Izglītība.

Izglītībai jābūt būtiski citādai pēc satura un formas sākot ar tās mērķiem, izpratni par šo jomu vispār (paradigmu). Jābūt nesalīdzināmi efektīvākai saiknei starp apgūto izglītību un to, kā tā izmantojama cilvēka dzīvē. Ko darīt, lai valstu ieguldījumi izglītībā nezustu ar izbraukšanu (emigrāciju). Šeit vairāki šķēršļi: ietekmīgu spēku nevēlēšanās pēc gudras pilsoniskas sabiedrības un nesamērīgi milzīgi izdevumi atbilstošai skolu un pieaugušo izglītības reformai; lielākai daļāi skolotāju ir jābūt cita tipa personībām, jo Jaunā laika (pēcpostmodernā) skolniekus nevar mācīt vecā modernā un postmodernā laika skolotāji.  Pašlaik šādi skolnieki retumis, bet viņi ir briljanti, ko nedrīkst masā pazaudēt jau tagad. Šeit nav runa (tikai) par intelektu, talantiem, bet citu ētiku, citu pasaules redzējuma skatpunktu, citām spējām, mērķiem. Talantu fabrikas- izcilnieku (elitārās) skolas ir nozīmīgas, bet nerisina Jaunā laika jauniešu izglītību- to varētu risināt Jaunā laika garā veidotas un valsts atbalstītas privātskolas. Parastajās skolās reformām jābūt būtiskām, taču no tām var prasīt tikai reāli pieejamā finansējuma un skolotāju sagatavotības (kaut to visu būtiski pilnveidojot) līmenī. Šī mājaslapa ir VECĀKIEM un IZGLĪTOTĀJIEM, kuri nav apmierināti ar pastāvošo izglītības sistēmu: mērķiem, saturu, pārvaldību un organizāciju, metodēm. Tādēļ mājaslapā sadaļa par izglītības jomu kopumā vēl tiks veidota. Taču pašreiz šeit galvenais (aktuālākais, inovatīvākai) ir ,,izglītība pārmaiņām". Mājaslapa dod vecākiem un pedagogiem atbildi, kam jāgatavo skolnieks, students, pieaugušais nākotnē, kurā mūsdienu jaunieši dzīvos pēc būtiskām pārmaiņām. Protams, tas nebūt neaizstāj vajadzību sagatavot dzīvei pašreizējos apstākļos. 

Izglītība pārmaiņām.

Izglītība pārmaiņām ir otrs nozīmīgākais (aiz lūgšanām) instruments, lai kā ietekmētu pārmaiņas vēlamā virzienā, kad notiks Pagrieziens. Taču izglītība pārmaiņām nevar nodrošināt ne pilnvērtīgas attīstības ceļu, ne izdzīvošanu Katastrofā, bet tikai būtiski palielināt tā varbūtību.

 Izglītība pārmaiņām ietver 2 atšķirīgus ceļus: izglītība pilnvērtīgai attīstībai un/vai izglītība dižkrīzei/katastrofai (kā izdzīvot, kā x stundai sagatavoties).

Negatīvas domas šīs negācijas ,,pievelk''- padara lielāku to varbūtību, īpaši, ja cilvēkos šī informācija rada tikai bailes un bezcerību, nevis cerību un lietderīgu (konstruktīvu) tāpēc iespējamās katastrofas jānosauc pēc iespējas retāk. Tādēļ izglītībā pārmaiņām nepieciešama pieeja, kas vērsta uz pozitīvo (optimismu), taču vēl sliktāk, ja tas ir nepamatots pozitīvisms, kas arī neizraisa ģatavošanos iespējamo draudu novēršanai un piemērošanos tai. Pasaulē un Latvijā dominē vai nu šāds viltus optimisms vai nerūpēšanās par nākotni vispār.

Izglītība pārmaiņām, īpaši  iekļaujot izglītību pilnvērtīgai attīstībai jābūt tam pamatam, uz kura tiek veidota būtiska izglītības reforma. Izglītībā pārmaiņām un izglītībā pilnvērtīgai attīstībai (līdz šim zināmais jēdziens ,,izglītība ilgtspējīgai attīstībai ir šaurāks un ar atšķirīgu pamatideju- ka cilvēce var īstenot programmu savai glābšanai, nevis gatavoties nezināmajam un palielināt vēlamo pārmaiņu virzienu) specifiskās mērķgrupas bez ierastajām: bērni un jaunieši, pedagogi, ir pārmaiņu aģenti, ticīgie un ietekmīgas personas (paplašinot klasisko lēmumpieņēmēju loku). Taču tas nav galvenais šajā mācībā. Nozīmīgākais ir ideja kā izmantot izglītību cilvēces un Zemes glābšanai, ja šāda iespēja no ārienes (ārpus cilvēka ietekmes) radīsies.

