Pilnvērtīga attīstība (PA).

Apraksts par pilnvērtīgu attīstību (PA) ir paplašināts, jo bez pamatojuma, kāpēc tas iespējams, kāds ir ceļš uz to, tā varianti, tas viekārši šķistu tukša fantāzija, utopija. Tādēļ šī tēma izklāstīta sekojoši:

1)Īsi- kas ir PA?

2)Tās iespējamības pamatojums: vēsturiskais un nākotnes varbūtējo procesu ceļš uz to.

3)PA posma vieta norišu secībā.

4) Tās sīkāks apraksts.

1) Īsi: PA ir attīstības posms pēc patreizējās neilgtspējīgās attīstības.

Pilnvērtīga attīstība- ilgi pilnvērtīgi turpināties spējīga attīstība. Vienkāršoti to varētu uzskatīt par specifisku autora ilgtspējīgas attīstības (IA) skatījumu. Tajā parādīta reāla ilgtspējas idejas īstenošanās  (nevis īstenošanas) perspektīva.

Tomēr pilnvērtīga attīstība iziet ārpus vispārpieņemtiem ilgtspējīgas attīstības rāmjiem, jo

-tā balstās uz garīgumu,

-tā balstās nevis uz cilvēku izstrādātu programmu, bet ierosmi no Ārienes (Augšienes, apstākļu sakritību/Brīnumu, Laika Ritumu, galu galā varbūtīgumu nevis apgalvojumu, ka tā būs, ja īstenosim Agenda 21, kas noraida izglītības vai citu instrumentu spēju nodrošināt ilgtspēju),

-tā viennozīmīgi pasaka, ka vajadzīgs/notiks pārejas laika Pagrieziens vai degradācija,  vai bez pārejas- dižais PAGRIEZIENS, ka mūsdienu civilizāciju, postmoderno attīstību nomainīs pēcpostmodernā: uz vispārcilvēciskām (universālām, garīgām) vērtībām balstīta vai atpakaļatkritusi (degradējusies) jauna civilizācija un attīstība,

-tai ir citas neatliekamas (aktuālas) rīcības: salīdzināšanās, lūgšanas, pārmaiņu aģentu efektivitātes paaugstināšana, izglītība pārmaiņām (t.sk.pilnvērtīgai attīstībai, izdzīvošana dižkrīzē), vietējās pašuzturēšanas spējas stiprināšana u.c.; taču gandrīz viss, ko dara ilgtspējīgas attīstības veicināšanai, ir ļoti vajadzīgs, jo bremzē neIA.

 PA ir vienīgais ilgi un noturīgi spējīgais attīstības modelis, kas iespējams pēc tam, kas sabiedrība vairs nevarēs vai, pēc iniciatīvas no ārienes, vairs negribēs dzīvot kā līdz šim, tas balstās nevis uz mūsdienu patērētāju sabiedrību (nemitīgu labklājības pieaugumu) un tirgus ekonomiku, no kā nekad mūsu civilizācija ,,labprātīgi'' ar vides apziņas ,,audzināšanu'' neatteiksies, bet uz  vispārcilvēciskām vērtībām un morāles normām. Ja visi citi ilgtspējīgas attīstības (IA) modeļi balstās uz pieņēmumu, ka bailes no ekoloģiskās katastrofas mainīs cilvēces/biznesa/politiķu vērtības un morāli, un tie sāks rīkoties atbilstoši IA principiem (patiesībā to arī izliekās darām (imitē)), tad PA balstās uz to ka materiālais- ekoloģiskās katastrofas draudi nevar izmainīt garīgo-  apziņu (ja personībai jau noteicošā nebija Mīlestība), bet, ja no ārienes tiks mainīta sabiedrības apziņa: vērtību orientācija, tad kā sekas arī mainīsies materiālais: patēriņš, ekonomikas modelis, kā rezultātā var notikt reāla atgriešanās geosociuma sistēmas ilgi un noturīgi turpināties spējas robežās. 

