Kristīgais standarts un mācība.

Šis raksts domāts arī tiem, kas neuzskata sevi par kristiešiem, bet meklē jēgu dzīvei, ceļu pie Dieva. Cik grūta ir izvēle starp daudzajām reliģijām, vai ne? Kā izvēlēties pareizo (pareizāko?). Bībelē Jēzus teiktais, ka Viņš ir Patiesība (Jāņa 14: 6). Ja kāds, kāda konfesija apgalvo, ka visa patiesība ir pie viņa, tas... Nav jāizvēlas, kurā ticībā ir Dievs. Dievs ir Mīlestība, un tas ir tas galvenais, ko Tev vajag. Izvēlies, ar kuriem kopā būt Mīlestībā, kā pamatklintājs tas ir gan Bībelē, gan tautas dainās, gan... Bet tev jāizvēlas arī to, kas Tev rāda dzīves jēgu, izeju no nāves nolemtības, un tad izvēle sašaurinās.

Jēzus ir atbilde. Daudzās pasaules valstīs ir populāri šo tekstu uzpūst ar krāsu uz sienām. Retāk, bet gadās, ka kādi asprāši apakšā pieraksta ,,Kāds ir jautājums?’’

Tiešām- ,,Kāds ir jautājums?’’ Jēzus Kristus lomu vēsturē nevar redzēt atrodoties tikai kristietības tradicionālajā lauciņā. Vislabāk par to ir rakstījis krievu pareizticīgo priesteris Aleksandrs Meņs grāmatā ,,Pasaules garīgā kultūra’’. Viņš apraksta, kā laikā, kad Jēzus Kristus ienāca vēsturē, daudzas reliģijas un mācības meklēja atbildes uz jautājumiem, kurp ej, pasaule, kā iegūt jēgu dzīvei un mūžību. Jēzus Kristus ne tikai atbildēja, bet arī izlauza nolemtības mūrī atbrīvošanos no grēka sekām iespēju ikkatram.

Kā mācīties? Skolā, doktorantūrā, ikdienā? Kā mācīties Dieva vārdu sev? Mācību grāmata, šeit Bībele, vēl citas grāmatas, raksti/raidījumi (nav kristietiešiem nevajadzīga informācija, bet katram sava). Tie ir gan Skolotāji, gan avots pašmācībai: analīzei, intuīcijai, jaunām atziņām u.tt. Var būt sistēmiskas studijas, var būt ,,pēc vajadzības, ,,iedvesmas’’. Kā labāk? Katram savs. Vēlams Skolotājs- autoritāte un gids pašpilnveidei. Bieži ar to ,,mācību līdzekļu’’ izvēle beidzas. Nē. Aizmirsām zinātni. Izveidojiet savu kārtību, kā analizējat, izdariet secinājumus no savas dzīves pieredzes: notikumiem, saskarsmes ar cilvēkiem. Mācieties esot procesos iekšā, nevis no malas. Ja tu neesi starp dažādiem kristiešiem, tikai pēc Bībeles kristietību nesapratīsi. Lūdziet Svētā Gara vadību, Atklāsmes, mācieties garā- no garīgā satvara (piemēram, arī vides aizsardzību, par Latviju, par ebreju tautu), nevis tikai no lasītā vai dzirdētā teksta. Pārbaudiet ,,pēc augļiem’’- novērojumiem.  Izmantojiet mērķtiecīgus vērojumus, salīdziniet. Bet... ne katrs, kas domā, ka ir latvietis, tāds ir Latvijai, ne katrs, kas sevi uzskata par zaļo, dzīvo zaļi, ne katrs, kas tic, ka ir kristietis, tāds ir Dieva priekšā.

