Nepazīstamā Izraēla

Ainiņas no 21dienu

 ceļojuma ar velo

 

Jūdi- minoritāte?

Izraēla- jūdu valsts. Šķiet pašsaprotami. Bet jūdi kā ticīgie sastāda pat ebreju mazākumu. Ticību grūti izmērīt. Kāda piektā daļa? Ja vērtējam pēc tradicionālā apģērba, tad visvairāk viņu ir Jeruzalemē. Bet- tur viņi ir rosolā ar musulmaņiem, laicīgajiem ebrejiem, dažādu konfesiju kristīgo mācītāju tērpiem un svētceļniekiem, tūristiem. Kur var apskatīt jūdus un viņu dzīvi ,,neatšķaidītā’’ veidā? Vienīgā tāda pilsēta ir Safeda. Ebreju un jūdu pilsēta. Bez citticībniekiem. Bez baznīcām un mošejām.

Sagaidīšana.

Ceļvedī rakstīts, ka mans izvēlētais hostelis atrodas pie pašas pilsētas robežas. Prasu kādai sievietei autobusu pieturā. Viņa nezin, bet tūlīt zvana uz turieni pa telefonu. Neatbild. Pēc brīža nāk pretī jauna sieviete. Uzdodu to pašu jautājumu. Esot divi hosteļi ar šādu nosaukumu. Viņa mani apsola nepamest. Kamēr nebūs atrasta naktsmītne. Var just, ka viņā tā ir reliģiski ieaudzināta attieksme- kā izturēties pret nejauši satiktu tuvāko. Jā. Viņa stāsta, ka strādājot naktsmītnē, kur uzturas stingras pārliecības jūdu svētceļnieki. Un tā nu ejam. Līdz pilsētas centram. Pa ceļam uzzinām daudz ko par vietējo dzīvi, viņas sapni atbraukt uz Eiropu un rocības trūkumu priekš tā. Iedrošinu. Jaunā sieviete apsola no autoostas ar savu telekarti mums sazvanīt piemērotu naktsmītni. Bet tā ,,atradās’’ turpat. Pienāk kāda tantiņa, kas izīrē istabu. Necerēti lēti.

Citadele.

Pēc iekārtošanās tūlīt dodamies ,,uz pilsētu’’. Šis pazemes- virszemes agrāko nocietinājumu komplekss atrodas augstā pakalnā virs pilsētas. Tagad uz tā plešas parks. Blakus virsotnei- krustnešu cietokšņa drupas, bet pašā augšā- piemineklis.  No tā skalaukuma gan saules gaismā, bet- jo īpaši tumsā priecājamies ne tikai par pilsētu, bet arī par plašu apkārtni.

Safedas ebreju kvartāls.

Sinagogu vai citā vārdā Ashkenazi kvartāls- vieta, kur var izjust vidi, kādā tā bija Izraēlā daudzus gadu desmitus un simtus atpakaļ. Ashkenazi ir no Austrumeiropas izceļojušie jūdi, ar savu specifiku, ļoti konservatīvi un tradicionāli. Vismaz izskatā. Vecāki vīrieši nēsā šajā karstumā milzīgi biezas kā pižiki platmales. Mugurā melns garš halāts, kājas garās tumšās zeķēs un uzkrītoši savdabīgās un melnās kurpēs. Kā no kaut kur redzētām senām karikatūrām! Lai būtu ļoti smieklīgi, nekas nav zīmējumā jāpiedomā. Bērneļi skraida un vizinās ar velosipēdiem melnos uzvalciņos, mati nokarājas daudzu saskrullētu šķipsnu veidā. Kvartālā daudz sinagogu. To iekšiene atšķirīga. Taču visās pie sienas, kas novietota uz Jeruzalemes pusi, ir 2 vietas Toras ruļļiem, telpas vidū uz paaugstinājuma, lai cilvēks vienmēr būtu zemāks par Svētajiem rakstiem, ir vieta, no kuras tos lasa. Tā kā esam ,,pieklājīgi ģērbušies, tas ir, kājās garās bikses, rokas apsegtas un galvā cepure, drīkstam pa sinagogu paklimst. Fotografēt aizliegts. Citi to dara. Mēs arī. Daudzās sinagogās, kur klusi ielīdām, tādās kā lasītavās notika mācības bērniem vai pieaugušajiem. Datori ieslēgti!!! Sabata laikā??? Kā dēls Gatis teica, Izraēlā sabatā to, ko nedrīkst darīt, ievēroju (pamanīju) tikai es. Vienīgais, ko viņi visu Pashas laiku nodrošināja- bija slēgtas interneta kafejnīcas, liedzot mums iespēju pārrakstīt flešā digitālā fotoaparātā nofotografētās bildes. Bez tā nav iespējams iemūžināt citas.