Visbūtiskākā pilnvērtīgas attīstības atšķiriba no visām citām ilgtspējīgas attīstības idejām (koncepcijām) atšķir garīguma likšana tās pamatots, kas ir visvairāk nepieņemama Eiropas Savienības un visas civilizācijas valdošajam un pārvaldošam pasaules uzskatam (ideoloģijai), pret Dievu vērstajiem (ateiskajiem) pamatiem.

ES, tāpat kā visa Eiropas, tās izplatītās mūsdienu civilizācijas principus, klibos garīgos pamatus (ES norobežošanās no garīgā (atteisms), amoralitāti veicinošās direktīvas, viltus ,,politkorektums'', ,,multikulturālisms'' u.c.  spilgti raksturo (citēju saīsināti) Bībele-Pāvila vēstules romiešiem 1: 18-32 (aut.- pasvītrotais, lietots gan jaunais, gan vecais pantu tulkojums- kas attiecīgā panta izpratnei saprotamāks):

18 Bet pār to cilvēku bezdievību un netaisnību, kas Dieva patiesību nomāc netaisnībā, no Debesīm atklājas Dieva dusmas.
19 Jo, ko par Dievu var zināt, tas viņiem [mūsdienu civilizācijas cilvēkiem, vadoņiem] ir atklāts [pieejama Bībele]: Dievs pats viņiem to atklājis.
20 Kopš pasaules radīšanas Viņa neredzamās īpašības, gan Viņa mūžīgais spēks, gan Viņa dievišķība, ir skaidri saredzamas Viņa darbos, tāpēc viņiem nav ar ko aizbildināties.
21 Jo, zinādami Dievu, viņi to nav turējuši godā kā Dievu un Viņam nav pateikušies, bet savos spriedumos krituši nīcības gūstā un savā sirds neprātā iegrimuši tumsā.
22 Apgalvodami, ka ir gudri, tie kļuvuši muļķi.
23 
24 Tāpēc Dievs viņus viņu sirds kārībās nodevis izvirtībai, kurā viņi paši sākuši sagandēt savas miesas,
25 tāpēc ka viņi dievišķo patiesību apmainījuši pret meliem,..... atstājot novārtā Radītāju, kas ir augsti teicams mūžīgi, āmen.
26 Tāpēc Dievs viņus nodevis apkaunojošās kaislībās: sievietes apmainījušas dabisko dzimumu kopdzīvi ar pretdabisko.
27 Tāpat arī vīrieši, atmezdami dabisko kopdzīvi ar sievieti, cits pret citu iekaisuši savā iekārē, piekopdami netiklību, vīrietis ar vīrieti, paši saņemdami sodu par savu maldīšanos.
28 Tad nu tāpat, kā viņi nav turējuši cieņā viņiem doto Dieva atziņu, Dievs sagandējis viņu prātu, ka viņi dara to, kas neklājas.
29 Tie piepildījuši savu dzīvi ar visādiem netikumiem: netaisnību, samaitātību, iekāri, ļaunumu, skaudību, slepkavību, ķildām, krāpšanu, ļaunprātību, mēlnesību,
30 kļuvuši par ....Dieva nicinātājiem, nekauņām, augstprāšiem, lielībniekiem, ļauna izdomātājiem, vecākiem nepaklausīgiem,
31 bezprātīgiem, neuzticamiem, cietsirdīgiem, nežēlīgiem.
32 Un viņi, lai gan zina Dieva taisno likumu, ka tie, kas tādas lietas dara, ir pelnījuši nāvi, viņi tomēr ne vien paši tā dara, bet vēl atbalsta arī citus, kas tā dzīvo.

 

Šis teksts gan sākotnēji attiecināts uz ,,akliem'' rabīniem, pagānu dievu kalpiem, vēlāk piemērojams pāvestiem, bīskapiem, mācītājiem, mullām, tomēr spilgti der arī mūsdienu civilizācijai, jo attiecināms uz visiem, kuriem Dievu bija iespējams pazīt, bet viņi to atmetuši (ignorējuši). 

