Igo Midrijānis. Latvija. Lauki Ilgtspējīga attīstība.

IGO MIDRIJĀNIS

Varbūt ir sāpīgi atzīt, tomēr kaut arī politisko deklarāciju līmenī valsts attīstības raksturs tiek deklarēts kā ilgtspējīgs, faktiskā situācija ir visai tālu no tā. (Māris Kļaviņš)

Vai ilgtspējīga attīstība (IA) ir UTOPIJA?

Līdzšinējā tās izpratnē... varbūt.

Ilgt spējīga pasaule nav utopija, bet neizbēgamība.

Bet- ar atšķirīgu skatījumu uz to.

Sistēma, kas ilgāk pārsniegusi robežas, sabrūk;

tā vietā nāk cita sistēma.

Latvijas IA- attīstība priekš ilgi pastāvēt spējīgas Latvijas!

Vai neticat, ka Latvija spēj ilgi pastāvēt,

attīstīties ne bagātākai, bet pilnvērtīgākai dzīvei-

30, 50, 100, brrr...1000 gadus?

Papīru par IA saražots daudz. Tie, līdzīgi kā PSRS laikā, bieži sadala reālo dzīvi un izlikšanās spēli, kurā iesaistīti tie, kas šos dokumentus, rakstus gatavo. Politiskajos dokumentos ir stipri atšķirīga IA vieta un izpratne par IA, kas nav samērojamas tiem radikālajiem pārkārtojumiem samērā īsā laikā, kuru nepieciešamība izriet no zinātniskiem pētījumiem par Zemes stāvokli un iespējamiem attīstības scenārijiem, modeļiem. Tie neielūkojas cēloņu cēloņos, kāpēc cilvēki rīkojas tā... neilgtspējīgi.

Latvijas lauku ilgtspējīga attīstība.

Apakšvirsraksts: Paradigmatisks piedāvājums pārejai uz ilgtspējīgu- dzīves kvalitātes un pilnvērtīgu attīstību Latvijā.

Saīsinājumi un termini.

IA- Ilgtspējīga attīstība

LR- Latvijas Republika

MK- Ministru Kabinets

ES- Eiropas Savienība

ANO- Apvienoto Nāciju Organizācija

LU- Latvijas Universitāte

VZPI- Vides zinātnes un pārvaldības institūts

VidM- Vides ministrija

VARAM- Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Vides ministrijas priekštece

ĪADT- īpaši aizsargājamā (valsts- atšķirībā no vietējās nozīmes) dabas teritorija

IKP- iekšzemes kopprodukts

PTO- Pasaules Tirdzniecības organizācija

SVF- starptautiskais valūtas fonds

HELCOM- Helsinku Komisija- Baltijas jūras aizsardzības Helsinku konvencijas īstenošanas uzraudzībai izveidota institūcija

VASAB- rīcības dokuments ,,Vīzijas un stratēģijas apkārt Baltijas jūrai 2010’’

NVO- nevalstiskās (sabiedriskās) organizācijas

ĢMO- ģenētiski modificēti organismi

ĢMP- ģenētiski modificēti produkti

EMS- elektromagnētiskais starojums

SVID- stratēģisks izvērtējums: stiprās un vājās puses, iespējas un draudi.

IP- ilgtspējīgs patēriņš

NAP- Latvijas nacionālais attīstības plāns

KLP- ES Kopējā lauksaimniecības politika

NACE- uzņēmējdarbības veida kods

IAC- Ilgtspējīgas attīstības centrs

LATVIJA- latviešu tautas (agrāk- to veidojošo baltu cilšu) un to apdzīvotās teritorijas pie Baltijas jūras mijiedarbība pašreiz un no senatnes uz nākotni, neatkarīgi no valstiskās suverenitātes un brīvības tābrīža esamības, pie tautas pieskaitot arī emigrācijā dzīvojošos latviešus, tas ir ,,Latvija=latviešu tauta +zeme’’

Latvijas IA- attīstība priekš ilgi pastāvēt spējīgas Latvijas

Agenda 21- dienaskārtība 21.gadsimtam: stratēģiska IA programma IA (izdzīvošanas un pilnveides) problēmu integrētai risināšanai; var būt pasaules, tās reģiona, valsts, vietējā, atsevišķas jomas līmenī; to kā valstīm un pašvaldībām saistošu nosaka Rio konferences dokuments (skat. 1.nodaļā).

