5. Priekšlikumi (kopsavilkums).

 

5.1 Divi etapi.

Ceļā uz Latvijas IA ir 2 etapi, jo katrā no tiem ir atšķirīgas objektīvās (vajadzību apmierināšanas) iespējas vai vēlmes, no tā izrietoša sabiedrības paradigma, t.sk. mērķi, motivācija, kas nosaka patreizējo rīcības argumentāciju un aktivitātes IA veicināšanai. Skatīt attēlu N.7

1.etapā ir patreizējā patērētāju sabiedrība. Tai nešķiet nozīmīgi globālie dabas vides draudi, tiem un to seku smagumam tā īsti netic, vēl mazāk Latvijas sabiedrībai ir svarīga solidaritāte ar jaunattīstības zemju cilvēkiem, kam smagas sociālās problēmas, un, ja arī daļa sabiedrības to visu teorētiski atzīst, vēl mazāk cilvēku uzskata, ka ar savu rīcību viņi varētu ko mainīt. Taču arī šajos apstākļos ir iespējama un nepieciešama ofensīva uz Latvijas lauku IA gan no izdzīvošanas, gan no dzīves kvalitātes viedokļa. IA motivācijai 1.etapā ir jābalstās uz labklājību, komfortu, veselību, drošību utml.- sabiedrības vairākuma patreizējām vērtībām un attiecīgo konkrēto rīcību argumentāciju. Aktivitātēm jādod gan sociāli- ekonomisks, gan vides efekts (vin-vin- abpusēja ieguvuma princips). Šo ofensīvas uz IA etapu autors sauc par dzīves kvalitātes attīstību. Šajā etapā ilūzija būtu mērķis ne tikai sasniegt reālu IA (kā dinamiskā līdzsvarā esošu sistēmu, kas vairs nevirzās uz kolapsu- sabrukumu), bet pat arī pagriezt Latviju virzienā uz to. 1.etapā neefektīvi ir mēģināt Latvijas sabiedrību kopumā kā mērķgrupu pievērst zaļajai (IA) domāšanai: atbilstošai vērtību orientācijai, morālei, vajadzību sistēmai, pārliecībai, lai pēc tam uz tā pamata, argumentiem censtos koriģēt ieradumus, rīcību, lēmumu pieņemšanu ar globāliem vides argumentiem. Vides izglītība, izglītība IA nevar panākt ilgtspējīgu sabiedrību ne Latvijā, ne kur citur. Tas izriet gan no patērētāju sabiedrības būtības, gan vairāk kā 20gadu pasaules pieredzes, kopš notiek sabiedrības izglītība IA. 1.etapā mērķis- veidot zaļi domājošu sabiedrību izvirzāms tikai specifiskām mērķgrupām: bērniem, ticīgajiem, interesentiem šajā jomā (zaļajiem), pārmaiņu aģentiem. Pēc prioritātēm 1. etapā šis uzdevums ir otrajā vietā aiz dzīves kvalitātes attīstības izglītības, IA praktiskās īstenošanas. Galvenā mērķgrupa, lai 1.etapā panāktu ofensīvu uz IA, ir Latvijas lauku ietekmīgu cilvēku komandas- ilgtspējīgas attīstības iniciatīvas grupas. Galvenā iniciējamā un atbalstāmā darbība- studiju apļi, kas integrē izglītību un tautas demokrātiju.

