1.1.6G Piekrastes attīstība (costal development)

Lielāka antropogēnā slodze un interešu daudzveidība pievērš īpašu uzmanību piekrastes attīstībai, kas Latvijā īpaši nozīmīga sakarā ar tās garo jūras robežu un ar piekrastes lielu bioloģisko daudzveidību. Piekrastē vienlaikus ir šādu nozaru intereses: apbūve, rekreācija/tūrisms, mežizstrāde, zvejniecība, pārstrādes rūpniecība, komunālā saimniecība (īpaši notekūdeņi, atkritumi), lauksaimniecība (īpaši lopkopība); vienlaikus nereti saduras pašvaldību, īpaši aizsargājamo dabas teritoriju administrācijas, uzņēmēju, NVO intereses. Piekrastes IA visvairāk apdraud divas darbības formas: būvniecība un rekreācija/tūrisms. Tas saistīts ar tiesisko nihilismu no daudzu būvētāju puses un reāla instrumenta valsts rokās, lai nelikumīgās būves nojauktu, ar automašinu vadītāju vēlmi izbraukāt kāpas, pašvaldību nenovirzītu gājēju plūsmu līdz liedagam.

Saskaņā ar starptautisku iedalījumu, par piekrasti Latvijas teritorijas plānojuma dokumentos atzīta ne tikai kāpu strēmele gar jūru  (Costal strip), bet attālumu ap 50km no krasta, pie tam nepārdalot administratīvo rajonu robežas Kurzemē vienīgais rajons, kas neatrodas Jūras piekrastē ir Saldus rajons. Šāda plaša josla ar daudzveidīgām interesēm prasa ļoti līdzsvarotu attīstību, IA principi būtu vēl aktuālāki. Jau daudzus gadus šajā jomā ar piekrastes pašvaldībām starptautiska projekta ietvaros nodarbojas LU  VZPI  JUNESCO profesoru grupa (JUNESCO Chair).

1.1.7 IA Latvijā nākotnē

1.1.7A  Latvijas IA juridiskie aspekti- vai IA ir likumīgi ieviešama?

Autora rezumējošā atbilde būtu- nē. Tomēr ir arī pozitīvie aspekti:

-tiek izstrādāta Latvijas IA stratēģija, patreiz spēkā IA pamatnostādnes, taču tās neatbilst reālas IA īstenošanas vajadzībām,

-IA termins ietverts daudzu nozaru plānojumos, bet to saturs nereti pretējs,

-IA saturs ietverts pat atbilstoši IA prioritātēm daudzos nozaru dokumentos, bet rēlajā dzīvē nozares attīstība kopumā pretēja IA (enerģētikā: energoefektivitāte uz papīra, bet atomenerģētika, ogļu un Krievijas gāzes (atkarība) elektrostacijas dzīvē, pat Daugavplis HES idejas cilāšana, atkritumsaimniecība: atkritumu samazināšana- uz papīra, palielināšanās- apsaimniekošanas plānos, Rīgas transports: prioritāte gājēji, velotransports, realitāte: stāvvietu, autosatiksmes pieaugums centrāutt.);

-teritoriju plānojumam Vides pārskatā jābūt ietekmes uz IA vērtējumam, bet pēc būtības tas tur nav;

-dažu pašvaldību Agenda21, kuru rezultātā IA tur nav pat ieviesta līmenī, kas iespējams bez zaļās domāšanas,

-citi it kā veicinoši pasākumi.

IA principu īstenošanas ierobežojumu piemēri:

-optimāls patēriņš- lai gan ES un Latvijas institūcijas aiz tās veic pasākumu imitācijas ilgtspējīga patēriņa veidošanai, faktiski patēriņa apjoms pieaug, netiek juridiski ierobežoti tādi videi nedraudzīgu preču patēriņa ,,motori’’ kā reklāma, netiek ieviests produkta dzīvescikla un reālas ietekmes uz vidi, uz IA novērtējums, līdz ar to kādas amatpersonas, pašvaldības rīcība šajā jomā būtu nelikumīga (reklāmas, darbības aizliegums);

-piesārņotājs maksā- nodokļu sistēma to neīsteno, ar vietējām nodevām to nedrīkst īstenot, vietējās ražošana- patēriņa modelis konkurētnespējīgs, jo lētāk atvest preces no tālienes;

-mazs ir labs- nav iespējams regulēt ne uzņēmējdarbības apjomus, ne veidus, ja tie normatīvajos aktos atļauti, vietējo ekonomiku var izjaukt liels investors no citurienes, citas valsts.

