Būtisku Pārmaiņu XXI gadsimtā un pilnvērtīgas attīstības mācība.
Ilgtspējīga attīstība- utopija? Viss iet savu gaitu? Priekšā izaicinājumi, negaidīts Pagrieziens? Būtiskas pārmaiņas XXI gadsimtā, pilnvērtīga attīstība? Gatavoties tam? LATVIJAI, PASAULEI, TEV!
Nākotni jāvērtē ne ekosistēmas, bet TEOGEOSISTĒMAS (PASAULES KOKA) skatījumā!
Garīgumā balstītas Cilvēka, LATVIJAS un pasaules pārmaiņas un pilnvērtīgas attīstības iespēja
SAKĀRTOJOTIES CILVĒKAM, ARĪ PASAULE AP VIŅU SAKĀRTOJAS!
Latvijas (varbūt kopā ar Lietuvu, visu Baltiju, Ziemeļvalstīm) Misija ir jauna, reāla, uz garīgumu balstīta ilgi turpināties spējīgas attīstības- pilnvērtīgas attīstības modeļa īstenošana savā zemē un tā pieredzes, izpratnes pārnese citur Eiropā. Jo patreizējās savtīguma tendences var mainīt apstākļi, kas zemdegās gruzd.
Cik Latvija ir skaista, daiļa, glīta, jauka, brīnišķīga, valdzinoša, burvīga, pievilcīga, krāšņa, pasakaina, harmoniska, apgarota, vieda! Mana Latvija! Mūsu Latvija! Sidraba birzs! Dieva Dārzs!
Šīs mājaslapas visiem pieejamā daļa ir veidota atbilstoša sabiedrībai: lietišķa un praktiska (pragmatiska) un laicīga (sekulāra), zinātniska , lai savāktu pēc iespējas lielāku vēlamo Pārmaiņu veicinātāju pulku neatbaidot ar garīgumu, cik nu tas iespējams mācībai, kas balstīta uz ,,neredzamās pasaules'' (kam jau pieskaras zinātne) pamatiem, . Ticīgajiem un nacionālo, zaļo, sociālo ideju virzītājiem visiem pieejamajā daļā ir pavērtas durvis dziļumos, lai iepazītos, iespējams, ar netradicionālu redzējumu savā ticībā, uzskatu jomā.
MĀJASLAPA IETVER ARĪ autora
TICĪBU KOKA UN CITĀDU KRISTIETĪBAS REDZĒJUMU,
Izraēlas/ebreju/jūdaisma lomu, uzdevumu baznīcai/Latvijai,
kā arī daudzu ceļojumu aizraujošus, publicistiskus aprakstus.
Latvijā ir tik daudz bezgala garīgi gudru un sirdsšķīstu cilvēku, kuru svētuma dēļ mēs vēl pastāvam iepretim savtīgumam, ļaunumam, kas ir mūsu cerība nākotnei. Problēma ir šo Dieva Bērnu (dēlu?) sašķeltība, savstarpēja noliegšana, kad nevis gaisma pret tumsu karo, bet Gaismas krāsas savā starpā. Visi redz to atšķirību, bet pienācis laiks garīgi redzīgajiem ieraudzīt acīmredzamo neticamo- ka tikai savietojoties (ne savu atšķirību pazaudējot) tās var veidot balto- šķīstošo un svēto krāsu. Pienācis laiks izkāpt no ierakumiem un ieraudzīt Cilvēku arī pretējā tranšejā.
Kopsakarībā jāredz arī it kā tik atšķirīgais reliģiskās, nacionālās, sociālajās pārliecībās, rīcībās, notikumos. Veselumā ticība un zinātne. Sevī apvienot vispārīgo un detaļas, teorētisko un praktisko!
Mums pietiek pārgudru spriedelētāju, kas neko nedara, un aktīvu censoņu, kas nesaprot savas rīcības plašākas un tālākas sekas.
Daudzveidībā jāredz veselums un šķietamā veselumā- daudzveidība. Pretiniekā jāpamana brālis un, nereti, līdzgaitniekā- pretinieks.
Priekšā nav cita ceļa, kā kopdarbs Dieva Mīlestībā: vai nu caur kādu cilvēku, organizāciju vai vienkārši bez līdera, bet kā Brīnumu- izmaiņām daudzu sirdīs un prātos.