Musulmaņu valstībā.

Kur pasaulē ir visvisvis?

Kur pasaulē ir visvisvis? ASV, Ķīnā…?

Pirms Ziemassvētkiem firmas ,,Interlux Travel” grupā lidojam uz Apvienotajiem Arābu Emirātiem jeb vienkārši AAE.

Visaugstākā pasaules celtne! Burj Khalīfaha (angl. Khalifa) debesskrāpis 828m. 163 stāvi.

Kādreiz pasaulē, tagad musulmaņu valstībā, lielākā iepirkšanās vieta- Dubaijas tirdzniecības centrs (angl. Dubai Mall).

Pasaulē lielākais mākslīgais salu arhipelāgs- Dubaijas Palmu salas. Persijas līcī tiek būvēta vēl daudz milzīgāka salu grupa, kas, skatoties no augšas, būs pasaules kartes kopija.

Pasaulē lielākais- Ferrari izklaides centrs.

Pasaulē garākā slēpošanas trase tuksnesī- 1,7km.

Pasaulē lielākais akvārijs ar 15 tūkstoš zivju sugām.

Pasaulē lielākais paklājs šeiha Zaida mošejā.

Pasaules lielākā lustra šeiha Zaida mošejā.

Pasaules lielākais mošejas kupols šeiha Zaida mošejai.

Pasaulē slīpākā ēka (pārspēj Pizas torni)- noliekusies par 18 grādiem, 160 m augstie Galvaspilsētas vārti (Capital Gate).

Pasaulē lielākais pārvietotais (no ostas tuvuma) koraļļu rifs, kas atlabis jau pēc gada.

Pasaulē it kā dārgākā 7 zvaigžņu (no 5 zvaigznēm starptautiskā dalījumā) viesnīca uz salas- ,,Bura”  (Burj al Arab).

Vienīgais piemineklis Korānam.

 Un vēl: XXII gadsimta vides tehnoloģiju izmēģinājumu pilsēta tuksnesī Masdara, kalnu slēpošanas trase ar pacēlājiem un ragaviņu nobrauciena trase Emirātu tirdzniecības centrā (The Mall of Emirates), flamingo rezervāts uz debesskrāpju fona, daudzas slidotavas un AAE hokeja komanda- Āzijas čempions, Dubaijas ,,Venēcija”- Džumeira (Jumeirah) ar laiviņām, pārceltuve Dubaijā pāri šauram līcim, pa kuru kursē daudz laivu (sauc par abrām) kā pa Lielo kanālu (Grand Channel) Venēcijā,  lēta zelta, izsmalcinātu dateļu saldumu tirgi… Nebijuši tehnoloģiskie un dizaina risinājumi pilsētbūvniecībā: ūdensapgādē daudzu simtu metru augstumā, dzesēšanā (mangrovju audzes pilsētā, debesskrāpju un zemo vēsturisko ēku neparastas atvēsināšanas sistēmas), augstceltņu stabilitātes nodrošināšana pret zemestrīcēm un ļoti stipriem vējiem, stikloto sienu aizsardzība pret smilšu vētrām, netradicionāla būvniecība no vietējiem dabiskiem materiāliem un vainagojums visam- diženā šeiha Zaida mošeja.

Redzēt visus šos brīnumus ir bijis sens mans sapnis. Un mēs to ekskursijās visu redzējām, izjutām.

 

Kas ir AAE?

Gandrīz neatkarīgu 7 emirātu savienība ar kopēju ārpolitiku, aizsardzību, nedaudz kopējiem likumiem un relatīvi nelielu kopējo budžetu. Valsti pārvalda prezidents- Abu Dabi šeihs, valdību vada Dubaijas šeihs. Abus ievēl 7 šeihi- emirātu absolūtie monarhi. Katrs savā emirātā nosaka atšķirīgus normatīvos aktus, pat satiksmes noteikumus. Katram savs budžets. AAE padomdevēju ,,parlamentā” 20 locekļus ieceļ šeihi, bet 20- ievēl pilsoņi, kuri sastāda ap 13% no vairāk kā 8 miljoniem (2010) valsts iedzīvotājiem. Valsts valoda- arābu, saziņas- angļu. Valsts reliģija, nospiedošā pilsoņu vairākuma ticība ir islāms, bet atļautas arī kristiešu baznīcas, hinduistu tempļi.

Valstī neielaiž Izraēlas pilsoņus un cilvēkus, kuri tur bijuši (ja jau ebreju valstī tālredzīgi neesi izvairījies no zīmoga pasē).  

 

Visstraujākās kādas valsts pārvērtības!

Vienas paaudzes laikā 40 gados no bezcerīgas, nabadzīgas nomadu dzīves tuksnesī uzbūvēt debesskrāpju pilsētas, ieviest vispārsteidzošākos un nebijušus inženiertehniskos sasniegumus, sasniegt savai tautai ārkārtīgi augstu labklājības un sociālo garantiju līmeni: pilsoņiem bezmaksas medicīna, izglītība (pat studijas ārvalstīs), valsts dod ģimenēm par velti labiekārtotu mitekli, ja nevari pats nopelnīt vēl greznāku utt. Jaunlaulātie pilsoņi saņem no valsts dāvinājumu 20 000 dolāru un 20 000 ,,aizdevumu”, kurš nav jāatdod, ja ģimenē vismaz 3 bērni, bet ja nu tikai viena atvase- jāatdod 10 000.

