Cerību Vēsts.

Šī ir Cerību Vēsts

                                latviešiem un  Latvijai,

                                                                        cilvēcei un Zemei

                                                                                                       Tev un Taviem bērniem.

Latviešu tautai it kā nav redzamas cerības XXI gadsimtā:

,,Esošajā situācijā un dabas vides, sociālajos, ekonomiskajos, pārvaldības, drošības procesos pasaulē, tā saucamajos ilgtspējīgas attīstības risinājumos nav redzama reāla alternatīva izraušanai no Zemes ekoloģiskās, drošības, ar to saistītās sociālās un ekonomiskās katastrofas''.

3x3 nometnē esmu divreiz manis vadītajā ievirzē ,,Kurp ej, Latvija?'' vai vakarā tāpat  pie kausa dzirdējis Latvijas patriotus runājot, ka diez kas labs jau latviešus un Latviju XXI gadsimtā negaida; bet ietekmīgus politiķus spriežam: ,,Latvija tik tāds īslaicīgs pārpratums ir!''. Publikācija uzrunā: ,,Kāpēc palikt Latvijā?''

Kopš 1970-tajiem gadiem zinātājus pārņēma baisma par ekoloģiskās katastrofas neizbēgamību. Tagad internetā var izlasīt garu sarakstu ar draudiem, kas XXI gadsimtā var iznīcināt Zemi un cilvēci, katrai sava varbūtība vai neizbēgamība. Vai daudzi nevilšus aizdomājas, kāda būs pasaule maniem bērniem vai mazbērniem? Ja aizdomājas, nopūšas- ko es tur varu darīt. Var, ja apvienojas kaut vai vecāku kustībā, var viens pats (individuāli), ja gatavo savu bērnu, ģimeni Pārmaiņām- tā ir personīga iespēja un atbildība. Bet, ja pat neizmainīsi nākamību, Tu vari izmainīt savu tagadni- caur apmierinātību par dzīvi par to, kas Tev ir (jo var būt daudz sliktāk). 

Daudzi aizdomājas, vai manai dzīvei ir jēga? Tagad. Mūžībā. Šaubās vai atraduši pareizo atbildi, ceļu. Meklē piedāvājumu labirintā ceļu pie Dieva, kas ir cerība mūžībai. Bet...  kura ir pareizā izvēle? 

Sabiedrībā ir daudz neticības nākotnei. Tiek piedāvātas dažādas nepamatotas cerības: no naivas- gan jau būs labi līdz teorijām. CERĪBA ir tik vajadzīga ikkatram, kurš tikai vienkārši nerauš sev labumus, lai īstermiņā baudītu. Bet vai CERĪBA ir reāla?

CERĪBA  IR!!!

CERĪBA ir gan Latvijai, gan pasaulei, gan Tev. Katrai sava īpaša (specifiska), gan kopēja. Cerība, bet ne garantija. 

Tie nealojas, kas apgalvo, ka latviešu tautai un pasaulei it kā nav redzamas cerības XXI gadsimtā.Esošajā situācijā un dabas vides (tai skaitā ģeoloģiskos un astronomiskos), sociālajos, ekonomiskajos, pārvaldības, drošības procesos pasaulē, tā saucamajos ilgtspējīgas attīstības risinājumos nav redzama reāla alternatīva izraušanai no Zemes ekoloģiskās, drošības, ar to saistītās sociālās un ekonomiskās katastrofas. Nacionālā (valoda, krievvalodīgo attieksme- spiediens, globalizācija un masu kultūra, pašu attieksme pret latviskumu, tradīciju izzušana...), izbraukšanas un viesstrādnieku/bēgļu (migrācijas), dzimstības, pat valsts drošības u.c. jautājumi ir pamats uzskatam, ka Latvija, latvieši XXI gadsimtā neizdzīvos.  Taisnība- nav garantijas izdzīvošanai un ,,labākai dzīvei''. 

BET CERĪBA IR!!!

BET  CERĪBA  IR!!!

Ir iespējams ne tikai izdzīvot, bet sasniegt daudz augstāku dzīves kvalitāti: gan pasaulē, gan Latvijā, arī mūsu tautas nacionālo uzplaukumu!