Kāpēc mācīties? Lai dzīvotu! Pilnveide ir viens no dzīves mērķiem. Bībelē ir teikts: ,,Tad nu topiet pilnīgi, kā jūsu Debesu Tēvs ir pilnīgs!’’ (Mateja 5:48)  

Kristīgais standarts ir nevis zināšanu minimums, kas būtu jāzin, bet jautājumu loks, uz kuriem jāprot atbildēt sev un citiem. Tas ir jāapgūst līmenī, kādā jūs vēlaties būt: no interesenta, iesvētāmā līdz mācītājam, teoloģijas profesoram. Iesācējam, mazam bērnam atbildes jādod vienkāršas, bet ne primitīvas.  Tiem, kas apgūst tālāk, piemēram, nepietiek tikai pateikt, ka Bībele ir Dieva Vārds. Bet jebkurš drīkst jautāt: ,,Jaunais vai vecais Bībeles tulkojums? Vai angliski arī der?’’ Jo pat pamatjautājumā par pestīšanu, mūžīgo nāvi dažādās tulkojuma versijās var saprast atšķirīgi (Marka 16:16- svētīts vai glābts?; pats kristīsies (kriev.) vai tiks kristīts kā bērns?; Mateja 5:22- ,,bezdievis’’, atšķirīgi citās val.,). Skandināvijā ir cilvēki, kas cenšas Bībeli aizliegt kā genocīdu attaisnojošu (jūdiem ienākot Apsolītajā Zemē). Kas tad tā ir- Mīlestības vai vienlaikus arī ļaunumu attaisnojoša grāmata? Iespējamas gan sarežģītas, gan vienkāršas atbildes, bet tās jādod, citādi jaunais censonis var izdarīt greizus secinājumus, tās meklēs un atradīs ārpus kristīgās vides.

Standarta izveides principi.

Kristīgā standarta jautājumus- atbildes vajadzētu sagrupēt pēc nozīmes cilvēka dzīvē:

1)Kā tapt glābtam (pestītam)?

2)Kā dzīvot?

3)Pārējās kristīgās mācības pamatpatiesības.

       Atbilžu saturs:

• Atbild uz galvenajiem interesentu, noliedzēju, jaunkristiešu un kristiešu tipveida jautājumiem;

• Atbild uz galvenajiem maldiem;

• Balstās uz Bībeli, nevis konfesiju pieņemtiem uzskatiem;

• Atklāti atklāj un bibliski atspoguļo negatīvo, kas darīts kristietības vārdā, no tā norobežojoties, jo citādi tas var radīt šaubas un atkrišanu ticības ceļā;

• Neietver garīgi- eksistenciāli nebūtiskas teoloģiskas tēmas.

Nodarbības ir interaktīvas- jādod iespēja klausītājiem izteikt savu viedokli, to pamatot, izvirzīt apspriešanai sev nozīmīgas tēmas.

 

Kristīgais standarts ir nevis zināšanu minimums, kas būtu jāzin,

bet jautājumu loks, uz kuriem jāprot atbildēt sev un citiem.

Kristīgās izglītības ,,standarts'' mūžizglītībā.

(no bērnudārza līdz pieaugušo izglītībai)

 

Izskatāmās tēmas (atbilstoši auditorijas sagatavotībai)

• Kas ir Dievs?

• Kā var zināt par Viņa realitāti?

• Kas ir ticība?

• Kas ir reliģija?

• Kas ir pestīšana?

• Kas ir grēks?

• Kā kļūt pestītam (atbrīvotam no grēka sekām- šķīstītam) un kā to var zaudēt?

• Vai Dieva Bērns (kristietis) var grēkot?

• Kādi ir posmi ceļā no neticības uz pestīšanu?

• Vai kristietim jāievēro baušļi?

• Kāda ir Labās Vēsts būtība?

• Kas ir Jēzus? Vai un kāpēc viņu vajadzētu saukt viņa vārdā- Ješua?

• Kāda bija Ješua Zemes dzīves Misija (primārais) un kas sekundārs no paveiktā? Primārs- Pestīšana un Labās Vēsts par to pasludināšana, bet pravietis, Skolotājs, dziedinātājs, brīnumdaris- sekundāri.

• Kā cilvēkam izvēlēties savu ticību plašā reliģiskā piedāvājuma klāstā? Kāpēc kristietība, kāpēc konkrēta konfesija?

• Kā viss ir radies: kosmoss, Saule, Zeme, dzīvība un tās formas, cilvēks kā bioloģiska būtne?

