Ilgi un noturīgi turpināties spējīgai attīstībai ir arī nozīmīga ārpuszemes sastāvdaļa (aspekts). Ne tikai caur draudiem no Kosmosa. Bet ar Zemes, cilvēces vietu un Misiju fiziskajā Visumā. Ar cilvēces lomu, iespējams, vairāku Saprāta dzīvevietu sistēmā un bezgalīgajā garīgajā vidē (Debesīs). Ja dēļ konstantēm saprotam, ka neesam radušies nejauši, tas dod cerību, ka arī neaiziesim bojā nejauši kādā ģeoloģiskā, bioloģiskā vai astronomiskā katastrofā. 

Visuma, Zemes un dzīvības radīšana un tā misija Visumā. Konstantes.

Zeme ir supersvētvieta Kosmosā. Dievs te ielicis dzīvesvietu savam (vienam no?) augstākajam, kas radīts- cilvēkam; savam darbabiedram galējai uzvarai pār absolūto Ļaunumu. Dievs tik ļoti cilvēci mīlējis, ka devis iemiesošanai (inkarnācijai) un ciešanām visu grēku uzņemšanai savu Vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas caur Viņu atgriežas un tā kļūst par Mīlestības Bērnu, nepazustu, bet iegūtu mūžīgo dzīvību Dievtuvumā. Neskatoties uz milzīgo ļaunumu, ko cilvēki nodara viens otram, dabai, viņu labā pienesums Zemei un kosmosam ir daudz lielāks, jo viņi vienmēr ir arī meklējuši un kā minoritāte pieņēmuši Dievvadību.

Cilvēces un Zemes ilgi turpināties spēja izriet no tās Misijas materiālajā Visumā. Tās saturu šinī teksta daļā neiztirzāšu. Skataties Rakstos un atradīsiet! Misiju (-as) noteicis Radītājs. Nekas nav bez mērķa. Tāds ir arī Visuma, Saules un tā sistēmas, Zemes, dzīvības un Cilvēka radīšanai (esamībai) un attīstībai, sarežģītībai un tik daudzu faktoru saskaņotībai. Pastāv jau zinātniski atklātu ļoti daudzu apstākļu- konkrētu fizikas, ķīmijas parametru skaitlisko lielumu, tā saucamo kosmisko konstanču, to mijiedarbības (sākot jau no Lielā Sprādziena), bez kurām dzīvībai un Cilvēkam, saprātam uz Zemes izveidoties nebūtu iespējams. Dievs ir noteicis dabas, psiholoģijas, ekonomikas un citus likumus un nodrošina to īstenošanos attiecīgā mērogā jeb plānā: mikropasaule, makropasaule, ,,smalkās enerģijas'''u.tml., to saskares gadījumos var notikt ,,brīnumi'': levitācija, staigāšana pa ūdens virsmu, neticama izdziedināšana utt. Evolūcija ir viens no Dieva dabas likumiem, kas darbojas ierobežotā jebkuras radīšanas- attīstības etapā, nevis kā vispārējs visa ceļš no sākuma līdz  mūsdienām uz bezgalību. Evolūcija nav ne noliedzama, ne paplašināmas tās iespējas.

Nav pretrunas starp Dieva veikto visa radīšanu un Lielo Sprādzienu. Tāpat nav pretrunas par radīšanas secību, ilgumu. Piemēram, kas ir Bībelē minētās 6 Radīšanas dienas? 6X24 stundas? Varbūt!? Ir ģeoloģiski un klimatoloģiski argumenti arī tam par labu. Bet drīzāk- tā laika aramiešu (Jēzus lietotā ikdienas valoda) vienkāršo cilvēku terminos un domāšanā nebija tāda abstrakta jēdziena kā ,,periods''. Viņš tad lieto līdzības vai piemērus.  Vai Dievam pēc Bībeles 1 diena=1000gadi? Nē! Lasiet uzmanīgi! Teikts: ,,KĀ 1000 gadi! Tātad salīdzinājums- domāts periods. Otrs piemērs. ,,Iesākumā Dievs radīja Debesis un zemi.''. ,,Debesis''- ne jau atmosfēra ap mūsu planētu, bet garīgā ,,pasaule''- garīgā vide. ,,Zeme''- Visuma matērija (enerģija un viela). Sākotnēji matērija- Visums bija tumšs, tajā bija ūdeņradis (Bībelē- ,,ūdens''). Tikai pēc tam ,,iedegās'' zvaigznes- tapa gaisma. Un tā par Bībeles- zinātnes salīdzināšanu varētu turpināt. Pretrunas ir interpretācijās, kas gan attiecībā uz zinātnes teorijām, gan Bībeles un citu Svēto Rakstu teoloģiskiem skaidrojumiem nemitīgi mainās vai, precīzāk, paplašinās vai mainās iepriekšējās teorijas vai dogmas tās nenoliedzot vai aizstājot ar citām. Patiesība ir viena, bet tai var tuvoties gan pa zinātnisko, gan Rakstu, gan Atklāsmju un pat praktiskās (empīriskās) pieredzes ceļu. Radīšanas un Zemes kataklizmu simbolika arī daudzās citās reliģijās, Dievatziņās, mācībās.

Pirms skaidrot dzīvības radīšanu jāuzdod jautājums ,,Kas ir dzīvība?'' Vai tā ir tikai bioloģiska? Bet gars, dvēsele... velis cilvēkā, garīgās būtnes (eņģeļi), dievu dēli (1.Mozus 6:3 angļu tulkojuma tekstā)...? Kad cilvēks top- dzimstot bioloģiskajam ķermenim vai rodoties garam, dvēselei? No materiālā- spermatozoīda un olšūnas taču nemateriālais (citi saka- smalkā matērija)- dvēsele un gars nevar rasties, vai ne? Kas ir nāve? Kas ir atkaliemiesošanās, pārdzimšanu aplis? Kas ir ,,augšāmcelšanās''- vienotības starp materiālo ķermeni (bet ar citām īpašībām), dvēseli un garu atjaunošana un vienlaikus cilvēka- Dieva vienotības atjaunošanās   (ko no sengrieķu valodas mulsinoši tulko kā ,,miesas augšāmcelšanos'').

Cilvēka dzīvība- cilvēka dvēsele un gars (pašgars)- nebioloģiskas formas, kas,iespējams, radītas no ,,pasaules sākuma'' (kas vien liecina par Zemes, cilvēces misiju).

 Augu, dzīvnieku dzīvības būtība, rašanās un attīstība, tās daudz augstāks līmenis nekā domājam, to misija, sugu maiņa pieminama šeit tikdaudz, lai apstiprinātu, ka nav pretrunas starp zinātnisko (pat evolūcijas, ciktāl tā balstās uz faktiem, nevis pieņēmumiem) un reliģisko pasaules skatījumu.

Dievu nevar zinātniski pierādīt. Ne Radīšanas hipotēzi, ne evolūciju nevar zinātniski pierādīt, abas balstās uz pieņēmumiem. Bet Radīšanas pieņēmumam ir daudz būtiskāki zinātniski un vēl vairāk- Rakstos un loģikā balstīti apstiprinājumi.