Dzīves kvalitāte- pietiekoša labklājība plus veselība, drošība, saskarsme, interesanta nodarbošanās, patīkama apkārtējā vide uc.- dzīves ārējie apstākļi, kādus vēlas.

,,Attīstītās’’ valstis- Rietum/Ziemeļeiropa, ASV/Kanāda, Japāna ar ilgtermiņa pēc 2.pasaules kara augstu labklājības līmeni; vārds ,,attīstība’’ pēdiņās, jo no IA: optimālas iekļaušanās ekosistēmā, globālā taisnīguma uc. kritēriju viedokļiem tas ir diskutabli.

Mūsdienu civilizācija- sabiedrības daļa, zemes, kuru galvenā kopīgā iezīme ir patēriņu sabiedrība- nemitīgs vēlmju un patēriņa pieaugums, lai apmierinātu vajadzības, ko nosaka hedonisma (baudas), labklājības un komforta, varas, prestiža, bagātības vērtību sistēmas; mūsdienu civilizāciju raksturo pārspīlēts materiālisms un racionālisms, kas atraisījis strauju zinātnes un tehnoloģiju attīstību, pragmātisku mūžizglītību un informācijas sabiedrību (tehniskās iespējas un visaptverošs pielietojums), pakalpojumu dominanti pār rūpniecību, atrautību no dabas... Piederību mūsdienu sabiedrībai nenosaka dzīve ,,attīstītā’’ vai pārejas perioda, jaunattīstības valstī, bet piederība sociālajai grupai un/vai, galvenokārt, personīgā dzīvesdarbība un pārliecība.

Dzīvesdarbība- integrēti: dzīvesveids, ieradumi, darbs, sabiedriskā darbība.

Vides aizsardzība- piesārņojuma un atkritumu novēršana, kontrole, ar to saistīti jautājumi: ķīmisko vielu lietošanas, klimata izmaiņu cēloņu utml. Kontrole.

Dabas aizsardzība- sugu, īpatņu, biotopu saglabāšana (sevišķi to, kuriem ir aizsardzības statuss), īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzība un pareiza apsaimniekošana, dabas resursu racionāla izmantošana.

Reliģija- personības vai grupas attiecības ar Dievu; pēc būtības tās var nebūt saistītas ar vispārpieņemtajām mācībām (ideoloģijām) un/vai institūcijām

Dievatziņa: Vispāratzītās reliģijas un institucionāli/ideoloģiski nesistematizēti priekšstati par Dievu, garīgajām būtnēm, spēkiem, likumiem un attiecībām ar tiem, to saistību ar praktisko dzīvi, piemēram, pagāniskās Dievatziņas

Dzīvesziņa: etnosa ilggadīga kopēja izpratne par pareizu rīcību, kas pāraugusi mentalitātē, kas izveidojas mijiedarbībā ar ģeogrāfisko vidi (etnosam vismaz tūkstoš gadus dzīvojot vienā vietā), iepriekšējo pieredzi un balstās uz Dievatziņu.

Produktu dzīves cikls- lai zinātu kāda izstrādājuma draudzīgumu videi un cilvēkiem, nepietiek tikai zināt tā ražošanas tehnoloģiju radīto piesārņojumu un paša produkta ietekmi uz veselību tā lietošanas gaitā, bet jāizseko viss cikls no izejvielu (izrakteņu) ieguves, to apstrādes/audzēšanas, sagatavošanas pārvietošanai un glabāšanai (konservanti, iepakojums), transportēšanas, glabāšanas (saldētavas), detaļu izgatavošanas, produktu komplektēšanas, pārdošanas, lietošanas, atkritumu apsaimniekošanas. Jāskatās, piemēram, kā konkrētajā zemē ražo elektroenerģiju, kādi darba drošības apstākļi, vai sociāli taisnīga alga utt.

Rīcībpolitika- kādas nozares stratēģisks plāns un tā īstenošana, tulkojumā policy, piemēram, vides politika, atkritumsaimniecības politika, mūzizglītības politika.

Ass- ES regulā saskaņota pasākumu grupa lauku attīstībā ar konkrētiem mērķiem

Satura rādītājs.

