Baznīca.

Ko nozīmē terimins ,,Baznīca''? Vieta? Jā, jo jau sen slāvu pagāni pirms kristietības ieviešanas svētas vietas, kur gāja kontaktēties ar augstākiem spēkiem, esamībām- dieviem, sauca par ,,božņica''. Ēka- kristiešu dievnams? Jā! Bet ne tikai. Vietējās baptistu, katoļu, vasarsvētku utt. draudzes? Jā, tās ir Baznīcas, bet arī lielākas Baznīcas daļas. Vai Baznīca ir visas Latvijas luteriskās konfesijas draudzes ar tās konsistoriju kopā? Vai līdzīgi- pareizticīgie? Jā, tās ir Baznīcas, bet arī lielākas Baznīcas daļas. Vai Baznīca ir visas pasaules luteriskās konfesijas draudzes kopā? Vai līdzīgi- krievu ortodoksālā rita pareizticīgie? Jā, tās ir Baznīcas, bet arī tās ir lielākas Baznīcas daļas. Vai Baznīca ir visas Latvijas dažādu konfesiju Baznīcas kopā?  Jā, tā ir Baznīca, bet arī lielākas Baznīcas daļa. Visas pasaules visu konfesiju visu laiku baznīcas kopā? Jā, tā ir Baznīca. Baznīca ir visi, kas piesaukuši savos dievkalpojumos Ješua vārdu, apsolījuši pestīšanu Viņa vārdā. Un kad es šeit runāju par Baznīcu, pār kuru guļ grēks, es, pirmkārt, domāju šo globālo visu laiku Baznīcu. Tā apvieno visus, kas runājuši un rīkojušies it kā Pestītāja vārdā. Tajā kā audumā dzīpari savijusies Baznīca- Dieva Bērni un baznīca- netikle, kas barojas no Ješua (Jēzus) izlietajām asinīm, bet faktiski gūstot saviem līderiem, institūcijai  varu, slavu, mantu, ērtības... Kas pilna varmācības. Krusta kari ar masu slepkavībām, inkvizīcija, raganu sārti, prieka mājas Vatikānā, mācītāju pedofīlija, divkosība, latviešu baptistu masveida izbraukšana uz Brazīlijas džungļiem 1930-tajos gados, kādas sektas masu pašnāvība Gajānā 1970-tajos, 1995.gadā slaktiņš Dienvidslāvijā, vēl mūsdienās turpinās Ziemeļīrijas konflikts starp katoļiem un protestantiem u.t.t. Daudzi saka: kristieši- krustneši, Latvijas paverdzinātāji 700 gadus zem vācu jūga; būt kristietim nozīmē piederēt tautas nodevēju, apspiedēju pēctečiem. Pirmkārt, ir jānošķir tie, kas uzskata sevi par kristiešiem, bet par kuriem Ješua teiks; ,,Ejiet no manis nost, ļauna darītāji, es jūs neesmu pazinis...'' un tie, par kuru piederību Mīlestībai un Gaismai liecina viņu dzīve.

Kas ir Baznīca un kas par tādu uzdodas? Robežšķirtne iet pa Dievvadības līniju. Bet kas to nošķirs? Dievs draudzes paraušanas brīdī. Dievam nav luterāņi, katoļi, baptisti! Dievam ir Viņa Bērni- pestītie (Austrumos teiktu- atbrīvoti no karmas sekām- Pārzimšanu Apļa) un pārējie. Abi- gan iekšpus, gan, varbūt, arī ārpus draudžu sarakstiem? Tātad otra versija- par Baznīcu var uzskatīt tikai Dieva Bērnus visās konfesijās (vai ārpus tām) kopā ņemot. Kuri pie tās pieder, zina tikai Dievs.

Bet kā ar tiem, kas atrodas ārpus sevis pieskaitīšanas kristietībai? Mazi bērni, garīgi slimie? Ar pirmajiem diviem pateikts skaidri: ,,Laidiet bērniņus pie manis, jo tiem pieder Debesu valstība...''; ,,Svētīgi Jūs garā nabagie...'' (jēdziens ,,svētīts'' nozīmē atdalīts no šīs pasaules garīgajai- Dieva pasaulei). Bet kā ar tiem, kuri Labo Vēsti nav dzirdējuši vai, vēl ļaunāk, saņēmuši tā izkropļojumu- pretēju Mīlestībai: ar vardarbību, divkosību, mantkārību...? Vai redzējuši tikai jauniešu misionāru ielas teātri, dzirdējuši garlaicīgas runas, kas neaizskar sirdi? Nevar taču uzskatīt, ka viņi Labo Vēsti saņēmuši, kaut dzirdējuši evanģēlija tekstu. 

