Es ticu, ka Atmoda būs- vai nu caur Brīnumu, vai dižkrīzi. Kā tai dienvidāfrikāņu dziesmā: ,,Brīvība nāk! Brīvība nāk! O, jā, es zinu to'' (Freedom is coming! Freedom is coming! O, yes, I know!)

Atmoda ir process, caur kuru Latvijas, cilvēces, ceļš uz nekurieni (degradāciju) var pagriesties uz attīstību, kas tiem, kas pieņems no pašreizējās atšķirīgu vērtību orientāciju, dzīve sagādā  daudz augstāku gandarījumu, dzīves kvalitāti nekā vairākumam mūsdienās. Vai nu tas būs kā ,,klikšķis no malas'', kā tas bija iepriekšējā Atmodā, kad pēkšņi tik daudzi bija gatavi atdot dzīvību par Latviju, vai dižkrīzes dēļ nespēja turpināt patērētāja dzīvesveidu, kad cilvēki izmisīgi meklēs, pie kā pieķerties, ar ko aizstāt iepriekšājās šķietamās vērtības. Un šis glābšanas riņķis ir mīļie/tuvie- attiecības, savstarpēja palīdzība/sadarbība/solidaritāte utml., kam būs jāiztur pretnostatījums nežēlīgai cīņai par izzūdošajiem resursiem.

Garīgā un pilnvērtīgas attīstības (PA) Atmoda (īsi- Atmoda).

Atmoda ir pēkšņa tik lielas sabiedrības daļas aizrautība ar kādu ideju, jaunām vērtībām, ētiku, ticību, kas pirms tam sabiedrībā nav bijusi bijusi noteicošā, ka tas maina gan tajā iesaistītos cilvēkus, gan dzīvi kopumā. Atmoda nav kaut kas tāds, ko varam, sastādot un īstenojot pasākumu plānu vai ticībā lūdzot, garantēti nodrošināt sev paši. Tā var nākt kā neprogrammēta neparedzamu veiksmīgu apstākļu, notikumu, personību darbību darbības ,,nejauša sakritība'' vai, kā ticīgie teiktu- Dieva Brīnums, kā Brīnuma daļa. Nākošā Atmoda Latvijai- tās Misijas izpildei, Atmoda pasaulē vai tās daļā, lai cilvēce/Zeme pagrieztos no ceļa uz iznīcību uz augstāku dzīves kvalitāti.

 

1.Latvijas Misijas izpilde caur Atmodu.

Nepabeigtā iepriekšējā Atmoda.

Trešā Atmoda par Latvijas neatkarības atjaunošanu pēc būtības bija nacionālā atmoda ar pamatmērķi glābt latviešu tautu no iznīkšanas. Bet tam bija arī spēcīgas sociāli-ekonomiskas (labklājība kā Rietumos, īpašumu atgūšana u.c.), politiskas (personīgā un Latvijas brīvība) un garīgas pazīmes un mērķi. Garīgie mērķi bija vienoti pret ateisko ideoloģiju, bet Latvijas apstākļos pretēji vai nu par kristīgo ticību, Baznīcu, vai arī par tautas folkloru, dzīvesziņu, Dievatziņu. Pretēji tāpēc, ka kristietības vārdā vācu krustneši Latvijā izskauda latvisko Dievatziņu un dzīvesziņu un simtiem gadu turēju mūsu senčus jūgā, kaut arī mūsdienu Latvijas kristietība ir pilnīgi kas cits nekā toreiz un kopsaucēju var un vajag atrast.

Trešās Atmodas garīgās pazīmes: tik daudzu gatavība nest upurus (pat ziedot dzīvību), kopēja tautas lūgšana ,,Dievs, svētī Latviju!’’, vienotība, sadarbība galvenajā, nesavtība/dalīšanās, cerība, mīlestība (iepretim šīsdienas negatīvismam) u.c. Taču pēc uzvaras nevis balstoties uz tikko nosauktā sākām kopīgi celt savu templi- Latviju, bet rausām un plēsāmies savam ,,namiņam’’, ļāvāmies vadīt mūsu atgūto valsti ārvalstu manipulatoriem, pie tam ar mūsu cienīto atmodas līderu rokām, ļāvām pie varas nonākt vietējiem pašlabuma meklētājiem. Un nemeklējām tālāko augsto valsts mērķi, Misiju. Kāpēc mums, Latvijai nav svētības- neveicas? Nesalīdzināšanās. Sods par Misijas* neizpildi.