Civilizācijas nelaimju cēlonis ir garīgs, bet tā sekas ir gan garīgas, gan sociālas, gan nacionālas, gan politiskas, gan materiālas (tautsaimniecības, katastrofu). Garīgu cēloni var novērst tikai garīgi risinājumi, ja to saprot un izvirza garīgus mērķus.

 

2)PA iespējamība ir tikdaudz pamatota, cik to var pamatot ar reāliem vēstures un citiem procesiem. Vēsture pierāda, ka:

-var uzplaukt civilizācijas, kuru mērķis nav materiālās labklājības un kāda peļņas nemitīgs pieaugums,

-reliģijas, mācības un daudzas kultūras apliecina, ka reāli pastāv nemainīgas (pretstatā postmodernajam mītam, ka tā nav) vispārcilvēciskas vērtības un uzvedības (ētikas) noteikumi,

-vēsture un dabaszinātne apliecina, ka notiek Brīnumi: agrāk neparedzamu, ne ar kādu mērķtiecīgu programmu nesaistītas pārmaiņas sabiedrībā un dabā, 

-šos pagriezienus būtiski ietekmē pārmaiņu aģenti,

-šķietami nelielais var izmainīt lielo (Baltijas valstu loma PSRS sagrāvē),

-nevar ilgtermiņā paredzēt visu būtiski notiekošo, īpaši kopš XX gadsimta pārmaiņu tempa, Laika Ritums izdara savas ļoti būtiskas izmaiņas (korekcijas) cilvēku programmās,

-tādēļ arī nedrīkst ekstrapolēt bezcerīgās tābrīža tendences un tālāku nākotni, jo iespējams negaidīts pavērsiens, Brīnums ,,ne no kurienes''- no (sistēmas) ārienes,

-laikmetu un paradigmu maiņu teorija apliecina, ka cilvēce ,,brauc no viena grāvja otrā'', mūsu postmodernā laikmeta paradigmas pamatprincipi: ,,patiesības nav'', ,,katram ir tiesības dzīvot pēc savas vērtības, morāles izpratnes'', ,,jāapmierina nemitīgs materiālo vajadzību pieaugums'', ,,saimnieciskās darbības pamatmotivācija ir peļņa'', ,,privātīpašums ir svēts'', ,,demokrātija (faktiski tās tēlošana (imitācija)) ir labākā pārvaldes forma, utt. ir pretēji tam, kas bija dažus gadsimtus vai gadu tūkstošus atpakaļ un būs atkal nākošās paradigmas/laikmeta pamatos;

-pasaule kopš ilgtspējīgas attīstības mērķa pasludināšanas 1980-tajos, kopš globālās IA programmas Agenda21 vispasaules pieņemšanas 1992.gadā nav kļuvusi ilgtspējīgāka, tieši pretēji, ilgtspējas sistēmas robežas vēl vairāk ir pārsniegtas, sabiedrībā nebūt neuzvar vides apziņa, aizvien jauni IA modeļi nemaina un nevar mainīt būtību- cilvēka un kapitālisma ,,dabu'', redzams, ka vēlamais risinājums nav sistēmas iekšienē, bet tikai ārpus tās (ierosme no ārienes) vai sistēma sabruks,

-vispāratzītais ilgtspējas rādītājs ,,ekoloģiskā pēda'' parāda daudzkārtējus pieļautā lieluma pārsniegumus attīstītās valstīs (ASV 6 reizes) un uz Zemes kopumā, nav novērstas, bet pastiprinājušās briesmas , ka klimata izmaiņas kļūs nevadāmas un katastrofālas, nebijušos apmēros sarūk bioloģiskā daudzveidība, iztukšojas un kļūst grūti pieejami galvenie dabas resursi: ūdens, augsne, nafta..., vielu apritē neatgriezeniski milzīgos daudzumos ienāk jaunas ķīmiskās vielas un nanodaļiņas, kas mijiedarbībā ar visur klātesošo elektromagnētisko starojumu draud izraisīt cilvēcei ģenētisko katastrofu, joprojām liela Baltijas jūras dziļūdens daļa ir mirusi, nav atrisināts, kā novērsīs dzīvības izmiršanu, ja Baltijas jūrā ieplūdīs tur nogremdētie ķīmiskie ieroči, 