,,Nafta!”- daudzi iesauksies. Bet nafta ir daudzviet… AAE pamatlicējs un vadītājs līdz 2004.gadam bija šeihs Zaids- ,,pārcēlājs” no nabadzības būdiņās uz labklājību debesskrāpjos. XX gadsimta pirmajā pusē bija tautsaimniecības pagrimums (pēc mākslīgo pērļu uzvaras gājiena pasaulē). Analfabētisms. Dzīve ritēja pēc cilšu nomadu tradīcijām. Šeihs Zaids paceļ savu tautu (ne tikai valsts makroekonomiku!) un Abu Dabi emirātu, vēlāk visu AAE priekšā XXI gadsimta tā saucamajām attīstītajām valstīm. Viņš teicis: ,,Bagātībai nav nozīmes, ja tā nekalpo tautas labklājības celšanai. Valsts uzdevums ir to nodrošināt.” Un to viņš un pārējie 6 emirātu šeihi īstenoja dzīvē. Nafta jau sen dod mazāko ienākumu daļu! Daži emirāti (Šārdža) iemanījās uzplaukt pat bez tās. Pašreiz AAE kopumā ienākumus dod 20% rūpniecība, 20% lauksaimniecība (ne tikai pasaules lielākais dateļu eksports, bet izved pat govju pienu(!)), 20% tūrisms, 20% banku darbība un 20% nafta, gāze. Bet celtniecības brīnumzemē Dubaijā nafta dod tikai 7% ienākumu. Nafta ir visapkārt AAE Tuvajos Austrumos. Bet kāpēc tā nav noticis citur? Tā vietā- nabadzība un sarausta bagātība. Vai viduvējība kā blakus zemē Omānas Sultanātā, kas ir palieka no kāderiezījās pirātu un vergu tirgotāju impērijas. Tur ir ne tikai nafta, bet arī vara rūda. Posts, konflikti un asinsizliešanas citās musulmaņu zemēs… Manuprāt, vissvarīgākais resurss ir godīga un gudra valsts pārvaldība savas tautas labā.

 

Nekur  nebiju juties tik droši.

Lidot pēc Parīzes teroraktiem un lidmašīnu spridzināšanām? Trakie! Mums ir tiešais reiss no Rīgas. Nekur no apceļotajām 57 pasaules valstīm nebiju juties tik droši. Efektīvās iedzīvotāju izspiegošanas sistēmas, milzīgo sodu un to praktiskās neizbēgamības dēļ, arodbiedrību, politisko partiju, nacionālo vai citu iespējamo neapmierināto apvienojošu organizāciju aizlieguma dēļ nav iespējama ne tikai teroristisku grupu pastāvēšana vai arābu zaļā revolūcija (kādas piedzīvoja citas musulmaņu valstis), (ne)pilsoņu karš. AAE praktiski neesot huligānisms, zādzības, alkoholisms, narkomānija, pat satiksmes negadījumi ir retums, jo nebūt ne garo šoseju tīklu praktiski visur uzrauga videonovērošana. Autovadītājus neaptur. Par pārkāpumu vienkārši saņem soda kvīti. Par šoferiem strādā viesstrādnieki. Kaut tūristu autobusa vadītājam reizēm nākas atrasties ceļā vairāk nekā 12 stundas diennaktī vairākas dienas pēc kārtas, avāriju vietējā gida 26 gadu stāžā nav bijis. Soda nauda par satiksmes noteikumu pārkāpumu esot apmēram 10 šofera mēnešalgu apmērā.

Parasti armijas kalpo tikai ārējās drošības garantēšanai, bet AAE no Omānas savervēto karotāju uzdevums ir bez žēlastības apspiest arī iekšējos protestus, ja tādi rastos. AAE pilsoņi, kuri arī dien, tam nederētu, jo var iznākt vērsties pret sava klana locekļiem.  AAE starptautiski esot atzīta arī par valsti ar visaugstāko darba drošības līmeni, tai skaitā aizsardzībā pret pārkaršanu strādājot 40-50 grādu karstumā. Ļoti augstas prasības ir būvniecības drošībai (debesskrāpji zemestrīču reģionā uz tuksneša smiltīm!).

Valsts ir tik droša, ka valsts vadītāji paši pie stūres vada savus vieglos auto bez kādas policijas pavadības. Un viņus katrs atpazīst. Jo augstāks amats valstī- jo mazāks automašīnas numura skaitlis. Prezidents, Abu Dabi šeihs (emīrs) brauc ar numura zīmi 1.

 

Medaļas otra puse.