• Vai Dievs ir dusmīgs?

• Vai no Dieva jābaidās? Ko nozīmē ,,bīties Dievu''?

• Vai reāli pastāv citi dievi? Ko ar šo terminu ,,dievi' saprot? Vai tas ir kas reāli ietekmīgs?

• Ko nozīmē ,,elks''?

• Ko nozīmē jēdziens ,,svēts''?

• Ko Bībelē kurā vietā nozīmē Debesis (paradīze, garīgā īstenība, Dieva valstība) un debesis- atmosfēra, piemēram, pantā ,,Sākumā Dievs radīja debesis un zemi?

• Ko nozīmē Debesu valstība?

• Kas ir pasaule?

• Kas ir lūgšana?

• Kāds ir domu, lūgšanu spēks?

• Kā, kad lūgt?

• Kāpēc lūgšanas ne vienmēr piepildās?

• Vai ar rīcību-izvēlēm un lūgšanām var mainīt situāciju un savu likteni, vai- kā Dievs nolicis- tā būs?

• Kas ir Bībele?

• Ar ko Bībele atšķiras no citu reliģiju Svētajiem Rakstiem, tautu ticējumiem? (Ar Labo Vēsti, daudz ko no  pārējā ar interpretācijām var atrast citur)

• Kas ir Labā Vēsts? Formulējums!

• Vai Bībeli vienmēr jāizprot burtiski vai salīdzinoši tēlaini?

• Kā to interpretēt atiecībā uz pasaules, dzīvības, cilvēka Radīšanu?

• Vai Bībele ir pretrunā ar zinātni?

• Kas ir Dieva Vārds un Dieva vārds?

• Kāpēc Dievs Bībelē pieļauj ļaunumu, vēl vairāk- ebrejiem liek darīt tik daudz varmācības?

• Kāpēc Ješua liek saviem sekotājiem atraidīt ģimenes locekļus? Citi prêt ģimenes saitēm vērstie panti.

• Kā saprast Bībelē prasību pagriest kreiso vaigu, ja sit pa labo (nepretošanās ļaunumam?)?

• Kāpēc neticīgajiem dzīvē bieži veicas un ticīgajiem jādzīvo pārbaudījumos?

• Kas ir Baznīca?

• Vai Baznīcai ir grēki un tai no tiem jāatgriežas?

• Vai baltu ciltīm XIIIgds.tika pasludināts Evanģēlijs?

• Kāda ir bibliska attieksme pret baltu folkloru, dzīvesziņu un Dievatziņu, pret dievturiem (to izveidē iesaistījās mācītāji)?

• Kādus pienākumus Dievs uzliek kristietim?

• Ko nozīmē ,,padarīt par mācekļiem'''visas tautas? (3 kristieša attīstības līmeņi: ,,zīdainis''\ jaunkristieši, māceklis un sadraudzes loceklis)

• Kāda evanģelizācijas prakse ir pieņemama un kāda- diskutabla?

• Kāda ir Ješua pestīšanas un Labās Vēsts nozīme no citu reliģiju skatpunkta (Ješua ir atbilde uz to mūžsenajiem jautājumiem)?

• Kāda attieksme un evanģelizēšanas pieeja no tā izriest? (sākt nevis ar citu reliģiju noliegšanu, bet parādīt to izvirzītos jautājumus, uzdevumus caur Ješua prizmu)

• Kāpēc Bībeles individuālie apsolījumi bieži nepiepildās? (Piemēram, tie nav doti ,,zīdainim'')

• Kas liturģijā ir balstīts Bībelē un kas cilvēku pieņemts? Kāpēc tieši atsevišķas Bībeles vietas liturģijā ir akcentētas un citas atstātas novārtā (piemēram, Ješua veiktā kāju mazgāšana)? Kāpēc liturģijā Bībeles teksts savādāk interpretēts (maltīte aizstāta ar Dievmaizīšu izdali, baptistiem- vīns ar sulu u.tml.)?

• Kāpēc Vecās Derības prasība ziedot desmito tiesu Templim pārveidojot attiecināta uz Baznīcu, bet citas normas uzskatītas ,,par ebreju vecu kārtību''?

