KĀ  ES  REDZU IZGLĪTĪBAS PIEDĀVĀJUMA ĪSTENOŠANU?

Pamatveids- studiju apļu cikls (par studiju apļa mācību formu apakšā*)

Priekšlasījums ieinteresēšanai par tēmu.

Ar dažādām metodēm veidota nodarbība iesaistot dalībniekus.

Tālmācība.

 Sadarbības sākums varētu būt divejāds:

-vienojoties ar sadarbības organizāciju,

-interesentiem vai to grupām griežoties personīgi.                                                                                                                                 Samaksa var būt ļoti atšķirīga, tomēr galvenais ir tas, ka šis nav mans bizness, bet iespēja izplatīt vēsti. 

Trīs varianti:

-sedz ceļa izdevumus,

-kaut ko samaksā iespēju robežās bez iepriekšējas vienošanās,

-ja nodarbība projektu, kursu utml.ietvaros- iepriekšēja vienošanās.       

 

*Studiju apļa metode.

Studiju aplis būtiski atšķiras no kursiem, semināriem. Šī neformālās izglītības forma visoptimālākā ir pieredzējušu speciālistu mērķauditorijai gadījumā, ja nodarbību mērķis ir pieredzes apmaiņa, tās paplašināšana ar ekspertu palīdzību, noskaidrojot tieši konkrētiem dalībniekiem interesējošus konkrētus jautājumus, jaunu kontaktu veidošana, sociālās iemaņas un patīkama mācību atmosfēra. Studiju apļi ir personībām, kuras nevēlas situāciju, ka viņus māca kāds no malas ieradies speciālists par jautājumiem, ko pārzin gan viņš, gan kursu dalībnieks. 

Studiju aplī dalībnieki sēd aplī, neviens nav izglītotājs klasiskā izpratnē. Norisi vada studiju apļa vadītājs, kurš pārzin šādas mācību formas metodoloģiju, bet šinī gadījumā- arī saturu. Ja pieaicināts eksperts, viņam dod iespēju iepazīstināt ar galveno par tēmu un atbildēt uz iepriekš atsūtītajiem un uz vietas radušajiem jautājumiem, pēc tam studiju apļa dalībnieki apspriež dzirdēto eksperta klātbūtnē ar viņa komentāriem.

Studiju apļa vadītāja uzdevums ir ievērot, ka tiek cienīts un ievērtēts ikviens viedoklis, nedrīkst negatīvu attieksmi par kādu viedokli pārnest uz tā paudēju; ka ikviens tiek iesaistīts sarunā, bet neviens nevar pārmēru dominēt. Vienlaicīgi runā tikai viens- pārējie klausās. Vadītājs ari uz tāfeles vai lapām fiksē galvenos viedokļus diskusijai un izvērtēšanai.

Nedrīkst dalībnieku personīgās dabas īpatnības, dzīves un darba detaļas (ja apspriež piemērus) publiskot ārpus apļa. Studiju aplis ir uzticības aplis. 

Studiju aplis (angl.study circle) XX gadsimta sākumā Ziemeļvalstīs plaši izplatījās kā viena no divām galvenajām tautas izglītības (popular education) metodēm līdztekus tautskolām (folk high schools). To lietoja arī Rietumeiropā. Studiju apļus izmantoja 3 dažādās jomās: vaļasprieku un kultūras izglītībā, reliģiskajā un politiskajā izglītībā, profesionālajā izglītībā. Tādēļ tās saturam un izpausmēm ir ļoti liela dažādība. Studiju apļi pārsvarā ir, saskaņā ar izglītības iedalījumu Latvijā, neformālās izglītības (unformal education) vai mācīšanās (informal education) metode. Projektā piedāvātie studiju apļi būtu profesionālās neformālās izglītības metode, kurā tiek izvirzīti konkrēti sasniedzamie rezultāti, taču apmācību dalībnieki neiegūst dokumentu, kas tiem dod kādas normatīvos aktos noteiktas tiesības, iespējas. Latvijā studiju apļi nav populāri un plaši aprobēti. Biežāk gatavojot kādu lēmumu, projektu u.tml. lieto darba grupas profesionālus vadītājus (fascilater), taču tie nav studiju apļi, jo tajā nav mācīšanās komponente. Īstenojot Latvijā programmu ,,Leader’’ bija iecere apvienot rezultāta sasniegšanu- stratēģiju (programmu) ar mācīšanos, kā to darīt pēc studiju apļa metodes, tam bez līdzfinansējuma bija pieejami ES līdzekļi, taču tas nekļuva populāri, jo projektu ieceru autori vēlējās tikai praktisko rezultātu, nevis iesaistīto kompetences paaugstināšanu projekta ietvaros.

 

SAZIŅA.

E- pasts: igom@inbox.lv

 

Zemāk zem PĀRMAIŅU XXI GADSIMTĀ UN PILNVĒRTĪGAS ATTĪSTĪBAS MĀCĪBAS programmas atrodas:

-mācību programma vecākiem,

-ieteicamo tēmu saraksts par baltu Dievatziņu sasaistē ar pilnvērtīgu attīstību,

-izglītības standarts par Bībeli un kristietību (sagatavots tā, ka ir gan neparasti, citādi par kristietību tās noliedzējiem (jo kritikā jāvadās no zināšanām, nevis greiziem prieksstatiem), gan kristiešiem,

-kā arī Pārmaiņu un pilnvērtīgas attīstības pētniecības un izglītības Baltijā 12 punktu programma.