Latvija ir viena no zemēm, kurai var būt nozīmīga loma (vismaz Baltijas, Eiropas mērogā) cilvēces pārejai uz pēcpostmoderno pilnvērtīgo attīstību.

Pārmaiņu atslēga ir garīgajā vidē, paļāvībā un līdzdarbībā pārmaiņām tajā!

Lielo pagriezienu neradīs izglītība, politika, plānošana- cilvēka izstrādāta programma- dienaskārtība, bet kā ,,apstākļi’’: no Augšas iniciēts pagrieziens sabiedriskajā apziņā vai/un pretēji- krīzes izraisīta degradācija.

Garīgās vides pārmaiņas noteiks izmaiņas materiālajā, nevis vides apziņu, ētiku cilvēces mērogā pietiekoši ātri nomaina dabas vides draudi.

Pārmaiņas var būt ne kā patreizējo uzlabojumu vai procesu turpinājums, bet kā visaptverošs pagrieziens pretējā virzienā, kā tas daudzās jomās politikā, tehnoloģijās uc.jau neparedzēti noticis XX gadsimtā un senāk.

Cerība ir vērsta 3 virzienos:

-izglābt un panākt uzplaukumu nākotnē Latvijā, uz Zemes,

-justies ,,laimīgāks''- gandarītāks ar to, kas Tev pašreiz ir (ne tikai materiāli) zinot, ka tagad ir ,,zelta laikmets'' salīdzinot ar to, kas var nākt,

-ja Tu tici mūžīgajai dzīvei, tad darot Mīlestības darbus cilvēkiem, dzimtenei un dabai tāpēc, ka Tevi vada Mīlestība, Tu nonāksi mūžīgajā dzīvē ,,vēlamajā vietā'' neatkarīgi no tā, kas notiks ar materiālo pasauli.

Garantijas nav, bet ir 4 apstākļi, kas ļauj cerēt Latvijai un pasaulei:

-Brīnuma iespējamība- veiksmīgu daudzu apstākļu un notikumu sakritība, kas tiek ierosināta (iniciēta) no Ārienes (Augšienes), piemērs: daudzas Atmodas, revolūcijas, neticami vēstures pagriezieni;

-Laika Ritums- nevar pašreiz paredzēt, pat iedomāties visas galvenās pārmaiņas XXI gadsimtā: jauni procesi, esošajos pagrieziens (nedrīkst domās turpināt (ekstrapolēt) tikai mūsdienu bēdīgās tendences);

-Radīšanas (kreativitātes) teorija zinātnē- ja viss ir tik mērķtiecīgi radīts, būtu neloģiski domāt, ka to pieļautu iznīcināt kādam astranomiskam vai ģeoloģiskam notikumam, kas atrodas ārpus cilvēces ietekmes robežām; pie pilnveides vai sabrukuma izvēles jābūt klāt tautas vai cilvēces brīvās izvēles gribai;

-Reliģiju (mācību) apsolījums.

Latvija ir viena no zemēm, kurai var būt nozīmīga loma (vismaz Baltijas, (Ziemeļ)Eiropas mērogā) cilvēces pārejai uz pēcpostmoderno pilnvērtīgo attīstību. Pārmaiņas pārveidei un pilnveidei var sākties kā Atmoda: vērtību un ētikas apgaismība. Pārmaiņu atslēga ir garīgajā vidē, paļāvībā un līdzdarbībā pārmaiņām tajā, pārmaiņu aģentu ņemšanā vērā, nevis bezdarbīgā paļāvībā; arī neilgtspējīgo tendenču bremzēšanā.  Lielo Pagriezienu neradīs izglītība, politika, plānošana- cilvēka izstrādāta programma- dienaskārtība, bet tas var būt kā ,,apstākļi’’: no Ārienes iniciēts pagrieziens sabiedriskajā apziņā vai/un pretēji- dižkrīzes izraisīta degradācija.

Garīgās vides pārmaiņas var noteikt izmaiņas materiālajā vidē. Nevis vides apziņu, ētiku cilvēces mērogā pietiekoši ātri izmaina dabas vides draudi. Pārmaiņas var būt ne kā patreizējo uzlabojumu vai procesu turpinājums, bet kā visaptverošs pagrieziens pretēj

Brīnuma piemēri (precendenti) vēsturē sabiedrības pārtapšanai pēc ierosmes no ārienes.