2.etaps varētu veidoties pēc tādas situācijas iestāšanās, kad krīzes rezultātā vairs nav iespējama patērētāju sabiedrība vai tauta/cilvēce no tās atsakās kādas pašreiz neprognozējamas norišu virknes, situācijas dēļ. Sabiedrības vērtību orientācijā vakums nepastāv- ja nav vairs objektīvu iemeslu dēļ iespējams īstenoties iepriekšējai, tās vietā pēc haosa sāk dominēt cita. Tā būtu pēcpostmodernā sabiedrība. Radikālu pārmaiņu periodā ir divas alternatīvas: kvalitatīva sabiedrības pārveide, ko autors sauc par pilnvērtīgu attīstību vai arī degradācija- vai nu mūsdienu civilizācijas atsviešana atpakaļ vai arī tās bojāeja un jaunas civilizācijas izveide uz tās ,,drupām’’. Pilnvērtīgas attīstības galvenā pazīme: sabiedrības ietekmīgākajā daļā dominē universālās garīgās (vispārcilvēciskās?) vērtības. Šos procesus, kas pārmaiņu brīdī var novest pie vienas vai otras izvēles, var un vajag ietekmēt jau pašreiz. Taču tas nav programmējams: aktivitātes, instrumenti, termiņi, resursi, atbildīgie utml., kā tas ir, piemēram, ar globālo Agendu21. Kā pilnvērtīgu attīstību veicinoši faktori ir izglītība IA, Latvijas, lauku vides, kultūras, nacionālās identitātes, garīgo vērtību saglabāšana, sadarbības veicināšana, īpaši teosistēmā. Vienkārši sakot- jau tagad dzīves gandarījuma arvien lielāku daļu gūstot no attiecībām starp cilvēkiem, pašpilnveides, darba (vaļasprieka), dabas utml., ticīgiem cilvēkiem- attiecībām ar Dievu, nevis arvien lielāku, jaunāku lietu un komforta iespēju patērēšanas. Galvenās mērķgrupas 2.etapa izvēles veicināšanai: pārmaiņu aģenti, ticīgie, bērni, vides un sociālie aktīvisti (NVO, brīvprātīgā darba veicēji). Pārmaiņu aģentiem galvenais uzdevums ir ,,nosvērt svara kausus’’ kritiskajā periodā no degradācijas pesimisma uz pilnvērtīgas attīstības iespējām. Taču viņiem ir galvenā loma arī sabiedrības pakāpeniskai sagatavošanai ,,zemdegās’’ jau tagad.    

5.2 Modelis pašreiz īstenojamai (1.etapa) Latvijas lauku IA sistēmai

 

 

11.attēls. Autora IA pētījuma modelis

Ofensīva uz Latvijas lauku IA, kuras motivācija ir lauku cilvēku dzīves kvalitāte, iespējama, ja savstarpējā mijiedarbībā gan no apakšas uz augšu un otrādi tiek īstenoti šādi sistēmas elementi:

* specifiskas aktivitātes tautas izglītībā IA,

* specifiskas aktivitātes tautas demokrātijā (pilsoniskā sabiedrība),

*specifiskas aktivitātes lauku IA pārvaldībā;

tie tiek prioritizēti specifiskām mērķgrupām katra ar 5 paradigmatiskajām pieejām: motivācijas, pamatojuma, iniciatīvas un iniciēšanas, atbalsta, metodiskās. Modeļa centrā ir cilvēks- ar viņu viss saistīts. Sabiedrība- cilvēks modelī ietverts tikai tādos aspektos, kādos analizēts šajā grāmatā. Modeļa ,,telpā’’ starp elementiem ir klātesoša garīgā vide. Pētījuma modeļa attēls parāda, ka vispirms notiek analīze: ,,Latvijas lauku’’ un ,,IA’’ atslēgas jēdzienu ,,sadalīšana’’, tad autora izvirzītās hipotēzes atslēgas vārdu (sistēmas elementu) analīze, kam seko sintēze- to mijiedarbību ieskicēšana, kas noslēdzas ar pētījuma produkta- priekšlikumu formulēšanu.

Šo sistēmu var arī lietot, taču atšķirīgi, lai veicinātu pagriezienu uz IA (pilnvērtīgu attīstību), kuras mērķis ir cilvēka dzīves jēgas piepildīšana pašreiz, un, kā ticīgie uzskata, mūžībā, kas vienlaikus nodrošina lauku lomas īstenošanu kopējā Latvijas, Eiropas IA. Turpmāk šajā nodaļā katrs elements un pieeja tiek analizēts sīkāk.

