Liela mēroga nelaimes (angl- disasters, lietoju jēdzienu savos tekstos ,,Dižkrīzes'') un  katastrofas.

Šī tēma ir nepieciešama, lai pamatotu nepieciešamību domāt un darboties ilgi turpināties spējīgas attīstības jomā, ka tā ir ikkatra, Lattvijas, cilvēces glābšanas iespēju meklēšana, lai pierādītu būtisku Pārmaiņu XXI gadsimtā neizbēgamību un pilnvērtīgas attīstības iespējamo (eventuālo) varbūtību.

Negatīvas domas negācijas ,,pievelk''- padara lielāku to varbūtību, īpaši, ja cilvēkos šī informācija rada tikai bailes un bezcerību, nevis cerību un lietderīgu (konstruktīvu) rīcību, tāpēc iespējamās katastrofas jānosauc pēc iespējas retāk.

Tādēļ izglītībā pārmaiņām nepieciešama pieeja, kas vērsta uz pozitīvo (optimismu), taču vēl sliktāk, ja tas ir nepamatots pozitīvisms, kas arī neizraisa ģatavošanos iespējamo draudu novēršanai un piemērošanos tai. Pasaulē un Latvijā dominē vai nu šāds viltus optimisms vai nerūpēšanās par nākotni vispār.

Krīzes/katastrofas futuroloģijā iedala 2 veidos pēc to seku mēroga:

-milzu nelaimes (disasters): vai nu  Zemes reģionu/lielpilsētu vai milzu daudz cietušo visā pasaulē ,

-katastrofas, kuras savukārt iedalās:

*Zemes mēroga (globālās) katastrofas, kas būtiski atsviež cilvēci atpakaļ, iznīcina lielu tās daļu,

*pastāvēšanas, izdzīvošanas (eksistenciālie) riski (eksistenciālās katastrofas)- katastrofas, ka apdraud cilvēces, dzīvības vai pat Zemes, Saules sistēmas pastāvēšanu.

Viena un tā paša tipa parādība (piemēram, vulkānisms) var būt gan milzu nelaimes, gan globālās katastrofas iemesls.

Bet informācijai minu dažas šādu parādību grupas:

-ļoti ticamas, ,,tuvas'':  ekoloģiskā (ietver sociāli- ekonomisko, politisko, nacionālo u.c) katastrofa, pandēmija, globāls terorisms ar masu iznīcināšanas ieročiem, pasaules valūtas sistēmas krahs, atomkarš;

-ar mazu varbūtību tuvākajā laikā: mākslīgā intelekta dominante pār cilvēci, puscilvēku- pusrobotu dominante pār sociāli- bioloģisko cilvēku, cilvēka esības iznīcināšana: jaunas cilvēku sugas izveide vai mākslīga esošās medicīniska ,,uzlabošana'', masveida cilvēku klonēšana vai audzēšana mēģenēs; supervulkāna izvirdums, Zemes polu/ass maiņa, liela astereoīda ietriekšanās Zemē, dzīvībai nāvējošs starojuma uzliesmojums uz Saules vai pārnovas sprādziena rezultātā u.c.

Organizācija ,,Cilvēces zināšanas: pamati un limiti" milzu nelaimju/katastrofu iemeslus (tie var izraisīt, veicināt arī viens otru) nosauc:

1)milzu zemestrīce, kas var būt kombinācijā ar milzu cunami (apdraudētākās Tokija, Losandželosa, Sanfrancisko), kas tiešā veidā var izraisīt milzu nelaimi, bet tā rezultātā pasaules ekonomikas (finansu sistēmas, starptautiskās tirdzniecības sabrukumu) krahs var būt kā globālā katastrofa vai vismaz atsviest cilvēces attīstību dekādēm atpakaļ;

2)vulkāna uzsprāgšana okeānā (milzu cunami, sekas tās pašas, kas milzu zemestrīcei) vai supervulkāna izvirdums (globāla katastrofa, cilvēces pastāvēšanas (eksistenciāls) risks; izvirduma tālāku seku ķēde (eskalācija): sals (kodolziema)/bads, augu dzīvnieku masveida izmiršanas, biotopu nomiņa, cilvēkiem nepiemērota dzīvesvide bez resursiem uz gadu desmitiem, skābekļa samazināšanās atmosfērā, skābie lieti, jūras līmeņa izmaiņas; tiek uzskatīts, ka šādi supervulkānu vai asteorīdu, Zemes ass imaiņu izraisīti milzu cunami ir aizskalojuši iespējamo Zemes agrāko augsti attīstīto civilizāciju pēdas, sajaukuši vienkopus dažādu laiku fosīlijas;

3)Asteorīds;

4)Pandēmija: jauns dabisks slimību izraisītājs (patogēns) var nogalināt 50-90% cilvēces, mākslīgs izraisītājs: pielietots vai ,,izsprucis'' vidē ģenētiskās inženierijas produkts, vai izmantots bioterorisma vai biokara rezultātā- cilvēce var izmirt 100%;

5)mākslīgais intelekts robotiem, kas spējīgi intelektuāli pašpilnveidoties- pārņem kontroli pār cilvēci, vai pat to iznīcina.