Uz izglītību attiecas šādas mācības paradigmas tēzes:

*Neparedzamām pārmaiņām var un vajag sagatavoties. Izglītība pārmaiņām ir viens no galvenajiem instrumentiem.

* Izglītības PA (IA) otrs mērķis aiz sagatavošanas nākotnei un nākotnes ietekmēšanas ir tagadnes virziens- pašreizējās situācijas vērtības izpratne, cik mums ir laba dzīves kvalitāte salīdzinot ar to, kas var nākt.

Izglītība pārmaiņām sagatavo gan draudu/problēmu novēršanai/risināšanai, gan iespēju izmantošanai XXI gadsimtā: gan prognozējamu, gan neparedzētu pārmaiņu gadījumā.

Izglītība pārmaiņām- ne jau erudīcijas- zināšanu apjoma palielināšana. Kvantitāti jānomaina kvalitātei. Izglītība pārmaiņām prasa nomainīt izglītības stratēģijā galveno: zināšanu/prasmju kā galvenā mērķa vietā jāliek audzināšanu, pie tam visās izglītības jomās. Arī prioritātēs starp zināšanām un prasmēm galvenās izvirzās prasmes: prasme zināšanas pielietot dzīvē, prasmē iegūt/atlasīt vajadzīgo informāciju, prasmē mācīties, ātri izprast būtību jaunā zināšanu jomā, atrast mijsakarības- prasme domāt un rīkoties sistēmiski. Izglītības sistēma ne tikai tam nav gatava, bet pat tās stratēģi un reformatori to nesaprot.

Izglītībā galvenais: ticība, Mīlestība (ietver altruismu, patriotismu u.c.), izglītība pārmaiņām (ietver gan cerību, gan vides izglītību u.c.).

Ko var tagad?

• Lūgt un ticēt,

• Ievadīt ideju sabiedriskajā apritē

• Mācīt

• Atbalstīt pārmaiņu aģentus izglītībā, viņiem sadarboties.

Izglītību pārmaiņām visaptveroši nevar ieviest pašreizējā sabiedrībā. Tā var būt iespējama tikai reizē ar Brīnumu, Atmodu, Pagriezienu.

Izglītība pārmaiņām mūžizglītībā, t.sk.ģimenē, bērnudārzā, skolā, augstskolā, pieaugušo izglītībā:

• Citas zināšanas- izpratne par ilgtspējīgu attīstību, Pārmaiņu procesu, iespējamo rīcību;

• Cita un prioritāra audzināšana:

-ticība: vadība un paļāvība Augstākai Autoritātei, attieksme/izpratne par garīgajām likumsakarībām, garīgā un materiālā sasaistes izpratne; reliģiskā tolerance, kas apvienota ar pārliecību;

-Mīlestība- sirdsizglītība:

*došanas pārsvars par ņemšanu,

*Agape- gatavība mīlēt: Zemi/Latviju/savu dzimto vietu (patriotisms), cilvēkus/cilvēci, savus bērnus, savus vecākus, dabu, mīļoto,​

* morāle,

-cerība- optimisms (ietver cīņu par izdzīvošanu līdz pēdējam),

-mērķtiecība- neatlaidība,

-intuīcijas treniņš,

-piederība (identitāte): tautai, kopienai, profesijai utt.

• No zināšanām bez spēka uz zināšanām ar spēku-  garīgo ceļu attīrīšana smadzenēs;

• Pašpilnveides (mūžizglītība, morālā attīrīšanās u.c) vēlmes radīšana, prasmes: meditācija, rituāli u.c.

Galvenais Pārmaiņās XXI gadsimtā būs cilvēks- cilvēka pārveidošanās un pārveide (pilnveide vai degradācija). XIX gadsimts bija rūpnieciskās revolūcijas un brīvā tirgus gadsimts, XX gadsimts- zinātnes, tehnoloģiju, globalizācijas, komunikācijas gadsimts.

Par izglītību pārmaiņām ir atsevišķs raksts gan publikācijās, gan zem ikonas ,,Pārmaiņām''. Tādēļ šeit ir tikai kopsavilkums. 

Kas notiek pasaulē zem nosaukuma ,,Izglītība pārmaiņām''?

It kā uz izglītību pārmaiņām attiecas Globālā rīcības programma izglītībai ilgtspējīgai attīstībai ,,Mācīšanās nākotnei'', bet Latvijā šos projektus iznieko tābrīža vajadzību aizlāpīšanai vai sadarbībai. Izglītību pārmaiņām Latvijā varētu īstenot nostādnes ,,Kompetenču pieejā balstīts vispārējās izglītības saturs''. Diemžēl kompetences izvēlētas turpinot (ekstrapolējot) patreiz saredzamās vajadzības, nevis ievērtējot teoriju par sagatavošanu neparedzamām pārmaiņām, garīguma un nacionālās specifikas nozīmi Latvijā.