Mācību programma

 PĀRMAIŅU XXI GADSIMTĀ UN PILNVĒRTĪGAS ATTĪSTĪBAS MĀCĪBA

Piedāvāju kursus, seminārus, studiju apļus, lekcijas, darbnīcas utml.par jebkuru no mājaslapā skartajām tēmām. Taču specifiskie temati ir sekojoši:

1.Ilgtspējīga attīstība un pilnvērtīga attīstība. Ko darīt?

Anotācija:

2.Izglītība ilgtspējīgai attīstībai(IA) un pilnvērtīgai attīstībai (PA): bērnudārzā, skolā/augstskolā, ģimenē, plašsaziņas līdzekļos, pieaugušo izglītībā. Utopija un cerība. Ko darīt?

Anotācija:

2ceļi:

a)informējot par IA, PA;

b) neinformējot par IA, PA, bet vienkārši trenējot radošumu, psihisko noturību briesmu un grūtību priekšā, veicinot Mīlestību utt.

Anotācija:

3.Būtiskās Pārmaiņas XXI gadsimtā. Ko darīt?Anotācija:

4.Izglītība būtiskām Pārmaiņām XXI gadsimtā: bērnudārzā, skolā/augstskolā, ģimenē, plašsaziņas līdzekļos, pieaugušo izglītībā. Ko darīt?

Anotācija:

5.Latvija XXI gadsimtā. (Kurp ej, Latvija?). Latvietība. Pārmaiņu aģenti. Atmoda. Salīdzināšanās. Ko darīt?

Anotācija:

6. 4.Atmoda. Ko darīt?

Anotācija:

7.Teogeosociuma sistēma (Pasaules Koks)- kā vienots veselums mijiedarbojas cilvēce un Zeme (daba).

Anotācija:

8.Pārmaiņu aģenti. Ko darīt?

Anotācija:

9.Salīdzināšanās. Ko darīt?

Anotācija:

10.Bībele un IA/PA. Dzīvesdarbība saskaņā ar Bībeli un atbilstoši PA.

Anotācija:

11.Pēcpostmodernā civilizācija, attīstība, sabiedrība.

Anotācija:

12.Vides problēmas un ekoloģiskās katastrofas draudi.

Anotācija:

13.Zinātne. Citi izziņas ceļi.

Anotācija:

14.Vietējās IA iniciatīvas grupas pagastos.

Anotācija:

15.Kā izvēlēties ceļu pie Dieva? Etapi ceļā pie Dieva.

Anotācija:

15.Vienojošais reliģijās.Nevis tautas pret tautām (reliģijas pret reliģijām) lai karo, bet visas kopā pret tumsu.

Anotācija:

16.Domas. Lūgšanas. Kāpēc tās nepiepildās? Domu mākoņi.

Anotācija:

17.Dzīves mērķis, jēga, misija.

Anotācija:

18.Mīlestība.

Anotācija:

19.Kas ir ticība?

Anotācija:

Specifisks piedāvājums mērķgrupām

20.Kristīgais standarts

Anotācija:

21.Kristīgais standarts- neierasts (netradicionāls skatījums nekristiešiem):

-Kas ir ticība?

-Kas ir Dievs?

-Kas ir Kristus?

-Kas ir Ješua (Jēzus)?

-Labā Vēsts.

-Ko nozīmē tikt pestītam (glābtam)? Vai to var pazaudēt?

-Kas ir kristietis? Kas ir Dieva Bērns?

-Kas ir Baznīca. Baznīcas grēki.

-Kas ir Bībele?

22.Izraēla un jūdaisms no ilgtspējīgas un pilnvērtīgas attīstības, Pārmaiņu XXI gadsimtā skatupunkta

Anotācija:

23.Hinduisms, budisms, bahaisms, sikhisms un ezotērisms no  ilgtspējīgas un pilnvērtīgas attīstības, Pārmaiņu XXI gadsimtā skatupunkta

 

Reliģijas un Dievatziņas Latvijas Atmodai.

Pētījums un mācību tematika par šo jomu atrodas  ikonās  arnosaukumu ,,Reliģijas. Dievatziņas'' ar numuriem no'1 līdz 10 zem ,,Garīgums.Ticību Koks". 

 

Piedāvājumi vecāku izglītībai.

1.Izglītība pārmaiņām.

Radikālas pārmaiņas XXI gadsimtā. Pārmaiņu noteicējs- Dievs vai cilvēks? Kāpēc un kā Pārmaiņām gatavoties? Pārmaiņas izglītībā- izglītība pārmaiņām. Skola- pārmaiņu ģenerators sabiedrībā. Ģimene pārmaiņu griežos.

2.Latvija.