Novadu izveide attālinās iedzīvotāju no vietējās varas tiktāl, ka vietēja demokrātija un tautvaldība kā vietējās IA priekšnoteikums kļūst ļoti apgrūtinoši.

Analizējot normatīvos aktus, nosacīti parādās 2 jautājumi:

*Vai normatīvais akts veicina IA?

* Vai normatīvais akts pieļauj IA?

Galvenie globālie juridiskie dokumenti, kas tieši veltīti IA un kas ir saistoši Latvijai:

*1992.gada Riodeženeiro samita deklarācija ,,Par vidi un attīstību’’,

*1992.gadā Riodeženeiro samita Rīcības plāns 21.gadsimtam (Global Agenda 21),

*1997,gada ANO speciālās Ģenerālās Asamblejas speciālās sesijas ,,Rio+5’’ lēmums,

*2002.gada Johanesburgas samita ,,Johanesburgas deklarācija par IA’’

Galvenie reģionālie starptautiskie dokumenti, kas veltīti IA un ir saistoši Latvijai:

*Amsterdamas līgums

*Kardiffas process (1998)

*ES IA stratēģija (Gēteborgas stratēģija), pieņemta EP sēdē 2001g

*ES 6. vides politikas plāns (determinēts IA princips),

* Baltijas jūras baseina valstu 1996.gada Visbijā apstiprinātā (vēlāk papildinātā) Baltic Agenda21, tās papildinājums izglītības jomā Agenda21E un Baltic21 jaunā stratēģija, kas 2004.gadā apstiprināta Laalasmaa..

LR tieši IA veltīti šādi juridiskie akti:

*,,Latvijas IA pamatnostādnes’’ (MK rīkojums Nr. 436 no 15.08.2002), izstrādātas izpildot ANO Ģenerālās Asamblejas speciālās sesijas ,,Rio+5’’ lēmumu,

*,,Latvijas nacionālais ziņojums ,,Rio+10’’’’,

*Nacionālais vides politikas plāns,

*Ilgtspējīgas attīstības padomes nolikums (apstiprināts ar vides ministra rīkojumu nr.237 no 08,10.2003.

*vides ministra rīkojums Nr. 239 no 10.10.2003 ,,Par IA padomes sastāvu’’,

*Informatīvais ziņojums par Latvijas IA pamatnostādņu īstenošanu’’,

Šī darba ietvaros nevaru izanalizēt visus LR spēkā esošos normatīvos aktus, vai tur pieminēta IA, vai tā integrēta saturā. Koncentrēšos tikai uz tiem normatīvajiem aktiem, kas, manuprāt, regulē tēzes, kas izšķiroši IA būt vai nebūt saskaņā ar grāmatā piedāvāto IA koncepciju. rmatinanalizumentos.Tādēļ analizēta manas piedāvātās IA izpratnes tēžu juridiskā pamatotība:

• globālajos politiskajos dokumentos un normatīvajos aktos,

• ES normatīvajos dokumentos,

• Baltijas jūras baseina valstu starptautiskajos līgumos,

• Latvijas Republikas normatīvajos aktos.

Tēze: ofensīva un pagrieziens uz IA

Jautājumi par saturu:

*Vai nepieciešams pagrieziens un ofensīva vai ātrāk jāiet pa jau uzsākto ceļi (vai tad neejam IA virzienā?)

*Vai pagrieziens uz IA ir reāls vai utopija?

*Vai  Latvijā var/vajag realizēt pagriezienu uz IA atsevišķi vai kopā ar kādu valstu grupu?

