojumu redzējums.

Tomēr galvenās pārmaiņas Latvijā var izraisīt notiekošais pasaulē. Taču mēs varam arī kļūt par nozīmīgu ,,spēlētāju globālā spēlē'' ieviešot PA modeli kā ,,pilotprojektu'', ja Latvijā lokāli notiek Brīnums- neprognozējama daudzu apstākļu sakritība, kas maina sabiedrības noteicošās daļas ētiku un vērtības. Par to- manu piedāvāto paradigmu un Garīgo un PA Atmodu arī būs nākošie šīs sērijas raksti.

Atmoda nav kaut kas tāds, ko varam, sastādot un īstenojot pasākumu plānu vai lūdzot, garantēti nodrošināt sev paši. Tā var nākt kā Dieva Brīnums, kā Brīnuma daļa, lai Zeme pagriestos no ceļa uz iznīcību uz augstāku dzīves kvalitāti.

Brīnumu var tuvināt un vadīt pārmaiņu aģenti, tas noris vienlaikus kā Garīgā un PA Atmoda. Šis process var sākties Latvijā, kādā citā zemē, reģionā (Baltijas jūras ekoreģions, ,,viedā attīstība’’), bet vēlāk tas var izraisīt globālas pārmaiņas, gan arī norises notikt uz visas zemeslodes vienlaicīgi.

Ilgtspējīgas attīstības kā pilnvērtīgas attīstības teorijā, motivācijā un argumentēšanā IIA, rīcībām jāsadala 2 atšķirīgās izpratnēs atbilstoši 2 etapiem- līdz pagriezienam un no tā sākuma (skat. Vektora modeli): jādod 2 atšķirīgas PA koncepcijas Patreizējā etapā dominējošā, kamēr jābremzē neIA temps, tai jāatbilst mūsdienu pragmatiskās sabiedrības, procesus ietekmējošo mērķgrupu (pirmkārt, ietekmīgi cilvēki biznesā, politikā, valsts pārvaldē, zemes un mežu, citu resursu īpašnieki, NVO līderi..., plus daļa izglītotāju un izglītojamo) izpratnei, motivācijai jāietilpst tagadējās patērētāju sabiedrības vērtību orientācijā. Tas iespējams, ja risinājumi atbilst abpusēja ieguvuma IA principam (angl.vin vin) videi un ekonomikai, ja izmantoti vietējie sociāli -ekonomiskie argumenti, nevis cenšoties viņos iepotēt vides apziņu un tad darboties ar globāliem ekoloģiskiem argumentiem.

Savukārt pagrieziena veicināšanu tuvinās cilvēki ar globālu altruistisku motivāciju saskaņā ar PA nostādnēm. Tās ir citas mērķgrupas (pārmaiņu aģenti, zaļo un sociālo kustību aktīvisti, ticīgie, plus daļa izglītotāju un izglītojamo), tā ir cita IIA gan pēc satura, gan formas. Bet pagrieziena brīdī šī PA koncepcija kļūst par dominējošo pārmaiņas noteicošajiem (tas var nebūt vairākums) cilvēkiem. Pēdējo nosaka sociālpsiholoģiskās likumsakarības- pētījumi par to, kā mazākums iniciē pārmaiņas vairākumam- komplicētā situācijā pietiek ar 30%.

Paradigmatiskie principi:

Garīgums centrā:

-kā paļāvība uz to, ka un ko noteiks no Augšienes,

-saskatīt vienojošo Dievatziņās, reliģijās un uz tā pamata sadarboties,

-vadīšanās no universāliem garīgiem principiem, vērtībām pārvaldībā, tautsaimniecībā u.c., arī salīdzināšanās (piedošanas lūgšana un piedošana), arī lūgšanas

-personīgās attiecības ar Dievu, ticība kā paļāvība un vadība ikdienā

Dzīvesdarbības princips- praktiskajā dzīvē dzīvot saskaņā ar savu pārliecību, ticību

Paradigmatiskās pieejas:

-Ilgtspēja Sprādzienā- ārkārtīgi strauju pārmaiņu laikā

- Mūžības pieeja. Cik ilga ir ilgtspējīga attīstība?

- Kosmiskā pieeja. IA- PA mērogi.

- Pārmaiņu aģentu pieeja.

Paradigmatisko pieeju komplekts (sistēma), kā pašreiz Latvijā būtiski bremzēt sociāli- ekonomisko un vides neIA- etapā līdz Pagriezienam uz pilnvērtīgu attīstību. Ja nebūs visu šeit aprakstīto pieeju- sistēma nedarbosies:

Lauku prioritātes pieeja

Motivācijas pieeja

Ietekmīgu cilvēku pieeja- galvenā mērķgrupa neIA bremzēšanā ir ietekmīgi cilvēki

Iniciēšanas un iniciatīvas pieeja

Sadarbības- tīklošanas pieeja

Izglītības pieeja