Ja cilvēku vada Mīlestība sirdī- viņu vada Kristus, kas ir Mīlestība. Nav cits Mīlestības avots pasaulē kā Viņš- par to Bībelē viennozīmīgi pateikts. Mīlestības Bērni, kas nesaistās ar kristīgo reliģiju, var būt Dieva Bērni, bet, lai pieskaitītu īstenajai Baznīcai, arī apziņā jāizprot, kā tas Ješua darbības rezultātā šinī un garīgajā plānos (,,pasaulēs'') kļuvis iespējams, jāsaprot atbrīvošanās personīgi priekš sevis process: vainas pamanīšana, apzināšanās, seko nožēla par to, cieša vēlme no tā atbrīvoties, piedošanas lūgšana cilvēkiem un Dievam un atgriešanās no grēkiem, kurus apvieno viens- neattiekšanās no savu vēlmju, iekāru virsvadības (kā tas saskan ar budisma mācību par ciešanu avotiem!). Un šīs izpratnes vienpusīgais maldīgums ir arī klupšanas akmens neiekļūšanai īstenajā Baznīcā daudziem pašpietiekošiem ,,kristiešiem'' (atliek tikai noskaitīt ik svētdienu piedošanas lūgšanu kā ,,Purva bridējā'' Oliņienei, kurai ,,Dieva vārds vienmēr mutē''). Gadu simtiem mācītāji sludinājuši (vai nepietiekoši precīzi izskaidrojuši, neuzsverot galveno- atgriešanos no grēkiem, reālu pārtapšanu par citu cilvēku, un tas iestrādāts arī liturģijā) maldu mācību par pestīšanas iespēju- galveno kristietības Vēsti. 

Tātad, pirms izteikties, kritizēt, jānošķir, par ko ir runa: grēka Baznīcu vai Dieva Bērnu Baznīcu.

 

Tālāk fragments no autora sastādītās kristietības vārdnīcas:

 

• Kas ir Baznīca?

Pastāv pareizi dažādi izpratnes līmeņi, kas ir baznīca:

-dievnama ēka,

-draudze kā garīgs un sociālpsiholoģisks (mazās sociālās grupas) veidojums,

-draudzes ,,garīgais ķermenis’’: kopdvēsele un kopgars,

-visi konkrētai konfesijai piederošie Latvijā- Latvijas baptistu Baznīca, šeit varianti var būt dalījums: mūsdienu draudzes vai visu laiku Latvijas, baptisti, luterāņi, katoļi utml.

-Latvijas Baznīca- visu Latvijas konfesiju visas draudzes, konfesiju vadība to mijiedarbībā- Latvijas Baznīca, šeit varianti var būt dalījums: mūsdienu draudzes vai visu laiku Latvijas, baptisti, luterāņi, katoļi utml.

-visas pasaules vienas konfesijas piederīgie- Luterāņu Baznīca, tiesa, konfesiju iekšienē var būt atzari, piemēram, luterāņu Misūri sinodes Baznīca, , šeit varianti var būt dalījums: mūsdienu draudzes (atsakoties nokrustnešu nodarītā ļaunuma) vai visu laiku grieķu vai slāvu pareizticīgie, baptisti, luterāņi, Romas katoļi utml.

-visas mūsdienu konfesijas, cilvēki, kas sevi uzskata par kristiešiem- Baznīca,

-visu laiku kopš Ješua Kristus mācekļiem visi, kas sevi uzskatīja par kristiešiem- pamatā ar jēdzienu ,,Baznīca’’ es lietoju šo līmeni;

-visu laiku visu konfesiju cilvēki, kurus vada Kristus, kuri ir pestīti, ie Dieva Bērni; Dieva acīs tikai šī ir īstenā Baznīca- Dieva Baznīca.