Saīsinājumi un termini. 1

Ievads. 5

1.Kas ir dabas un sociāli- ekonomiskās vides IA un Latvijas lauki? 6

IA dažādi redzējumi. 6

1.1.1 IA teorētiskais pamatojums (Pamatzināšanas IA izpratnei) 1.1.1AGlobālās IA problēmas un iespējas pasaules, reģionālā un Latvijas skatījumā 1.1.1 B Dažu sociālo un ekonomisko problēmu apraksti1.1.1CEkosistēma. Sinerģija. Sistēmiskums. Problēmu cēloņu-risinājumu sistēmiska plānošana.1.1.1DVides ietekme uz cilvēku1.1.1.E Citas potenciālās globālās krīzes.1.1.2IA koncepcijas rašanās cēloņi, definīcijas, jēdziena attīstība.1.1.2A Cēlonis, mērķis, termins1.1.2 B IA koncepcijas rašanās, sākotnējā definīcija.1.1.2.C IA vēsture un tālākā tās izpratnes attīstība pēc ANO Bruntlandes komisijas ziņojuma.1.1.3 IA jomas.1.1.3A Ilgtspējīga dzīvesdarbība.1.1.3BIA principi, kritēriji un indikatori.1.1.3C IA instrumenti1.1.4 IA un ES.1.1.4A IA-ES politikas sastāvdaļa.1.1.4B Atjaunotā ES IA stratēģija.1.1.4C Vai ES virzās uz IA?1.1.5 IA Baltijas jūras baseinā.1.1.5A HELCOM.1.1.5B Baltic 21.1.1.5C VASAB..1.1.6 IA Latvijā- no pagātnes uz tagadni.1.1.6A IA koncepta veidošanās un attīstība Latvijā.1.1.6 B IA principi, kritēriji un indikatori: situācija Latvijā.1.1.6C Vai notiek IA īstenošana Latvijā nacionālā līmenī?1.1.6D IA īstenošana Latvijā vietējā līmenī.1.1.6E Vietējā Agenda21.1.1.6F Pašuzturoša ekonomika.1.1.6G Piekrastes attīstība.1.1.7 IA Latvijā nākotnē.1.1.7A Latvijas IA juridiskie aspekti- vai IA ir likumīgi ieviešama?1.1.7B Latvijas NAP un IA stratēģija- MK dokuments.1.1.7C Vai Latvija virzās uz IA?

1.2 Latvija 81

1.2.1 Kas ir Latvija?1.2.3 Ilgotā Latvija.1.2.4 Latvijas valsts pārvaldes ietekme uz laukiem.1.2.4A Finansu politika.1.2.4B Kontrole.1.2.4C Pašvaldību Savienība.

1.3 Lauki 84

1.3.1 Definīcija un vieta Latvijas attīstībā.1.3.1 A Lauki: dabas vide, dzīvesvide un ražošanas vide. Ekoloģiskie pakalpojumi.1.3.1B Definīcijas un loma.1.3.2 Lauku funkcijas un to mērķi.1.3.2 A Ekoloģiskā (vides, dabas) funkcija.1.3.2 B Lauksaimnieciskās produkcijas ražošanas, pārtikas drošības funkcija.1.3.2C Dzīvesvides, t.sk. ainavas veidošanas funkcija.1.3.2D Mežsaimniecības, akvakultūras, zvejniecības un citu dabas resursu nodrošināšanas funkcija.1.3.2E Tūrisma un rekreācijas funkcija.1.3.2F Ekonomikas daudzveidošana. Kooperācija.1.3.2G Nacionālās identitātes saglabāšana.1.3.2H Kultūras funkcija.1.3.2 I Vietizjūtas (piederības, dabas/kopienas identitātes) saglabāšana.1.3.2J Lauki kā svētnīca dvēselei.1.3.3 Programatiskie dokumenti.1.3.3A Latvijas lauku attīstības valsts stratēģijas plāns 2007-2013 gadam.1.3.3B Lauku attīstības programma.1.3.3C Citi dokumenti.1.3.3D Latvijas un ES lauksaimniecības politika.1.3.4 Latvijas lauku attīstības jomas, lauksaimniecības nozares.1.3.5 Normatīvie akti.1.3.6 Latvijas lauku problēmu un to risinājumu dažādi redzējumi.1.3.7 Lauku pašvaldības un administratīvā reforma.1.3.7A Lauku pašvaldības.1.3.7B Cilvēks- pašvaldības problēma un iespēja.1.3.7C Politiskā prakse Latvijas laukos (rural politics) IA kontekstā.1.3.7D Administratīvā reforma.1.3.7E Valsts iestāžu teritoriālās reformas trūkums.1.3.8 Latvijas lauku fiziskā vide.1.3.9 Programma ,,Leader’’.1.3.10 Citi būtiski lauku IA aspekti.1.3.11 Lauku attīstību ietekmējoši instrumenti.