• Kas ir Svētā Trīsvienība?

• Kas ir Svētais Gars?

• Kas ir Kristus un kas ir Ješua (Jēzus), kas Jēzus Kristus?

• Ko nozīmē Dieva Dēls un Dieva dēls?

• Ko nozīmē Vienpiedzimušais Kristus?

• Kā izprast Ješua  ,,ieņemšanu no Svētā Gara'' un piedzimšanu jaunavai?

• Kas valda uz Zemes: Dievs vai Sātans?

• Ko nozīmē Cilvēka uzdevums uz Zemes- valdīt pār dabu?

• Ko nozīmē kristība (ar ūdeni)?

• Ko nozīmē iesvētība (ar Svēto Garu)?

• Kas ir cilvēks (miesa, dvēsele...)?

• Kad un kā rodas cilvēks? (no miesas, no vecākiem, radīts no Laiku gala...)

• Ko nozīmē ,,miesas augšāmcelšanās''?

• Kas notiek ar cilvēku pēc fiziskā ķermeņa nāves?

• Vai ebreji joprojām ir izredzētā tauta?

• Vai uz ebrejiem joprojām attiecas Bībeles apsolījumi vai kristieši kļuvuši par šo (visu, daļas?) apsolījumu mantiniekiem un Dievs ebrejus ir atmetis?

• Vai Izraēla joprojām ir Svētā Zeme un Apsolītā Zeme, pat ja politiskie notikumi ir pretēji?

• Vai kristiešiem jālūdz par ebrejiem un Izraēlu?

• Vai mūsdienās piepildās Beigu Laika zīmes? Kādas? Cik droši var par tām būt?

• Vai cilvēces ekoloģiskā katastrofa, kodolkarš, lielas komētas ietriekšanās Zemē vai cita globāla katastrofa var notikt saskaņā ar Bībeli- Beigu Laiku scenāriju?

• Vai ekumēnisms un starpreliģiskā sadarbība ir atbalstāma? Kāda?

• Kāpēc kristiešiem mēdz būt smagas slimības, invaliditāte; dziedināšana citreiz notiek, bet citreiz nē?

• Kā ticībai būtu jāietekmē dzīvesveidu, īpaši- veselīgu, videi draudzīgu, pilsonisku?

• Kāpēc citu reliģiju pārstāvju dzīve apliecina viņu ticību, bet to, kuri sevi uzskata par kristiešiem- bieži nē (pēc ,,augļiem būs pazīt'')?

• Vai Dievs atbalsta priecāšanos, dejošanu, vīna lietošanu?

• Vai Dievs atbalsta juteklisko mīlestību?

• Vai Dievs noteicis katram dzīvot savā zemē, piemēram, latviešiem Latvijā?

• Vai Dievs atbalsta demokrātiju, varbūt monarhiju?

• Vai privātīpašums ir svēts? Kam pieder viss uz Zemes?

• Vai Latvijā iespējama un nepieciešama 4.Atmoda- Garīgā (kristīgā) Atmoda?

 

Atbilžu sarežģītības līmeņi.

Daudzas atbildes var šķist vienkāršas, par tām ir streotipiski priekšstati. Uzn tieši tas ir visbīstamākais, ar ko var satricināt mūsu ticību. Maziem bērniem, izglītībā grūtiem (nevis kūtriem) ar to pietiek, bet pat mācīties sagatavotam jaunkristietim ir jāapgūst pamati tādā līmenī, lai aizspriedumu un informācijas pārbagātajā globālajā pasaulē viņu neaizvestu maldos ticības pamatjautājumos vai viņš, nespējot atbildēt, nepaliktu kaunā. Cilvēkiem, kas ir ceļā pie Kristus (vēl miesīgi), ir normāli kaut ko zināt, saprast elementārā līmenī, būt ,,zīdaiņiem'', bet ilgstoši palikt maza bērna līmenī ir infantīlisms- tas, kurš Kristu ir pieņēmis kā savu vadītāju, ir Viņa māceklis, kam jāsaprot pamatlietu būtība. ,, Ar jums, brāļi, es nevarēju runāt kā ar garīgiem, bet kā miesīgiem cilvēkiem, kā ar bērniem Kristus lietā.''. ,,Es jums devu pienu un ne smagu barību. To jūs nevarējāt panest, arī vēl tagad nevarat'' Pāvila 1.vēstule korintiešiem 3:1-2 ,,Esiet pilnīgi, kā jūsu Debesu Tēvs ir pilnīgs''. Mateja 5:48. Tas attiecas ne tikai uz morāli, bet arī uz sirdsgudrību un atziņu.