5.3 Mērķgrupas

Pamatmērķgrupa visiem elementiem pašreizējā 1.etapā ir Latvijas lauku IA ietekmīgu cilvēku komandas- IA iniciatīvas grupas. Ietekmīgi cilvēki ir deputāti un pašvaldību, to uzņēmumu, iestāžu, (t.sk.skolu) amatpersonas, uzņēmēji (arī zemnieku līderi), NVO vadītāji, mācītāji, vietējie zinātnieki, neformālie sabiedrības līderi. Tā ir galvenā mērķgrupa tautas izglītībā, tautas demokrātijā, pārvaldībā IA- studiju apļiem kā to visu instrumentam, kas apvieno mācības, lēmumu/dokumentu sagatavošanu, īstenošanu, sabiedrības iesaistīšanos tajā, pārvaldības ciklu (mērķi, programmas, projekti utt.). Citām aktivitātēm mērķgrupas ir arī zemnieki, uzņēmēji, skolotāji, bērni/ jaunieši, tūristi, zaļi domājošie, folkloristi, ticīgie uc. Aktivitātēm, kas saistītas ar patreizējiem uzdevumiem 2.etapa izvēles priekšnoteikumiem mērķgrupas ir pārmaiņu aģenti, ticīgie, bērni, vides un sociālo kustību interesenti. 

5.4 Motivācijas pieeja

Mērķgrupas un patērētāju sabiedrības kopumā galvenā motivācija (un attiecīgi argumentiem) ofensīvai uz IA var būt dzīves kvalitāte, nomainot pašreiz dominējošo terminu ,,labklājība’’, jo dzīves kvalitāte ļauj ietvert daudz plašāku IA praktisko aktivitāšu loku. Lai gan labklājība ir dzīves kvalitātes sastāvdaļa, pārsniedzot noteiktu līmeni tā, saskaņā ar pētījumiem, parasti pazemina dzīves kvalitāti. Aktuāla motivācija ir vietējās varas un pārstāvniecības novada pašvaldībā deficīta izjūta vietējos ietekmīgos cilvēkos u sabiedrībā sakarā ar administratīvo reformu. Uz 2. etapu vērstajām aktivitātēm motivācija ir balstīta uz garīgo vērtību orientāciju, tās argumenti: globālās vides un citu katastrofu novēršanai nepieciešamie vietējie pasākumi, pārejas uz pēcpostmoderno sabiedrību izvēles priekšnoteikumu sagatavošanas nozīme, ticīgajiem argumentācija ietver pamatojumu Svētajos Rakstos, latviskās dzīvesziņas un Dievatziņas piekritējiem- folklorā.

5.5 Pamatojuma pieeja.

Indivīdam (ne)IA dzīvesdarbības, konkrētas rīcības pamatojums var būt gan loģisks (skat. Motivāciju, argumentāciju iepriekšējā sadaļā), gan bez loģikas: uz ticību, jūtām, emocijām, pat pamatvajadzībām (bads), slimību (alkoholisms), ieradumu utml. balstīts. Neloģiskais pamatojums jāņem vērā visos elementos: izglītībā, demokrātijā, pārvaldībā. Patreizējie centieni IA nereti neefektīvi, jo pieņem, ka cilvēks rīkojas tikai kā loģiska būtne, tādēļ jāizmanto viss pamatojuma spektrs.

Sabiedrības mērķgrupām publiskajā un uzņēmējdarbības sfērā no plaši izplatītā subjektīvā pamatojuma (bez analīzes vai/un sintēzes-sinerģijas kopsakarībām) jāpāriet uz zināšanās balstītu, ar sistēmisku skatījumu, ja nepieciešams- konkrētās situācijas izpētē vai zinātnē argumentētu pamatojumu lēmumiem, rīcībai. Pilns ieteicamais IA izziņas ceļš: sistēmiska pieredze/zināšanas, t.sk.intuīcija, konkrētās situācijas izpēte vai zinātne, atklāsme, autoritātes apgalvojumi. Jāpārvar barjera, ka ietekmīgi cilvēki, kas pieņem daudz lēmumu un aktīvi rīkojas, nespēj savienot vispārīgo (teorētisko, ES un globālā līmenī esošo) ar konkrēto, garīgās likumssakarības ar reālajām darbībām, redzēt savu aktivitāšu iespējamās nevēlamās sekas.