1.4 Latvijas lauku un IA sasaiste 111

1.4.1 Kāpēc laukos aktuāla IA?1.4.1A IA laukos (pagasti, nelielās pilsētas, novadi) vai lielpilsētās?1.4.1B Ko IA var pašreiz dot lauku apvidiem?1.4.2Ar ko sākt Latvijas IA ofensīvu?

2. Dzīves kvalitātes attīstība- ofensīvas uz IA iespēja. 112

2.1 Zaļās domāšanas ideāls vai dzīves kvalitāte. 112

2.1.1 Divas stratēģijas.2.1.2 Dzīves kvalitātes izpratne. Vides veselība, laimes zinātne.

3. IA psiholoģijā, morālē, vērtībās, vajadzībās, reliģijās un Dievatziņās. Nacionālais faktors. 117

3.1 Psiholoģija IA kontekstā 117

3.2 Ētika un morāle. 119

3.3 Vērtības 120

3.3.1 Pilnvērtīga attīstība.3.3.1A Patreizējās sabiedrības vērtības.3.3.1B Pilnvērtīgas attīstības iespējamība un jēdziens.3.3.1C Pilnvērtīgas attīstības alternatīva.3.3.1D Vērtību sabiedrība.

3.4 Latviešu nacionālā identitāte un mentalitāte IA kontekstā. 122

3.5 Garīgums. Reliģijas. 122

3.5.1 Garīgums.3.5.2 Kas ir reliģija, Dievatziņa? Kāda ir IA un reliģijas sasaiste?3.5.3 Universālais un specifiskais reliģijās, Dievatziņās.3.5.4 Dzīves jēga un misija (uzdevums)3.5.4A Attiecības ar Dievu un mūžīgā dzīvība, ja tam tic.3.5.4B Uzdevumi katram.3.5.5Teosistēma.3.5.6 IA Latvijā nozīmīgāko reliģiju mācībās un praksē.3.5.6A Kristietība ar jūdaisma saknēm.IA principiem atbilstoši Bībeles panti.3.5.6B Budisms ar hinduisma saknēm.3.5.6CEzotērisms,teosofija.3.6Nacionālais faktors Latvijas IA. 3.6.1Latviskā Dievatziņa un dzīvesziņa IA kontekstā.3.6.2Starpnacionālās attiecības un IA.

3.7 Integrāls skatījums uz IA fizisko, cilvēka iekšējo un garīgo vidi. 138

3.7.1 Latvijas dabas, sociālās un garīgās priekšrocības IA- starpsecinājumi.3.7.1A Dabas priekšrocības.3.7.1B Sociālās priekšrocības.3.7.1C Ekonomiskās priekšrocības

3.7.1D Garīgās priekšrocības.3.7.2 Garīgā un Zaļā Atmoda.3.7.3 Latvijas lauki- galvenais spēku pielikšanas punkts ofensīvai uz ilgtspējīgāku attīstību patērētāju sabiedrības apstākļos Latvijā.

4. Latvijas lauku ofensīva uz IA un pagrieziens uz IA 141

(iespējamo autora piedāvāto risinājumu un to alternatīvu analīze)

4.1 Ofensīvas un pagrieziena nepieciešamība un iespējamība. 141

4.1.1 IA procesa virziena modelis.4.1.2 IA: ceļš, patiesība un dzīvība.4.1.2A IA- ceļš uz mērķi vai mērķis?4.1.2B IA kā patiesības daļa.4.1.2C IA- dzīvībai.4.1.2D Ceļš+patiesība+dzīvība=Mīlestība=IA

4.2 Pamatotība IA lēmumu pieņemšanai, rīcībai 143

4.2.1 Cik pamatoti lēmumi pašreiz Latvijas lauku attīstībā?4.2.2 Zinātne un tehnoloģijas.4.2.2A Formulējums. Zinātne- laukiem?4.2.2B Tehnoloģijas.4.2.2C Zinātne.4.2.2D Vides zinātne un zinātne IA.4.2.2E IA integrētais izziņas ceļš.