Nejaukt Latviju- valsts patreizējo politiski ekonomisko režīmu un Latviju- vienotu veselumu (sistēmu):  latviešu tauta (baltu etnoss), mūsu zeme un mūsu kopējais garīgais satvars no sendienām caur šodienu uz nākotni! Mana bagātība piederot Latvijai un pienākums dot Latvijai. Kāpēc Dievs nesvētī šodienas Latviju? Salīdzināšanās. Latvijas valsts. Ko varam noteikt paši un ko pasaule? Ceļš uz 4.Atmodu- Garīgo un Pilnvērtīgas attīstības Atmodu caur salīdzināšanos, caur dzimtenes mācību. Mūsu pārmaiņu aģenti. Mūsdienu krīvi. Vecajo Padomes princips nākotnē. Latvijas misija tuvākā un tālākā nākotnē.

3.Dzīves kvalitātes mācība.

Laime un dzīves kvalitāte- dažādas izpratnes. Ticība/pārliecība un laime/dzīves kvalitāte. Par laimīgu nevar iemācīties kļūt, bet var novākt daļu škēršļu, kas traucē būt laimīgam. Globalizācija, valsts un pašvaldība dzīves kvalitātei, drošībai. No kā man  atteikties, ko darīt, lai paaugstinātu savu dzīves kvalitāti? Cilvēka dzīves jēga un misija (uzdevumi).

4.Ticību koks.

Sakrālo terminu būtības izpratne ir atšķirīga nekā vairums sabiedrības priekšstati par tiem: reliģija, ticība, Baznīca, Bībele, kristietība, grēks, Mīlestība...

Vai un kāpēc ticēt? Pēc kādiem kritērijiem un kuru reliģiju, konfesiju izvēlēties? Vai vispār pēc būtības jāizvēlas? Vai Dievs mūsos un ārpusē, ceļš pie Viņa, Mīlestība, Patiesība nav viena? Dievs un dievi. Vai jāizvēlas starp zinātnisko un reliģisko pasaules uzskatu? Daudzveidīgais (integrētais) izziņas ceļš. Kopējais un atšķirīgais Dievatziņās (mācībās). To hronoloģiskā un prioritārā sistēma- ticību koks. Miglas plīvura no ticību koka kopskata izklīšana mūsdienās.  Jaunais laiks. Reliģiju/ Dievatziņu būtība.

Latviskā dzīvesziņa un Dievatziņa. Dievturība vai/un folklora? Latvijas garīgais satvars. Latviskās mentalitātes, vērtību orientācijas un garīgā satvara ieaušana (integrācija) mūsdienu (postmodernajā) un pilnvērtīgā (pēcpostmodernajā) Latvijas un Eiropas attīstībā. Latvijas garīgā misija. Latviešu tautas salīdzināšanās.

Kristietība vai Labā Vēsts? Kas ir Baznīca? Kas ir Bībele? Tās jūdu saknes šodienā.  Baznīcas salīdzināšanā par tās grēkiem, t.sk.ienākšanu Latvijā.

Austrumu reliģiju  un integrēto reliģiju (bahaisms, sikhisms) pienesums pasaules nākotnei. Ezotērisms. Pašradītās reliģijas prakse.

Teosistēma- reālā reliģisko/Dievatziņu institūciju, draudžu, to viedokļu mijiedarbība, reālās attiecības kādā teritorijā.  Ekumēnisms un starpreliģiskā sadarbība.

Reliģija un valsts, ekonomika, skola Latvijā. Ticības ietekme uz praktisko dzīvi. Reliģijas/Dievatziņu nozīme cilvēces un Zemes ilgi turpināties iespējā un radikālās pārmaiņās.

 

 

Baltu Dievatziņa un pilnvērtīga attīstība.

Man ir savas zināšanas un viedoklis par visām šeit minētajām tēmām, bet uzskatu, ka zināšanas un jaunrade tajās man ir tik dziļas, pamatotas, lai šeit tās izklāstītu. Pie tā vēl jāstrādā.

• Baltu garīgās un ģeogrāfiskās izcelsmes (etniskā) vēsture (angl. ,,background’’).

• Baltu Dievatziņa un tās saistība ar ikdienas dzīvesziņu sendienās un līdz dzimtbūšanas atcelšanai:

-Mīlestība (vai tās trūkums) visā (atsevišķos Mīlestības veidos varbūt mazāk- uz kaimiņu, citu cilti/tautu utml.),

-uzskati par garīgo vidi- kā tas nosaka cilvēku attiecības savā starpā ciltī no garīgā skatupunkta,

-uzskati par garīgo vidi un cilvēka saikni ar to, īpaši par cilvēku attiecībām ar dabu: dabas resursu pietiekošu (optimālu) izmantošanu un pateicību mežam par kokiem, upei par zivīm utml., ,,atšķirt ošus praktiskam labumam un dvēselei’’, svētvietas- atslēgas biotopus, dzīvnieku/augu lietošanu uzturā, upurēšanu),

-tradīcijas, rituāli,

-mūku, klosteru (ašramu) sistēmas, kas dzīvo uz ziedojumiem, neesamība (kā baltiem tiek pildīts to uzdevums (funkcijas) par graujošā (destruktīvā) un ļaunā cilvēkos noturēšanu vismaz līdzsvarā, lai zeme un sabiedrība nesairtu?),

-ikdienas dzīves (dzīvesziņas) saistība ar Dievatziņu:

*sadarbība un savrupība (savs kaktiņš, savs stūrītis zemes),

*tieksme pēc labklājības un pielāgošanās/izdzīvošanas psiholoģiskās un praktiskās prasmes (pēdējā zaudēta labklājības sabiedrībās Eiropā, kaut daļēji atgriežas caur ilgtspējīgas attīstības kustību),