Bet… medaļai ir arī otra puse, un sajūtas par šo valsti ir dalītas starp sajūsmu un netīksmi. Pat ārzemniekam par brīvību (vai visatļautību) var nākties dārgi samaksāt naudā,  ar ieslodzījumu, pletņu sitieniem. Ikvienu AAE iedzīvotāju un iebraucēju nemitīgi novēro formu nevalkājoši drošībnieki un profesionālu ziņotāju tīkls. Taču ikviens, kas sniedz pamatotas ziņas par līdzcilvēkiem, saņem dāsnu atalgojumu. AAE labklājība uzbūvēta uz 85% valsts iedzīvotāju- viesstrādnieku ļoti smagu un mazapmaksātu (ap 300 dolāri mēnesī) darbu bez valsts piedāvātām izglītības, medicīnas un citām sociālajām iespējām, ar faktisku izraidīšanu tikko darbs zaudēts.

 

Kā nokļūt AAE?

Bet AAE ir ļoti dārga zeme. Un tas atspoguļojās tūrisma firmu piedāvājumos. Sapratu, ka nekad… Un te pēkšņi- visu interesanto aptverošs ceļojums par trīskārt zemāku cenu! Vai tik nav blēdība? Nē! Bailes? Pēc notikušā. Cilvēces nedrošības sajūta lidot uz musulmaņu valstību? Bet varbūt jauna biznesa pieeja tūrismā- uz lielu apjomu? Lai kā. Lieliski! Jāizmanto iespēja! Tāpat kā situācija palīdzēja dodoties ar pašorganizētu grupu uz Jaunzēlandi tūlīt pēc 11.septembra traģēdijas ASV (firmas atcēla braucienus), uz Kipru Irākas bombardēšanas kara sākumā (kad tā bija pakļauta raķešu trieciena draudiem kā galvenā sabiedroto lidmašīnu pacelšanās vieta), uz Izraēlu, kad sākās kārtējais palestīniešu ,,svētais karš”, uz Islandi tūlīt pēc vulkāna izvirdumu un zemestrīču sērijas… Nebūtu militāru krīžu un dabas katastrofu- nebūtu tā varējis iepazīt pasauli.

 

Kāpēc tūristi  brauc uz AAE?

Kāpēc tūristi  brauc uz AAE, kur tomēr daudzi ierobežojumi ar alkoholu, smēķēšanu u.tml.? Pirmais iemesls ir šie visvisvis, ko apskatīt ekskursijās. Otrs- AAE ir visur teicams tūrisma serviss, visi iedzīvotāji  runā angliski (tirgos, viesnīcās daudzviet arī krieviski). Trešais- AAE ir ļoti skaista un daudzveidīga, aizsargāta daba: smilšu barhāni un dateļpalmu oāzes tuksnešos, gan klinšaini stāvkrasti, gan smilšaini liedagi pie jūras, krāsainie Hadžaras kalni, zaļas lauksaimniecībā izmantotas ielejas, līdz horizontam koku stādījumi tuksnesī, sāļūdens mitrzemes ar mangrovju audzēm, putniem un naktīs skaļi sanošiem cikāžu bariem. Un tas viss 84 tūkstošos km2 (Latvijai 64,6 tūkstoši km2)! Un tas viss ne tikai tur ir, bet mēs to nedēļas laikā redzējām.

Ceturtais, bet ne maznozīmīgākais iemesls- Arābijas pussalā ziemas vidū spīd saule. Piedzīvojam līdz +28 grādi gaisā, +22 līdz +25grādi jūrā. To arī Raselhaimā pusotru dienu izmantojām: sauļojamies, peldamies labiekārtotā smilšainā Persijas līča pludmalē. Nepalaižam garām arī iespēju doties uz kaimiņvalsti Omānu, lai Indijas okeāna Arābijas jūrā lektu no ,,pirātu” kuģa un nirtu, makšķerētu dziļūdens zivis, redzētu, kā mūsu klātbūtnē no dzelmes izceļ pērlenes (ar pērli vienā no tām) un sauļotos, ēstu jūras veltes un našķus.

 

 

Uzdāviniet sev saulainus Ziemassvētkus un Jauno gadu!

AAE ir musulmaņu valstība. Bet ļoti negribējās sev nozagt Ziemassvētkus.  Vai ,,nejauši” nevaru saņemt bargu sodu, kad viesnīcas istabiņā ar piparkūkām izrotāšu līdzpaņemto egles zaru, nodedzināsim svecīti svētvakarā? Prombraucot par to bija bažas.

