Kas ir Dievs?

Kad Babadži- pārdzimušajam (inkarnētajam), kurš jau bijis izgājis no Pārdzimšanu Apļa, bet atgriezies, lai kalpotu (uzturējos- mācījos viņa dibinātā ašramā Indijā) jautāja: ,,Kas ir Dievs?'' ,viņš pacēla pie kājām gulošu sprungulīti un vaicāja: ,,Vai Tu zini, kā te nokļuva šis sprungulītis? Kā pēc tam ir tāda forma? Kāda ir tā koka suga? Kādi ķīmiskie, fizikālie (siltumapmaiņas u.c) procesi tajā notikuši  utt.?'' ,,Ja Tu neko nesaproti par nieka sprungulīti, kā Tu vari saprast par Dievu.''

Kādu dzīves periodu Sv. Augustīns ļoti gribējis izprast Dievu. Kādreiz sapnī viņš gājis gar jūru un ieraudzījis puisīti, kas ar spainīti no jūras lējis pludmales bedrītē ūdeni. ,,Ko Tu dari?'', viņš vaicāja. ,,Gribu izsmelt jūru!'' sekoja atbilde. ,,Bet tas taču nav iespējams!'' tā Sv. Augustīns. ,,Bet Tu jau to pašu dari!'' atbildējis sapnī ,,puisēns''·

Mēs nevaram saprast ne Dieva būtību, ne aprises. Mums ir dots tikai tas mazumiņš, kas reliģiju Svētajos Rakstos (kur sākotnējais teksts var būt ,,uzlabots'', ,,izskaidrots''), t.sk. Dainās, un arī to nav viegli pareizi saprast. Mums ir jāizprot savs Atbrīvošanās ceļš, sava misija Dieva priekšā. Viss pārējais nav tik būtisks. Taču tas neizslēdz nepieciešamību garīgi pilnveidoties. 

Bet ko mēs nosaucam vārdā lasot Bībelē vārdu ,,Dievs''? Ebrejiem Visaugstākais, Svētais Bībelē ir Jahve, ko pat nedrīkst izrunāt, aizstājot to ar ,,Ķēniņš'' (latviski tulko Kungs), ,,ES ESMU' Radītājs, Visuvarenais un citiem sinonīmiem vai vārdiem (Cebaots u.c). Bībelē uzsvērts, ka Visaugstākā vārds ir svēts, tāpēc to nedrīkstētu patvaļīgi mainīt, kā kristieši to dara ar Ješua (ja uzskata Viņu par Dievu), ko sauc par Džizis (angl.), Isus (kriev), Jēzus (latv.) un savādāk. Un īpaši- ar Visaugstākā, Izraēla Svētā vārdu. Bet, kad latviski tika tulkota Bībele, izvēlējās vārdu, ar ko balti apzīmē Visaugstāko- ,,Dievs'' (citi teiks vienu no trijotnes, kur vēl ietilpst Māra un Laima). Arī baltu Dievatziņā ir sapratne par Visaugstāko, ja arī mums ir daudzas garīgās būtnes (arī kristiešiem ir eņģeļi. gari), neba mūsu viedajiem nav izpratnes par To. Un tā nu latviski, pēc Bībeles it kā lūdzot jūdu- kristiešu Visaugstāko, faktiski caur izmantoto vārdu lūdz arī baltu Dievu, jo nosauc viņu vārdā. Ja vēl ņem vērā, ka tas bieži notika senlatviešu svētvietās, uz kurām uzcēla baznīcas, saglabājušos rituālus pie svētkokiem, svētbirzīs, mājās, tad sanāk tāds interesants ,,kokteilis''. Un tikai Dievs vien zin, kam bija un ir mūsu lūgšanas adresētas. Tomēr svarīgs ir ne tikai vārds- skaņa, bet arī doma, kam adresāts vēstījums.

Skaidrs, ka ir bezgalīgais, visuvarenais, mūžīgais Radītājs. Bet vai tautas nav tikušies un kā Dievu pielūgušas arī Viņa sūtņus, spēkus, pazīmes (aspektus), augstāku Zemes un Visuma civilizācijas pārstāvjus? Nav pamata neko noliegt vēsturē, un tas var ietekmēt reliģiju Svēto Rakstu izpratni. Bet ne pamatjautājumos.

 

Tālāk fragments no autora kristietības vārdnīcas:

• Kas ir Dievs?

Baltu Dievatziņā ar vārdu ,,Dievs’’ apzīmē vienu no trim: Dievs, Māra, Laima, kurus izceļ no pārējām dievībām; katram no trim ir sava ,,loma’’ (skat. par baltu Dievatziņu), jūdiem un musulmaņiem Dievs ir viennozīmīgi viens: Radītājs, absolūtā vara, patiesība, vadītājs utt., jūdiem Dievs ir arī viņu tautas izredzētājs speciālai misijai, tiešais garīgais vadītājs, Viņa augstākās izpratnes vārds ir tik svēts, ka to nedrīkst izrunāt, citus vārdus var. Savukārt kristiešiem ar vārdu Dievs var apzīmēt bez papildus paskaidrojuma Dievu- Tēvu, vai arī Kristu, par cilvēka Ješua iemiesojumā, gan Svēto Garu.