*No kurienes var nākt iniciatīva pagriezienam: no ārpuses, politiskās elites (vadības), Rīgas un citām lielpilsētām, apakšas: mērķgrupām uz vietām, lauku pašvaldībām, NVO)?

Vai un kas ir tiesīgs izdarīt pagriezienu?:

*Satversme (konstitūcija)

LR kādu radikālu pagriezienu drīkst realizēt vai nu Saeima vai tauta, jo saskaņā ar 1.pantu Latvija ir demokrātiska republika. Saskaņā ar 2.pantu valsts suverenā vara pieder Latvijas tautai. Taču saskaņā ar 68.pantu LR var deleģēt starptautiskajām institūcijām daļu no valsts institūciju kompetences. Tas arī ir izdarīts, iestājoties ES. Iestāja notika atbilstoši šī panta prasībām: ,,Latvijas dalība ES izlemjama tautas nobalsošanā, kuru ierosina Saeima. Tātad, lai LR likumdevējs vai  tauta izdarītu pagriezienu, tam jābūt ar ES akceptu kā izņēmumam vai jāatbilst vispārējiem ES normatīvajiem aktiem, vai arī Saeimai jāierosina un tautai nobalsošanā jāapstiprina dalības pārtraukšana ES vai pasākumu veikšana, kuru rezultātā LR var tikt izslēgta no ES.

Tēze: IA ir iekļaušanās ekoloģiskās kapacitātes robežās

Jautājumi par saturu:

*vai kaut kur ir definēta juridiski lietojama ekoloģiskās kapacitātes izpratne?

*kā noteikt ekoloģisko kapacitāti ?

*kam: teritorijai (cik lielai, kas nosaka robežas), nozarei, abiem nosaka ekoloģisko kapacitāti?

*vai ekoloģiskās kapacitātes noteikšanā prioritāri globālie, ES, Baltijas jūras baseina, Latvijas, vietējie argumenti?

*kā prognozēt saimnieciskās darbības ietekmi uz ekoloģisko kapacitāti?

Juridiskā analīze:

*Šī jēdziena piemērošanas mehānisms nav nevienā LR spēkā esošā normatīvajā aktā (pats saturs izriet no globāliem, ES, LR (Satversmes 115.pants, LR likums ,,Par vides aizsardzību’’) Tādēļ par pamatu iestrādei normatīvajos aktos jāņem ekoloģiskās pēdas nospieduma metode vai jāizstrādā cita vienkritēriju vai dažu kritēriju metode, kas ērti pielietojama un monitorējama, juridiski viennozīmīgi pielietojama. Tie, pirmkārt, varētu tikt iestrādāti konkretizētā veidā ar plānošanu (teritoriālplāni, attīstības programmas, nacionālais plānojums, reģionālā attīstība), otrkārt, ar vidi, treškārt, ar komercdarbību saistītos normatīvajos aktos, kā arī civillikumā un sodu likumdošanā.

Tēze: ceļš uz optimālu patēriņu patērētājsabiedrības vietā

Jautājumi par saturu:

*Vai mūsdienu civilizācija, kas gadu tūkstošus ir bijusi orientēta uz materiālās labklājības, patēriņa pieaugumu, var no tā atteikties un pieņemt robežu- optimālu patēriņu?

*Vai to var izdarīt tikai direktīvi- politiski piespiežot, globālas/reģionālas katastrofas rezultātā vai arī labprātīgi personas līmenī?

*Kas var kalpot par motivāciju būtiskai sabiedrības daļai labprātīgi pašierobežoties?

*Kāda sabiedrība var aizstāt patērētājsabiedrību- kas būs tās attīstības mērķi, mehānismi?

*Kad tas var notikt?

* Vai optimāls patēriņš starp valstīm jāatrunā starptautiskos līgumos, kā panākt to izpildi?