Viesnīcas foajē mūs sagaida  krāšņi izrotāta mākslīga egle un ,,piparkūku” namiņš. Tāpat tas ir arī citās viesnīcās, visos lielveikalos. Tur notiek arī svētku priekšnesumi, kuros uzstājas mākslinieki rūķu cepurēs, citur gaida ziemassvētku vecīši, vilcieniņi, milzu eglīšu bumbas, dāvanas, pārdod Ziemassvētku piederumus. Ārēji tas neatšķiras no Rovaniemi Somijā- Santa Klausa galvaspilsētas. Un tas ir ne tikai priekš tūristiem. Musulmaņi, kā arī Indijas, Pakistānas, Bangladešas viesstrādnieki acīmredzot svin Ziemassvētkus. Un kāpēc ne? Islāmticīgie uzskata Jēzu par otru lielāko pravieti pēc Muhameda. Un šogad pēc Mēness kalendāra kristiešu vairākuma svinētajos Kristus piedzimšanas svētkos ,,iekrita” arī pravieša Muhameda dzimšanas diena. Divi vienā! Tāpēc svinības uz nebēdu. Ziemassvētku rītā viesnīcas ēstuvē mūs sagaida dzīvu ziedu kompozīcija ar novēlējumu ,,Merry Christmas!” (,,Priecīgus Ziemassvētkus!”).  Skan ,,Klusa nakts, svēta nakts!” un citas mums ierastās baznīcas un laicīgās Ziemassvētku dziesmas. Mīkstām sirdīm acīs sariešas asaras. Ierodoties atpakaļ istabiņā, atskan telefona zvans un viesnīcas reģistrācijā strādājošie, šķiet, hindu reliģijai piederīgie darbinieki, mūs apsveic Ziemassvētkos! Vakarā vairāku viesnīcu daudztautu un daudzreliģiju iemītniekiem notiek kopīga maltīte, svinības mauriņā zem izrotātām palmām Persijas līča stāvkrastā. Dienvidu siltās nakts burvība. Šalc jūra. Dejojam Eiropā populāras mūzikas pavadījumā netālu no izgaismotā peldbaseina. Tiešām priecīgi Ziemassvētki. 

 

Raselhaima.

Dzīvojam visas naktis Raselhaimā. Tā ir tāda paša nosaukuma neliela emirāta galvaspilsēta. Pilsētu pēc lieluma varētu salīdzināt ar Liepāju. Viesnīcas nosaukums ,,Mangrove”, jo tai pretējā ielas pusē ir jūras lagūna, kurā ieaudzētas lielas mangrovju audzes. No augšas zili-zaļo pleķīšu klajs pārskatāms brokastojot restorānā. Gar šo ezerveidīgo līci izveidots parks un skaista promenāde. Vakaros tā zālienu piepilda piknikojoši sieviešu pulciņi vai ģimenes. Bērniem visādu braucamrīku noma, ar kuriem tie ripo vai traucas pa speciālu joslu. No rīta parka celiņus un trenažierus izmanto veselīga dzīvesveida cienītāji.

Mūsu viesnīcas numurs sastāv no 3 plašām telpām: viesistabas, guļamistabas (katrā pa televizoram) un vannas istabas/tualetes. Skats pa logu uz vecpilsētu un jūru. Visvairāk mums patika Raselhaimas TV raidījumi, bet interesanti arī valsts mēroga kanāli, piemēram, ,,AAE Nacionālā ģeogrāfija”. Var skatīties kanālus angļu, krievu, itāļu, hindu valodās. ,,Padomāts” arī par problēmu- viesnīcā 3 dakšu kontaktligzdas, bet pārveidotāju nav viegli nopirkt. Varēja vismaz viesnīcā vai ,,Interlux” pārveidotājus iznomāt.

Jebkurā vietā 5 reizes dienā (sākot no 5.30) visur dzirdami skaļie dziedājumi- aicinājumi uz lūgšanu mošejā.

Raselhaimu patstāvīgi ,,apguvām” pēc oficiālās dienas programmas noslēguma. Vecpilsētas tumšajās, šaurajās, putekļainajās ieliņās atkrītam dažus gadsimtus atpakaļ. Tā izskatījās nomaļie Turkmenistānas auli 1970-tajos. Atklātā jūra bango, un labi, ka esam uz ietves augstu virs tās. Pretstatā- lagūnā vienmēr ir  mierīgi. Veikaliņu rindas gar ielām, lielveikalus var lietot, ja kabatā ir dirhamas (AAE valūta). Pretēji solītajam, ar dolāriem nekur, bet ar kredītkarti reti kur var norēķināties. Uz ielas sastaptie cilvēki ļoti laipni, pretimnākoši.  Lielākais izaicinājums ir daudzjoslu ielu šķērsošana tumsā.

 

Dubaija.

Ir ataususi gaisma. Nav jāraugās pa logu, kādi laikapstākļi, kā ģērbties. Aiz brokastgalda loga lēks saule un ±8 dosimies kārtējā ekskursijā. Pirmā no tām ir uz tūrisma pērli, visaugstskrāpīgāko un citādi pretenziozāko pilsētu- jauno Dubaiju. Veikali- muzeji kā Maskavas Kremļa, Prāgas vai citu zemju dārgumu krātuves, ar atšķirību, ka ,,eksponātus” drīkst nopirkt. Citviet zem jumta tirgus ieliņas ar bodītēm, kurās kaut ko var nopirkt. Uz salas jūras zilgmē ,,Bura” (viesnīca) vientulīga. Džumeiras kanāliņi ar laiviņām, tiltiņi, apstādījumi. Faktiski noplukušajai Venēcijai vajadzētu mēģināt līdzināties Džumeirai, ne otrādi.