Baltijas universitāte valstīs ap Baltijas jūru studiju apļu formā īsteno projektu ,,Izglītība pārmaiņām'', bet tā tradicionāli vairāk saistīta ar ierasto ilgtspējīgas attīstības koncepciju. Pieejama rokasgrāmata papīra formā kā arī mājaslapa. 

Anglijā ir skolas, kur izglītība pārmaiņām ietverta mācību programmā, taču ne manis šeit paustā izpratnē.

Pasaulē dažādās valstīs darbojas  nākotnes izpētes institūti, kas samērā šaurās aprindās izplata informāciju par iespējamo attīstību.

Izglītība pārmaiņām pēc Pagrieziena vai Katastrofas, īpaši par pašreiz steidzīgiem (aktuāliem) uzdevumiem gatavojoties pārmaiņām, jāaptver plašas sabiedrības masas, mērķgrupas.

Izglītība Latvijai.

Izglītībā Latvijai ir, pats svarīgākais, mīlestības uz Latviju audzināšana( bet ne ar pašreiz izplatītākajām primitīvām metodēm), Latvijas vērtības izpratnes veidošana

• gan garīgajā (tautas misija un atbildība, salīdzināšanās, pavēle dzīvot un dot savai dzimtenei, latviešu iespējas un pienākums: valoda/tradīcijas/kultūra u.tml.),

•  gan materiālajā (izdevīgums dzīvesvietai, tautsaimniecības apstākļi/iespējas un tās pilotmodelis Eiropai, tautā saglabātās daudzveidīgās prasmes…) plānā;

•  gan vispārināti, gan ļoti konkrēti saistot ar daudzām praktiskām jomām, tēmām (kursiem, mācību priekšmetiem).

 Izglītība Latvijai balstās uz tautas kopējām attiecībām ar Dievu: uz audzināšanu/izglītību ģimenei, dzimtajai un dzīvesvietai, Latvijai kopumā, cilvēcei, Zemei ,,draudzīgu’’, nekonfliktējošu Dievatziņu, atraidot gan norobežošanās un nepamatota pārākuma, gan ,,pasaules pilsoņa’’ (kosmopolītisku) pieeju.

Izglītība Latvijai ir gan atsevišķa nodarbību tēma, gan ieaužama (integrējama) visā mūžizglītībā no bērna ieņemšanas. Tā, pirmkārt, ir sirdsizglītība, izglītība caur emocijām, bet nenoniecinot uzskatu un praktiskā nozīmi, īpatsvaru. Izglītība Latvijai ietver kā ļoti būtisku izglītību/treniņu (apmācību) pārmaiņām: gan Krīzei, gan pilnvērtīgai attīstībai.

Izglītība Latvijai šādā veidā ir pretrunā ar Latvijas pašreizējo izglītības sistēmu, ES izglītības politikas būtiskiem uzstādījumiem (aspektiem). Tomēr ierobežoti tā ir iespējama un jau notiek formālajā izglītībā, bet praktiski neierobežotas iespējas tai ir neformālajā izglītībā. Bet izšķirošā sabiedrības daļa to akceptēs tikai Garīgās un pilnvērtīgas attīstības laikā un pēc tās.   

Kopsavilkums.

Izglītībai jāsagatavo cilvēks savai dzīvei un sabiedrības kopējām vajadzībām, kas bieži tiek skatītas nodalīti, bet tām vajadzētu saausties kā audumam stellēs (integrēties).

Izglītībai jāsagatavo un/vai jāpilnveido cilvēks

-dzīvei mūsdienu apstākļos

-un nākotnei- pārmaiņām, kas var būt gan pilnvērtīga attīstība (PA), gan katastrofa un degradācija. Arī pagrieziens- pāreja uz PA var būt caur dižkrīzi.

Izglītība pārmaiņām ietver abus laika atgriežņus. Izglītība pārmaiņām dzīvei mūsdienu apstākļos māca

-novērtēt to, kas personībai, sabiedrībai kopumā ir pašreiz,

-kā būtiski uzlabot pašreizējās dzīves kvalitāti,

-kā uzlabot savu stāvokli mūžīgajā dzīvē.

Izglītība pārmaiņām nākotnei māca

-gatavību Pagriezienam, t.sk. Atmodai, dižkrīzei un tai sekojošai PA,

-gatavību Katastrofai, sabiedrības degradācijai.

Izglītība pārmaiņām sagatavo gan draudu/problēmu novēršanai/risināšanai, gan iespēju izmantošanai XXI gadsimtā: gan prognozējamu, gan neparedzētu pārmaiņu gadījumā.