Baznīcā (draudzē) galvenais, kam jābūt (sūtība):

• Pareiza Labā Vēsts*- kā cilvēks tiek pestīts

*Bieži šī Vēsts ir pretrunīga: pilnīgi pretēji skaidrojot būtību vai arī pareizi skaidrojot Bībeli (kļūst jauns cilvēks), bet maldinoša caur liturģiju (,,Tu esi grēcinieks (vecais cilvēks)’’.

Baznīca ir vieta, kur vienu reizi mūžā atgriezties no grēkiem, tikt pestītam, šķīstītam, pieņemt Kristu- Mīlestību un Patiesību sirdī par vadoni, lai turpmāk vairs negribētos grēkot, tā kļūstot par Dieva Bērnu.

• Pareizs Dieva vārds Kristū: Mīlestībā** un garīgajā laukā (bibl.,,teltī’’***), ko Dievs deva savai tautai un kuras ietvaros mācīja arī Dieva Dēls- Bībeles skaidrojums (interpretācija)

**Nereti Dievu ,,pasniedz’’ nevis kā Mīlestību, bet kā bargu soģi (ja Tev ir pestīšana- Dievvadība sirdī, Tu negribēsi darīt slikto- Tev nav jājūt bailes par sodu), kā tādu, no kā jābaidās (faktiski ,,bijāšanu’’ jāsaprot kā respektēšanu).

***Jūdi noraidīja Ješua- savu Mesiju un uz laiku ir izgājuši no Dieva ,,telts’’. Bībeles patiesās izpratnes atslēgas tika atdotas Pēterim- Ješua sekotāju vadonim, bet Nīkaja koncils pēc Romas imperatora Konstantīna prasības arī izveda kristiešus no Dieva jūdiem dotās ,,telts’’, kur tie bija ,,zari uz eļļaskoka (vīnogulāja)’’, atsakoties no Bībeles- arī Jaunās Derības izpratnes (interpretācijas), kādu lietoja jūdi, kādu lietoja arī Ješua mācīdams ar vārdiem un darbiem.

• Baznīca ir vieta, kur izpaužas brāļu mīlestība caur saskarsmi un sadraudzību, caur izpalīdzību/dalīšanos savā kopienā (neviens nav trūkumā)

• Baznīca- pasaules sāls****

****Nedaudz patiesi ticīgo caur lūgšanām notur tautu, vietējo kopienu, cilvēci no pašiznīcināšanās ļaunumā, no haosa

• Dievkalpojumam nav jābūt izrādei, kur mācītājs, koris un vēl kas sniedz priekšnesumu, bet baznīcēni bez entuziasma noņurd dziesmu, noskaita liturģisku tekstu vai arī ,,priecājas’’ samākslotās vai transa emocijās dažās brīvbaznīcās

• Dievkalpojums baznīcā ir vieta, kur patiesi draudze slavē Dievu dziesmās un runās

•  Dievkalpojums baznīcā ir vieta, kur patiesi draudze arī mācās (bet ne tikai dievkalpojumā)- caur Svētajiem Rakstiem tiek veicināta pašpilnveide: morālo uzdevumu īstenošana (piemēram, ,,valdiet pār zivīm ūdenī un putniem gaisā’’) un garīgā mūžizglītība Bībeles ,,teorijas’’ sapratnē- ,,esiet pilnīgi kā Jūsu Debesu Tēvs ir pilnīgs’’.​

• Vai Baznīca ir tāda, kādai tai jābūt, un pilda savu sūtību?

Visos laikos un vienmēr baznīcās (draudzēs) ir bijuši procesi, notikumi, Dieva Bērni un Dieva meklētāji, kas īstenojuši baznīcas būtību/sūtību. Tam ir milzu nozīme kopienu, tautu, cilvēces vēsturē, attīstībā. Bet novirzes no būtības/sūtības varbūt ir viens no iemesliem, kas ne tikai pilnvērtīgai šai dzīvei un mūžīgai dzīvei pazudinājis milzums daudz cilvēku, bet arī novedis cilvēci pašreizējā strupceļā.