Palmu salas savdabīgo kontūru varētu novērtēt to pārlidojot, bet, tā kā braucam pa to ar autobusu pa ,,stumbru’’, mani pārsteidz tā plašums un parastums, kas liecina par salas izveidē uz jūras grunts ieguldīto būvmateriālu milzu apjomu. Taču, kad nonākam palmas zara galā, pārsteigums un pārdzīvojums- no jūras skats uz krastmalu ar tik daudzo Dubaijas milzu debesskrāpju siluetiem. Kur gan vēl, nepaceļoties debesīs ar gaisa balonu, tādu milzeņu rindu var ieraudzīt? Vai tā ir īstenība, ko skata acs?

Pārējie no grupas dodas izbaudīt tuksneša priekus, bet mēs ejam brīvsolī, jo šogad jau esam gana iepazinuši tuksnesi pārgājienā Negevā (Izraēlā). Iejūkam Dubaijas tirdzniecības centra (arābu zemēs vislielākais) jūklī. Kā tik tur visa nav! Nav cūkgaļas, nav rupjmaizes, nav īstu piparkūku. Viss pārējais ir. Arī daudzstāvu akvārijs, kurā ir zivis, kas augumā līdzinās nirējiem, kas kaut ko ķimerē. Vienkāršā ēstūzī paņemam abiem katram pa bulciņai un tēju/kafiju. 80 dirhamas (20EUR)! Opā! Turpmākās dienas paliekam līdzpaņemtajā Latvijas maizē. Bet vispār- par normālos lielveikalos pirkto pārtiku varētu samaksāt.

Pastaiga pa stiklotu garu ,,tuneli” virs Dubaijas ielām, brauciens ar metro pa estakādi virs pilsētas un garš, atrakcijām bagāts pārgājiens pa otru lielāko- ,,Emirātu tirdzniecības centru”, kura galā atrodas milzu stikla siena, aiz kuras redzam aukstu un augstu mākslīgo sniega kalnu, pa kuru lejup traucas kalnu slēpotāji un dēļotāji, pa reni lejup laiž ragaviņu braucēji, bet apakšā pavisam maziņos apmeklētājus ragutiņās vecāki vai brāļi velk pa izgaismotu sniegotu simbolisku Skandināvijas pilsētiņas ieliņu, kurā, protams, ir arī  krodziņš. Ar skatu no malas neredzam, kur peld pingvīni. Lai tuksneša bērni varētu baudīt ziemas priekus, ierīkota plaša ziemas inventāra noma.

Un tad nāk tas brīdis, pēc kā bezcerīgi ilgojos vēl mācīdams ģeogrāfiju skolā. Es nostājos 828m augstā  Burj Khalīfaha debesskrāpja pakājē un veros uz tā virsotni kā Everestu. Es te esmu!? Bet- es esmu to pelnījis, vai ne? Tā ir virsotne! Visam. Šim ceļojumam. Bet sajūsma kļūs vēl lielāka. Iestājoties tumsai uz milzeņa fona ik pusstundu ir muzikāls krāsainu strūklaku šovs. Katrs priekšnesums atšķirīgs. Noskatāmies divus. Pašā ,,tornī” no augšas līdz apakšai mainās gaismas zonas: sarkanas, baltas, sarkanas. Tas viss kopā ir neizdzēšams  mūža brīdis.  Laimes sajūta.

Mājupceļā pārsteigums. Daudzviet netālu no ceļa tuksnesī liesmo ugunskuri. Ļaudis svin. Ak jā, ir taču ziemas saulgriežu vakars!

 

Vai vainosim tikai islāmu?

Vai AAE islāmu varam līdzvainot par to, kas notiek islāma vārdā pasaulē? Sak, tie paši jau vien ir! Musulmaņu valsts- AAE iesaistījusies starptautiskā koalīcijā pret ,,Islāma valsti”, jo vardarbība islāma vārdā tai nav ne reliģiski, ne ētiski, ne no politiskās stabilitātes skatupunkta pieņemama.

Kristietības reliģiziotātes vidē radusies inkvizīcija, raganu sārti, krusta kari, Baznīcas sadarbība ar Itālijas (Vatikāna izveide Musolīni laikā) un Vācijas fašistiskajiem režīmiem, katoļu un protestantu savstarpējā asinsizliešana Ziemeļīrijā, mācītāju pedofilija, vienkārši liekulība….

Tamili ,,budisti” 20 gadus teroraktos slepkavoja savus tautiešus Ceilonā (Šrilanka). Agrākos gadsimtos Tibetā starp dažāda novirziena budistu klosteriem notika bruņotas sadursmes. 

Hinduisms bijis iesaistīts daudzās asiņainās starpreliģiju cīņās Indijā.

Jūdaisma reliģija nav atrauta no notikumiem Izraēlā tagad un ebreju vēsturē. Vietējo tautu iznīcināšanu ieejot Apsolītajā zemē tagad nosauktu par genocīdu.

Bet neticība Dievam? ,,Marksisti” Kampučijā Polpota režīma laikā noslepkavoja 3 miljonus no 7 miljoniem savu tautiešu khmeru, visu laiku lielākais masu slepkava Mao Dzeduns vainīgs varbūt ap 50 miljoniem savu tautiešu nāvē, bet par Staļinu jau zinām. Lielbritānijas, Francijas nežēlības savās kolonijās pēc 2.pasaules kara. Un kādus nežēlīgus režīmus atbalstīja ASV! Patēriņa kults sekulārajā pasaulē. Netikumi ikdienā.