*atbildība par ,,savu kaktiņu, savu stūrīti zemes’’,

*patriotisms un lokālpatriotisms attiecībā uz savas cilts/tautas zemi un cilvēkiem (Kursu, Latgali utml., Latviju kopumā),

*attieksme pret darbu,

*attieksme pret ubagošanu (aiz nabadzības un aiz reliģiskās pārliecības kā Dienvidaustrumāzijas budismā),

*attieksme pret pienākumu,

*attieksme pret dabu praktiskajā ikdienas darbībā: mājsaimniecībā, lauksaimniecībā, medībās un zvejā, mežsaimniecībā, transportā,

*cilvēciskās attiecības ar līdzīgiem, kalpiem, kungiem, priekšniekiem (ieskaitot iztapību, augstprātību un lepnību, izrādīšanos, apmelošanu un nosūdzēšanu, ieriebšanu, (ne)viesmīlību (salīdzinot ar dienvidu tautām) vai tām pretējas izpausme- kas ir noteicošā (dominē?),

*palīdzības sniegšanu nelaimē nonākušiem tautiešiem (vai mūsdienās- citur pasaulē)- vai tās ierobežotais raksturs (salīdzinot ar latīņamerikāņiem vai ASV iedzīvotāju pretrunīgo attieksmi),

*piedošana vai atriebība, attieksme pret netaisnību,

*attieksme pret ģimeni: laulībām, dzimumattiecībām, bērniem (ģimenē un sabiedrībā kopumā), saviem vecākiem un vecākiem cilvēkiem sabiedrībā kopumā,

*ārēja (karā) un iekšēja pretošanās (ar garaspēku, garīgumu, folkloru, kultūru) pret tautas apdraudējumu: apspiešanu, okupāciju un asimilāciju, kas dīvainā kārtā cieši savijusies ar iztapību un sadarbību ar apspiedējiem (konformismu, kolaborāciju),

*raksturīgās atkarības un ieradumi vai to neesamība (alkoholisms, narkotikas u.c.).

• Baltu Dievatziņa kā sistēma garīgo līderu (krīvi, vaideloši, Dieva dēli) skatījumā un darbībā:

–uzskatu sistēma par garīgo vidi un cilvēka saikni ar to, īpaši par cilvēku attiecībām ar dabu un savā starpā ciltī, attiecībām ar citām ciltīm, pārvaldību ciltī, ,,cilts pasaules’’ izveidi (tās robežu noteikšanu un iesvēti piederībai ciltij) ienākot jaunā teritorijā,

-morāles uzturēšana ciltī,

-svētdarbība un šamanisms: tradīciju uzturēšana, veiksmes piesaiste un aizsardzība ciltij: totēmi, garu iesaiste, rituāli, pieslēgšanās energoinformatīvajam laukam,

•  

• Baltu Dievatziņa kā sistēma dievturu pašu un tās vērtētāja no pilnvērtīgas attīstības skatupunkta redzējumā:

-dievturu kustības izveide, atjaunošana un darbība mūsdienās, saistība ar pērkonkrusta politisko organizāciju, bet mūsdienās LNNK, ,,Tēvzemei un Bīvībai’’/LNNK,

-valsts (t.sk.Izglītības sistēmas), Baznīcas un sabiedrības attieksme pret dievturiem pirmās un otrās neatkarības gados, PSRS laikā un 3.Atmodā; sadursme (konfrontācija) vai sadarbība, ko ar savu pasaules uzskatu un tā izpausmes veidiem, rīcībpolitiku izraisa dievturu kustība valsts pārvaldē un sabiedrībā,

-zinātniskie un citipētījumi par baltu Dievatziņu (t.sk.folklorā, arheoloģijā u.c.),

-Dievs, Māra Laima- galveno dievu raksturojums,

-dievu panteons- citi dievi (spēki, gari): to mijiedarbības sistēmas raksturojums,

-baltu raksti- zīmes mūsu pašu un pasaules vēstures izpratnē (reliģijās un kultūrās),

-dievturu iespējamā loma latviešu tautas salīdzināšanās procesā pirms un Latvijas 4.Garīgajā un Pilnvērtīgas attīstības Atmodā [ietvert atsevišķi pie šiem punktiem].

• Folklora:

-ko pieņemts uzskatīt par folkloru- 2 pretējie skaidrojumi,

-tautasdziesmas (tautas kopējās uzkrātās zināšanas un pieredze, interešu un jaunrades izpausme),

-dainas (tautas garīgo zināšanu bagāža no baltu pirmssākumiem),

-pasakas gan kā audzinoši izglītojošs līdzeklis, gan tautas garīgo zināšanu bagāža no baltu pirmsākumiem,

-sakāmvārdi gan kā audzinoši izglītojošs līdzeklis, gan tautas garīgo zināšanu bagāža no baltu pirmsākumiem(piemēram, karmas likums: ,,ko sēsi, to pļausi’’),

-folkloras vērtības latviešu mākslā, tsk.tautasdejās, koros,

-folkloras loma 4.Garīgajā un Pilnvērtīgas attīstības Atmodā.