Pirmās neatkarības laiks mums bija atgūšanās pēc 700 gadu jūga- izdzīvošanas. Kaut ar nobīdēm (politiskā andele, nežēlīgās kapitālisma grimases, saimnieku iedomība, K. Ulmaņa kults, antisemītisks noskaņojums atsevišķos cilvēkos u.c.), tauta bija patriotiska, nesavtīga- Latvija bija daudziem lielāka vērtība nekā personīgā dzīve. Tajā periodā mēs nostiprinājām sevī arī pirmās atmodas sakrātos gara augļus: folkloru, dzīvesziņu, Dievatziņu.

Kad trešajā Atmodā atguvām Latvijas valsts neatkarību, mēs neapzinājāmies savu uzdevumu. Bet viens ir skaidrs- brīvība netika dota priekš pilniem veikalu plauktiem, vienlaikus, no vienas puses, patēriņa sabiedrībai, baudām un,  no otras puses, nabadzībai, šīs plaisas palielināšanai, priekš plēšanās savā starpā par īpašumiem, mantu, brāļu naida un naida pret valsti, priekš iespējas masveidā emigrēt un līst jaunas savienības jūgā. Tauta neizgāja vainas salīdzināšanās ceļu par agrāko: holokausts uz Latvijas zemes ar latviešu līdzdalību, sadarbība (kolaboracionisms) ar padomju un nacistisko režīmu, latviešu strēlnieku izšķirošo ,,devumu’’ boļševiku režīma izveidē PSRS par nelaimi simtiem tautu (viņi vēl toreiz neapzinājās, ko dara, bet 90-tajos mēs zinājām rezultātu) un latviešu čekistu noziegumiem PSRS u.c. Jā, mums uzklupa ,,labvēļi- padomdevēji’’ un ietekmes no Rietumiem un Austrumiem, globalizācijas putas, veidojās divkopienu valsts, bet ne tas ir galvenais iemesls (mēs esam stipri tik, cik mūsu griba Latvijai!), kāpēc vairāk kā 20gadus pēc neatkarības atjaunošanas mēs neesam apmierināti ar Latviju- tā nav guvusi svētību. Tas ir bijis gan pagātnes, gan šķību jaunās valsts pamatu likšanas dēļ. Mēs Latviju neatjaunojām uz garīgiem pamatiem un ne latviešu tautas, visu Latvijai lojālo iedzīvotāju interesēs. Mēs sev nepajautājām: ,,Vai un kāds ir mūsu uzdevums, kādēļ atguvām neatkarību?’’.

 Daudzos vēl pilnīgi nav nodzisusi latviskuma un garīguma oglīte, kaut arī ikdienā uz āru tas manāms reti: kad jādzied, jāziedo... Bet zemdegās gruzd.

*Latvijas Misija pasaulē.

Latvijas (varbūt kopā ar Lietuvu, visu Baltiju, Ziemeļvalstīm) Misija ir jauna, reāla, uz garīgumu balstīta ilgi turpināties spējīgas attīstības- pilnvērtīgas attīstības modeļa īstenošana savā zemē un tā pieredzes, izpratnes pārnese citur Eiropā.

 

2.Atmoda caur Brīnumu.

Ko darīt? Lūgt Brīnumu, Atmodu. Atbalstīt mūsu pārmaiņu aģentus. Viss sākas ar domformu. Viņiem iztēlē, darbībā un lūgšanās jau tagad jāizveido jaunais Latvijas veidols. Tauta pašreiz, bez ierosmes no Ārienes, brīnuma, nespēj ,,nomazgāties’’, pārmainīties, arī nožēlot vainas savā spēkā. Bet, ja nāks iespējas, tās vairs nedrīkst palaist garām, jo citu pēc tam nebūs.

 

3.Garīgās un Pilnvērtīgas attīstības (PA) Atmodu vienlaicīgums.