Piemērs. ,,Kas ir Bībele?''

1)Vienkāršā atbilde: ,,Dieva vārds. Absolūta patiesība. Grāmatu grāmata kā izglītības avots''. Un tā tas ir.

2)Angliski ir padsmitiem Bībeles tulkojuma versiju, arī specifiskās, piemēram, tiem, kas tikai klausās, nevis lasa, jo tad savādāka versija. Arī latviski atšķirīgi tulkojumi ar atšķirīgiem akcentiem, atsevišķās ļoti nozīmīgās vietās pat veidā, ko var saprast pretēji. Tā saucamā mācītāju Bībele katram pantam satur dažādas, pat padsmitiem versiju. Es lasu 5 dažādas Bībeles versijas 3 valodās, uz dažādiem eksistenciāliem jautājumiem, piemēram, pantos, kur atsevišķās latviskās versijās minēts vārds ,,bezdievis'' ir būtiski atšķirīgas atbilžu interpretācijas.

3)Mācītāji, reliģiskā literatūra daudzus pantus interpretē būtiski atšķirīgi, sabiedrībā par tiem priekštati, kas varbūt neatbilst Būbelē ieliktai tā laika jēgai, piemēram, par to, ja sit pa labo vaigu, jāpagriež kreisais, Nepretošanās ļaunumam, apsolūta pazemība- tipiska izpratne. Bet tālaika Izraēlā cilvēkam parasti labā roka bija aizņemta ar ieroci vai nesamo, viņš ātrumā varēja iesist tikai ar kreiso pa pretimstāvētāja labo vaigu. Tādēļ arī sods par sišanu pa kreiso vaigu bija daudz bargāks. Varbūt Jēzus šajā pantā grib akcentēt: pārbaudi, vai tās bija ātras dusmas pret tevi vai naids, kura dēļ pretimstāvētājs noliks mantas un sāks kauties, būs gatavs saņemt lielo sodu par sišanu pa labo ausi. Šis piemērs arī parāda, cik svarīgi ir zināt tālaika ebreju, visa šī reģiona kultūru, ticējumus, saimniecisko darbību (,,kamieļa acs'' ir tehniska ierīce), dabu, lai mēs Bībelē izlasīto nesagrozītu- lai tā mums būtu patiesība. Bet pilnīgi no tā izvairīties nevar, katram būs sava interpretācija, varētu teikt- katram sava subjektīvā Bībele, ko viņš/viņa saprot/izprot lasot

4)Gan Vecā Derība (ebreju Tora), gan Jaunā Derība vairākkārt mainīta ne tikai izslēdzot, mainot pantus, bet arī konceptuāli mainot viedokli (piemēram, jūdiem) ar oficiāliem lēmumiem, dažreiz ar dažu balsu starpību balsojot (Nīkaja koncils u.c., kā var būt tā ka sākot ar noteiktu datumu agrākā Absolūtā Patiesība nav spēkā, bet ir cita), gan vēsturiski zināmos pārrakstīšanas viltojumos, gan kļūdās, gan it kā uzlabojumos (piemēram, bauslī par savu tēvu un māti sākotnēji esot bijis bez vārda ,,savu'' tātad tas būtu adresēts ne tikai bērniem, bet arī vecākiem- atbildība par savu vecāku lomas izpildi, apkārtējo respektu tad, ja kāds pilda mātes/tēva lomu (brīvstundas darbā u.tml.). Nav saglābājie neviens sākotnējais pareizais Bībeles variants. Dažādiem Bībeles tekstiem pieejami dažāda vecuma rokraksti. Bet kopumā daudzas Bībeles patiesības dažādos tekstos ir līdzīgas, tās ir daudzos pantos, Torā (Vecajā derībā), kur burti atbilst skaitļiem), esot iekodētas slepenās patiesības (formulas).

