Garīgums

Garīgums ir visa nemateriālās īstenības ietekme. Garīgums ir PA pamats visam (dominante): pārvaldībā, tautsaimniecībā, dabassaimniecībā..., tas var būt personības vadītājs, sociālās grupas augstākā autoritāte, uz ko paļaujas. Garīgums (garīguma aspekts visam) piemīt neatkarīgi, vai to apzinās, saprot. Pastāv vispārēji (universāli) garīgie likumi, no kuriem izriet (ir atvasināti) materiālās pasaules (dabas un sociālo zinātņu) likumi.

Dievs

Pilnīgs Dieva izskaidrojums nav iespējams. 

Reliģija

Autors jēdzienā reliģija neieliek vispārpieņemtu izpratni, ka tā ir noteikta sistēma, veids, kā cilvēki cenšas rast saskarsmi (komunicēt) ar nemateriālo īstenību, garīgo pasauli, Dievu. Par reliģijām dēvē kristietību, islāmu u.c. Faktiski tām klāt liela daļa cilvēciskā: tradīcijas, kultūra. Reliģija savos pirmsākumos nozīmē attiecības ar Dievu: personīgās, arī tautas utt., kas saistīta ar noteiktu uzskatu sistēmu. Arī autors šo jēdzienu lieto šādā izpratnē, atmetot cilvēciskā faktora ,,uzlabojumus’’, izkropļojumus, piemēram, krustnešu nežēlībai, tautu paverdzināšanai nav nekā kopīga ar reliģiju. Tas pats attiecas uz ,,reliģiskajiem’’ kariem. Arī ateisms vai Dieva noliegšana, pārliecības sludināšana par tā neesamību faktiski ir attiecības ar Dievu-reliģija. Arī vienaldzība pret garīgajiem jautājumiem ir attiecības ar Dievu- reliģija. Neviens cilvēks nevar izvairīties sev atbildēt: ticēt Dievam, cīnīties pret to (reliģiju) vai palikt vienaldzīgam.

*Dievatziņa

Diev.atziņa ir ļoti līdzīgs jēdziens ,,reliģijai’’. Taču tajā galvenais ir atzīt Dievu, konkrētās Dievatziņas izpratnē īstenot sadarbību ar garīgo pasauli. Tas ietver vairāk dzīvesdarbību. Taču ļoti krasas robežas ar reliģiju nav. Dievatziņu parasti attiecina uz tā saucamajām pagānu ciltīm.

*Dzīvesziņa

Dzīvesziņa ir etnosa (tautas, cilts, civilizācijas) dzīves pieredze ikdienas dzīvē- dzīvesdarbībā. Šī pieredze lielā mērā izriet no Dievatziņas vai reliģijas, jo nemateriālā īstenība ietekmē dzīvi.

*Reliģiju/Dievatziņu koks

Visas pašreiz aktīvās reliģijas un Dievatziņas veido vienotu sistēmu, ko var attēlot modelī kā koku (skat. attēlu ikonā ,,Teorija zīmējumos’’).

*Miglas plīvura nokrišana no Reliģiju/Dievatziņu koka

Mūsdienās arvien vairāk ļaužu ierauga kopsakarības reliģijās- it kā nokrīt miglas plīvurs no reliģiju koka, ka katra no tām ir (bijusi) vērtība savā laikā un vietā. Tā nevienam zaram nav pamata teikt, ka viņš ir koks .Lai būtu iespējama Garīgā un PA Atmoda, reliģiju kopsakarību ieraudzīšanai ir izšķiroša nozīme sadarbībai, lai nevis reliģija pret reliģiju karotu, bet visas kopā- pret tumsu.

*Ticība

Ticība- termins, kas apzīmē dažādību, ko faktiski vajadzētu izteikt ar atšķirīgiem terminiem, bet ko apvieno jēdziens ,,paļāvība’’. Nelietoju izpratni ticība=reliģija

-Personai ir ticība tikai tad, ja viņam ir ne tikai pārliecība par mācības pareizību, viņš to izprot, bet arī atļauj tai sevi vadīt, noliekot malā savu ego, kā rezultātā viņa darbi, dzīve atbilst šai mācībai.

-Cits termina ,,ticība’’ pielietojums ir spējas/prasme izmantot psihisko enerģiju.

Ar ticību var apzīmēt iespēju mērķtiecīgi mijiedarboties ar energoinformatīvo lauku.

*Teosistēma

Teosistēma- līdzīgi ,,ekosistēmas’’ jēdzienam ieviesu ,,teosistēmu’’, lai apzīmētu reliģiju, Dievatziņu reālo mijiedarbību kādā zemē, pasaulē; tās nav attiecības starp pašām ticībām (mācībām): līdzība, nozīmība..., bet reliģisko organizāciju, kopienu, draudžu u.tml. mijiedarbība.

*Nemateriālā īstenība

Šis jēdziens ir neviennozīmīgs, jo novilkt robežu ir grūti atkarībā no tā, ko uzskata par matēriju. Ētika, morāle, vērtības, ticība, pārliecība, idejas utml.ir nemateriāla īstenība.

*Āriene (Ārpuse)

Tas, kas atrodas ārpus konkrētās sistēmas, procesa, bet uz to iedarbojas.