Draudzes un konfesijas ir ļoti dažādas un lielākoties ir tālu no būtības/sūtības, taču atsevišķas draudzes, īpaši brīvbaznīcās piepilda kādu no minētajiem nosacījumiem, bet atsevišķas- ir tuvu tam visā. Ja par Baznīcu uzskata pasaules vai valsts visu to ļaužu- organizāciju kopumu, kas sevi uzskata par kristiešiem, vai kādas konfesijas draudžu kopumu, tām ir no Augšienes jāpārdzimst, jāpārkausējas sajaucoties, un tad būs viena- Dieva Bērnu Baznīca. Baznīcas reformu nevar izplānot un īstenot cilvēku prātā un spēkā. Tā ir Garīgās Atmodas sastāvdaļa.

• Vai var ko darīt?

Jā un nē. Tā var būt tikai ierosme (iniciatīva) no Augšienes. Bet to var lūgt. Tai var gatavoties.

• Ko darīt?

Būt pašam šādai baznīcai- gan ikdienā, gan draudzē. Izplatīt šo redzējumu. Kļūt par pārmaiņu aģentu, ja uz to aicinājums. Meklēt domubiedrus. Mainīt savu esošo vai dibināt jaunu draudzi. Laist savu viedokli apritē, rosināt diskusijas. Baznīcas pārveides sākums un dzinējspēks var būt tikai no apakšas ar atsevišķu gaišo mācītāju atbalstu.

Kāpēc vajadzīga Baznīcas grēknožēla? Ko tas dod?

Varbūt pietiek ar izvērtēšanu un tā vairāk nedarīšanu? Ko tas dod Baznīcas misijā: ārpusē- evanģelizēt, iekšpusē- sagatavot ticīgos Beigu Laikam- Ješua 2.atnākšanu, uzturēt kristīgu sadraudzību, stiprināt ticību un kontaktu ar Dievu, mācīt- būt par kopienu? Varbūt grēkatziņa tam traucē, pat sagrauj?

Ko dod cilvēkam, ja viņš atgriežas no grēkiem? Viņš kļūst par Dieva Bērnu. Tāpat ar Baznīcu. Tā kļūs par Dieva iestādījumu. Mūsdienās tajā ir daudz kas tālu no tā. Tā zaudē garīgo autoritāti islāma, Austrumu reliģiju, ezotērisma priekšā. Tās draudzēs ir lielāka vai mazāka Dieva klātbūtne, bet kopumā tai jāattīrās.

Baznīca ir gan Dieva Draudze uz Zemes, gan netikle. Tā ir kā audums, kurā savīti gan zelta svētie dzīpari, gan visdažādāko krāsu pakāpju grēku dzīpari. Mēs, cilvēki, Kristus Bērni tos neatšķetināsim. To izdarīs Dievs, un tas, kas nav no zelta, sadegs. Mūsu pienākums ir izprast līdz šim noaustā aplamību un to nožēlot- atgriezties, un pašiem aust zelta dzīparus, kaut citi turpina pa vecam.

Kāpēc jāiesaistās salīdzināšanās procesā?

Varbūt lai to dara grēkotāji, Vatikāns, līderi? Ikviens ģimenes loceklis ir atbildīgs par ģimeni. Un ikvienas personības, draudzes grēknožēla izved ne tikai viņu no atbildības par Baznīcas grēku, bet arī attīra Baznīcu. Ikkatram ir ne tikai tiesības, bet arī pienākums iesaistīties salīdzināšanās procesā.

Jāiet atpakaļ atjaunotnes pārmaiņās līdz Bībeles un kristiešu atsevišķu periodu dzīvesveida un svētdarbību saknēm: gan konciliem, kuros atmeta judaisko Bībeles (arī Jaunās Derības) izpratni un citas paradigmas, citur- līdz Pāvilam/nejūdu pirmdraudzēm un Pēterim, bet citur- pat līdz Ješua Kristus personībai (jo ne visa viņa mācība ietverta Bībelē vai tās līdzšinējos skaidrojumos), viņa lūgšanu un dievkalpojuma ar mācekļiem praksei (Vai Ješua tagad iederētos kaut vienā konfesijā vai brīvbaznīcā?). Jāizvērtē visi zināmie Bībeles teksta labojumi, Bībeles kā kanona tapšanas laika izvēles starp iekļautajiem (akceptētajiem) tekstiem un atmestajiem.Tas viss būtiski tuvinātu Kristum gan Baznīcas liturģiju, gan mācības saturu, gan draudžu darbību kā ,,zemes sālij’’. Otrs- Baznīcas pārtapšana nevar notikt bez salīdzināšanās par grēku pret Svēto Garu (mācības sagrozīšanu, īpaši, neskaidru Labās Vēsts skaidrojumu, Aizvietošanas teoloģiju), vienaldzību vai rīcību pret ebrejiem, pret latviešu un citām tautām par vardarbīgu ,,evanģelizāciju’’ un vienkārši apspiešanu, par Zemes (dabas) pārvaldnieka lomas ignoranci, par mācītāju noziegumiem, divkosību, atsauces uz Ješua izmantošanu personīgai labklājībai, varai u.c..