To visu svarīgi atcerēties, lai taisnīgi spriestu par musulmaņu reliģiju. Tagad priekšplānā redzamākais ir ļaunums. Bet islāmticīgajos, viņu norisēs, tāpat kā citu ticību sekotājos un procesos, pie reliģijām nepiederošos cilvēkos un pasākumos var būt tik daudz mīlestības, nesavtīguma, žēlsirdības… labā. Lai atrodoties AAE nejustu nepatiku pret islāmisko reliģiskajās izpausmēs un praktiskajā dzīves kārtībā, lai tas neietekmētu tūrista lēmumu, vai doties uz šo zemi, nepieciešams šāds plašāks skatījums.

 

Kas ir musulmaņu garīgā un laicīgā valstība?

Islāma ,,ticības apliecība”: ,,Ir tikai viens Dievs Allāhs un Muhameds ir Viņa pravietis”. Dieva vārds Allāhs ir arābu valodā tulkojums jūdu un kristiešu Bībeles Dieva apzīmējumam Elohim (tāpat kā latviski tulko ,,Jēzus”, nevis mēs lietojam ebreju vārdu ivrītā ,,Ješua”). Faktiski Korānā Allāham ir 99 dažādi vārdi. Un pravietis Muhameds ir tikai viens no daudziem praviešiem starp Ābrahāmu, Īzaku, Dāvidu, Ēliju, Jēzu un citiem mums zināmiem Bībeles personāžiem, bet Muhameds ir galvenais tādēļ, ka ar ercenģeļa Gabriela starpniecību Dievs viņam devis Svētos Rakstus- Korānu. Muhameds neapstrīdami ir vēsturiska personība ar labi zināmu dzīvesstāstu. Un saņemtajām atklāsmēm. To mutvārdu versijas un, atmetot it kā pretrunīgos, šaubīgos tekstus, tika apkopotas vienā grāmatā pēc pravieša Muhameda nāves, tā izveidojot kanonu- Korānu. Bet…tā izpratnē un izmantošanā ir būtiskas atšķirības. Es lasu Korānā 3.sūru: ,,Dievs! Nav cita dieva, tik Viņš: Dzīvais, Mūžīgais. Viņš sūtīja lejup Toru (Jūdu Svētie Raksti- aut.) un Evanģēliju ļaudīm par ceļvedi.”. Ir brīnišķa 19.sūra par Jēzus māti Mariju.

Publikācijas ,,What is islam?” (Kas ir islāms?) autors, pasaulslavenais islāma teologs, kurš sarakstījis daudz grāmatu par Korāna saturu, Maulana Wahiduddin Khan, izplata informāciju par, kā pats raksta, islāma patieso seju, kas balstīta uz mieru un toleranci. Viņš darbojas arī starpreliģiskajā organizācijā ,,Centrs mieram un garīgumam”. Pieminētajā brošūrā ,,Kas ir islāms?” (visur mans tulkojums) viņš raksta ,,Saskaņā ar Korāna mācību vardarbībai nav vieta cilvēku dzīvē’’ (62.lpp.), ,,Korānā ļoti skaidrā terminoloģijā ir parādīts mierpilnas apziņas princips” (63.lpp.), ,,miermīlīga dažādu reliģisko uzskatu cilvēku līdzāspastāvēšana”(64.lpp.), ,,Visa Korāna mācība apkopojuma zem 2 virsrakstiem: ,,Ir viens Dievs’’ un ,,Cilvēces brālība”, ,,Dieva visraksturīgākā vēlēšanās ir lai naida vietā nāk mīlestība’’ (67lpp.).  Lūgšanām, ko musulmaņi skaita 5 reizes dienā, būtu jābeidzas ar ziņu par mieru visai cilvēcei’’ (84.lpp.).

Taču ir arī citādas grāmatas un to autori. Marks Gabriels, kurš pasniedzis islāma vēsturi pašā prestižākajā musulmaņu universitātē Kairā, pēcāk kļuvis par kristieti, latviski tulkotajā grāmatā ,,Apļi ūdenī” raksta: ,,terorisma bīstamība izriet no islāma” (10lpp.). Viņa citētā 8:39 sūra Korānā ir 3 atšķirīgos tulkojumos, bet visi sākas ,,Cīnieties ar tiem…”, bet beigu doma- lai pielūgtu tikai Allāhu. Nobeigums gan ir dažādās versijās. Bet nav taču minēts par vardarbīgu cīņu!

Kur ir taisnība? Kaut kur pa vidu? Nē! Ir Mīlestība, no kā izriet viss labais, un ko var gūt no patiesām attiecībām ar Dievu pat Viņu nepazīstot. Un ir tā pretmets, kurš var sevi attaisnot ar Dieva vārdu vai tā noliegšanu. Tur vidusceļa nav. Bet mēs kā cilvēki sevī nesam gan vienu gan otru. Bet savā identitātē piederam vai nu vienam, vai otram. Saskaņā ar islāmu septītajā- viszemākajā elles līmenī nonāks visu reliģiju liekuļi. Bet elle jau nav katli pazemē. 