Lai izdzīvotu, jāmainās attieksmei un rīcībai pret dabu un cilvēkiem, pret saimniekošanu un pārvaldi- pret materiālo Latvijā, pasaulē. Bet šādu pārmaiņu ierosmes sakne ir ētikas un vērtību orientācijas maiņa. Bet to avots, noteicējs ir garīgums, tās sabiedrībā kopumā ,,nerodas pašas par sevi''. Pat ja netic Dievam, ja ir vienkārši labs cilvēks, neapzinoties attiecības ar Dievu, tas nemaina būtību, ka Mīlestības (pret cilvēkiem, dabu, darbu u.c.) avots ir Dievs. Saule mūs silda arī tad, ja mēs nezinām, ka tas notiek tāpēc, ka tajā notiek kodolreakcija.

Tātad materiālā ilgtspēja var nākt kā sekas pēc garīgās pārveides sabiedrībā. Bet, ja notiek tikai garīgā Atmoda, praktiskajā dzīvē nekas nemainīsies. Cilvēkiem nesaprotot kāpēc un kā ir jāmaina materiālā dzīve, ilgi turpināties spējīga attīstība nebūs. Varbūt tās var sekot viena otrai- garīgā pa priekšu? Ja tuvu- varbūt, bet laika maz, jo Zeme, cilvēce, teogeosociuma sistēma jau pārsniegusi izturības (ietilpības) robežas un ļoti drīz var sabrukt, un tad par pilnvērtīgu attīstību vairs nevar būt runa, bet par degradāciju.

Latvijas ceļā uz Atmodu un tās laikā jāveicina ekumēnisms, salīdzināšanās starp kristietību un latviešu tautu, kristiešu sadarbība ar baltu Dievatziņas nesējiem uz Mīlestības pamata, jārod cieša zaļo (vides entuziastu) un garīgo organizāciju sadarbība, kristiešiem un latviskās dzīvesziņas piekritējiem jāmācās, kā Bībelē un dainās pamatota dzīve uz ilgtspējas pamatiem, kā arī kā to praktiski (angl.know how) īstenot.

Visas šīs salīdzināšanās, sadarbības ir ļoti grūtas, tam priekšā līdzšinējo cīņu, aizvainojumu un ambīciju kalni, bet... nav citas iespējas, lai dzīvotu, jo visi esam vienā laivā, kurai liela sūce.

 

4.Latvijas (Baltijas) Atmodas pārnese ārpusē.

Kāpēc uz pilnvērtīgas attīstības balstītai ilgi turpināties spējīgai paradigmai īstenošanas kristalizācijas punkts varētu būt Latvijā?

-Garīgums šeit ir dzīvs un reāls spēks, ja mēs spēsim sašķeltības starp kristietību un latvisko, trūkumu (defektu) pārvērst par savstarpējās papildinātības (komplementaritātes) priekšrocību (efektu). Neīsta (nomināla) ticība nav lielai daļai ne kristiešu, ne latviskās Dievatziņas piekritēju, ne ezotēriķu/Austrumu mācību piekopēju. Viņu pārliecību nemitīgi (izņemot Latgalē katoļu) nemitīgi pārbauda un stiprina pretnostāvēšana (konfrontācija). Latvijā par katoli nepiedzimst, kā daudzviet Polijā, bet kļūs un pie tā turas;

-Mūsu nacionālā mentalitāte, vērtību orientācija, vides ētika un daudzveidīgā vēsturiskā (vācu- carisma, neatkarības, padomju, trimdas) pieredze ir tuva ilgtspējīgas attīstības principiem, vajadzībām.

-Latvija no dabas un ģeopolitiskā viedokļa atrodas ļoti veiksmīgā vietā, tā ir relatīvi maz sagandēta un vides pārmaiņu seku un katastrofu apdraudēta.

Šie trīs ir galvenie faktori, kuri ir ļoti piemēroti, lai Latvija (sadarbībā) būtu pirmā (viena no pirmajām), taču neesam tik vienreizīgi (unikāli), lai mūsu pieredzi daudzējādā ziņā nevarētu pārņemt.

Mums nav jānodarbojas ar atmodas pārnesi tā, kā marksisti saprata revolūcijas eksportu. Bet nav arī tikai jāgaida kāda interesi, bet jāveido sava modeļa ,,pārdošanas'' (mārketinga) sistēmu un caur to aktīvi jāpiedāvā savas zināšanas un pieredzi. Bet galvenais ,,pārdošanas triks’’ būs tas, ja mēs relatīvi īsā laikā būsim priekšā tagad tā saucamajām attīstītajām valstīm, kā tas vienmēr mēdz būt, ja kāda zeme atjaunotni liek uz nacionālo īpatnību, sava garīgā satvara savienojamu ar nākotnes dzīves modeli, pieejām un tehnoloģijām (kā pēc 2.pasaules kara Japāna, Izraēla, Vācija, vēlāk ,,Dienvidaustrumu tīģeri’’, Ķīna ...).