Atgriešanās no grēka var būt arī tīri praktiska- zemes/mežu īpašuma atdošana tautai, jo tos no baltiem kādreiz atņemtā vācu baroni ,,dāvināja’’ baznīcām, lai tās stiprinātu paklausību viņu varai. Izmaiņas var būt ļoti sarežģītas: dzīve kopienā un/vai sociālā vienlīdzība/dalīšanās brālu starpā, desmitā tiesa, sabats, Ziemassvētki, kāju mazgāšana un maizes laušana dievkalpojumos, dievkalpojums kā sapulce, nevis ,,priekšnesums’’, jābūt cita līmeņa saskarsmei, atklāsmēm, redzējumam par misiju, pat brīnumiem u.c.

Trešais- kristīgās Baznīcas jauna vieta teosistēmā: starpreliģiskā sadarbība un Ješu Kristus lomas redzējums ,,no ārpuse’’- citu reliģiju mācību (ne teologu) skatījumā, piemēram, kā to aprakstījis krievu pareizticīgo priesteris Meņs.

Viss reformējamais nenozīmē, ka tagad var vērsties pret Baznīcu kā tādu, to nicināt.

• Kas darīs?

Baznīcu pārtapšanu neierosinās un nevadīs ne konfesiju, ne draudžu vadība. Tie būs Dieva Bērni- pārmaiņu aģenti no apakšas.

• Baznīcas attieksme pret jūdiem. Kāda ir jūdu ticības un ebreju tautas saikne ar Kristus mācību un pestīšanu?

Sākotnēji Kristus sekotāji ir jūdu reliģijas atzars, kaut arī jūdu vadoņi to uzskata par maldu mācību. Tad Pāvila un citu lielo evaņģēlistu laikā kristieši- jūdi ir Eiropas kristiešu Skolotāji. Kad Kristus Labā Vēsts kopienā jau apvienojusi daudz ļaužu visā Romas impērijā, kristietība ir ļoti daudzveidīga uzskatos, bet tā vēl nav, vismaz visaptveroši (izņemot daži dižie baznīctēvi), atdalījusies no jūdiem, kaut arī daudzajās mācībās un tradīcijās ir liela vietējo ticējumu, ieražu ietekme, ko jūdi uzskatītu par pagānismu. Nīkajas koncils 325.gadā ir pagrieziena punkts, kur jūdu ticības un kristīgās reliģijas ceļi šķiras. Tiesa, kristietības vēsturē var lasīt par pilnīgi citiem jautājumiem, par ko strīdējās un uz kuriem šķietami atbildēja šī koncila dalībnieki. Bet jūdu jautājums un daži citi būtiskie uzskati, kas tiek mainīti, paliek ārpus populārajiem šī koncila aprakstiem. Bet nodalīšanās no jūdiem bija visliktenīgākais punkts. Tiek faktiski pasludināta Aizvietošanas teorija, kas oficiāli joprojām ir Baznīcas uzskatu viens no stūrakmeņiem, lai gan pret to sāk vērsties gan atsevišķas brīvbaznīcas, gan dažas tradicionālo konfesiju draudzes, gan atsevišķi kristieši, arī oficiālā Baznīca lavierē, dažādas konfesijas meklē izlīgumu ar jūdu reliģiskajiem līderiem, ebreju tautu un vietējiem ebrejiem- gan garīgā mantojuma, gan ar piedošanas lūgšanu par holokaustu. Aizvietošanas teorija: kristieši Bībeles apsolījumu saņemšanai esot aizstājuši ebreju tautu, ebreji vairs neesot Dieva izredzētā tauta, jo tā atraidījusi savu Mesiju. Bībelē ir daudz pantu, kas to it kā apstiprina, kā arī daudz pantu, kas apstiprina pretējo, arī Jaunajā Derībā. Jāizstudē visa Bībele kopumā, gan vietas, kur tiešā tekstā runāts par tēmu- jūdu tauta un reliģija, gan kontekstā: par Dieva lēmumu maiņu, par kopienu (tautu) grēku un salīdzināšanos, Dieva attieksmi pret tautām (ciltīm) utt., izprotot Bībelē pausto it kā pretējo uzskatu vienotības- nepretrunīguma (komplementāro) saturu- pretrunīgas domas (tēzes)faktiski veido vienotu ideju (uzskatus, domu). Citādi jūdu tautas un Kristus mācības mijsakarības nesaprast. Un, lūk, savienotājposms starp ideju par ebreju ,,atmešanu’’ un izredzētās tautas statusa saglabāšanu: ,,Kaut arī tie mitīs savu ienaidnieku zemē, es tos nepametīšu, neatstāšos no viņiem, negribēšu viņus piebeigt un lauzt savu derību ar tiem, jo Es esmu Kungs, viņu Dievs’’ (3.Mozus 26:44). Neviens cilvēks, neviena tauta Dievam tiktāl neriebj, ka, kamēr tā pastāv, lai  Viņš nedotu tai(viņam) atgriešanās iespēju.