 

Šeiha Zaida mošeja.

Galvaspilsētas Abu Dabi pievārtē apmeklējam šeiha Zaida mošeju. To var salīdzināt pēc apmēriem un skaistuma, baltā marmora ar Tadžmahālu Indijā, bet tā vienlaikus ir mūsdienu visas pasaules izcilāko inženieru, speciālistu, firmu, mākslinieku un amatnieku kopdarbs, kurā ieguldīti vislabākie materiāli un jaunākās tehnoloģijas no visas pasaules.  AAE dibinātājam un vadītājam šeiham Zaidam esot parādījusies vīzijā mošeja, kas viņam jāuzceļ, lai vienotu uz labo ne tikai visus pasaules sašķeltos musulmaņus, bet arī visus labas gribas cilvēkus. Tā domāta cilvēcei, ikvienam no mums. Kā Tadžmahāls ir marmorā veidota himna un aicinājums mīlestībai starp vīrieti un sievieti, tā šeiha Zaida mošeja veltīta mīlestībai uz Dievu un caur to uz Cilvēku: uz mieru, garīgo un materiālo labklājību.

 

Islāms un sieviešu tiesības.

Rietumnieku jājamzirdziņš. Sieviete melnā, kas ik uz soļa redzama AAE, daudzuprāt, ir apspiestības un feodālās atpalicības simbols. Kā viņas, nabadzītes, zem tās parandžas jūtas? Ar vēlmi izlauzties globālās brīvības plašumos? Droši vien tādu ir daudz. Vai aizsargātas un aprūpētas? Tā tam jābūt saskaņā ar islāma tradīciju. Sievietei ir tiesības uz to, ka vīrs viņu, ģimeni nodrošina ar visu materiālajai labklājībai nepieciešamo (un AAE tā parasti ir realitāte), ka viņu ciena un samīļo (arī daudzsievībā), viņai ir tiesības nepieļaut citas sievas ienākšanu ģimenē. Tomēr dzīve visur ir reāla. Valstī šeihu sievu vadībā ikkatrā emirātā ir spēcīga sieviešu kustība, un ,,vai” tam vīram, kas nenodrošina sievas tiesības ģimenē. Sievas protests pret vīru ir, šķiet, vienīgā atļautā un valsts veicinātā protesta forma.

AAE likumdošana dod savas zemes pilsonēm daudz plašākas tiesības nekā kaimiņzemēs. Ja vīrs atļauj, sievietei AAE ir atļauts strādāt jebkurā profesijā.

Bet… sievietēm ir arī pienākumi. Ja kaut kā nevedas ar bērnu audzināšanu, skolniekiem sliktas sekmes- sabiedrība vaino sievieti. Vīrietim pārmet tad, ja viņš nav nodrošinājis pienācīgus materiālos apstākļus. Vēl nesen sliktas uzvedības vai nesekmīgs bērns bija par iemeslu ģimenes izstumšanai no sabiedrības.

Jaunā paaudze ir AAE lielākā problēma (nevis naftas resursu iztukšošanās) un cerība. Paaudze, kas smagā darbā sasniegusi brīnumu savā zemē, ar lielām grūtībām spēj darba vērtības izpratni nodot jaunajai paaudzei, kas izaugusi labklājībā pie visa gatava. Tiek veidoti interaktīvi zinātniski- tehnoloģiskie un profesiju centri, kur skolnieks vienu dienu var būt inženiera, ugunsdzēsēja vai ekskavatorista u.tml. lomā. Lai gan joprojām valsts balstās uz ārvalstu smadzenēm, tiek pieliktas milzīgas pūles, lai radītu speciālistu paaudzi no saviem pilsoņiem. Bez tā nevarēs ne tikai attīstīties, kad derīgie izrakteņi būs izsmelti, bet arī noturēties pašreizējā līmenī.  

 

Šārdža- islāma centrs.

Pēdējā ceļojuma diena ir īpatnēja. 360 dienas gadā AAE visu dienu spīd saule. Bet šī diena ir lietaina un vēsīga.

Pilsēta, kur dodamies- Šārdža pat AAE ietvaros ir savdabīga. Ja citos emirātos tūrists vai vietējais, kurš uzrāda izziņu, ka nav musulmanis, var iegādāties un mājās vai viesnīcā, bārā lietot alkoholu, tad  Šārdžā ir pilnīgs sausais likums. Sodu var dabūt pat par ēšanu, padzeršanos (karstumā?) ,,uz ielas”, košļeņu zelēšanu. Šeit uz visstingrāko tiek pielietoti islāma reliģiskie likumi- šariats.