Nav jālolo ilūzijas, ka tas var notikt pirms ceturtās Atmodas, kamēr mūsu līderi domā par savu labumu, mūsu valsts tiek vadīta viņu un ārvalstu spēku interesēs un nemitīgi tiek atgādināts, ka ,,Eiropa mūs nesapratīs’’. Tikai caur Atmodu, atjaunojot Latvijas valsts neatkarību (nejaukt ar pašizolāciju), mēs būsim ,,Latvija ar rītdienu’’, pat ja tautsaimniecības lielie (makroekonomiskie rādītāji) būtu zemāki nekā pašreiz (bet varbūt augstāki nekā ES?), toties mūsu dzīves kvalitāte būs lielāka, jo vērtēsim to pēc citiem kritērijiem, kas atbilst tam, kas cilvēkā rada dziļāk slēpto gandarījumu.

 

Latvija ar rītdienu

Tikai caur Atmodu, atjaunojot Latvijas valsts neatkarību (nejaukt ar pašizolāciju), mēs būsim ,,Latvija ar rītdienu’’, pat ja tautsaimniecības lielie (makroekonomiskie rādītāji) būtu zemāki nekā pašreiz (bet varbūt augstāki nekā ES?), toties mūsu dzīves kvalitāte būs lielāka, jo vērtēsim to pēc citiem kritērijiem, kas atbilst tam, kas cilvēkā rada dziļāk slēpto gandarījumu.

 

PA Atmoda pasaulē.

Neviena zeme, tauta nevar Pagriezienā pāriet uz PA bez Atmodas. Taču atšķirība, vai tā sākas kādā zemē/tautā uz vietas, vai tiek parauta līdzi visas cilvēces (globālā) procesā. Un ne visas zemes/tautas var tikt parautas, bet tās var būt spiestas ,,jaunajiem noteikumiem'' pasaulē pakļauties vai iznīkt.

No 1970-tajiem notiek vides apziņas evolūcija- tā pārņem aizvien vairāk cilvēku prātus un sirdis, ietekmē viņu rīcību, sabiedrības visas sfēras.

Garīgā un PA Atmoda nevar būt līdzīgi kā vides apziņas evolūcija- tā var būt tikai kā revolūcija: uzplaiksnījums, Pagrieziens ar būtiskām izmaiņām rīcībā: gan sabiedrības visās jomās, gan cilvēku personīgajā dzīvesdarbībā. Atmoda ir kā Zemē ietriekušā asteroīda izraisīts visaptverošs ugunsgrēks.

 

Atmoda un Latvijas vīzija.

Latvijā daļā no Atmodas kustības ir viedoklis, ka Atmodu var panākt caur Latvijas vīzijas materializēšanu. Un viņi veido šo vīziju. Bet... viss nav tik vienkārši. Var sanākt vienkārši alošanās vai pat ko ,,salaist sviestā'', jo grupas domām, kopīgām vēlmēm ir milzu spēks. Tādēļ šī ir ļoti nozīmīga tēma. Vīzija ir kā karogs, kas iedvesmo un ieceres kopsavilkums (esence), kuru vēlas īstenot.

Kas ir vīzija? Vīzija ir tas, ko vēlamies, lai būtu nākotnē. Vīziju veidošana ir ļoti nozīmīga- bez tās nekas nebūs, bet nepareizi tapušas vīzijas var nodarīt vēl lielāku postu, nekā, ja to nebūtu.

Projektos (jauna skola, jauna biedrība, jauns parks utt.) tā ir mūsu iztēles tēls, ko varētu pat uzfilmēt. Mērķis ir tā noformulējums vārdos. Vienlaikus vīzija ir kā lūgšana. Vispirms viss tiek radīts ne tikai prāta (intelektuālajā) līmenī, bet arī garīgajā vidē, pirms to izdodas vai neizdodas materializēt- īstenot dzīvē.