Daudzi var piekrist, ka iespējams politisks brīnums, jo atmiņā Latvijas nesenā neatkarības atgūšana, PSRS sabrukums. ,,Bet sabiedrības pēkšņa apziņas maiņa it kā bez iemesla, ,,no ārienes’’- tukši sapņi!’’, daudzi nodomā. Vai vēsturē ir piemēri (precendenti), ka tas jebkad noticis?

1)Kopš 1800-to gadu vidus

Zinātniskie atklājumi, jaunas tehnoloģijas birst kā no pārpilnības raga (zinātniski tehniskā revolūcija), ar to saistītā rūpniecības attīstība, kas izraisa pāreju no feodālisma uz kapitālismu, demokrātija nomaina monarhiju, humānisma idejas, darba ņēmēji izcīna savu interešu ievērošanu, nacionālās apziņas uzliesmojums daudzās valstīs- tautas atgūst brīvību- nodibinās nacionālās valstis, ienāk cilvēktiesību un minoritāšu tiesību jēdziens, veidojas sabiedriskās organizācijas un kustības… Šis process kopumā un katrs atsevišķi sākas it kā no nekā, bet izriet no sabiedrības apziņas izmaiņas. Protams, it visā ir arī pretējas tendences, cīņa, bet virzība nav apturama. Kāpēc šādi pavērsieni nenotika 100, 300, 1000 gadu atpakaļ. Kāpēc šāds prāta (intelektuāls) un morāls ,,lēciens’’ tieši tad, vai tam ir kāds izskaidrojums? Kas ir iespējamā ietekme no ārienes? Viena atbilde ir iespējamā Saules sistēmas ieiešana mūsu galaktikas gada ,,blīvajā’’ periodā, kas veicina  informācijas apmaiņu, pārveides (transformācijas procesus). Materiālā pazīme uz Zemes- šajos gados sākās arī pretējā magnētiskā lauka plūsma no Zemes magnētiskajiem poliem.

2)Senākā periodā- Apgaismības laikmets pēc tumšajiem viduslaikiem

3)Civilizāciju uzplaiksnījumi Latīņamerikā (inki, acteki, maiji), Dienvidaustrumāzijā u.c.

4)Mazās arābu cilts straujš uzplaukums par civilizāciju

5),,Pēkšņā’’ megalītu kultūra Maltā, vēlāk citur Eiropā, mikēniešu civilizācija Balkānos, mīnajiešu- Krētā.

Protams, ir daudzas kultūras/civilizācijas, kuras var uzskatīt par ilgstošas pakāpeniskas cēloņsakarīgas attīstības rezultātu, taču netrūkst arī it kā no ārienes ierosinātu brīnumu. Vai ārējie izmaiņu cēloņi ir materiāli: astronomiski, ģeoloģiski, klimatoloģiski, vai arī zināšanu pārnese no citām mums nezināmām civilizācijām (atlantīdi, ,,iepriekšējā rase’’, ,,Šambala’’, citplanētieši utml.), vai arī garīgi: no Augstākā Saprāta, Mesijas, Dieva?

Galvenais, ka brīnumi cilvēces daļas apziņā ar ierosmi (iniciēti) no ārienes ir bijuši un iespējami atkal.

 

Kopsavilkums:

Sava īpaša (specifiskā) Cerība latviešiem un Latvijai:

-Latvijai (Baltijai) Dievs* caur Brīnumu ļāva atgūt neatkarību, lai tā izpildītu kādu Misiju, un mums ir Viņa atbalsts, vadība, sargāšana tajā;

-pieņemu, ka šī Misija Latvijai (Baltijai, Ziemeļeiropai) ir pirmajiem sākt īstenot ,,pilotprojektu'' Eiropas pārveidei- ilgi un noturīgi turpināties spējīgu attīstību nevis uz praktiskā- materiālistiskā (pragmātiskā), bet uz garīgā pamata;