Ko nozīmē izredzētā tauta? Neviens jūds pestīšanu par piederību tautai vai reliģijai, kas noraidījusi Mesiju, nesaņem. Izredzētība nozīmē īpašu lomu cilvēces vēsturē Dieva pestīšanas plānā: sirds apcietināšana, lai Kristu varētu pieņemt citas tautas, par to piedzīvojot milzu ciešanas: maldu mācību (Mesijas atraidīšanu),izraidīšanu (trimdu) no Apsolītās Zemes, vajāšanas, genocīdu dzīvesvietās un noslēgumā holokaustu. Bet arī milzu ,,ieguvumus’’: tautas neizzušanu izkaisītiem 2 tūkstošus gadus svešumā zem spaidiem, tautas attiecību saglabāšanu (kaut arī maldu mācības ietvaros) ar savu Dievu, tautas mentalitātes, vēlmes atgriezties Apsolītajā zemē saglabāšanu, visbeidzot- valodas atdzimšana ikdienas saskarsmē; tam sekojoša savas zemes atgūšana, atgriešanās, sava valsts, tās uzvara pār milzīgu apkārtējo pārspēku, tās neticamais uzplaukums, mesiānisko jūdu kustības rašanās un strauja izplatība. Tie visi ir Bībeles pareģojumu piepildījumi. Dievs ielicis ebreju mentalitātē vislielāko gudrību un saimniecisko prasmi izdzīvošanai: amatnieku prasmes, talantu tirdzniecībā, finansēs, zinātnē un tehnoloģijās, politikā utt. Dievs viņos ielicis savstarpēju izpalīdzību (solidaritāti), sadarbību, kopienas garu, un galvenais- garīgā likšanu attīstības/praktiskās dzīves pamatā. Bez tā viņi kā tauta neizdzīvotu trimdā. Kāda tur atmešana!

Paliek atvērts jautājums: ,,Ja jūdi būtu pieņēmuši Ješua Kristu kā Mesiju, vai tad pārējai cilvēcei pestīšana būtu liekta?’’ Nē! Ir teikts: ,,Pestīšana nāk caur jūdiem!’’’. Vai viņiem bija izvēle pieņemt Ješua Kristu kā Mesiju, bet Dieva pestīšanas plāns piepildītos? Dievs vienmēr personām, gan tautām dod izvēles iespēju. Tātad būtu cits variants- pestīšanas scenārijs!? Sākotnēji Ješua apgalvo, ka ir sūtīts pie savas tautas avīm- atsakās sākotnēji dziedināt nejūdu (atņemt maizi bērniem atdodot to suņiem), bet vēlāk nostādne mainās.

Sākotnēji uz Zemes ir viena Dieva ,,telts’’- viens Dieva garīgais lauks. Tas ir pieejams ebrejiem. Viņi maldās- te vairāk vai mazāk ir ar Dievu, mitinās šajā teltī, kas dota Bībelē, un tad atkal atkrīt no tās.