Izglītība pārmaiņām- ne jau erudīcijas- zināšanu apjoma palielināšana. Kvantitāti jānomaina kvalitātei. Izglītība pārmaiņām prasa nomainīt izglītības stratēģijā galveno: zināšanu/prasmju kā galvenā mērķa vietā jāliek audzināšanu, pie tam visās izglītības jomās. Arī prioritātēs starp zināšanām un prasmēm galvenās izvirzās prasmes: prasme zināšanas pielietot dzīvē, prasmē iegūt/atlasīt vajadzīgo informāciju, prasmē mācīties, ātri izprast būtību jaunā zināšanu jomā, atrast mijsakarības- prasme domāt un rīkoties sistēmiski. Izglītības sistēma ne tikai tam nav gatava, bet pat tās stratēģi un reformatori to nesaprot.

Izglītībā galvenais: ticība, Mīlestība (ietver altruismu, patriotismu u.c.), izglītība pārmaiņām (ietver gan cerību, gan vides izglītību u.c.).

Ko var tagad?

• Lūgt un ticēt,

• Ievadīt ideju sabiedriskajā apritē

• Mācīt

• Atbalstīt pārmaiņu aģentus izglītībā, viņiem sadarboties.

Izglītību pārmaiņām visaptveroši nevar ieviest pašreizējā sabiedrībā. Tā var būt iespējama tikai reizē ar Brīnumu, Atmodu, Pagriezienu.

Izglītība pārmaiņām mūžizglītībā, t.sk.ģimenē, bērnudārzā, skolā, augstskolā, pieaugušo izglītībā:

• Citas zināšanas- izpratne par ilgtspējīgu attīstību, Pārmaiņu procesu, iespējamo rīcību;

• Cita un prioritāra audzināšana:

-ticība: vadība un paļāvība Augstākai Autoritātei, attieksme/izpratne par garīgajām likumsakarībām, garīgā un materiālā sasaistes izpratne; reliģiskā tolerance, kas apvienota ar pārliecību;

-Mīlestība- sirdsizglītība:

*došanas pārsvars par ņemšanu,

*Agape- gatavība mīlēt: Zemi/Latviju/savu dzimto vietu (patriotisms), cilvēkus/cilvēci, savus bērnus, savus vecākus, dabu, mīļoto,

* morāle,

-cerība- optimisms (ietver cīņu par izdzīvošanu līdz pēdējam),

-mērķtiecība- neatlaidība,

-intuīcijas treniņš,

-piederība (identitāte): tautai, kopienai, profesijai utt.​

• No zināšanām bez spēka uz zināšanām ar spēku-  garīgo ceļu attīrīšana smadzenēs;

• Pašpilnveides (mūžizglītība, morālā attīrīšanās u.c) vēlmes radīšana, prasmes: meditācija, rituāli u.c.

Galvenais Pārmaiņās XXI gadsimtā būs cilvēks- cilvēka pārveidošanās un pārveide (pilnveide vai degradācija). XIX gadsimts bija rūpnieciskās revolūcijas un brīvā tirgus gadsimts, XX gadsimts- zinātnes, tehnoloģiju, globalizācijas, komunikācijas gadsimts.

Izglītība pārmaiņām ietver atsevišķu jomu- pārmaiņu aģentu izglītību. Tā ir ļoti delikāta tēma, jo viņi saņem informāciju no Augšienes: energoinformatīvā lauka, ideju ,,mākoņiem’’. Neviens viņu jomā no malas nevar būt gudrāks par viņiem, lai mācītu. Pārmaiņu aģentu izglītības mērķis- lai viņi izprastu savu lomu kopējā pārmaiņu aģentu sistēmā Latvijā un pasaulē, atrastu sadarbības iespējas (studiju apļi), pleca sajūtu, emocionālu atbalstu.

Galvenais Pārmaiņās XXI gadsimtā būs cilvēks- cilvēka pārveidošanās un pārveide (pilnveide vai degradācija). XIX gadsimts bija rūpnieciskās revolūcijas un brīvā tirgus gadsimts, XX gadsimts- zinātnes, tehnoloģiju, globalizācijas, komunikācijas gadsimts. Visiem šķiet- arī XXI gadsimta centrā būs tehnoloģiju brīnumi. Tehnoloģijas turpināsies strauji attīstīties, bet centrā būs pārmaiņas cilvēkā: indivīdā (bioloģiski un psiholoģiski, izglītībā un prasmēs, morālē un vērtībās) un sabiedrībā: kopienas, Latvijas (jebkuras nācijas) un cilvēces mērogos, ko var apkopot procesā Pagriezienam uz pēcpostmoderno sabiedrību (paradigmu): pilnvērtīgu attīstību vai degradāciju. Protams, iespējama arī ārēja vai iekšēja iznīcinoša katastrofa: atomkarš vai atomterorisms, liktenīga zinātniskā kļūda: elementārdaļiņu, biotehnoloģiju, nanotehnoloģiju, pasaules klimata regulēšanas utml.jomās.