Futuroloģijā ir izmantoti pētījumu rezultāti, argumentēti pārspriedumi par to, ka agrāk varbūt bijuši cilvēcei dramatiski kontakti ar ārpuszemes civilizācijām, kodolkari. Liecības par to dod arheoloģija, ģeoloģija, radioaktivitātes pētījumi un arī uz visas Zemes līdzīgie tautu mīti, pasakas, tēli (drakoni utml.).  

Ričards Posners darbā ,,Riski un reaģēšana (vai ,,atbilde uz tiem''- mans tulkojums no ,,Risks and response'') riskus vērtēt pēc izmaksu- ieguvumu (cost- benifits) principa.

Globālo katastrofu un risku konferencē Oksfordā 2008.gadā tika sastādīta tabula ar varbūtībām %, cik cilvēcei lieli ir draudi XXI gadsimtā aiziet bojā no katra izdzīvošanas (eksistenciālā) riska faktora, piemēram, no asteoroīda 1: 1 000 000, no supervulkāna izvirduma 1:500, bet kopējās cilvēces bojāejas briesmas šai gadsimtā ir novērtētas ar 19%. Ko šī konference ieteica darīt (un daļēji tas jau tiek darīts):

-Zemes ģeoinženierija klimata regulēšanā (īpaši atmosfēras sastāva izmanīšana);

-Lieli pārtikas krājumi cilvēces, reģionu, valstu, vietējā līmenī (bet ir skaidrs, ka tie var pietikt tikai ļoti mazam cilvēku skaitam (nākošās civilizācijas sēklai) ierobežotu laika posmu, kamēr pārdzīvo, piemēram, kodolziemu (kas izlems, kuri tie būs, vai viss netiks vardarbīgi ,,pārdalīts'');

-Pasaules sēklu banka Svalbordā (jau eksistē kā augu ,,Noasa plosts''), bet vai izdzīvojošie to zinās, atradīs, varēs pie tās piekļūt, sapratīs kā lietot (ja izdzīvo primitīvās ciltis);

-atomieroču likvidēšana,

-kosmosa apdzīvošana.

Protams, tiek pētītas arī citas neiedomājamas iespējas, piemēram, cilvēka būtības (prāta, psihes (dvēseles?)) ieskenēšana un aparāts, kas vēlāk izgatavo viņam jaunu bioloģisku ķermeni, kad sasniegti labvēlīgi dzīves apstākļi vai aizlidots līdz tālai planētai kaut pēc tūkstošiem gadu.

Daži retāk pieminētie riski ir bišu izzušana (kultūraugi paliek neapputeksnēti), elementārdaļiņu superpaātrinātājā (patreiz darbojas Šveicē, tiek projektēts daudz jaudīgāks) rodas ļoti mazs melnais caurums, kurš acumirklī iznīcina Zemi (Saules sistēmu), ar šiem paātrinātājiem var modelēt situāciju, kas ļoti tuva Visuma radīšanai Lielā sprādziena rezultātā; par spīti politiķu, kas piešķir naudu, apgalvojumiem, ka viņi tic zinātniekiem, vajadzētu ticēt arī tiem pētniekiem, kas pamato varbūtību, kā ar to var iznīcināt Zemi. Līdzīga neskaidrība bija pirms pirmās atombumbas izmēģinājuma.

Eksistenciālos riskus ir grūti pētīt, jo vēl nekad cilvēce nav visaptveroši (totāli) sagrauta periodā, par ko mums ir pietiekamas vēstures zināšanas, lai gan ir bijis zināms par laiku, kad cilvēku skaits uz visas Zemes palicis daži tūkstoši, ir notikusi neandertāliešu izzušana.

Ja zinātnes atklājumu rezultātā var rasties tik milzīgi draudi cilvēcei, kāpēc neapturēt iespējamos (potenciāli bīstamos) pētījumus? Pirmkārt, grūti iedomāties, kā tos apturēt. Otrkārt, vienlaikus bīstamie pētījumi varbūt dos cilvēcei vienīgo izdzīvošanas, attīstības glābiņu, kaut vai elementārdaļiņu pētniecība cilvēces izdzīvošanai kolonijās uz citām planētām. Tomēr stingru starptautisku regulējumu cilvēci apdraudētiem pētījumiem būtu nepieciešams noteikt.

Savā darbā par gatavošanos būtiskām pārmaiņām XXI gadsimtā un pilnvērtīgu attīstību pastāvēšanas (eksistenciālos) riskus un (globālās) Katastrofas iekļauju tikdaudz, cik lai cilvēkiem mainītos patreizējās dzīves novērtējums attiecībā uz labklājību un mainītos vērtības. Piemērošanos un novēršanas pieeju izglītībā un praktiskajās rīcībās, devumu sabiedriskās apziņas maiņā attiecinu uz milzu nelaimēm (disasters), ko saucu par dižkrīzēm.

Informācija par iespējamām katastrofām:

humanknowledge.net/SocialScience/.../Catastrophes.html

en.wikipedia.org/wiki/Disaster

www.global-catastrophic-risks.com/

Global catastrophes and trends: the next fifty years

http://earthbeforeflood.com/great_catastrophes_in_history_of_earth.html