Juridiskā analīze:

*Globālajā Agenda21 4.nodaļā ,,Mainīt patēriņa ieradumus’’ (Changing consumpton patterns) sīki analizēts ilgtspējīga patēriņa uzdevums visām valstīm

*.ANO Johanesburgas deklarācijā par IA sadaļā ,,Izaicinājums, ar kuru mēs sastopamies’’ 11.punktā teikts: ,,Mēs apzināmies, ka... patēriņa un ražošanas modeļu maiņa ir ... IA tālejoši mērķi un būtiska prasība’’

*ES Gēteborgas IA stratēģijā par optimālu vai ilgtspējīgu patēriņu nekas nav teikts, tas ir orientēts uz ilgtspējīgu pieaugumu.

*LR Satversme un Civillikums nedod nekādas norādes uz iespējamu piespiedu patēriņa un ražošanas optimalizāciju. Vienīgie dokumenti, kas nosacīti regulē optimāla patēriņa un ražošanas jautājumus, ir Latvijas būvnormatīvi (prasības ēku energoekonomijai), likuma ,,Par piesārņojuma’’ prasības lietot A kategorijas piesārņojošās darbības uzņēmumos labākās pieejamās tehnoloģijas, ,,Iepakojuma likumā’’ un Atkritumu likumā par atkritumu-iepakojuma samazināšanu un daži citi ierobežojumi atsevišķos normatīvajos aktos. Daudz efektīvāk darbojas tie LR likumi, kas veicina patērētājsabiedrību. Likums ,,Par dabas resursu nodokli’’ nosaka nesamērīgi zemas nodokli par dabas resursu patēriņu un piesārņojošo vielu ievadīšanu vidē, atkritumu radīšanu/deponēšanu uc. darbībām, kas neatbilst reālajiem nodarītajiem vides un sociālajiem zaudējumiem. Likums neaptver zaudējumus videi, kas nodarīti ārpus LR starptautiskās darba dalīšanas rezultātā, kas nereti produktu dzīvescikla kontekstā daudz nozīmīgāki nekā vietējie globalizācijas laikā. Nav efektīva dabas resursu nodokļa administrēšana. Šī likuma pastāvēšana maldina sabiedrību, ka tiešām tiek kompensēti videi nodarītie zaudējumi un būtiski ierobežota videi nedraudzīga rīcība, kas ir kaitīgi un bīstami maldi, un no šī viedokļa būtu labāk, ja šī likuma vispār nebūtu. LR jumta likums ,,Par nodokļiem un nodevām’’ neatrunā kā parasti kādas sfēras jumta likumi savas jomas (nodokļu) mērķus uz uzdevumus, politikas pamatus, kas principiāli svarīgi, lai ieviestu nodokļu zaļo (IA) reformu. Nav ko reformēt, jo nekas nekur nav definēts. Nodokļu sistēma (politika) nav formulēta, bet atspoguļojas izkliedēta detalizētākos normatīvajos aktos. Nodokļu politika neatrunā vietējās IA metodes- vietējās naudas lietošanu.Patērētājsabiedrības un neIA viens no galvenajiem dzinējspēkiem ir reklāma. Reklāmas likums nodrošina tiesības psiholoģiski apstrādāt sabiedrību kļūt par pārpatērētajiem un audzina jauno paaudzi par patēriņa sabiedrību. Reklāmas likuma 8. pants ,,Maldinoša reklāma’’ neuzliek par pienākumu reklāmdevējam sniegt vispusīgu informāciju par produktu, norādot par tā dzīves cikla tiešo un netiešo ietekmi uz vidi un veselību. Likums pieļauj, ka faktiski jebkura reklāma ir vienpusēja un maldinoša no vērtīborientācijas aspekta- ka cilvēks kļūs laimīgāks, ja lietos piedāvāto produktu. Komerclikums nekur neuzliek par pienākumu vadīties no optimālas ražošanas/pakalpojumu  apjoma gan konkrētā nozarē, gan teritorijā principiem, atstājot to regulēt tirgus attiecībām. Taču tas ir deformēts, jo nav ievērtēta vides patiesā ekonomiskā vērtība, to aizstājot ar normatīvi noteiktu maksu. Piemērs tam ir neloģiski daudzās jaunās DUS pilsētās uz dabas pamatnēm. Konkurence ir otrs pārmēru ražošanas dzinējspēks. Konkurences likums savā būtībā līdzīgi kā komerclikums neko neierobežo optimālos apjomos. IA princips ir veicināt vietējo ekonomiku, bet likuma 2.pants to faktiski (līdzīgi kā ,,Iepirkuma likums) to praktiski aizliedz- nedrīkst ierobežot brīvu konkurenci, dot priekšroku vietējiem, tikai tāpēc, ka tie ir vietējie. Pret vietējās ekonomikas veidošanas pamatprincipiem vērsta arī 11.panta 1.daļa par vienošanos (,,vietējās naudas’’ princips) un 7.daļu (vietējās darbības, kuru dēļ cits spiests atstāt tirgu). Jebkuru IA ekonomiku varēs likvidēt ar 18.panta 2. daļu, jo tā var kāda izpratnē ,,godīgas saimnieciskās darbības parašas’’ un 3. daļu- konkurences kavēšana (IA un konkurences ierobežošana ir nesaraujamas lietas).