5.6 Iniciatīvas un iniciēšanas pieeja.

Lai sāktos rīcība, vajadzīgs ne tikai pamatojums, bet arī iniciatīva un/vai iniciēšana ar atbalstu. Pašreiz nav pamata sagaidīt ofensīvu uz IA Latvijas laukos, kas sāktos ar iniciatīvu no apakšas. To vajag iniciēt no augšas, bet bez apakšu iniciatīvas atraisīšanas vietējās IA būtiska aktivizēšanās nav iespējama. Iniciēšanu jāveic tam, kas var sniegt konkrētu atbalstu ilgtermiņā. Efektīvāk par bezpersonisku iniciēšanu caur plašsaziņas līdzekļiem un mācībām (kursos, studiju programmās) ir konkrēti piedāvājumi cilvēkiem, to grupām. Autors kā inicētāju piedāvā Ilgtspējīgas attīstības centru (IAC). Taču pie noteiktiem apstākļiem var veikt arī atsevišķa NVO, augstskola, LPIA, Pašvaldību Savienība, reformēta ,,Leader+’’ programma, preses izdevums, kāda ļoti motivēta un ietekmīga pašvaldība uc. Kā iniciētājs patreizējā iekšpolitiskajā situācijā diez vai varētu būt valsts, jo tā nav ieinteresēta reālā IA, bet gan izaugsmes rīcībpolitikas jumta (umbrella) dokumentā, kam nosaukumā ietverts termins ,,IA’’.

5.7 Atbalsta pieeja.

Pēc studiju apļu, kas vienlaikus veido vietējo ietekmīgo cilvēku IA iniciatīvas grupu, iniciēšanas tai jāpiedāvā mācību programma ar iespēju tās procesā izstrādāt uz vietas nepieciešamu ,,produktu’’ (plānu, projektu, lēmumu utml.). Jāpiedāvā arī studiju apļu nodarbību vadītāju- ekspertu komanda, piemērotu laiku un vietu. Atbalsts ietver arī iniciētāja vai IA iniciatīvas grupu paškoordinētu sadarbības tīklu, lai sākotnēji justu morālo atbalstu (biedra plecu) apkārtējās vispārējās neizpratnes par IA apstākļos, lai veidotu lielus projektus, lai caur lauku IA kustību veicinātu ofensīvu uz Latvijas IA.  

 Autors kā atbalsta sniedzēju piedāvā IAC. Tai nav jābūt jaunai organizācijai, bet var darboties esošo NVO ietvaros. Tā izmantotu mācību inventāru un telpas uz vietām.

5.8 Metodiskā pieeja.

IAC piedāvātu mācību programmu un pasniedzēju komandu, studiju apļu vadītājus (fascilators) un ekspertus tās apguvei. Studiju apļiem jāapvieno izglītība, vietējā demokrātija un IA pārvaldība. Kā mācību materiāls studiju apļiem vai kursiem/ semināriem un patstāvīgai lietošanai varētu izdot tipisku Latvijas lauku IA problēmu un to risināšanas rokasgrāmatu. Otrs nozīmīgākais metodiskais līdzeklis ilgtermiņā būtu IA tehnoloģiju demonstrācijas, izglītības un izpētes centrs.

        Turpmāk katra modeļa sistēmas elementa aprakstā tiks ietvertas jau izklāstīto paradigmatisko pieeju detalizētākas ietekmes uz konkrēto elementu.

5.9 Tautas izglītība- modeļa sistēmas elements

Tautas izglītības IA divi pamatprincipi: domāt globāli- rīkoties uz vietas un saprast teorētiski (vispārīgi)- rīkoties praktiski. Patreizējā 1.etapā, lai bremzētu neIA, intelektuālo un finansu resursu nepietiekamības dēļ jākoncentrējas uz dažām pieaugušo tautas izglītības formām. Galvenā- studiju apļi lauku ietekmīgu cilvēku komandām- IA iniciatīvas grupām. Studiju apļu metode varētu būt papildināma ar rokasgrāmatu par lauku IA problēmām un to risinājumiem, kuru varētu lietot arī pašmācībai un kursiem. Nozīmīga būtu koledža vai koledžu programmas vairākās izglītības iestādēs lauku lēmumu pieņēmējiem un tipveida kursi jaunajiem novada deputātiem un darbiniekiem par postmoderno kvalifikāciju minimumu, visu pašvaldības funkciju izpildi, pasniedzot to caur IA prizmu. Sabiedrībai kopumā nozīmīgākā tautas izglītības forma ir plašsaziņas līdzekļi: sistēmiski materiāli internetā, pašvaldību (,,Logs’’) un vides (,,Vides Vēstis’’, TV ,,Vides Fakti’’) izdevumos, atsevišķi, bet mērķtiecīgi plānoti raksti ,,Latvijas Avīzē’’ uc. Otra būtiskākā aktuālā visai sabiedrībai domātā tautas izglītības forma, vienlaikus sasaistē ar studiju apļiem, ir ,,Baltijas lauku IA tehnoloģiju demonstrāciju, izglītības un pētniecības centrs’’ 4 mērķgrupām: lauku ietekmīgiem cilvēkiem, skolēniem un studentiem, tūristiem, sabiedrībai kopumā. Kā vēlamu perspektīvā varētu minēt arī seno pašuzturošo tehnoloģiju prasmju apguves centru, kas atraktīvi dotu iespēju daļai sabiedrības apgūt iemaņas, ja zustu moderno un postmoderno tehnoloģiju iespējas (atgriešanās pirmsindustriālā XIX gadsimta līmenī).

