Dabas vide.

Zemes un Latvijas dabas vides katastrofāls apdraudējums ir izejas punkts domai par ilgtspēju: klimata izmaiņas, dabas resursu izsīkums, piesārņojuma un ķīmisko vielu ietekme uz veselību, ,,dzīvās dabas'' (bioloģiskās) daudzveidības strauja samazināšanās utt.

Ja autors uzsver, ka ne jau cilvēka plānoti pasākumi var glābt no ekoloģiskās katastrofas, tas nenozīmē, ka tie ir mazsvarīgi. Tie ir ļoti būtiski, lai bremzētu notikumus, lai mēs varētu sagaidīt Pagrieziena brīdi. Bet- šie dabas vides aizsardzības centieni nevar izraisīt (iniciēt) šo pagriezienu uz izdzīvošanu, uz pilnvērtīgu attīstību. Otrkārt- ,,darbs dara darītāju'': esot iesaistītiem dabas vides aizsardzībā, konkrētie cilvēki tiek sagatavoti apziņas maiņai, kas notiek Pagrieziena brīdī caur Atmodu vai dižkrīzi.  

Tēmas

Parasti neietvertās vides tēmas

Planēta Zeme kā dabas sistēma kopumā, visaptveroši- ne tikai ekosistēma, kā to vērtē un problēmas risina pašreiz.

Vienota Zemes dabas un sociālā sistēma- geo(eko)sociums

Kosmiskās vides ietekme uz Zemi- sistēma Zeme- Saule-Mēness-citi Saules sistēmas objekti- tālāka materiālā Visuma ietekme

Ģeoloģiskā vide līdz Zemes centram un magnosfēru ieskaitot.

Vides problēmas

Klimata pārmaiņas

Ķīmiskās vielas vielu apritē

Nanodaļiņas vielu apritē

Dabas resursi:

*Darīgie izrakteņi:

-ūdens

-nafta, gāze

-citi fosilie kurināmā veidi,

-rūdas,

-celtniecībā izmantojamie derīgie izrakteņi;

*Citi dabas resursi

-augsne

-meži;

-ekoloģiskie resursi- dabas apstākļi u.c.,

-dabas pakalpojumi;

*Rekultivācija.

Atkritumi

Bioloģiskā daudzveidība

ĢMO

Piesārņošana

Zemes degradācija, pārtuksnešošanās

Nukleārā radiācija

Elektromagnētiskais starojums

Paskābināšanās (Skābie lieti)

Gaisa kvalitāte apdzīvotās vietās

Iekštelpu vide (gaiss, starojums)

Ainava

Nozares

Enerģētika

Transports

Lauksaimniecība, mežsaimniecība

Zvejniecība

Rūpniecība

Pakalpojumi

Militārā darbība. Karš. Terorisms.

Pārnozaru problēmu kopējās jomas.

Vides veselība

Vides pārvaldība

Dabas pakalpojumi, dabas kapitāls

Vides ekonomika

Vides ētika

Vides apziņa

Vides kustība

Vides rīcībpolitika

Vides likumdošana, starptautiskie līgumi

Vide un dzīvesveids, dzīvesdarbība (Tu un vide)

Iekšējā vide

Vide un sociālā joma

Vide un tautsaimniecība

Vide un nacionālais (aspekts)

Vide un garīgais (aspekts)

EKOLOĢISKĀS  KATASTROFAS  DRAUDI

 

Vides aizsardzības jēga- Mīlestība.