*Neirolingvistiskā programmēšana

Cilvēka, sabiedrības pakļaušana atņemot brīvo gribu, mainot vērtības, morāli, liekot domāt vai rīkoties utml., kā programmētājs (indivīds, retāk- grupa) vēlas. Tai nevar pretoties neizmantojot līdzīgas prasmes un spēju.Neirolingvistiskā programmēšana tiek izmantota psihoterapijas praksē ar pacienta piekrišanu. Tā tiek uzskatīta par pseidozinātni.

*Psihiskā enerģija

Tā tiek uzskatīta par cilvēka prāta (smadzeņu) enerģiju, bet pastāv skaidrojumi, ka tā ir kosmiskas enerģijas veids, kas piemīt jebkam- pat atomam. To var izmantot veselības aizsardzībā. Ar psihisko enerģiju var pārvietot, ietekmēt priekšmetus, izraisīt pat dabas katastrofas (zemestrīces, ja teritorijā uzkrājas negatīva psihiskā enerģija) vai apturēt dabas stihiju. Bībelē psihiskā enerģija bieži tiek saukta par ticību: ,,Ja jums būtu ticība...’’.

*Mūžība

Nekas nav mūžīgs. Ar mūžību domā cilvēka gara un dvēseles pastāvēšanas ilgumu.

*Trialektika

Dialektika tiek materiālistiskajā filozofijā, arī marksismā raksturota kā attīstība pa spirāli uz augšu, tātad regulāra atgriešanās pie tā, kas jau bijis, bet uz augstāka līmeņa, piemēram, īpašuma formas maiņa: sabiedriskais īpašums pirmatnējās kopienas laikā, tad privātais- verdzības, feodālisma, tirgus tautsaimniecības (ekonomikas) laikos, tad atkal sabiedriskais: sociālisma un iecerētā komunisma laikos. Bet dzīve ar marksistiem izspēlēja ,,joku’’: katrs augstākais spirāles aplis ir īsāks un pēc sociālisma bijušajās sociālisma valstīs atkal atgriezās jauna tirgus tautsaimniecības forma. Dialektika- ,,veca dziesma jaunās skaņās’’ darbojas daudzkur, bet tajā pietrūkst visas attīstības virzītājs, pirmscēlonis. Ja sakām, ka sabiedrību, tāpat kā dabu virza likumi, tad katram likumam savs likumdevējs un īstenošanās kontrolieris. Dialektikas modelī pietrūkst šis virzītājs, pirmscēlonis likumdevējs- Radītājs, pietrūkst garīgie likumi, garīgais redzējums (aspekts) kā tāds. Kāpēc cilvēces vēsturē pēc pirmatnējās kopienas bijis jāiziet caur 2 sabiedriskā īpašuma modeļiem: caur varu un caur ticību; paradīzes zemesvirsū visaptverošas īstenošanas caur varu kā sociālismu vai Bībelē pieprasītās sabiedrības bez nabagiem, ar 7.un 49.gadu- regulētas ierobežotas nelīdztiesības vai Ješua bezīpašuma kopienas prasības saviem sekotājiem caur ticību. Spirāles kā apļa modeļa veidolā (variantā) ir vairākas garīgās bildes, piemēram, iņ/jaņ simbols. Tādēļ pilnīgāk attīstību ir raksturot nevis ar dialektiku, bet trialektiku. Šo jēdzienu pirmais minēja dzejnieks I. Ziedonis.

*Pilnvērtīgas attīstības - ilgi un noturīgi turpināties spējīgas attīstības garīgais cēlonis (aspekts)

Skatīt modeļa zīmējumu ikonā ,,Zīmes’’ ar vides (ekoloģiskajiem, sociālajiem, ekonomiskajiem, nacionālajiem un garīgajiem cēloņiem (aspektiem).

Garīgais aspekts ir nozīmīgs tāpēc,

1)ka tas ir pirmcēlonis:

a)cilvēka, tātad arī sabiedrības rīcības motivācijai uz neIA vai pretēji; tiesa- rīcība neatbilst motivācijai ,,pa taisno’’ (lineāri)- kā ticu, tā rīkojos, bet izejot caur sarežģītu motivācijas sistēmu, ko psiholoģijā sauc par melno kasti;

b)procesiem, notikumiem, pagriezieniem (bet caur cēloņu- seku, brīvās izvēles likumiem, domu mākoņiem, psihiskās enerģijas ietekmi), tai skaitā PA mācībā tik nozīmīgajam Brīnumam un Pagriezienam;

2)ka vispārējos (universālos) garīgos likumus ir jāievēro dabassaimniecības, tautsaimniecības un sabiedrības pārvaldībā; tam jābūt noteicošam gan Pagriezienā un atgriešanās ceļā uz geosociuma sistēma ietilpības (kapacitātes) robežām, gan pēc tam;

3)garīgais ir pašmērķis, jo ietver gan cilvēka dzīves mērķi, jēgu, misiju- uzdevumu; gan Latvijas, arī citu nāciju, kopienu, civilizāciju, cilvēces rašanās un attīstības mērķi, jēgu, misiju- uzdevumu; gan, iespējams, Zemes rašanās un attīstības mērķi, jēgu, misiju- uzdevumu Visumā (un arī Visuma rašanos- kāpēc notika Lielais Sprādziens, pēc tā viss noritējā tā, kā tas ir bijis, kāpēc ir tā, ka kaut kas ir, nevis nekā nav- pirmssprādziena stāvoklī?)