• Baltu senās dievestības atjaunatnes procesi, kustība un to nozīme mūsdienās Lietuvā un Latvijā, vienotu baltu centru izveide Lietuvā (Latvijā?).

• Latviešu Dievatziņa un tās saistība ar praktisko dzīvesziņu mūsdienās:

•  

*mājsaimniecībā: ilgtspējīgs (t.sk.energoefektīvs, no dabiskiem materiāliem, pašuzturošs un veselīgs miteklis, kas pareizi novietots vidē (āderu tīklā, attiecībā pret vēja, saules un koku ietekmi, ainavā), uzturs, citas preces;

*dzīvesveids (veselīgs?);

•  

*pārvietošanās veids un attālums;

*sabiedriskā un politiskā darbība;

•  

*rūpēs par savu/ģimenes, sabiedrības drošību;

*radošumu, pašpilnveidi, pašizteikšanos un atzinību;

•  

*pārvaldes sistēma Latvijā (valsts un administratīvā) un prettautiskā valsts iekšpolitika pēc 3.Atmodas (valsts nozagšana), Krievijas karaspēka izvešanas nozīme, iekļaušanās ES, NATO, ANO, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijā (EDSO), Pasaules tirdzniecības organizācijā (PTO), Starptautiskajā valūtas fondā,

*rīcībpolitikās, īpaši videssaimniecībā (ūdenssaimniecība, atkritumsaimniecība, ķīmisko vielu aprite, klimata izmaiņu u.c.), nozarēs (lauksaimniecības un mežsaimniecības, transporta u.c.) un pārvaldes jomās (instrumentos): plānošana, finansēšana, likumdošana un tās kontrole u.c.

*ikdienas svarīgākajos lēmumos (likumdošana un rīcības) vai to nepieņemšanā.

• Baltu dzīvesziņas un Dievatziņas izglītības sistēma (gan atsevišķa, gan ieausta (integrēta) citur saturā); tai pretējā kosmopolītiskā un antinacionālā un antivērtību izglītība: gan formālajā, gan neformālajā izglītībā, ikdienas mācīšanās procesā no plašsaziņas līdzekļiem, ikdienas paša pieredzes utml. Esošā un vēlamā sistēma, šķēršļi tās ceļā.

• Baltu kopējā un latviešu tautas karma, nepieciešamā salīdzināšanās.

• Neopagānisma kustība pasaulē: procesi, to cēloņi, sistēma (sadarbība), tās ietekme pasaulē un uz Latviju, nozīme.

• Baltu Dievatziņas vieta un loma pasaules Dievatziņu un reliģiju sistēmā sendienās un mūsdienās.

• Baltu Dievatziņa un kristietība (gan no dievturu, gan no formālās (oficiālās, institucionālās) kristietības, gan Kristus sekotāju skatupunktiem).

• Baltu Dievatziņa un vēsture saistībā ar jūdu ticību un antisemītismu Latvijā un Lietuvā.

• Baltu Dievatziņas kopsakarības ar Austrumu reliģijām: hinduismu, budismu un atvasinājumiem (dzenbudismu u.tml.), apkopojošām (sintezējošām) reliģijām (bahaismu, sikhismu), kā arī ezotērismu. Grupas Latvijā, kas saauž (integrē) minētās reliģijas ar baltu Dievatziņu, to teorētiskais redzējums.

• Baltu Dievatziņa un vides un dabas aizsardzība un racionāla resursu izmantošana, ilga un noturīgi spējīga, līdzsvarota attīstība.

• Baltu Dievatziņas izpratne par personīgo un kopējo cilts (tautas) vainu (grēka, karmas, salīdzināšanās ideju skatījumā), kopējā latviešu tautas karma, nepieciešamā salīdzināšanās.

• Nacionālā faktora (aspekta) nozīme pilnvērtīgas attīstība modelī Latvijā un pasaulē (satur dabas vides, sociālo, ekonomisko, etnisko un garīgo faktorus), kas atvasināts no ilgtspējīgas attīstības (ilgi un noturīgi turpināties spējīgas, angl.sustain able) idejas (koncepcijas):

-nacionālais jautājums ir latviešu tautas un :

*Latvija un sava piederība Latvijai vieta cilvēku vērtību sistēmā (šajā jomā galvenais drauds sev esam mēs paši)- latviešu attieksme pret savu Latviju un piederību savai tautai, savas tautas garīgo (Dieva doto) un kultūras (cilvēku ,,radīto’’) mantojumu, tradīciju un rituālu sākotnējās būtības piemērotu īstenošanu mūsdienu apstākļos,

*daļēji no iepriekšteiktā izrietošie demogrāfiskie procesi: aizbraukšana no Latvijas, viesstrādnieki, zemais dabiskais pieaugums,

*latviešu valodas lietošana saskarsmē ar citu valodu lietojošiem Latvijas iedzīvotājiem vienlaikus noejot pa naža asmeni- nepatiku pret krievu vai angļu valodu, kas tiek uzspiesta, neaizstāt ar nepatiku pret cilvēku, kas to lieto, atbalstot minoritāšu un krievu (tā nav minoritāte Latvijā) patieso tautas garīgā mantojuma un kultūras vērtību iepazīšanu savā starpā un latviskajā vidē,

*faktiskā divkopienu sabiedrība Latvijāliela ,,piektā kolona’’, ko mērķtiecīgi cenšas un var sekmīgi izmantot Krievija Latvijas valsts iznīcināšanā vai vismaz latviešu dominējošās lomas sagraušanā.