4.3 Futuroloģija. Paradigmu un civilizāciju maiņa. Postmodernisms. 147

4.3.1 Futuroloģija IA kontekstā.4.3.2 Civilizāciju bojāeja un maiņa.4.3.3 Paradigmu maiņa.4.3.4 Postmodernisms un pēcpostmodernisms.4.3.4A Postmodernās paradigmas pamati.4.3.4B Postmodernisms- ilgtspējīgai attīstībai.4.3.4C Postmodernisms pret IA.

4.4 Globalizācija, reģionalizācija un lokalizācija 153

4.4.1 Globalizācija.4.4.2Reģionālā attīstība.4.4.3 Lokalizācija.

4.5 Vides un IA ekonomika 155

4.6 Izglītība 156

4.6.1 Kas ir izglītība?4.6.2 Pieaugušo un mūžizglītība.4.6.3 Vides izglītība un izglītība IA.4.6.4 Autora rekomendētās specifiskās izglītības jomas.4.6.4 A Studiju apļi.4.6.4 B Demonstrācijas centrs.4.6.4C Plašsaziņas līdzekļi.4.6.4D Interešu izglītība.4.6.4E Pašpieredze.4.6.4F Pārmaiņu aģenti.

4.7 Mērķgrupas 161

4.8 Motivācija 162

4.9 Iniciatīva un iniciēšana 164

4.10 Atbalsts 164

4.11 Tīklošana, sadarbība 164

4.11.1 Sadarbība vai konkurence.4.11.2Tīklošana.

4.12 Pārvaldība 164

4.13 Demokrātija 168

4.13.1 Kas ir demokrātija?4.13.2 IA un demokrātija.

4.14 Latvijas lauku IA loma Latvijas IA. 168

4.15Latvijas (Baltijas, Baltijas jūras baseina) IA- Eiropas IA modelis. 170

4.15.1 Baltijas jūras baseina valstis- ekoreģions?4.15.2 Baltijas, Austrumeiropas iespējas IA. 4.15.3 Latvijas IA- IA modelis Eiropai

5. Priekšlikumi (kopsavilkums). 173

5.1 Divi etapi. 173

5.2 Modelis pašreiz īstenojamai (1.etapa) Latvijas lauku IA sistēmai 175

5.3 Mērķgrupas 176

5.4 Motivācijas pieeja 176

5.5 Pamatojuma pieeja. 176

5.6 Iniciatīvas un iniciēšanas pieeja. 177

5.7 Atbalsta pieeja. 177

5.8 Metodiskā pieeja. 177

5.9 Tautas izglītība. 177

5.10 Tautas demokrātija. 178

5.11 Pārvaldība. 178

5.12 Autora modelis varbūtējai IA (pilnvērtīgai attīstībai) nākotnē. 179

5.13 IA paradigmatiskais dzīvesdarbības princips 179

5.14 IA paradigmatiskais garīguma princips 179

5.15 IA paradigma 179

5.16 Atbalsta un iniciēšanas principi un formas (vadlīnijas) Latvijas lauku pagriešanai uz IA tās ofensīvai. 181

5.16.1 Principi.5.16.2Vadlīnijas.5.16.3 Vietējās IA iniciatīvas grupas un studiju apļi, to sadarbības tīkls. IA (iniciēšanas un atbalsta)centrs (ieceres apraksta kopsavilkums).

5.16.3A IA iniciatīvas grupas.5.16.3B IA iniciatīvas grupu sadarbības tīkls.5.16.3C IA centrs (IAC).

5.17 Citi praktiskie priekšlikumi. 182

5.17.1 Dzīves kvalitātes attīstībai.5.17.1A IA tehnoloģiju demonstrāciju, izglītības un izpētes centrs.5.17.1B Medicīnas rīcībpolitika un Veselības lauku centri.5.17.1C Seno lauku IA tehnoloģiju saimniecības- atraktīvas apguves centri.5.17.1D Vietējās pašuzturošās ekonomikas sistēmas.5.17.1E Attīstības programmas un teritoriju plānojumi.5.17.1F Mājokļa energoefektivitātes paaugstināšana.5.17.1G Videi draudzīga saimniekošana laukos.5.17.1H Sociālā kohēzija.5.17.1IKoledžas programma lauku lēmumpieņēmējiem.5.17.1J Latvija- biosfēras rezervāts.5.17.1K Rokasgrāmata Latvijas lauku IA.5.17.1L IA problēmu datu bāze pētniecībai.5.17.2 Pilnvērtīgai attīstībai.5.17.2A Garīgās IA vēstures brīvdabas muzejs.5.17.2B IA teorētiskā un praktiskā izskaidrošana ticīgajiem.5.17.2C Pārmaiņu aģenti.5.17.2D Svētvietu uzturēšana laukos