Ješua Kristus nebūvēja jaunu telti, bet to paplašināja- padarīja pieejamu visai cilvēcei. Kopš Ješua Kristus darbības, ko jūdu garīgie līderi, vairākums tautas neatzina par Mesiju, jūdu reliģiskā darbība atkal ir ārpus telts, lai gan ar to saistīta. Kad kristietībā notika pagrieziens uz reliģisko antisemītismu, ieviesa aizvietošanas teoloģiju, neskatoties uz Vecās Derības atzīšanu, kristietība arī ir izgājusi ārpus jūdiem dotās īstenās Dieva telts. Kristietība izveidoja pati savu garīgo lauku, kam, protams, ir mijiedarbība ar Dieva doto telti. Tā nu īstenā Dieva telts ir tukša, bet gan jūdi, gan kristieši uzbūvējuši sev pagaidu mitekli. Gan jūdi, gan patiesie Kristus sekotāji pirms Beigu laikiem atgriezīsies savstarpējā mijiedarbībā (savstarpējā subordinācijā- eļļas koks un tā zari) ar īstenu Mesijas izpratni un vadību Dieva teltī.

Ješua Kristus nodeva Pēterim Debesu atslēgas. Kas tās ir? Ar pestīšanu tas saistīts tiktāl, ka caur Pētera dibināto Baznīcu cilvēkiem būs iespēja kļūt par Dieva Bērniem un tā tikt pestītiem. Taču tā ir arī atslēga Bībeles izpratnei. Jūdu teologi lieto vairākas metodes Vecās Derības tekstu izpratnei, un daļa no tām ir jāpielieto, lai pareizi izprastu Ješua Kristus mācību. Piemēram, tiek skatīti vārdu salikumi, vārda sakņu līdzība, dažos vārdos atsevišķi (autonomi) ietverti citi vārdi (ja atmet kādus burtus), lietota teksta burtu pārkārtošana un plaši pazīstamā vārdu summas salīdzināšana (ivrītā katram burtam atbilst skaitlis). Nevienu no šīm metodēm nevar lietot tulkojumā- tikai orģinālā senebreju valodā, tāpēc tajā ir uzrakstīta arī Jaunās Derības versija. Diemžēl kristietība, rakstot Jauno derību grieķu valodā, kā arī pēc Nīkaja koncila šo atslēgas pieeju pazaudēja, citādi Baznīca neaizietu maldu ceļos. Kaut vai viens piemērs- slavenais simbols ,,alfa’’ un ,,omega’’. Ja to saprot tikai kā alfabēta (šinī gadījumā- grieķu) pirmo un pēdējo burtu, tas izskaidro maz, bet ieliekot alfas un omegas vietā senebreju- Dieva valodas pirmo un pēdējo burtu, ko lietoja Dievatklāsmēs Ješua Kristus (kaut Viņa sadzīves saskarsmes valoda bija aramiešu), ir daudz dziļāka jēga. Mesiāniskie jūdi un ,,alternatīvās kristiešu draudzes’’, no kurām daudzas pulcējas ap Visu nācijas baznīcu Jeruzalemē, sāk lietot šo atslēgas daļu Jaunās Derības, arī Vecās Derības izpratnē. Vēl atslēga bija saziņas iespējas (tiešais vads) Baznīcas vadītājam ar Dievu, tiesa- atšķirīgi kā jūdu virspriesterim, kuram bija iekārta, kurā nolasīt Dieva vēstījuma tekstu. Pāvestu un citu konfesiju līderu maldi apliecina, ka šī atslēgas daļa pazaudēta.