*ilggadējs prettautisks valsts mehānisms,

*globalizācija un multikulturālisma kosmopolītiskā izpratne (interpretācija), tās uzspiešana politiskajām metodēm, cita iespēja (alternatīva: ,,Visu tautu nacionālisti, apvienojaties!’’, piemērs, latviešu dziesma- kataloņiem par himnu),

•  

*latviešu nacionālo vērtību sistēmas un mentalitātes atbilstība ilgtspējīgas attīstības un pilnvērtīgas attīstības pamatprincipiem un praksei,

*to reālā klātesamība mūsdienu latviešu dzīvesdarbībā,

*pieredze Japānā, Vācijā, Izraēlā, Dienvidaustrumāzijā un citur garīguma un vērtību/mentalitātes ieaušanai tautsaimniecībā, lai panāktu ekonomisko lēcienu jaunos tehnoloģiskajos un attīstības plānošanas apstākļos,

* Ziemeļvalstu viedās attīstības modeļa samērojamība ar šeit minēto,

*Latvijas dabas vides un kultūrvides piemērotība modelim- Latvija biosfēras un kultūras rezervāts,

*iespēja īstenot ES ietvaros vai ārpus tās.

• Baltu Dievatziņa Latvijas 4.Garīgajā un Pilnvērtīgas attīstības Atmodā Latvijā.

•  Baltu Dievatziņa (Ziemeļ)Eiropas un Zemes mēroga Atmodā- īstenojot latviešu kā šībrīža izredzētās tautas misiju, kas mums uzlikta 3.Atmodas laikā.

• Baltu (latviešu) Dievatziņas un dzīvesziņas, to savstarpējo saikņu attīstība Latvijā priekšdienās un ieaušanās (integrēšanās) ar savu devumu kultūrā un pilnvērtīgā attīstībā nākotnes (pēcpostmodernās) cilvēces attīstībā.

• Latvija un Jaunais Laiks (aiz pilnvērtīgas attīstības posma robežām).

• Baltu Dievatziņa un dzīvesziņa Tavā dzīvesdarbībā.

Protams, tiešā tekstā baltu Dievatziņā un dzīvesziņā par lielāko daļu no šeit minētā (piemēram, energoefektīvs miteklis) nekas nav teikts, bet pastarpināti var atrast atbildes daudzos jautājumos, kur ir vērtību, ilgi un noturīgi turpināties spējas principu, pamatatieksmju, vispārēju tautas padomu pārkāpumi.

 

Izglītības standarts par Bībeli un kristīgo reliģiju.

Standarts ir nevis zināšanu minimums, kas būtu jāzin, bet jautājumu loks, uz kuriem jāprot atbildēt sev un citiem.

Tas ir arī kristīgās izglītības ,,standarts'' mūžizglītībā.

(no bērnudārza līdz pieaugušo izglītībai)

 

Standarta izveides principi.

Kristīgā standarta jautājumus- atbildes vajadzētu sagrupēt pēc nozīmes cilvēka dzīvē:

1)Kā tapt glābtam (pestītam)?

2)Kā dzīvot?

3)Pārējās kristīgās mācības pamatpatiesības.

       Atbilžu saturs:

• Atbild uz galvenajiem interesentu, noliedzēju, jaunkristiešu un kristiešu tipveida jautājumiem;

• Atbild uz galvenajiem maldiem

• Balstās uz Bībeli, nevis konfesiju pieņemtiem uzskatiem;

• Atklāti atklāj un bibliski atspoguļo negatīvo, kas darīts kristietības vārdā, no tā norobežojoties, jo citādi tas var radīt šaubas un atkrišanu ticības ceļā;

• Neietver garīgi- eksistenciāli nebūtiskas teoloģiskas tēmas.

Nodarbībām jābūt interaktīvām- jādod iespēja klausītājiem izteikt savu viedokli, to pamatot, izvirzīt apspriešanai sev nozīmīgas tēmas.

 

Izskatāmās tēmas (saturs atbilstoši auditorijas sagatavotībai)

• Kas ir Dievs?

• Kā var zināt par Viņa realitāti?

• Kas ir ticība?

• Kas ir reliģija?

• Kas ir pestīšana?

• Kas ir grēks?

• Kā kļūt pestītam (atbrīvotam no grēka sekām- šķīstītam) un kā to var zaudēt?

• Vai Dieva Bērns (kristietis) var grēkot?

• Kādi ir posmi ceļā no neticības uz pestīšanu?

• Vai kristietim jāievēro baušļi?

• Kāda ir Labās Vēsts būtība?

• Kas ir Jēzus? Vai un kāpēc viņu vajadzētu saukt viņa vārdā- Ješua?

• Kāda bija Ješua Zemes dzīves Misija (primārais) un kas sekundārs no paveiktā? Primārs- Pestīšana un Labās Vēsts par to pasludināšana, bet pravietis, Skolotājs, dziedinātājs, brīnumdaris- sekundāri.