Latviski (ja nav dievturu teksts) izrunājot jēdzienu ,,Dievs’’ mēs samiksējam visu kopā- vārds no baltiem, saturs no jūdiem un teoloģiskā konkrētā izpratne no kristietības.

Bet, tik un tā nav atbilstoša, pilna izpratne. Dievs ir ne tikai starpreliģisks, bet arī pārreliģisks (vērtības, morāle, drošība…) jēdziens, kaut kas tālu ārpus mūsu izpratnes un jūtām un vienlaikus- katram uztverams.

B-No atsevišķa cilvēka skatupunkta jēdzienu ,,Dievs’’ var nosacīti dalīt: visam pāri un visur iekšā esošais (transcendentālais) Dievs un Dievs manī.

C-Transcendentālais Dievs ir Kosmosa mērogā

*visa Radītājs,

*Patiesības, Gaismas (visu zināšanu) avots,

*visu dabas, sociālo u.c. likumu devējs un ievērošanas garants (tiesnesis, soģis),

*visu spēku spēks- to avots (Visuspēcīgs),

*visu varu vara (Visuvarens),

*klātesošs it visā ,,dzīvajā’’ un ,,nedzīvajā’’ dabā: šūnā, augā, ekosistēmā, vējā, Saules starojumā utt., bet vienlaikus nedrīkst teikt Dievs=daba, jēdzienā ,,Dievs’’ ir daudz kas pārāks; uzskats ,,dabas likumi’’ ir pareizs izpratnē, ka tie ir likumi, kas nosaka procesus dabā, nevis ,,Daba’’ ir šo likumu autors un kontrolieris.

-Transcendentālajā Dievā ir izzināmā daļa (dažādiem cilvēkiem, vēstures periodiem, reliģijām/kultūrām dažādā līmenī) un nekad nevienam neizzināmā daļa,

-Transcendentālais Dievs var būt pārpersonisks un persona,

-Transcendentālais Dievs ir viens vienīgs, bet cilvēku skatījumā nav nepamatoti to redzēt kā trīsvienīgu, ,,sadalīt’’ vēl vairāk (aspektos) kā jūdi- septiņos), bet nav daudzu Dievu,

-ir daudzas garīgās būtnes:dievi, gari, it kā neatkarīgu spēku, teritoriju vai matēriju pārvaldība (Zemes Māte- Māra, gudrības dieviete- Sofija, jūras dievs, Vēja Māte, Latgales Dievmāte), garīgie likumi, ko cilvēki mēdz dievišķot (Laima: likteņa- karmas likums), bet nav daudzi Dievi vai tāda garīgās pārvaldības sistēma (panteons), kurā ar jēdzienu ,,Dievs’’ apzīmē vienu no galvenajiem vadītājiem (kā baltu mitoloģijas dievturu izpratnē) vai pat galveno no visiem. Dievs ir nesalīdzināms (unikāls) savā pārākumā.

D-Dievs ikkatrā cilvēkā ir vienmēr klātesošs, bet var būt dažādos ,,līmeņos’’, bet tas ir atkarīgs no cilvēka,

-ikkatrā Dieva ,,sastāvdaļa’’ (Dieva radīta no Laiku sākuma) ir cilvēka gars (pašgars),

-ikkatrā cilvēkā ir dievišķās Mīlestības Agapes klātbūtne, kas

*klusāk vai skaļāk nemitīgi aicina cilvēku kļūt par Dieva Bērnu,

*vērtē viņa rīcību- to pārstāv sirdsapziņa, lai cik stipri cilvēks ar savu gribu to apklusina, Agapes klātbūtne nepārtrauc darboties un no jebkura stāvokļa Tev ir iespēja atgriezties, pat kļūt par Dieva Bērnu,

*ir kā trauks, ko var uzpildīt Svētais Gars pēc Svētā Gara kristības.

-Dievs caur garīgajiem likumiem un garīgajām būtnēm vada mūsu dzīvi, bet nevis to noteic (determinē)- cilvēkam, tautai, cilvēcei nemitīgi ir izvēles iespējas, bet katrai izvēlei ir savas sekas, Dieva Agapes klātbūtne mudina uz vēlamo izvēli,

-Dievs ar garīgo būtņu starpniecību sargā cilvēku, tautu utml., ciktāl tas iespējams saskaņā ar garīgajiem likumiem un mums vēlamo (piemēram, sliktais mūsu pārmācībai),

-Dievs saskarsmē (lūgšanās, meditācijā, Atklāsmēs).

Kas ir Dieva dusmas? Dusmas ir cilvēku emocijas, bet ne Dieva, Zeva, Pērkontēva utml.izpausmes. Vienkārši darbojas objektīvie dabas, psiholoģiskie vai garīgie (sods par grēku- ko sēsi, to pļausi- karmas) likumi. Dievu tāpēc nevajag bīties, bet šis teiciens Bībelē nozīmē: ,,ļoti ņemt vērā'', cienīt kā galveno- ,,respektēt’’.

Kādas ir Dieva izpausmes formas- kā mēs Viņu varam ,,ieraudzīt''- pamanīt?:

-caur iemiesotu personā (Ješua),

-caur Atklāsmi,

-caur savu sirdsapziņu,

-caur mīlestību, ko dodam un saņemam, 

-caur glābšanu,

-caur brīnumu vēsturē,

-caur dabas sistēmu sarežģītību,

-caur Svētajiem Rakstiem.