*Latvijas IA pamatnostādnēs 4. nodaļā ,,IA pamatnostādņu mērķi’’ 1.punktā teikts: ,,Latvijā jāveido labklājības sabiedrība’’, ne mērķos, ne turpmākā pamatnostādņu saturā nav orientācija uz dzīves kvalitāti (kurā labklājība ir tikai viens no aspektiem) un optimālu patēriņu.

*Patērētājsabiedrības veidošanos, kā pierādījuši Jāņa Zālīša un citu psihologu pētījumi, veicina vardarbības un seksa un rokmūzikas sinerģija- to propoganda plašsaziņas līdzekļos, kas tiek pieļauta saskaņā ar Satversmes 99.panta interpretāciju un citiem normatīvajiem aktiem par brīvu informācijas izplatīšanu un cenzūras nepieļaušanu. Taču Satversmē dotās tiesības varētu arī radikāli ierobežot ar tajā pat Satversmes 116.pantā dotajiem ierobežojumiem vardarbības propagandai un tikumības apdraudēšanai. Jautājums ir par interpretāciju un ieviešanu (politisko gribu to darīt). 

Tēze: Pagrieziens uz IA Latvijā... iespējams tikai ar garīgu motivāciju indivīda būtības radikālai pārveidei

Jautājumi par saturu:

*Kas ir garīga motivācija?

*Kāpēc motivācijai nepietiek ar sabiedrības informēšanu vai vismaz izglītību IA?

*Vai IA nevar panākt kombinējot zinātniski- tehniskos, ekonomiskos, plānošanas, juridiski- administratīvos, projektu, vietējos un starptautiskās sadarbības uc. instrumentus? Kāpēc jāmainās cilvēkam?

Juridiskā motivācija:

*Katra cilvēka tiesības uz savu pasaules redzējumu, vērtībām un to paušanu, ja ar to netiek sludināts rasu un nacionālais naids, vardarbība, ir ieaustas visos starptautiskajos dokumentos, kas saistoši Latvijai. No otras puses, tiek starptautiski atzīta un veicināta ,,pareizā ideoloģija, morāle un vērtību sistēma’’- uz ilgtspējīgu attīstību, vēl vairāk- liekot to motivācijas pamatā. Baltijas jūras valstīm saistošajā dokumentā ,,Baltic21E’’ nodaļā ,,Baltic21E mērķi’’ sadaļā ,,Izglītības sektora galvenais mērķis’’ apakšpunktā ,,Skolu sektora mērķis’’ teikts: ,,Katram skolēnam ir jāapgūst tādas zināšanas, vērtības ....., lai sniegtu savu ieguldījumu IA veidošanā.’’

2.2 nodaļā ,,Izglītības IA principi sadaļā ,,Saturs un pieejas’’  teikts’’: , ,,Ētiskajai dimensijai ir centrālā loma IA izpratnē’’.

*LR nacionālās Vides saziņas un izglītības stratēģijas līdz 2005.gadam 3.1 sadaļā ,,Mērķis un galvenie uzdevumi’’ 3.1.2 apakšpunktā teikts ,,Nodrošināt mērķtiecīgu un plaši pieejamu neformālo vides izglītību, panākot sabiedrības vērtību orientāciju un rīcības motivāciju videi draudzīgā virzienā.’’