-tā kā neviena paradigma/laikmets nav mūžīgs, skaidrs, ka postmoderno paradigmu/laikmetu nomainīs pēcpostmodernais, tas var būt vai nu pilnvērtīgas attīstības vai sabrukuma laikmets,

-Reliģiskās mācības nedod laika skalu, kad notiks Zemes un cilvēces nebijuši milzīgais PAGRIEZIENS, tāpēc var izveidoties situācija- periods starp pašreizējās geosociuma (ne tikai ekosistēmas) sistēmas sabrukuma un šo PAGRIEZIENU,

-šķietamākā versija varētu būt sabrukums (degradācija), bet, ja nu notiek augšminētais Brīnums, kas tiek ierosināts (iniciējas) no ārienes, tad tas var balstīties tikai uz pretēju mūsdienu paradigmu (esošā noved pie sistēmas beigām), un tā pamatā var būt vērtības un morāle, sabiedrības motivācijā dzīvot nepastāv tukšums, ja tajā nav iespējama tieksme pēc tā, kas prasa materiālā patēriņa, resursu pieaugumu, tad tajā jābūt kam citam, kas arī ir ielikts ikvienas cilvēciskās būtnes būtībā, piemēram, savstarpējo attiecību un saskarsmes vajadzībai, pašpilnveidei utt.,

-kopš 1800-gadu vidus ir būtiski paātrinājusies cilvēces (zinātne, tehnika, izglītība, politika, morāle u.c.) attīstība, kas var būt saistīta ar Saules sistēmas ieiešanu aktīvajā Galaktikas gada posmā, taču tas palielina ar ģeoloģiska, astronomiska, klimata izmaiņu u.c draudus un problēmas.    

3)PA posma vieta norišu secībā.

Šī secība attiecas uz procesiem gan Latvijas, gan reģiona, gan Zemes mērogos.

Ja nenotiks diženais PAGRIEZIENS, mūsdienu teogeosociuma sistēma beigsies vai nu ar Brīnumu (bez smagām sociālajām pārejas laika grūtībām), vai ar dižkrīzi, kad dzīvot patērētāju sabiedrības ietvaros nav iespējams, no kuras tomēr ,,izraus'' (pārmaiņu aģentu darbība, sabiedrības gatavība) Brīnums, vai Katastrofa un tau sekojošs sabrukums (degradācija), kuras rezultātā cilvēce labākajā gadījumā izdzīvos 1800-to gadu pirmsindustriālajā līmenī, sliktākajā- saglabāsies tikai primitīvās ciltis Sahārā, Amazones mūžamežos. Jebkurā gadījumā mūsdienu teogeosociuma sistēmas beigas būs mūsdienu civilizācijas beigas.

Mūsdienu civilizācija nosaka pasaules attīstības gaitu, bet nebūt neiekļauj visu cilvēci. Mūsdienu civilizācija ir visu tautu cilvēki, kas dzīvo pēc patērētāju sabiedrības principiem, visas sistēmas, kas nosaka šādu vadošo ,,attīstību"''. Taču liela cilvēces daļa vēl dzīvo pašuzturošā, patriarhālā sistēmā, neliela daļa- arhaiskā cilšu līmenī. Taču visās tautās, reliģijās parādās arī jaunās, pilnvērtīgas attīstības apziņas un dzīvesdarbības cilvēki- pēcpostmodernā vērtību (dzīves kvalitātes) sabiedrība.  Taču ne mazums pasaulē ir arī sagrauti (degradēti) un noziedzīgi cilvēki, ietekmīgas organizācijas, kas Pārmaiņu brīdī virzītu cilvēci uz sabrukumu.