5)Bībelē ir daudz loģisku pretrunu. Atslēga to izpratnei ir komplementaritātes princips- pretēju taisnību savietošanas pieeja

6)Bībele daudzviet ir it kā kliedzošā pretrunā ar zinātni. Nav divas Patiesības: zinātniskā un reliģiskā. Ja mēs Bībeli interpretējam līdzībās (arī Jēzus tā runāja), tad aizvien jaunas zinātniskās hipotēzes, pat paradigmas, kas balstās uz jaunākiem datiem par kosmoloģiju, dzīvības, cilvēka izcelšanos un attīstību (kreacionisms, katastrofisms u.c.) apstiprina Bībeli.

7)Dažkārt cilvēki noliedz vēstures un citus faktus, sakot- tas nav Bībelē, piemēram Lācara, ko Jēzus atdzīvināja, 30 gadus kalpošana Larnakā (Kipra) par bīskapu, Jēzus dzīve Bībelē neaprakstītajā periodā, un beigu beigās, viņa vārda Ješua tulkošana dažādās valodās, kā arī tulkojot Bībeles Israēla Svēto- Visaugstāko ar senbaltu terminu ,,Dievas'' kurā toreiz bija baltu Dievatziņas saturs, , jo tā Kunga vārds ir svēts un nemaināms, kas varbūt nebūtu pieļaujams;

8)Neskatoties uz visām šīm lietām, kas var rasties, to, ka Bībele ir Patiesība, parāda tās spēks (ietekme) un tajā saņemtās pareizās atbildes, ja to uztver nevis dogmatiski, bet ,,lasa Garā'’- Svētā Gara vadībā. Nav nevienam tulkotājam pieejams viens Bībeles pirmdokuments- orģināls (tā vietā daudzi manuskripti), bet tāds ir pie Dieva. Es ticu šai Bībelei kā absolūtai Patiesībai.

Lūk, cik komplicēts var būt skaidrojums, ka Bībele ir Dieva vārds un Patiesība.

Un tā pat ir ar citām atbildēm, kas šeit minētas, par kurām man ir Bībelē, vēsturē, citās zinātnēs, Atklāsmēs balstītas atbildes.

 

Bībeles izpratnes principi.

Vēlos dalīties pieredzē par saviem Bībeles izpratnes principiem.

1)Izvēles- krustojumu princips.

Dievs nenosaka ne cilvēcei, ne tautai, ne dzimtai, ne cilvēkam vienu iespējamo ceļu. Ik pa brīžam priekšā ir krustceles, kurās, atbilstoši izvēlei, tālāk dodas pa vienu vai otru Dieva noteiktu ceļu, sagaidot konkrētas sekas; un tā līdz nākošajam krustojumam. Šis princips novērsīs daudzas Bībeles teksta šķietamās pretrunas, nepiepildītus apsolījumus, lūgšanas utt.

2)ADRESĀTA, vietas un laika princips.

Bībeles lasītāji kādu pantu bieži visu attiecina uz sevi, uz kristiešiem kopumā, lai gan tekstā skaidri iezīmēti uzdevumu, apsolījumu, lūgšanu utt. piepildīšanās ADRESĀTI (vai to mantinieki): viss Israēls (tauta, kas ienāk Apsolītajā Zemē,), jūdu cilts, pravieši, priesteri, Dieva/Kristus meklētājs, jaunkristietis (,,zīdainis’’), māceklis, konkrētie Jēzus mācekļi (vēlāk apustuļi), jebkurš cilvēks vai tauta.

3)Teksta, konteksta un Bībeles veseluma princips.