-Latvijai (baltiem) šīs Misijas izpildei ir joprojām ,,pieejamas'' priekšrocības: īpašs viedums pārmaiņu aģentos un būtiskā tautas daļā, nacionālā uztvere (mentalitāte), kas lielā mērā atbilst pilnvērtīgas attīstības principiem, iespēja baltu Dievatziņas un kristietības pretnostatījumu pārvērst (ar Dievpalīgu) nebijušā savstarpējā papildinātībā (komplementaritātē, sinerģijā), Baltijas dabas apstākļi (lielākā teritorijas daļa- kultūrvēsturiskais un biosfēras rezervāts);

-Latvijā darbojas spēcīgi pārmaiņu aģenti un zemdegās gruzd dzīva nākošās Garīgās un pilnvērtīgas attīastības Atmodas uguns.

Taču mums ir arī virkne ļoti nopietnu īpašu (specifisku) šķēršļu un nelabvēlīgu apstākļu, kurus jānovērš. Par to ikonā ,,Latvija'' un citur.

Nebūt neapgalvoju, ka latvieši (balti) ir vienīgā īpaši viedā tauta  pasaulē un Latvija (Baltija) vienīgā iespējamā no pašreizējā ilgtspējīgas attīstības modeļa atšķirīga- pilnvērtīgas attīstības ,,pilotprojekta'' zeme.  Būtiskās Pārmaiņas XXI gadsimtā var nākt ne tikai caur kādu tautu (tautām, reģionu), bet arī caur ticības virzienu (reliģiju). 

Sava īpaša (specifiskā) Cerība cilvēcei un Zemei:

-daudzi cilvēki, redzot procesus, kas ved uz iznīcību Latvijā, pasaulē, saprotot, ka saskaņā ar cilvēka ,,dabu'' un peļņas ekonomikas ,,dabu'' ilgtspējīgu attīstību nav iespējams panākt ar vides izglītību, politiskiem lēmumiem, jaunām tehnoloģijām vai plānošanu, tomēr neiedomājas, ka iespējama tāda iejaukšanās no ārienes, kas ,,apgriež otrādi'' cilvēka ,,dabu'': motivāciju (dzīves jēgu), vērtības, morāli, kā arī noliek uz citiem pamatiem ekonomikas stimulus (kāpēc strādāt, ražot), kā rezultātā mainās cilvēces ietekme uz materiālo vidi- tā var atgriezties teogeosociuma sistēmas robežās. Tēlaini sakot, cilvēce, līdzīgi kā Minhauzens, nevar sevi ar IA vēlmi izvilkt sevi aiz matiem no purva, izglābt no slīkšņas var tikai kāds no malas. Latvijas un cilvēces vēsture ir pilna ar šādiem Brīnumiem- Pagriezieniem, tātad tas ir iespējams arī ļoti grandiozā mērogā; uz to var cerēt, bet tas nav garantēts; priekšā nav 100% bezcerība, bet X% cerība.

-Zemes, tās apstākļu īpašā piemērotiba dzīvībai, cilvēkiem kā saprātīgu būtnēm Visuma mērogā, kas izveidojies visā tā tapšanas periodā kopš Visuma rašanās, tā saucamās Visuma konstantes. Nevar taču būt nejaušas simtiem tik precīzu sakritību. Bet, ja Zeme un dzīvība uz tās ir mērķtiecīgi radīta, tad arī tās bojāeja netiks pieļauta kā nejauša, patvaļīga. 

Sava īpaša (specifiskā) Cerība Tev:

-Labā Vēsts: ja Tu esi izpratis, rūgti nožēlojis savas vainas/grēkus un lūdzis cilvēkiem un Dievam par to piedošanu, pieņēmis Mīlestību** savā sirdī par turpmākās dzīves vadītāju (bet varbūt tas jau no bērnības), kļuvis ,,par citu cilvēku'', vienlaikus izpratis arī ar prātu šo procesu, tad Tava vieta ir būt ,,pēc nāves'' uz visiem laikiem vistuvāk Dievam* (garīgajā vidē ,,paradīzē'', septītajās Debesīs, nirvānā utml.).