Ja notiks Brīnums (ar vai bez dižkrīzes), tā rezultāts var būt Garīgā un Pilnvērtīgas attīstības Atmoda, kas noslēgtos ar Pagriezienu par 180grādiem no neilgtspējīgas attīstības uz ceļu, kas ved uz iekļaušanos teogeosociuma robežās. Pilnvērtīgas attīstības mācība sākas ar periodu par brīdi pēc Pagrieziena. XXIgadsimta būtisku Pārmaiņu/pilnvērtīgas attīstības kopējā mācība sākas ar mūsdienu civilizācijas beigu brīdi, izskaidrojot arī posmu no tagadējā līdz tam.

Pilnvērtīgu attīstību (PA) var iedalīt 2 būtiski atšķirīgos posmos: no Pagrieziena uz PA līdz Pasaules Koka (teogeosociuma) sistēmas ietilpības (kapacitātei), tās robežlīnijas; attīstība šo robežu, mainīgās  (dinamiskās) sistēmas robežās. 

Savukārt izglītību PA pēc satura (teorijā), motivācijā un argumentēšanā jāsadala 2 citās atšķirīgās izpratnēs atbilstoši 2 etapiem- līdz Pagriezienam un no tā sākuma, tālāk ceļā uz atgriešanos teogeosociuma sistēmā. Jādod arī  2 atšķirīgas vispārpieņemtās izglītības IA koncepcijas. Pirmā- patreizējā etapā dominējošā, kamēr jābremzē neIA temps, tai jāatbilst mūsdienu pragmatiskās sabiedrības, procesus ietekmējošo mērķgrupu (pirmkārt, ietekmīgi cilvēki biznesā, politikā, valsts pārvaldē, zemes un mežu, citu resursu īpašnieki, NVO līderi..., plus daļa izglītotāju un izglītojamo) izpratnei, motivācijai jāietilpst tagadējās patērētāju sabiedrības vērtību orientācijā. Tas iespējams, ja risinājumi atbilst abpusēja ieguvuma IA principam (angl.vin vin) videi un ekonomikai, ja izmantoti vietējie sociāli -ekonomiskie argumenti, nevis cenšoties viņos iepotēt vides apziņu un tad darboties ar globāliem ekoloģiskiem argumentiem.

Otrā- Savukārt pagrieziena veicināšanu tuvinās cilvēki ar globālu altruistisku motivāciju saskaņā ar PA nostādnēm. Tās ir citas mērķgrupas (pārmaiņu aģenti, zaļo un sociālo kustību aktīvisti, ticīgie,  plus daļa izglītotāju un izglītojamo), tā ir cita IIA gan pēc satura, gan formas. Bet pagrieziena brīdī šī PA koncepcija kļūst par dominējošo pārmaiņas noteicošajiem (tas var nebūt vairākums) cilvēkiem. Pēdējo nosaka sociālpsiholoģiskās likumsakarības- pētījumi par to, kā mazākums iniciē pārmaiņas vairākumam- komplicētā situācijā pietiek ar 30%.

4)PA sīkāks apraksts.

Pilnvērtīga attīstība (PA) ideja neaizstāj Mācības par Jauno Laiku, Dieva Dēla otro atnākšanu vai arī varbūtību par visaptverošu iznīcinošu katastrofu uz Zemes, kas izraisa degradāciju vai pat cilvēces/dzīvības bojāeju. Neviena Mācība notikumiem uz Zemes nedod precīzu norises prognozi tuvāko dažu desmitgažu, pat simtgades periodā. PA iespējamība attiecas  uz periodu līdz cilvēces vēsturē nebijuša mēroga PAGRIEZIENU- uz varbūtēju pārejas laiku no pašreiz turpināties nespējīgas teogeosociuma sistēmas līdz ,,pasaules galam''. Autors nebūt neapgalvo, ka PA būs, bet piedāvā pamatotu redzējumu par tās iespējamību. PA ir neiespējama turpinoties patreizējai sabiedrības domāšanai un rīcībai, taču neizbēgami tuvu ir patreizējās attīstības tālākas turpināšanās neiespējamība- būtiskas Pārmaiņas. Tās var būt gan PA, gan sabrukuma (degradācijas) virzienā.