Izglītībā esam pieraduši, ka mūs māca kā ,,pārveidot materiālo pasauli’’, IA  mācībā priekš pilnvērtīgas attīstības etapa būtiski ir mācīt, kā ,,sakārtot cilvēka iekšējo pasauli’’, tad arī ārējā pasaule ap viņu sakārtosies (un jāsāk ar sevi!!!).

Gatavojoties iespējamam 2. etapa scenārijam, būtiski ir integrēt kristīgo mācību saturā izglītību IA: misionāru un evaņģēlistu skolas, svētdienas skolas, iesvētes mācības, reliģiskie diskusiju klubi, ar reliģiju saistītie veselības centri uc. Tas saturētu IA teorētisko pamatojumu Bībelē un praktiskās zināšanas dzīvesdarbībai (know-how). Tas pats attiecas uz folkloras kustību, latviskās Dievatziņas un dzīvesziņas mācību formām, tikai tur pamatojums meklējams tautasdziesmās, pasakās, tautas agrākās dzīvesdarbības tradīcijās un pieredzē. Līdzīgi- ezotērisko grupu, Austrumu reliģiju grupu darbībā. Kā dzīvot saskaņā ar dabu, sevi un līdzcilvēkiem šajā saulē, ticīgiem cilvēkiem Dievs (tas, ko viņi par tādu uzskata) ir devis zināšanas visās reliģijās, mācībās, tikai jāprot interpretēt to valoda, šīs norādes atrast. 2. etapam būtiska ir arī pārmaiņu aģentu pulcēšanās un kopīga pašmācība, mijiedarbība.

Visām augšminētajām metodēm un mērķgrupām izmanto visas paradigmatiskās pieejas: motivācijas, pamatojuma, iniciatīvas un iniciēšanas, atbalsta, metodisko. Tās centrālā forma varētu būt Ilgtspējīgas attīstības centrs (IAC).

5.10 Tautas demokrātija- modeļa sistēmas elements

IA ofensīvas veicināšanai novadu izveides procesā būtiski ir nepazaudēt līdzšinējo kopienu- pagastu un pilsētu varas ietekmīgu pārstāvniecību novados, sava veida iedzīvotāju pašpārvaldi, ne tikai saglabāt pakalpojumu sniegšanas centrus. Tāpēc, lai nepieļautu vietējās varas vakuumu, kamēr vēl cilvēki pēc tā jūt vajadzību un ir, kas to gatavi īstenot, neatliekami jāveido vietējo ietekmīgo cilvēku IA iniciatīvas grupas. Tās arī būtu studiju apļu komandas. Šāda uzdrīkstēšanās iespējama tikai ,,zem IA karoga’’, kas tādu rīcību paredz starptautiskajos dokumentos. Otra iesakāmā tautas demokrātijas forma ir iedzīvotāju interešu pastāvīgās un īslaicīgās grupas (sakarā ar kāda projekta, plāna, atļaujas sabiedrisko apspriešanu). Trešais- īstenojamas efektīvas kampaņas, lai cilvēkus sagatavotu (motivētu, izglītotu) un iesaistītu sabiedriskajās apspriešanās. Ceturtais: jāveicina vietējo uzņēmēju un NVO apvienību izveide un darbība, dažādu kristīgo draudžu ekumēniskā sadarbība. Vienlaikus jābūt formai, kā pašvaldība vai vietējā IA iniciatīvas grupa organizē ar tām divpusēju un daudzpusēju komunikāciju. Tas būtu līdzīgs Agenda 21 izveides procesam- tās modifikācija. Tas var noritēt arī LEADER+ formātā. Visām augšminētajām formām un mērķgrupām izmanto visas paradigmatiskās pieejas: motivācijas, pamatojuma, iniciatīvas un iniciēšanas, atbalsta, metodisko. Tās centrālā forma varētu būt IAC.