• Kā cilvēkam izvēlēties savu ticību plašā reliģiskā piedāvājuma klāstā? Kāpēc kristietība, kāpēc konkrēta konfesija?

• Kā viss ir radies: kosmoss, Saule, Zeme, dzīvība un tās formas, cilvēks kā bioloģiska būtne?

• Vai Dievs ir dusmīgs?

• Vai no Dieva jābaidās? Ko nozīmē ,,bīties Dievu''?

• Vai reāli pastāv citi dievi? Ko ar šo terminu ,,dievi' saprot? Vai tas ir kas reāli ietekmīgs?

• Ko nozīmē ,,elks''?

• Ko nozīmē jēdziens ,,svēts''?

• Ko Bībelē kurā vietā nozīmē Debesis (paradīze, garīgā īstenība, Dieva valstība) un debesis- atmosfēra, piemēram, pantā ,,Sākumā Dievs radīja debesis un zemi?

• Ko nozīmē Debesu valstība?

• Kas ir pasaule?

• Kas ir lūgšana?

• Kāds ir domu, lūgšanu spēks?

• Kā, kad lūgt?

• Kāpēc lūgšanas ne vienmēr piepildās?

• Vai ar rīcību-izvēlēm un lūgšanām var mainīt situāciju un savu likteni, vai- kā Dievs nolicis- tā būs?

• Kas ir Bībele?

• Ar ko Bībele atšķiras no citu reliģiju Svētajiem Rakstiem, tautu ticējumiem? (Ar Labo Vēsti, daudz ko no  pārējā ar interpretācijām var atrast citur)

• Kas ir Labā Vēsts? Formulējums!

• Vai Bībeli vienmēr jāizprot burtiski vai salīdzinoši tēlaini?

• Kā to interpretēt atiecībā uz pasaules, dzīvības, cilvēka Radīšanu?

• Vai Bībele ir pretrunā ar zinātni?

• Kas ir Dieva Vārds un Dieva vārds?

• Kāpēc Dievs Bībelē pieļauj ļaunumu, vēl vairāk- ebrejiem liek darīt tik daudz varmācības?

• Kāpēc Ješua liek saviem sekotājiem atraidīt ģimenes locekļus? Citi prêt ģimenes saitēm vērstie panti.

• Kā saprast Bībelē prasību pagriest kreiso vaigu, ja sit pa labo (nepretošanās ļaunumam?)?

• Kāpēc neticīgajiem dzīvē bieži veicas un ticīgajiem jādzīvo pārbaudījumos?

• Kas ir Baznīca?

• Vai Baznīcai ir grēki un tai no tiem jāatgriežas?

• Vai baltu ciltīm XIIIgds.tika pasludināts Evanģēlijs?

• Kāda ir bibliska attieksme pret baltu folkloru, dzīvesziņu un Dievatziņu, pret dievturiem (to izveidē iesaistījās mācītāji)?

• Kādus pienākumus Dievs uzliek kristietim?

• Ko nozīmē ,,padarīt par mācekļiem'''visas tautas? (3 kristieša attīstības līmeņi: ,,zīdainis''\ jaunkristieši, māceklis un sadraudzes loceklis)

• Kāda evanģelizācijas prakse ir pieņemama un kāda- diskutabla?

• Kāda ir Ješua pestīšanas un Labās Vēsts nozīme no citu reliģiju skatpunkta (Ješua ir atbilde uz to mūžsenajiem jautājumiem)?

• Kāda attieksme un evanģelizēšanas pieeja no tā izriest? (sākt nevis ar citu reliģiju noliegšanu, bet parādīt to izvirzītos jautājumus, uzdevumus caur Ješua prizmu)

• Kāpēc Bībeles individuālie apsolījumi bieži nepiepildās? (Piemēram, tie nav doti ,,zīdainim'')

• Kas liturģijā ir balstīts Bībelē un kas cilvēku pieņemts? Kāpēc tieši atsevišķas Bībeles vietas liturģijā ir akcentētas un citas atstātas novārtā (piemēram, Ješua veiktā kāju mazgāšana)? Kāpēc liturģijā Bībeles teksts savādāk interpretēts (maltīte aizstāta ar Dievmaizīšu izdali, baptistiem- vīns ar sulu u.tml.)?

• Kāpēc Vecās Derības prasība ziedot desmito tiesu Templim pārveidojot attiecināta uz Baznīcu, bet citas normas uzskatītas ,,par ebreju vecu kārtību''?

• Kas ir Svētā Trīsvienība?

• Kas ir Svētais Gars?

• Kas ir Kristus un kas ir Ješua (Jēzus), kas Jēzus Kristus?

• Ko nozīmē Dieva Dēls un Dieva dēls?

• Ko nozīmē Vienpiedzimušais Kristus?

• Kā izprast Ješua  ,,ieņemšanu no Svētā Gara'' un piedzimšanu jaunavai?

• Kas valda uz Zemes: Dievs vai Sātans?

• Ko nozīmē Cilvēka uzdevums uz Zemes- valdīt pār dabu?

• Ko nozīmē kristība (ar ūdeni)?

• Ko nozīmē iesvētība (ar Svēto Garu)?

• Kas ir cilvēks (miesa, dvēsele...)?

• Kad un kā rodas cilvēks? (no miesas, no vecākiem, radīts no Laiku gala...)