5.18 Citi teorētiskie priekšlikumi 185

5.18.1 Atziņas.5.18.2 Papildus autora IA principi.5.18.3 Autora akcentētie IA kritēriji un indikatori (papildus esošajiem).5.18.4 Autora ieteiktie citur neakcentētie IA instrumenti.5.18.5 Lauku mērķgrupu ,,portreti’’ un tiem atbilstoša motivācija IA.5.18.6 LU VZPI argumentācijas hiarhija vietējās IA idejas ,,pārdošanai’’ studentiem un vietējiem.5.18.7 Terminoloģijas ierosinājumi.

5.19 IA nav utopija. 188

6. Secinājumi. 189

Ievads

Grāmata ir par attīstību priekš ilgi pastāvēt spējīgas Latvijas savējiem un citiem! Grāmatas uzdevumi ir būt par mācību līdzekli studējošajiem, ceļvedi pārmaiņu aģentiem IA iniciatīvas grupām, to izglītībai un atbalstam, kā arī ilgtspējīgas attīstības specifisks paradigmatisks skatījums- pienesums IA zinātnes teorijā.

Grāmata nav tikai par to, kas (ne)notiek Latvijas lauku vidē (ne)ilgtspējīgi. Tā ir par Latvijas nākotni. Ar skatu uz Zemes un cilvēces nākotni. Ne tikai uz fizisko pastāvēšanu, bet jēgu. IA šeit ir vairāk nekā tradicionālie IA mērķi: izdzīvošana, ietilpstot sistēmas robežās, un optimāla dzīves kvalitāte. Pavisam atšķirīgs un pat pretējs ir patreizējās konvenciālās attīstības mērķis- daudzuma pieaugums. Ierastā attīstības izpratne- vairāk, IA- labāk. Vienlaikus ar vispārīgu redzējumu autors iesaka Latvijas laukos praktiski realizējamus pasākumus: 1., 2., 3...

Grāmata nav arī tapusi, lai izplatītu tikai plaši akceptētās zināšanas par ilgtspējīgu attīstību. Kaut arī autors centies tās lakoniski izsmeļoši izklāstīt.

Tā ir autora un citu pētījumu un radošu meklējumu rezultāts.

TIEM DAUDZAJIEM SKEPTIĶIEM, KAS IA UZSKATA PAR UTOPIJU TĀS KLASISKAJĀ IZPRATNĒ, ŠĶIET, BŪTU JĀPIEŅEM FORMULĒJUMS ,,ATTĪSTĪBA ILGI PASTĀVĒT SPĒJĪGAI LATVIJAI’’, TAS IR PAR PIEŅEMAMU ATZĪSTOT TIKAI TĀDU DARBOŠANOS (ATTĪSTĪBU), KAS NEVED UZ LATVIJAS IZNĪCĪBU PĒC 10, 50, 100 UTT.GADIEM, KAS NAV PRETĒJA TĀS SŪTĪBAI UN BŪTĪBAI.

IA jomā mums tik ļoti trūkst saiknes no konkrētā (Latvijas lauki) uz vispārīgo un otrādi. Veicināt tā izpratni ir viens no autora pamatuzdevumiem.

Šo grāmatu var salīdzināt ar teātra izrādi, kuras autors gribējis skatītājiem nodot kādu vispārēju vēsti, rosināt pārdomāt morāles dilemmu, bet sižetam jānorisinās konkrētā vietā un laikā, ar konkrētiem personāžiem un rekvizītiem. Mana skatuve ir Latvijas lauki. Bet stāsts- par Tavu, Latvijas un cilvēces likteni.