 5.11 Pārvaldības- modeļa sistēmas elements

Latvijas lauku vienotu IA pārvaldības modeli sākotnēji jāsāk veidot kā neformālu sistēmu ar iniciatīvu no apakšas, vienlaikus izmantojot valstiskās struktūras un to radītās juridiskās un finansiālās iespējas, sadarbojoties nevalstiskajam, uzņēmējdarbības un reliģiskajam sektoram, IAC un vietējām IA iniciatīvas grupām savstarpēji un ar valsts un pašvaldības iestādēm, ministrijām (to ierēdņiem), plašsaziņas līdzekļiem. Vietējo IA pārvaldības modeli var iniciēt, būt par ,,kristalizācijas punktu’’ IAC, ja tajā mērķtiecīgi sadarbojas augstskolas, Latvijas Pieaugušo izglītības apvienība, Pašvaldību Savienība tās patreizējā formātā, NVO. Vietējās IA pārvaldības politikas mērķis ir izveidot vietējās IA tīkla kustību, kas varbūt iniciē būtiskas izmaiņas nacionālajā IA. Latvijas lauku vienotu IA pārvaldības sistēmu- dokumentu izstrādā tikai pēc praktiskās darbības sākuma, kad izveidots jau sadarbības tīkls. Sākotnējs redzējums par to jābūt iniciētājiem- IAC, taču nedrīkst gatavu IA politikas vai visas pārvaldības dokumentu uzspiest vietējiem, kas nav izstrādāts kopā ar viņiem pēc tam, kad jau radusies uz vietām pašpieredze un zināšanas par IA pēc darbības studiju apļos. Pārvaldības IA īstenošanai ieteicams profesora R. Ernšteina izstrādātais 4P modelis. Secība: iniciēšana no augšas ar lauku IA pārvaldības redzējumu- darbība uz vietām- sadarbības tīklā izstrādā lauku IA pārvaldības dokumentu- darbība uz vietām saskaņā ar to. Latvijas lauku vienotā IA pārvaldības modeļa izveidē un darbībā izmanto visas paradigmatiskās pieejas: motivācijas, pamatojuma, iniciatīvas un iniciēšanas, atbalsta, metodisko.

5.12 Autora modelis varbūtējai IA (pilnvērtīgai attīstībai) nākotnē.

 

 

12.attēls. Paradigmatiskie principi. Ceļš uz pilnvērtīgu attīstību

IA (pilnvērtīga attīstība) būs iespējama, ja vienlaikus kā dominējoši īstenosies garīguma un dzīvesdarbības principi, pārvarot barjeru starp tiem.

5.13 IA paradigmatiskais dzīvesdarbības princips

Pamatojumu un izklāstu var lasīt sadaļā par dzīvesdarbību. Tas var dominējoši īstenoties tikai 2.etapā. Pagrieziens uz IA un IA stāvokļa sasniegšana būs iespējama tikai tad, ja sabiedrības uz resursiem ietekmīgā daļa savā dzīvesdarbībā īstenos pilnvērtīgu attīstību: ar personisko dzīves kvalitāti un vides kapacitāti (,,ekoloģiskās pēdas nospiedumu) līdzsvarotu optimālu patēriņu un pieņems tam adekvātus lēmumus un rīcības privātajā un publiskajā telpā, profesionālajā darbībā. Tas attiecas uz dzīvesveidu: ieradumiem, mājokli, pārvietošanos, preču/pakalpojumu izvēli, kā arī līdzdalību pilsoniskajā sabiedrībā, algoto darbu, vaļaspriekiem.

5.14 IA paradigmatiskais garīguma princips

Pamatojums un izklāsts sadaļā par garīgumu. Tas var dominējoši īstenoties tikai 2.etapā. Pagrieziens uz IA un IA stāvokļa sasniegšana būs iespējama tikai tad, ja sabiedrības uz resursiem ietekmīgākā daļa īstenos nevis patērētāju sabiedrības, bet vērtību sabiedrības modeli, kura pamatā ir garīguma motivācija un IA nodrošināšanai nepieciešamās zināšanas un prasmes.