• Ko nozīmē ,,miesas augšāmcelšanās''?

• Kas notiek ar cilvēku pēc fiziskā ķermeņa nāves?

• Vai ebreji joprojām ir izredzētā tauta?

• Vai uz ebrejiem joprojām attiecas Bībeles apsolījumi vai kristieši kļuvuši par šo (visu, daļas?) apsolījumu mantiniekiem un Dievs ebrejus ir atmetis?

• Vai Izraēla joprojām ir Svētā Zeme un Apsolītā Zeme, pat ja politiskie notikumi ir pretēji?

• Vai kristiešiem jālūdz par ebrejiem un Izraēlu?

• Vai mūsdienās piepildās Beigu Laika zīmes? Kādas? Cik droši var par tām būt?

• Vai cilvēces ekoloģiskā katastrofa, kodolkarš, lielas komētas ietriekšanās Zemē vai cita globāla katastrofa var notikt saskaņā ar Bībeli- Beigu Laiku scenāriju?

• Vai ekumēnisms un starpreliģiskā sadarbība ir atbalstāma? Kāda?

• Kāpēc kristiešiem mēdz būt smagas slimības, invaliditāte; dziedināšana citreiz notiek, bet citreiz nē?

• Kā ticībai būtu jāietekmē dzīvesveidu, īpaši- veselīgu, videi draudzīgu, pilsonisku?

• Kāpēc citu reliģiju pārstāvju dzīve apliecina viņu ticību, bet to, kuri sevi uzskata par kristiešiem- bieži nē (pēc ,,augļiem būs pazīt'')?

• Vai Dievs atbalsta priecāšanos, dejošanu, vīna lietošanu?

• Vai Dievs atbalsta juteklisko mīlestību?

• Vai Dievs noteicis katram dzīvot savā zemē, piemēram, latviešiem Latvijā?

• Vai Dievs atbalsta demokrātiju, varbūt monarhiju?

• Vai privātīpašums ir svēts? Kam pieder viss uz Zemes?

• Vai Latvijā iespējama un nepieciešama 4.Atmoda- Garīgā (kristīgā) Atmoda?

 

Radikālu XXI gadsimta pārmaiņu Baltijā starptautiskā kontekstā pētniecības, izglītības un rīcības

12 punktu programma.

2016-2021.gadam)

1.Kontaktnodarbību studiju apļi par Pārmaiņām XXI gadsimtā un gatavību tām. Forums internetā.

2.Mājaslapas angliskā versija. Starptautiskās sadarbības sākums. Projekts par idejas virzību.

3.Studentu kursu un bakalauru,  maģistru,  doktoru pētnieciskie darbi, pat spējīgāko vidusskolēnu ZPD*. Studentu, pasniedzēju starptautiskā pieredze/apmaiņa.

4.Publikācijas*.

5.Izglītības pārmaiņām integrācija bakalauru un maģistratūras studiju kursos*.

6.Pieaugušo tautas izglītības piedāvājums* iesaistot NVO, to konferences, reliģiskās organizācijas (varbūt to konferences?), sabiedriskās domas veidotājus, politiķus, varbūt arī uzņēmējus- interesentus. Izglītība, konferences ietver gan vispārīgos, gan praktiskos aspektus- know how.

7. Projekts  Baltijas valstīm ,,Teorētiski- praktiskās darbības gatavībai XXI gadsimta radikālām pārmaiņām’’ (konferences satura ietvars).

8.Starptautiskā zinātniski- sabiedriski/politiskā- praktiskā konference  ,,Pārmaiņas XXI gadsimtā Baltijā starptautiskā kontekstā.’’

9.Konferences materiālu publikācijas.

10.Rīcībpolitikas dokumenta projekts ,,Pārmaiņas XXI gadsimtā Baltijā starptautiskā kontekstā.’’

11.Pilnvērtīgas attīstības demonstrāciju, izglītības un izpētes Baltijas centra projekta aizsākums.

Ietver plaši pielietojamu IA vietējo tehnoloģiju paraugobjektu vienkopus iekārtojumu, kurā redzami arī to ekonomiskā izdevīguma rādītāji. Turpat galveno reliģiju dievnamu (tempļu) samaziņāta izmēra būves, kurā var iepazīties, kā to Svētajos Rakstos pamatota ilgtspējīga attīstība, pilnvērtīga attīstība. Centrs būtu vieta pieaugušo (studiju apļi, kursi, semināri pieaugušajiem)  un skolēnu izglītošanai, studentu sagatavošanai, pētniecībai gan tehnoloģijās, gan ilgtspējas sociālajos un tehnoloģiju ekonomiskajos aspektos. Centru jāveido kā populāru tūrisma galamērķi, bet praktiski orientētu, nopietnāku nekā AHHA Tartu.

12.Turpināt 1-11.punktu aktivitātes.

P.S Vajadzētu to ietvert plānošanas dokumentā un radīt valsts/ES finansiālu pamatu.

*Vajadzētu analizēt arī ,,Latvija 2030’’, citu stratēģisko dokumentu un likumdošanas atbilstību gatavībai pārmaiņām un izaicinājumiem (iespējām, riskiem, piemēram, Daugavas HES kaskādes sabrukumam)