Bībeles citāts jāsalīdzina ar tekstu tuvējos pantos, lai izprastu kontekstu. Lai saprastu, jāzin ebreju mentalitāte, Bībeles laika tradīcijas, uzskati (pat tolaik reģionā, pasaulē kopumā), tālaika dabas un saimnieciskie apstākļi, tehnoloģijas, dzīvesveids. Piemēram, var padzīvot starp ganiem Turkmēnijā, jo Izraēlā seno ganu ikdienu neatradīsi, bet tur daudz ko var apskatīt Bībeles parkā Neot Kedumin. Visgrūtākais- jāpārzin visa Bībele un jāsaskata atsevišķu, pat dažādu, īpaši pretrunīgu rakstu vietu kopsakarības, piemēram, jautājumā, vai ebreji ir patreiz Dieva atmesta vai joprojām izredzētā tauta (atslēga ,,Jeremijas 18:7-10)

4)Klātbūtnes (antropoloģiskais) princips.

Lai izprastu kādas tautas, kādas ticības būtību, jādzīvo šo cilvēku vidū, jābūt labvēlīgam, jākļūs par vienu no savējiem, vienlaikus saglabājot ,,skatu no malas’’.

5)Pretrunu savietojamības (komplementaritātes) princips.

Bībeles patiesuma apšaubīšanas pamats nereti ir it kā tajā esošās pretrunas: pretējais dažādās teksta vietās un nesakritība ar dzīvi: savu pieredzi, pat vēsturi, piemēram, Jēzus atgriešanās termiņš. Tas nomāc arī pārliecinātus kristiešus. Sekojot visiem šeit izklāstītajiem principiem pretrunas pazūd. Pretējas ,,patiesības’’ ir savietojamas gan Bībelē, gan zinātnē, jo ir tikai viena Patiesība (un tā nav pie mums).

 

6)Svētā Gara princips.

Ne tikai Bībeli jālasa, bet jebkurai mācīšanās un jaunradei jānotiek  lūdzot Svētā Gara klātbūtni.

7)Garīguma princips.

,,Jēzus ir atbilde!’’ Uz visu laiku ticību, mācību, zinātnes pamatjautājumiem. Kristīgās sistēmas iekšienē nevar novērtēt Viņa nozīmi, pat Viņa vārdus, ja nezin savas zemes, Bībeles tapšanas laika un mūsdienu garīgo mantojumu, zinātnes atklājumus un to skaidrojumus.

8)Bērna (vienkāršības, paradigmatiskais) princips.

Gan Jēzus zemes dzīves laikā, gan mūsdienās, Viņš  vai Tā, ko dēvē par Dievmāti, parādās un dod vēsti bērniem vai vienkāršajiem cilvēkiem, jo mums nepieciešamā pamatvēsts ir vienkārša, bet trenēts prāts to nevajadzīgi sarežģī vai nepieņem, jo tā būtiski atšķiras no pieņēmumiem- ir paradigmatiski jauna. Arī mācoties Bībeli jāredz cauri vienkāršā vēsts Tev, jo Tavam dzīves uzdevumam tā ir vienkārša. Daudzi vienkāršie cilvēki ieies mūžīgajā dzīvē, kamēr teologi paliks ārpusē ,,diskutēt’’.

9)Skolotāju princips.

Izglītošanās laikā svarīgi ir lielie Skolotāji, tomēr ne kā Austrumu guru, kas prasa beziebildumu sekošanu (jo pie katra ir tikai Patiesības daļa), bet kā gidi. Mums ir tikai viens Skolotājs- Kristus un caur Viņu- Svētais Gars.

10)Tulkojuma princips.

Jālasa vairākas tulkojuma versijas vairākās valodās, lai labāk izprastu neviennozīmīgos Bībeles pantus.

11)Mīlestības princips.

Ja Tu mācies Bībeli, esi Baznīcā, lai SEVI izglābtu, tad Tev vēl jāpārdzimst. Ja Tu visu to dari, lai dotu citiem, nevis garīgā egoism dēļ: gūtu pestīšanu, dvēseles mieru, vietu, kur ustices piederīgam u.tml., tad Tevi vada Kristus- Mīlestība.

Igo Midrijānis

 

 

 

 

 

m.