Kā bija minēts, PA var uzskatīt par atšķirīgu ilgtspējīgas attīstības (IA) modeli.

Taču faktiski PA ietverta arī ko ārpus ierastās IA jomas:

-cita tematika, ja tā nav saistīta ar izdzīvošanu (sociālajā jomā nacionālais jautājums Latvijā, vides jomā ģeoloģija),

-citi mērogi (no vienas puses: Visums- Zeme un Zeme- Visums virzieniem, no otras puses- cilvēka (indivīda) līmenis),

-garākiem termiņiem (vismaz tūkstošgade nevis XXI gadsimts),

-izziņas ceļu (ne tikai zinātne),

-,,aizliegto’’ jomu- garīgumu, pie tam PA mācības centrā,

-ierosinātāju/cēloni- nevis cilvēka izplānota un mērķtiecīga rīcība, bet neprognozējamu un neprogrammējamu veiksmīgu apstākļu sakritība (Brīnums) vai dižkrīze Laika Ritumā, tātad- ierosme (izcelsme, iniciatīva) no ārienes (ārpus cilvēka),

-visbeidzot, ar mērķi- ekocentrismu un teocentrismu antropocentrisma/egocentrisma vietā.

IA koncepcijas ieviešanas sākotnējā cerība 1980-tajos gados ir balstījusies uz pieņēmumu, ka informācija par ekoloģiski- sociālās katastrofas iespējamību, bailes no tās mainīs cilvēces ētiku un vērtības- mainīsies dzīvesdarbība (atteikšanās no nemitīgi pieaugoša patēriņa uz optimālu) un tautsaimniecības motivācija (peļņa). Šī cerība nav piepildījusies. Materiālais (ekoloģiskais) cēlonis nevar mainīt garīgo (ētiku, vērtības), bet tikai otrādi. PA pieeja: sakārtojoties cilvēkam, materiālā pasaule: dabas vide, ekonomika u.c. ap viņu sakārtojas- kā sekas.

PA kā jauna mācība izriet no vienotas izpratnes par būtiskām Pārmaiņām XXI gadsimtā un gatavošanos tām.

Pilnvērtīga attīstība- ilgi pilnvērtīgi turpināties spējīgas attīstības veids (ideja), kas to no utopijas var padarīt par realitāti, jo balstās uz Pagriezienu, ko var radīt nevis cilvēku izdomāta programma, bet veiksmīgu apstākļu un notikumu sakritības iespēja (Brīnums) vai krīze, kas padara līdzšinējo ,,attīstību’’ neiespējamu, un gatavošanos neparedzamām un paredzamām pārmaiņām, kas nebūs pašreizējo procesu turpinājums; pilnvērtīga attīstības pamatā ir vispārcilvēciskas (universālas) garīgās vērtības, nevis patērētāju sabiedrības un peļņas tautsaimniecības (ekonomikas) materiālisms, tā ir ,,pilna ar dzīves pamatvērtībām: pašpilnveidi, attiecībām starp cilvēkiem, dzīvot, lai dotu, dzīves jēgas un satura sajūtu u.tml.’’; kas orientēta nevis uz materiālo labumu pieaugumu, bet to optimumu, uz garīgo vērtību pieaugumu; pilnvērtīgas attīstības sabiedrība ne tuvu nav ideāla, pat  ne ilgotā nākotnes sabiedrība, bet tā ir pašneiznīcinoša sabiedrība.

Patreizējā IA koncepcija gan pasaulē, gan Latvijā ir utopija, jo mūsdienu civilizācija, starptautiskā politika kopumā no tās ir nemitīgi attālinājusies, ja skatāmies reālos procesu rādītājus, nevis vārdu un dokumentu plūdus. To netieši apstiprina arī publikācijas, pētījumi.  IA kā PA ir iespējama, bet to var izraisīt tikai apstākļi, kad patreizējais tirgus ekonomikas modelis, patēriņa sabiedrība, vairs nevar pastāvēt.