Vīzijas loma ir atšķirīga, ja to attiecina uz Zemi, cilvēci, tautu, Latviju. Ne cilvēks, ne cilvēku grupa savas vēlmes nevar īstenot, vadīt (menedžēt) kā projektu. Tā vienmēr būs domu mākoņa, energoinformatīvā lauka/Dieva mijiedarbība ar cilvēku (Zemi?). Latvijas vīzija nevar tapt atrauti no Zemes, cilvēces, kaimiņvalstu/tautu un Baltijas, Eiropas vīzijas, palikt tikai baltu Dievatziņas, dzīvesziņas, tradīciju (rituālu) līmenī (tā ir tikai daļa no vajadzīgā).

Lielākā daļa Latvijas, pasaules vīziju sacerētāji attiecas pret vīziju sacerēšanu tāpat kā projekta gadījumā: likt iekšā to, ko grib- izdomāsim un uzbūvēsim vēlamo ilgoto  Latviju garīgajā līmenī un tad tāda tā taps arī īstenībā (realitātē). Bet- viņi aizmirst pajautāt Lielajam Konstruktoram un Radītājam viņa plānus, ņemt vērā viņa garīgos, dabas, ekonomiskos, sociālos, psiholoģiskos u.c. likumus.

 Ne Kampanellas Saules pilsēta, ne komunisms, ne Trešais Reihs netika uzcelti, lai gan šo ideju īstenošanai tika veltītas tik daudzas domas, kas līdzinās lūgšanām, nesti upuri.

Mana pieeja Vīzijas tapšanā ir būtiski atšķirīga, (diametrāli) pretēja. VĪZIJAI JĀBŪT REĀLAI!!! Protams, ne tikai piezemētai pie pašreizējām zināšanām, norisēm, tai jāiever iespējās būtiskās pārmaiņas. Tomēr, ja mūsu vīzija būs, ka 

-pēc 10 gadiem Saule riņķos ap Zemi,

-Latvijā dzīvos draudzīgi dzīvos pārticīga latviešu tauta bez krievvalodīgajiem

-utml.,

tad tā ir alošanās.

Tāda nodarbe ir bīstama, jo

-jau tā cilvēki ir ar noslieci nākotnes redzējumus, stratēģijas, vīzijas uztvert nenopietni (skeptiski), un tam ir gan psiholoģisks, gan sabiedrības pieredzē balstīts pamats, bet tautas kopdarbs pareizas Latvijas vīzijas īstenošanā ir mūsu izdzīvošanas un uzplaukuma priekšnoteikums,

-novērš cilvēkus, kas varētu iesaistīties reālas vīzijas tapšanā, pārmaiņu aģentus darbībai bezrezultāta tukšgaitā.

Lai drīkstētu iesaistīties vīzijas tapšanā:

-ir tai jāvelta sava dzīve,

-ir ļoti daudz jāzin prāta un  sirds, garīgajā līmenī, jābūt ar augstām intuīcijas un radošuma spējām,

-ir jāsaņem Atklāsmes.

Un arī tad pareizs rezultāts nav garantēts, jo Laika Ritums, daudzas izvēles nākotnē var visu pagriezt otrādi.  

Lielākā piedāvātā Mācības daļa ir Latvijas vīzija- par būtiskām (radikālām) pārmaiņām XXI gadsimtā un pilnvērtīgu attīstību, kā arī reliģiskās Redzējums (Ticību Koks), izņemot degradācijas, Katastrofas un bojāejas iespējamības izklāstu).   Tā vislabāk tiek apliecināta ikonā ,,Cerību Vēsts''. Manas Latvijas vīzijas kopsavilkums ir ķēdīte: pārmaiņu aģentu rosīšanās, Brīnums, 4.Atmoda- Garīgā un pilnvērtīgas attīstības Atmoda, salīdzināšanās, sadarbība garīgajā vidē (teosistēmā), Pagrieziens uz pilnvērtīgu attīstību, Latvija ceļā uz pilnvērtīgu attīstību, Latvijas pilnvērtīgas attīstības pārnese Eiropā. Šajā vīzijā iekļaujas arī Zemes, cilvēces, Ziemeļvalstu/Baltijas norišu vīzija, to abpusēja mijiedarbība ar Latvijas vīziju.

Iesaku publikāciju ikonā izlasīt rakstu sērijas rakstu par Atmodu.