Baznīcai ir daudz grēku, bet lielākais no tiem ir pret jūdiem: gan par aizvietošanas teoloģiju, gan attieksmi pret ebreju tautu. Neskatoties uz pāvesta attieksmes maiņu pret jūdiem kopš 1956.gada, Baznīcas (bez)darbības nožēlošanas holokausta laikā, Baznīca šo tūkstošagadīgo grēku pret ebreju tautu un Dieva vārdu un apsolījumiem jūdiem līdz galam nav atzinusi. Bet bez grēkatziņas, grēknožēlas, piedošanas lūgšanas ebreju tautai un Dievam un atgriešanās no šī grēka Baznīca Dieva teltī pirms Beigu laikiem nevar ieiet. Un Baznīca patreizējā veidolā to neizdarīs. Tā būtiski pārveidosies (transformēsies), un salīdzināšanos procesu no apakšas izies atsevišķas draudzes, kristieši, kuri arī būs Dieva Bērnu Baznīca- Kristus Baznīca, bet patreizējie iestādījumi zaudēs jebkādu garīgo autoritāti- saikni ar Dievu. Tā dalīsies tie platie un šaurie vārti attiecībā uz Baznīcu un tai piederīgajiem.

Noslēgumā: ,,Kas tevi [Israēlu] svēta, būs svētīts, kas tevi nolād, būs nolādēts’’ (4.Mozus 24:9).

 

• Vai Baznīcai ir grēki? Kādi?

Vai ir tikai individuāls grēks vai arī pastāv kolektīvs grēks? Bībelē uzrādīti grēki pilsētām (kopienām), tautām. Vai iespējams institūcijas-draudzes grēks? Bībelē ir smaga apsūdzība jūdu sinedrijam, farizejiem un rakstu mācītājiem un tiem, kas viņiem seko (,,Sit Viņu krustā!’’). Bībelē nav runa par Baznīcas grēku, jo Jaunās Derības tapšanas laikā Baznīca mūsdienu izpratnē vēl nepastāvēja. Bet baznīcām-draudzēm grēki uzrādīti Pāvila vēstulēs. Tādēļ Baznīcas grēks izriet no Bībeles konteksta.

Kādi ir Baznīcas grēki?

Pret Svēto Garu- Bībeles apzināta sagrozīšana gan tā tekstu grozot (varbūt jau saliekot kanonu?), gan- jo īpaši, skaidrojot (interpretējot). Visļaunākā ir maldu izplatīšana par pestīšanas būtību- kā tapt pestītam, kas izpaužas gan tā, gan šitā skaidrojot (nekonsekvencē), gan liturģijā (visi kristieši- nabaga (neatgriezušies ?) grēcinieki), bet, ja kristieti vada Dievs, kā var uzskatīt, ka ik nedēļu viņi visi sastrādā grēkus). ,,Evanģelizācija’’ ar zobenu- dodot tautām pretkristīgu (anrtikristīgu) pakļaušanas un savtīgas izmantošanas vēsti Mīlestības Labās Vēsts vietā.

Vēsturē tik bieži Baznīcas, mācītāju, klosteru utml. darbu kliedzoša neatbilstība vārdiem, tā zaimojot Dieva vārdu.

Aizvietošanas teoloģija.

Bībeles atslēgas atmešana.

•  

Cilvēka dabas vides pārvaldnieka lomas aizmiršana utml., viduslaikos pat apkarojot nejūdu (īpaši baltu) dzīvi saiknē ar dabu (harmonijā ar vidi, tās izpratni) kā pagānismu, kā rezultātā- Baznīcas līdzatbildība par pasaules ekoloģiskās katastrofas draudiem.

Pret tautām- arī latviešiem (baltiem)- kā tika ieviesta un uzturēta (barona atbalstītāji) kristietība.

Šķelšanās, naids savā starpā.

Sadarbība ar diktatoriskiem, nežēlīgiem režīmiem (kolaboracionisms).

Mācītāju, pāvestu amorialitāte (dzimumnoziegumi, zagšana, liekulība u.c.).

Kāpēc Baznīcai jāiziet salīdzināšanās process? Tikai tāda- attīrījusies Baznīca vispār ir Dieva Baznīca, tikai tāda var piedalīties garīgajā atmodā, kas var radīt pagriezienu uz pilnvērtīgu attīstību XXI gadsimtā (ja Dievs dos iespēju) vai/un Būt Dieva Bērnu kopiena, Dieva gribas īstenotāji Beigu Laikā.

Vai Baznīcas salīdzināšanās ir iespējama? Ne jau no augšas, ne jau saglabājoties tam milzim, kas tā ir pašreiz. Salīdzināšanās notiks no apakšas, atsevišķiem Dieva Bērniem un draudzēm. Tā nevar nenotikt.