PA ir viens no cilvēces pēcpostmodernā laikmeta variantiem (otrs- sabrukums (degradācija)), kurā patērētāju sabiedrību un peļņas ekonomiku nomainījusi attīstība, kas balstīta uz vispārcilvēciskām vērtībām, kas nav kaut kāda utopiska harmoniska civilizācija, bet arī vairs ne pašiznīcinoša. PA ir cilvēces, Latvijas izdzīvošanas un pilnveidoties, būtiski pārveidoties un ilgi turpināties spēja un iespēja, kuras uzmanības centrā ir nevis dabas vides joma (aspekts), bet garīgais (aspekts), ko būtiski, papildina nacionālā (etniskais), (sociāl)psiholoģiskā un demokrātijas jomas (aspekti). Protams, kā izšķirošus saglabājot arī dabas vides, sociālo un ekonomisko aspektus.

PA kā neprogrammējama (programma būtu paredzot pasākumus, atbildīgos, finansējumu, termiņus, kuru rezultātā iestāsies IA, piemērs, Agenda 21) nebūt nenozīmē, ka neko nevar un nevajag darīt, ka neparedzamām pārmaiņām nevar gatavoties. Tieši otrādi- rīkoties tūlīt ir ārkārtīgi svarīgi. Pirmkārt, bremzēt negatīvos procesus un piemēroties tiem (ne tikai klimata pārmaiņām), otrkārt, ieviest visaptverošu izglītību (t.sk. personības ar gatavību Pārmaiņām veidošanās veicināšanu)  pārmaiņām, pētījumus, preventīvus pasākumus un draudu mazināšanu visās tehnoloģijās un politikās (komunikācija, pārvalde, tautsaimniecības globalizācija u.c.), piemēram, sakarā ar iespējamo magnētisko polu maiņu, treškārt, lietot garīgos ,,rīkus’’: salīdzināšanos, lūgšanas, pozitīvo domāšanu.

IA kā PA koncepcijas centrā jāliek nevis vides, bet garīgais aspekts.

Pasaules virzībai (,,attīstībai'') nepieciešams pagriezties pretējā virzienā, lai tā tuvotos IA kā PA (atgrieztos globālās nestspējas (t.sk.ekosistēmas) robežās). Pagrieziens var notikt tad, kad patērētāju sabiedrība un tirgus ekonomika vairs nav iespējama, ko rada vai nu dižkrīze vai Brīnums.  Brīnumu var tuvināt un vadīt pārmaiņu aģenti, tas noris vienlaikus kā Garīgā un PA Atmoda. Šis process var sākties Latvijā, kādā citā zemē, reģionā (Baltijas jūras ekoreģions), bet vēlāk tas var izraisīt globālas pārmaiņas, gan arī Atmodas norises notikt uz visas zemeslodes vienlaicīgi. 

Cerība ir paradigmu maiņas un laikmetu (civilizāciju) maiņas likumi. Saskaņā ar tiem patreizējo materiālo, egoistisko vērtību orientāciju var aizstāt cilvēciskās attiecības, pašpilveide, kāda pārliecība/ticība kā vērtības, došana ņemšanas vietā u.c. Tādēļ autors uzskata, ka vienīgā attīstība, ja attīstība vispār iespējama, ir ar universālajām cilvēciskajām (kultūras, garīgajām) vērtībām pilna attīstība- PA.

PA nav ceļš uz harmoniju, paradīzi zemes virsū- vienkārši uz pašneiznīcinošu sabiedrību. To ir jāskaidro, tai ir jāgatavojas, jāpārveidojas. Vajadzīgs tāds kā mūsdienu Jānis kristītājs, kurš sauktu: ,,Atgriežaties no grēkiem, jo Debesu valstība ir Tuvu klāt pienākusi!'' 