-Ja Tu caur šo Dieva vadību sirdī darīsi Mīlestības darbus pilnvērtīgas attīstības jomā, pat, ja šī pilnvērtīgā attīstība nebūs, dēļ savas motivācijas- Mīlestības nekas no darītā nebūs velts. Ja Tu iesaisties pilnvērtīgas attīstības kustībā bez ticības Labajai Vēstij, tad darbošanās tajā var būt viens no ceļiem, kas Tevi pie tā noved, jo nav cits nesavtības (altruisma kā Mīlestības pazīme), vērtību un morāles  (ētikas) noteicējs un avots kā Dievs. Pat, ja Tu netici Dievam un mūžībai, zini, ka Mīlestības darbi psiholoģiski rada lielāku gandarījumu ar dzīvi, radošie panākumi tajos- ,,plūsmas stāvokli'' (jēdziens no ,,laimes psiholoģijas''), kas rada visdziļāko ietekmi un dzīves piepildītības sajūtu.

Ja Tava motivācija nav daļa no vispārības (ģimenes, sociālās grupas, tautas, cilvēces, dabas, idejas, reliģijas) apzinātas vai (ticamāk) neapzinātas ,,glābšanas'', lai cik tā būtu pat maldīga, tad Tu nevari izglābt sevi. Un, ja Tu gribi izglābt citus, pat ja tas neizdodas, Tu vari izglābt sevi. Ja ne fiziski, tad garīgi. Ja kāds iet baznīcā tikai tāpēc, lai gūtu sev pestīšanu pēc nāves (garīgais egoisms), tas ,,aizies bojā'', bet, kurš ,,atdod'' savu dzīvi priekš citiem, vispārībai, tas ,,nopelnīs'' dzīvei mūžībā.

*Gan latviskās Dievatziņas piekritējiem, gan kristiešiem, lai izprastu, ko es domāju ar jēdzienu ,,Dievs'', jāskatās mājaslapas garīgajās ikonās, jo nebūt tam šeit nevar iedot īsu definīciju.

**Par Mīlestību līdzīgi.

Cerība- no garīgā uz materiālo!

Piedāvāju atšķirīgu, kompleksu redzējumu (paradigmu) Latvijas un Zemes cerībai ne tikai uz izdzīvošanu XXI gadsimta draudos, bet uz augstāku dzīves kvalitāti.

Atšķirīgākais piedāvātajos uzskatos- nevis mēs taisām pareizos dzīves modeļus- ilgtspējīgas attīstības un citas utopijas, laužam tendences, bet gatavojamies un gatavojam neprogrammējamus, bet neizbēgamus pagriezienus XXI gadsimtā, pārnesot cerību uz tiem no materiālā lauciņa garīgajā.

CERĪBA LATVIJAI, PASAULEI NAV GARANTIJA,  BET IESPĒJAS VARBŪTĪBA. VAI TĀ PIEPILDĪSIES, TAS IR  ATKARĪGS GAN NO MUMS, GAN NO KAUT KĀ ĀRPUS MUMS. BET LAI ĪSTENOTOS VĒLAMAIS, NEATLIEKAMI TAM JĀGATAVOJAS JAU ŠODIEN. PAT, JA TU NEIZGLĀBSI LATVIJU UN PASAULI, TU BŪSI CAUR PAŠREIZĒJĀS DZĪVES KVALITĀTES SAPRATNI IEGUVIS GANDARĪJUMU PAR SAVU DZĪVI, CAUR MĪLESTĪBAS DARBIEM IZGLĀBIS SEVI, JO MĪLESTĪBA IR MŪŽĪGA.   DOMĀS, VĀRDOS UN DARBOS ,,STRĀDĀJOT'' CERĪBAI, TU NEVARI ZAUDĒT, BET MĒS, JA TAS TIKS DOTS,  varam IZDZĪVOT UN IEGŪT PILNVĒRTĪGU LATVIJU UN PASAULI- NE PARADĪZI ZEMES VIRSŪ, BET TĀDU, KAS PATI SEVI NEIZNĪCINA, KURĀ CILVĒKI IR DAUDZ APMIERINĀTĀKI AR DZĪVI NEKĀ PAŠREIZĒJĀ SABIEDRĪBA.

CERĪBA IR!