Latvijas lauku vietējo dzīvi, iespējams, vairs tik daudz nenosaka norises Kuldīgas vai Ludzas rajonu Gudenieku vai Rundēnu pagastos, pat ne Latvijas lauku, vides uc. rīcībpolitikas, pat ES vēlmes nē. Resursu cenas, pieejamība, noieta tirgus, nosacījumi ir globāli. Pasaules finansu krīze, ko ievada finanšu norises Ņujorkā vai Dienvidaustrumāzijā, PTO un SVF nosaka kredītu politiku, turīguma plaisu tautā, cenas, migrāciju arī pie mums; karš Tuvajos Austrumos var būtiski pacelt degvielas cenas; sarunas Pasaules tirdzniecības organizācijā par globālā pārtikas tirgus liberalizāciju- ES aizsargbarjeru nojaukšanu jaunattīstības valstu precēm; pētījumi par modificēto kultūraugu un kosmosa sasniegumu izmantošanu lauksaimniecībā; dažu zināmo kritiskāko ģeoloģisko un citu globālo katastrofu draudu seku ietekme, piemēram, globālā ekoloģisko bēgļu migrācija uz relatīvi labvēlīgākiem pasaules reģioniem klimata izmaiņu laikā (kāda var būt Latvija) utt. Plašsaziņas līdzekļos apspriestā problēma par Saeimas un valdības dokumentu un to (ne)īstenošanas iespēju atbilstību nevis sabiedrības vairākuma, bet šauru aprindu interesēm, korupcija- politiskā un valsts pārvaldes morāle... Visi šie izšķirošie jautājumi būtu jāiekļauj pētījumā par Latvijas lauku attīstību, lai piedāvātais produkts- iespējamie scenāriji un no tiem izrietošās šīsdienas rīcības būtu adekvātas un reālas. Autors grāmatas apjoma dēļ šim plašajam spektram tikai pieskāries.

Grāmatā tiek piedāvāta jauna ilgtspējīgas attīstības (nosauktu par pilnvērtīgu attīstību) paradigma: IA mērķis tajā ir izmaiņas cilvēkā: sakārtojoties cilvēkam, arī pasaule ap viņu sakārtojas. Citas pazīstamās IA koncepcijas kā mērķi izvirza pasaules sakārtošanu: ekosistēmas, cilvēku saskarsmes, politiski-ekonomisko sistēmu maiņas uc. Un, ja pat šīs IA koncepcijas balstītas uz morāles un vērtību maiņu, to mērķis ir glābt pasauli no ekoloģiskās vai sociālās katastrofas. Autora piedāvātā paradigma dod principiāli nozīmīgāku uz IA virzošu motivāciju, kas saistīti ar dzīves pamatjautājumiem: kāda ir dzīves jēga, mans konkrētais uzdevums šeit un mūžībā. Tā dod citu vīziju, jaunus instrumentus, kritērijus, spēku avotus, cerību pārmaiņām.

Grāmatā tiek piedāvāti IA paradigmatiskie principi: garīgums un dzīvesdarbība.

Materiālo vajadzību domāšanas patreizējās dominantes dēļ ceļš uz IA tiek sadalīts 2 etapos: tagadējā patērētāju sabiedrības situācijā un pēc radikālām izmaiņām patēriņa iespējās. Katram etapam būtiski atšķirīgi uzdevumi IA veicināšanā.

Grāmatā tiek piedāvāta IA izpētei integrētā izziņas (ceļa) metodoloģija, jauni termini.

Bet Latvijas lauku IA?

Grāmatā tiek piedāvātas tagadējam etapam- ofensīvai uz IA kā galvenos izmantot lauku sociālos- dzīves kvalitātes argumentus. Savstarpēji integrējamas ir IA paradigmatiskās pieejas (motivācijas, pamatojuma, iniciatīvas un iniciēšanas, atbalsta, metodiskā) katrā no IA nosacījumiem: tautas demokrātijas, tautas izglītības IA, IA pārvaldības.

Latvijas lauki, to IA ir izejas un beigu (praktiskie ieteikumi) punkts pētījumiem. Taču bez paradigmatiskiem un no tēmas it kā attālinātiem jautājumiem nevarētu rast tās praktiskās atbildes- ieteikumus, ko autors piedāvā Latvijas lauku IA. Bez tā nevarētu redzēt Latvijas lauku IA iespējamo nozīmi un lomu Latvijai un starptautiskā mērogā. Tādēļ grāmata ir gan skats no malas, gan iekšpuses.

Novēlu katram sev šajā grāmatā atrast sev noderīgo, pat pāršķirot pāri mazāk saistošo.

Latvijas lauki- iespējamais efektīvākais spēku pielikšanas punkts ceļā uz IA.