 

Pilnvērtīgu attīstību kā ilgtspējīgas attīstības veidu nepieciešams izvērtēt laikā (cik ilgi spēt?) un telpā (tikai Zeme?).

1.Ilgtspēja Sprādzienā?

 

Daudziem nelabvēlīgiem globāliem procesiem grafiku līknes (sugu bojāeja, patēriņš, piesārņojums, avārijas, dzimstība, globālās temperatūras celšanās...) pēdējās desmitgadēs vienkārši iet vertikāli augšup. Ja paskatītos pēdējās simtgades cilvēces vairāku tūkstošgadu vēsturē, būtu redzams tas pats. Pārmaiņas ir tik straujas, visās jomās, tik liela apjoma, ka to var salīdzināt tikai ar Sprādzienu. Vai šādā Zemes, cilvēces Sprādzienā iespējama ilgtspēja- sistēmas stabilitāte? Jā un nē. Nav apturama visaptveroša sistēmu strauja mainīšanās. Taču ir iespējama cilvēka saglabāšanās un pilnveide šajās dinamiskajās jaunajās sistēmās un pašā pastāvēšanā uz Zemes.

 

2.Cik ilga ir ilgtspējīga attīstība? Mūžības pieeja.

7gadi- Latvijas teritoriju attīstības programmas un plāni (par kādu ilgtermiņa skatījumu un sistēmu nestspējas ievērtēšanu tik īsā laikā var būt runa, labi, jaieviesti IA principi, indikatori...)

30gadi- ilgtermiņa plāni (bez radikālo pārmaiņu redzējuma 2050.un 2100.gados arī ir tuvredzīgi)

Līdz 2100.gadam (vairums prognožu globālo vides procesu atspoguļošanai, redzamas galvenās dramatiskās tendences)

1000gadi (pētījumi, ka šīs desmitgades lēmumi klimata izmaiņas atstās sekas vismaz uz 1000 gadiem- ir scenāriji)

Mūžība- mans specifiskais redzējums

-Dabaszinātniskais aspekts- cilvēka-indivīda ģenētiskā ,,mūžība'' no vienas puses un vides izmaiņu ietekme uz ģenētiku (ĢMO produkti, cilvēka zinātniskā ,,uzlabošana'', mutācijas/ iedzimstība ķīmisko vielu un starojuma ietekmē...) , dzīvības pastāvēšana uz Zemes kopumā ilgums, ko neapdraud ekoloģiskā krīze, bet astranomiska, ģeoloģiska katastrofa gan.

-reliģiskais- cilvēks nav tikai ķermenis, ,,dzīvo'' pēc nāves, to nosaka dzīve saskaņā ar Mīlestību, bet Mīlestība ir IA- PA priekšnoteikums, pagrieziena uz IA avots

 

3.IA- PA mērogi. Kosmiskā pieeja

Ilgtspēju jāskata ne tikai valsts vai Zemes mērogā. PA jāskata personīgā dzīves jēgas un misijas kontekstā. ITS ir vietējā, valsts, reģiona, globālā, nozaru, problēmu (piesārņojums, klimata pārmaiņas...), kosmiskā mērogā.

Kosmiskās pieejas pamatojums.

-Dabaszinātniskais aspekts-nav astronomijā pierādīts, vai dzīvība un saprātīgas bioloģiskas būtnes tikai uz Zemes, bet ja tā- tad bioloģiskā ilgtspēja ir ar Kosmisku nozīmi; bet varbūt cilvēka tipa saprāts ir unikums;

-Reliģiskais aspekts- nav Rakstos definēts, vai dzīvība un saprātīgas bioloģiskas būtnes tikai uz Zemes, bet teikts, ka Visumā cīņa starp labo un ļauno tiek izcīnīta uz Zemes, kur ļaunums tiks uzvarēts, Jaunais laiks te tiks īstenots. Tādā ziņā ilgtspējas norises uz Zemes ar Kosmisku nozīmi.