Taču tas nav kaut kāds tumsonības iemiesojums. Emirāta monarham ir doktora grādi filozofijā un lauksaimniecībā, kas iegūti ārvalstīs. Šārdžā ar autobusu ,,apceļojām”  milzu universitātes pilsētiņu ar daudzām prestižām augstskolām. Te ir AAE izglītības centrs. Uz turieni brauc studēt no daudzām valstīm.  Kad vēl šajā emirātā nebija atklāta nafta, tā savu uzrāvienu panāca ar izglītību un kultūru. No 1998.gada Šārdža ir UNESCO pasaules kultūras mantojuma sarakstā. UNESCO to atzinusi par pasaules islāma kultūras mantojuma galvaspilsētu, to dēvē par arābu pasaules un, protams, AAE kultūras galvaspilsētu. Pilsētas centrā ir pasaulē vienīgais piemineklis Korānam. Šārdžā ir vairāk kā 20 muzeju. Pabijām Islāma kultūras (citur tulko- Islāma civilizācijas) muzejā. Redzēju maketā Mekas svētvietu, daudz reliģisku, mākslas, tehnoloģiju modeļu un priekšmetu. Islāms neietver tikai reliģiskās darbības, bet visas dzīves jomas: sadzīvi, tiesiskumu, īpaši- mākslu (kaligrāfija u.c.). Senatnē tam bija milzu loma zinātnes attīstībā. Eiropa grieķu un citu antīko zinātni atguva tikai no tās tulkojumiem arābu valodā, jo oriģināli bija gājuši zudumā. Šos tekstus ieguva, kad spāņi musulmaņiem atkaroja Toledo (Spānijā) ar tās bibliotēku. Zinātnes un tehnoloģiju attīstībai Bagdādē tika izveidots un kalifu dāsni finansēts Gudrību nams, kurā ne tikai veica pētījumus, bet arī savāca tolaik visu pieejamo cilvēces zināšanu mantojumu. Islāms lika pamatu mūsdienu zinātnes pieejai- pierādījumi caur eksperimentu un novērojumiem atklāsmju vietā. Islāma zinātnieku atklājumi ir Zemes riņķošana ap Sauli pustūkstoš gadu pirms Kopernika, algebra un ciparu, nulles ieviešana matemātikā u.c. Musulmaņu izgudrojumi ir kafija, 3 ēdieni ēdienreizē, brilles, vējdzirnavas, izpletnis, vakcinēšana, narkoze, daudzi ķirurģiskie instrumenti, smaržu esences un … kandžas aparāts (spirta destilēšanas iekārta).    

Šārdžā stingrais islāms un apgaismība iet roku rokā tāpat kā musulmaņu ticības pirmsākumos.

 

Vai tas uz mani neattiecas?

Šāds paradokss, no mūsu skatupunkta- senās vērtības mūsdienu uzplaukumam, ir visa AAE. Tas ir citāds islāms nekā tas, no kā baidās un par ko šausminās visa pasaule. Mīlestības vai naida islāma izpratnes dalījums ir visā musulmaņu pasaulē. Un tam pa vidu- vienkārši reliģiozitāte- tradīcija no paaudzes paaudzē. Faktiski Korāna divējādu interpretāciju rada tā it kā iekšējais pretrunīgums starp mīlestības, žēlsirdības un miera vai arī naida, citādo iznīcināšanas sūrām (pantiem). Svētos Rakstus, arī Bībeli nevar saprast, neprotot sistēmā savietot pretējus apgalvojumus. Viens no efektīvākajiem ceļiem terorisma novēršanā ir atbalstīt Dieva patiesas mīlestības musulmaņus ideju cīņā par sirdīm un prātiem islāma ticīgo vidū. Tas ,,strādā” AAE, bijis efektīvi cīņā pret ekstrēmismu Uzbekistānā un citur. Mēs, savā attieksmē visus ,,sametot vienā katlā” šo iespēju Eiropā graujam. To nevajag pārprast, ka aicinu atvērt durvis patvēruma meklētājiem Latvijā.   

Citās zemēs redzēto atšķirīgo nedrīkst uzskatīt par nepareizu, ja tas neatbilst mūsu izpratnei par visu lietu kārtību. Pēc augļiem (rezultāta) būs to vērtēt. Un gala kritērijs ir cilvēku dzīves kvalitāte, apmierinātība ar dzīvi- šī jēdziena visplašākajā izpratnē, ietverot arī garīguma un mūžības dimensiju.

Arī Latvijā garīgā vide ir sašķelta, jo baltu dzīvesziņas aktīvisti un plaša sabiedrības daļa uztver Bībeli un kristietību kā naida un mūsu senču garīgās un fiziskās pavedzināšanas instrumentu tāpat kā islāmā saredz tikai kā teroristu mācību. Ieraudzīt ticību būtību aiz to izkropļojumiem Latvijā ir vēl svarīgāk nekā citur. Tad sašķeltība var kļūt par spēku apvienojumu mūsu uzplaukumam, svētībai caur pārvaldību un Vadību. Jo mums ir iespēja izpausties kā viedai tautai. 

AAE ceļojums ir arī pārdomām par dzīvi Latvijā, par uzrāviena vienā vietā samērojamību ar ilgu un noturīgu attīstību visur.

 

Igo Midrijānis

 

P.S. Informācija, kas par AAE nav gūta no personīgiem novērojumiem šajā valstī un iespaidiem citās Tuvo Austrumu zemēs, pierakstīta no gida stāstījuma. Tā daļēji pārbaudīta internetā un drukātos izziņas avotos.