Ieliņas šauras. Vietām tās savieno kāpnes. Divstāvu akmens mājas cita pie citas. Daudzi to iemītnieki uz ielām, bet ne pa vienam. Daži pastaigājas ar bērniem. Vīri cep šašliku (sabatā nedrīkst kurināt uguni). Citas grēcinieces nāk ar iepirkuma maisiņiem no kvartālam tuvējā veikala (tur nedrīkstu strādāt, darbināt ar elektrību kases aparātu). Var jau tērpties vienmēr melni kā daļa kristiešu mācītāju un uzlikt nopietnu un svētulīgu sejas izteiksmi. ,,Bet neba viņi esot labāki cilvēki,’’ saka mūsu saimniece, pie kuras esam apmetušies. Kvartāla apakšējā ielā izvietojušās mākslinieku darbnīcas- tirgotavas. Tēma- pārsvarā ortodoksālā jūdaisma simbolika, tradicionāli tērpti jūdi, sinagoga, lūgšanas, Safedas un citu pilsētu ebreju kvartāli... Dažiem arī kas abstraktāts. Darinājumi no metāla, koka, citiem materiāliem, gleznas. Gatavo produkciju var arī nopirkt. Bet mākslinieki arī tāpat labprāt papļāpā. Uz apkārtējā ārējā reliģiskās, atvainojos, aprobežotības, samākslotas svētulības un pašapmierinātības fona, šeit gaisotne inteliģentāka, radošāka un ... cilvēciskāka. Kādā attālākā ieliņā, savrup no pareizi orientētiem māksliniekiem, ieklīstu kādā brīvdomātāja darbnīcā. Mandalas! Budistu mandalas pēc formas un ebrejiski abstraktas pēc satura. Vēl šis tas no Tibetas, kur nesen viesojos, gaisotnes. Kaut kas no Rēriha, Čurļonisa.     

Safeda- jūdu galvenā pilsēta. Kabala.

