,,Es skaitīju un nonācu pie viena’’ (I.Ziedonis)

  ,,Pravietis nekur nav mazāk godāts kā savā tēvu zemē, savos rados un savā namā'' (Marka 6: 4)

 

                                                                                  Zem koka pie Varanasi* 

Meklēju un neatradu.

                                Domubiedrus.

                                                    Kopdarba darītājus.

                                                                                   Nevienu.

Es esmu sākums?!

                          Sējējs? Idejai?

                                          Pirmais gājējs?

Ceļa posmam, par ko Viņš ir teicis:

                                            ,,Es esmu ceļš...’’

                                                                Patiesības daļai, par ko Viņš ir teicis:

                                                                                                   ,,Es esmu patiesība...’’?

Meklēju un neatradu.

                             Savu Skolotāju.

Meklēju un neatradu.

Savu Skolu.

Es esmu Skola?!

Diemžēl.

          No šāda likteņa es tā baidījos!

Ak, vai!

Jāņem savs krusts un jānes.

                                       Vienam.

                                               Atdzimšanai.

                                                              Domu, lūgšanu mākoņos,

                                                                                              Kas nolīs pār zemi

                                                                                                                   Un veldzēs to.

Un sēklas sadīgs.?

Pēc manis...

Mājaslapas autors

*Budas vēsturiskās Atklāsmes vieta                   

 

 Šī Pilnvērtīgas attīstības mācība ir nostāšanās vienā no divām frontes pusēm.

Stiprajā pusē atrodas daudzi dominējošie globalizācijas procesi un starpvalstu, valstu, slepeno grupējumu vara, to ekonomiskā, plašsaziņu līdzekļu, neirolingvistiskās programēšanas ietekme un citas sviras. Tā izmanto arī oficiālo ilgtspējīgas attīstības procesu, padarot to nevis par Zemes, cilvēces, bet savu ilgāk turpināties spēju un peļņu. Viņu ilgtspēja ir kā Minhauzena glābiņš, kurš teicās sevi aiz matiem izvilcis no purva. Šai frontei ir bīstama izglītības reforma, ko veido Jaunā Laika nesēji. Šai frontei nav vajadzīga tāda Latvija, kāda tā vajadzīga latviešiem un cilvēcei. Tai nav vajadzīgs Dievs, bet pakalpīga reliģija. Jo Mīlestība, kas ir visu ticību pamatklintājs, šo fronti sakaus. Sabiedrības vairākums ir šīs frontes pusē, jo vairums cilvēku pēc savas būtības labākajā gadījumā spēj saskatīt vienu soli priekšā saskaņā ar esošajām tendencēm, nevis 2 soļus aiz horizonta- aiz Pagrieziena. Viņi nespēj noticēt būtisku (radikālu) Pārmaiņu iespējai pretējā virzienā.  Pretošanās šai varenajai frontei var iznīcināt personīgo labklājību. Bet tagadējā vadošā civilizācija ir patēriņa sabiedrība.

Otrā pusē atrodas antiņi, kas iestājas par latvietību, Kristus Mīlestību, dabas vides aizsardzību, taisnīgumu, izglītības nākotnei reformu... Lielu daļu no potenciālajiem antiņiem otra fronte piejaucē caur Baznīcu, folkloru kultūrai un tūrismam, projektu vadlīnijām vides NVO, sociālās palīdzības kustībām pašu izraisītās nelīdztiesības, kas viņus var apdraudēt, mazināšanai utt. Tumsas fronte veiksmīgi mūs sanaido: patiesus Kristus Labās Vēsts nesējus pret tautas garīgā mantojuma kopējiem, zinātniekus pret ticīgajiem, zaļos darvinistus pret Labās Vēsts nesējiem, progresīvos cittautiešus pret latviešiem u.tml. Nevis tautai pret tautu, reliģijai pret reliģiju jākaro, bet visiem kopā pret Tumsu. Stipro fronte pārņem antiņu jēdzienus (terminus) un pat formulējumus, bet piepildot to ar citu darbību jeb to bloķējot. Visu sajauc tā, ka vairs nav skaidrs- kurš ir kurš, kas ir kas. Tāpēc SAVĒJO vidū lietas jānosauc īstos vārdos- jādod jauni termini: PILNVĒRTĪGA  ATTĪSTĪBA u.c. Bet pasaulē jābūt viltīgiem kā lapsām.

Lai cik situācija šķiet antiņiem bezcerīga, Antiņš uzjāj stikla kalnā. Jaunais Laiks atnāks. Bet kas notiks līdz tam? Nepietiek paļauties uz Dievpalīgu. Ja tu aicini kādu palīgā nocelt baļķi, dodies pirmais pie tā gala. Jordānas ūdeņi apstājās tikai pēc tam, kad levīti ar Derības Šķirstu jau bija iebriduši upē. Tāpēc mums, SAVĒJIEM, jādara savs darbs, jāiet pret spalvu, tikai tad var nākt palīdzība no Augšienes, jāspirinās kā vardei piena burkā, kamēr sakuļ krējumu, pēc tam  sviestu un var izlēkt laukā.

Visdziļākā Tumsa ir pirms Gaismas ausmas. Mēs uzvarēsim! Mūsu lieta nav apturama kā Saule Debesīs- šajās un tajās!

Dod, Dieviņi, kalnā kāpt,

Ne no kalna lejiņā...   

Visvarenais Dievs lai mūs svētī un pasargā!

Visvarenais Dievs lai  paceļ savu vaigu uz mums

Un dod mums Savu mieru.

Dievs svētīs Latviju! 

Dievs svētīs Zemi un cilvēci!

Jūsu Igo