Par vides aizsardzības jēgu tiek uzskatīts novērst globālu ekoloģisko katastrofu, kas sagrautu cilvēces labklājību, dzīves kvalitāti kopumā, būtu mūsu civilizācijas beigas. Saskaņā ar Bībeli otrā Ješua atnākšana uz Zemes būs saistīta ar jaunu Zemes veidolu, esošā pilnīgu iznīcību. Tad kāpēc aizsargāt dabu, kas tiks neglābjami iznīcināta? Citas reliģiskās ezotēriskās mācības ir par cilvēces ieiešanu Jaunajā laikmetā, kurā mainīsies pats cilvēks- atbrīvosies no materiālām vajadzībām kā dominējošām, kas nosaka dzīves jēgu un saturu. Tātad- vide no jaunā tipa cilvēka vairs nebūs jāsargā, viņš to neapdraudēs? Skatoties no šiem skatupunktiem, vienalga tūlītēja vides aizsardzība ir nepieciešama, jo

-nav zināms, cik tālu vēl līdz solītajiem Bibliskajiem notikumiem (it kā tuvu daudzas pazīmes, bet vilšanās par tūlītēju ,,pasaules galu’’ jau sen), arī solītie Jaunie Laiki nedominēs zibenīgi, nav zināms, kādi etapi grūtības vēl līdz tam, bet smagas vides problēmu sekas varam piedzīvot ļoti drīz;

-cilvēkus, kuri tic Dievam, vada Mīlestība (gan monoteistus, gan citus): ja mēs mīlam līdzcilvēku, ja mīlam dabu, tad mēs nevaram to neaizsargāt- vides aizsardzība ir mīlestības īstenošanās mūsos.

Vides aizsardzības motīvs – neIA bremzēšana.

Jau piedāvātajā IA vektoru modelī vides aizsardzības praktiskā nozīme, ja tā ir pragmatiski motivēta, nevis kā mīlestība no iekšienes, bet ar ekonomiskajiem vai likumdošanas instrumentiem, arī ir būtiska nozīme, jo veic neIA bremzēšanu līdz pagriezienam uz IA, tā palielinot izredzes izvairīties no katastrofas vai mīkstināt tās sekas.

Ārējā un iekšējā vide, garīgā vide, to mijiedarbība.

Šaurākā izpratnē ārējā vide ir viss matērijas formā esošais (vielas un starojuma/lauku veidā) un tā savstarpējā mijiedarbība ārpus cilvēka. Plašākā izpratnē tas ietver arī ekonomisko, tiesisko utml. vidi, sociālpsiholoģisko vidi.

Iekšējā vide var būt formulēta divējādi:

• viss matērijas formā esošais un tā savstarpējā mijiedarbība, procesi cilvēka organismā (+ap to, ko viņš radījis: smaržas, laukus), t.sk.citu organismu (baktēriju, tārpu) darbība;

• augšminētais plus psiholoģija, garīgums: ticība, pārliecība, domas, jūtas, emocijas...

Garīgā vide ir garīguma/ticības situācija ap cilvēku vai sociālo grupu, kādā teritorijā. Tas ir plašāks jēdziens kā teosistēma, jo ietver Dievatziņu plašāku ietekmi: uz sociālās psiholoģijas un individuālās psiholoģijas aspektiem, kultūru.

Vienmēr jāņem vērā, ka visas augšminētās vides ir divpusējās un daudzpusējās sinerģiskās mijiedarbībās. Galvenais ir kāda jautājuma izpratnei, problēmas risināšanai atrast galvenās, noteicošās mijiedarbības un nereti tās var būt nepamanāmākās, piemēram, kādas sociālpsiholoģiskās vides nianšu būtiska ietekme uz ekonomiko vidi (ebreju nacionālā mentalitāte un panākumi finanšu jomā)

Pagānisms- dabas aizsardzības sistēma.

Parasti, īpaši monoteisko reliģiju piekritēji, saskata pagānu objektu/vietu atzīmēšanai ar svētiem: svētbirzis, svētavoti, svētozoli utml.tikai to reliģisko jēgu, tāpēc uzskatot par iznīdējamiem. Mūsdienu ekoloģijas izpratnē tie ir atslēgas biotope, kas jāaizsargā. Tos sakralizējot, agrākie etnosi nodrošināja to izdzīvošanai nepieciešamo dabas aizsardzības sistēmu un vides apziņu.