     Tā ir viena no četrām jūdu svētajām pilsētām. Bez Jeruzalemes šāds tituls vēl ir Hebronai (patriarhu atdusas vieta), Tibērija (Talmuda tapšanas vieta Babilonijas trimdas periodā) un Safedai. Šo titulu tā ieguva kā jūdu misticisma- Kabalas centrs kopš visu jūdu padzīšanas no Spānijas 1492.gadā. Kabala, kas nozīmē ,,tradīcija’’,  uzplauka rabīna Isaac Lunia vadībā. Tā radās kā ,,opozīcija’’ ebreju racionālismam, kas deva panākumus Eiropā, bet ar šo ,,neloģisko’’ izdzīšanu zuda pamats atbildēm ,,kāpēc’’, ,,kāda ir jēga’’.  Sākotnēji kabala mācīja, ka jūdiem jāatjauno saikne ar Dievišķo Gaismu, un tam priekšnoteikums ir 613 bauslības prasību ievērošana. Inkvizīcija un izdzīšana no Spānijas jāizprot kā vaina, kā sods. Reālo pasauli varēs uzlabot, ja ,,salabos’’ garīgo. Kabala ir ar savu izpratni par Dieva diviem aspektiem, visu lietu un Radīšanas būtību. Par simboliku. Par pasaules pārvaldīšanu. Tā nav reliģija plašām masām. Būtiskākā tās daļa, manuprāt, attiecināma uz slepenām mācībām. Tomēr nedrīkst par zemu novērtēt tās ietekmi ne mūsdienu Izraēlā, ne pasaules garīgo meklējumu klāstā. Daudzus tā pievelk kā magnēts. Kabalistu Abulav sinagoga Safedā man šķita atšķirīga no citām- noslēpumiem apvīta aura, vecišķīga, simboliem pārblīvēta. Tā ir celta 1490.gadā pēc plāna, kāds aprakstīts kabalā. Četri galvenie pīlāri pārstāv četrus centrālos elementus, kas saskaņā ar kabalistu ticību, tika izmantoti Radīšanā. Sinagogai ir 10 logi, kas simbolizē 10 Derības baušļus. Gleznās attēlotas 12 Izraēlas ciltis.

Safedā ir Kabalas informācijas centrs, kas piedāvā ar to iepazīties un izglītoties dziļāk jebkuram ar dažādām mūsdienīgām metodēm.

Nedaudz ar kabalu iepazīstoties, man vairs nerodas vēlme tai pieskarties. Arī šinī rakstā ne.

16.gadsimtā Safedā dzīvoja vairāk jūdu nekā jebkurā citā vietā Apsolītajā zemē. Tur 1563.gadā tika iespiests pirmais teksts ivritā Tuvajos Austrumos. Tādēļ Safedā atrodas Tipogrāfijas (Printing) muzejs. Ievērojami ir ebreju kapi zem vecpilētas, kur, kā uzskata, apglabāts pravietis Hozeja. Safedā atrodas Izraēlas Bībeles muzejs un Davida kara memoriāls. Par Safeda brīnumu sauc kauju, kurā 1948.gadā neliela saujiņa ebreju karavīru nosargāja pilsētu pret arābu uzbrucējiem. Hameiri mājā (Hameiri House) ir Safedas kā jūdu apmešanās vietas apguves vēsture, daudz tālaika ikdienas priekšmetu.

 

Rumānijas ebrejietes stāsts.

Saimniece, kura mūs izmitina savā mājā, iebraukusi kopā ar vecākiem no Rumānijas Izraēlas teritorijā vēl pirms šīs valsts dibināšanas. Imigrantu kuģi pa ceļam Vidusjūrā aizturējuši briti un ieslodzījuši nometnē Kiprā, kur nodzīvojuši gadu. Ēst devuši. Tomēr dzīve tur bijusi visai nepatīkama. Pusaudži rakuši tuneļus un centušies izbēgt no apsargātās teritorijas. Daudzi nošauti. Kas tikuši līdz jūrai, centušies aizpeldēt līdz Apsolītajai Zemei. Dažiem esot izdevies- no salas uz salu. Pirmie gadi Izraēlā bijuši ļoti smagi. Nav darba. Nabadzība. Apdraudētība. Karš. Vēlāk tēvs, kas bija pieradis pie Rumānijas garšīgajiem vīniem, nemitīgi sūdzējies par Izraēlas vīnu pliekanību. Tagad tantuks dzīvo viens. Vairākas reizes dienā ar ratiņiem, pie kā pieturēties, var aizklibot līdz autoostai un tūristu apmeklētākajai ielai, meklējot klientus. Ļoti labestīga. Brīvi runā angliski. Interesē viss par klientu mītnes zemēm. Manas kājas pušuma ārstēšanai uztaisa kompresi un savāra šķidrumu no vietējiem ārstnieciskajiem augiem. Lietoju. Palīdzēja. Lai viņai Dieva svētība arī turpmāk!

Igo Midrijānis