Tātad LR pareizās (IA) morāles un uzskatu veicināšana gan formālajā (bērnu) izglītībā, gan neformālajā ( pieaugušo) izglītībā ir juridiski saistoša.  

*Tradicionāli tiek uzskatīts, ka garīgumu determinē redzamā reliģiskā darbība Satversmes 99.pants ikvienam garantē tiesības uz domas, apziņas, reliģiskās pārliecības brīvību. Tiesa, 116.pants paredz iespēju to ierobežot, lai tas neapdraud labklājību (IA ierobežo labklājību). Faktiski Satversmes 99.pants noliek ārpus likumu zaļās domāšanas, ideoloģijas, vērtību izglītības (arī patriotiskās audzināšanas) valstisku veicināšanu, ko var uztvert kā uzspiešanu. Bez tam 99.pants paredz baznīcas atdalīšanu no valsts, tātad baznīcas proponēta reliģiski motivēta pieticība (IA pamats) valsts/pašvaldības politikā (vides saziņā) būtu juridiski apstrīdama. Satversmes 100. pants aizliedz cenzūru, dod uzskatu paušanas brīvību. Bet vairāk šīs brīvības ir tiem, kam vairāk naudas, tādēļ šis pants dod priekšrocības neIA veicinošas uzņēmējdarbības piekritējiem.

Tēze IA process var tikt iniciēts lauku apvidos ar lēmumpieņēmēju komandu un to sadarbības tīklu sagatavošanu.

Jautājumi par saturu:

*Kāpēc iniciēts tieši laukos, nevis ar valsts politiku kopumā vai lielajām pilsētām Rīgu uc.?

*Kāpēc iniciēts no iekšienes, nevis ārienes kā IA tiek bīdīta patreiz: ES, Baltijas jūras baseina valstu līgums, ANO?

*Kāpēc iniciēts ar lēmumpieņēmējiem, nevis skolēniem, skolotājiem, zemniekiem, mājsaimniecībām, entuziastiem, NGO, sabiedrību kopumā?

*Kāpēc ne ar individuāliem lēmumpieņēmējiem, bet to komandām?

*Kāpēc vajag sadarbības tīklu?

Juridiskā analīze:

*ANO RIO konferences pieņemtajā Agenda21 28.nodaļā visām pašvaldībām jau līdz 1996.gadam uzlika par pienākumu izstrādāt vietējās Agendas 21, kas bija jāizstrādā iesaistot vietējos iedzīvotājus, organizācijas, uzņēmējus, veidojot sadarbības tīklus..

*Pašvaldības funkciju veicināt vietējo attīstību nosaka LR likums ,,Par pašvaldībām’’. Vietējām pašvaldībām jāizstrādā Attīstības programma un teritoriālais plānojums’’ (,,Teritorijas plānošanas likums’’, uz tā pamata izdotie MK noteikumi Nr.883 no 19.10. 2004, ,,Reģionālās attīstības likums’’, IVN likums un uz tā pamata izdotie MK noteikumi Nr.157 no 23.03.2004 ). Šie dokumenti paredz sabiedrības iesaistīšanu un darba grupu izveidi no lēmumpieņēmējiem, kas ietver ne tikai pašvaldības un to uzņēmumu darbiniekus, deputātus, bet visus vietējos lēmumpieņēmējus: NVO līderus, uzņēmējus (zemniekus), valsts iestāžu darbiniekus.

Tēze Sabiedrības iesaistīšana sava dzīvesveida un mājsaimniecības pārveidē

Dzīvesveids saistīts ar ilgtspējīgu attīstību kā atteikšanās no ieradumiem, kas prasa lielu patēriņu, piesārņo vidi (t.sk.smēķēšana, kosmētika, mode, tiekšanās pēc būšanas topā un ,,ne sliktāk kā citiem’’ utt), tādu ieradumu veidošana,  kas veicina veselību (izvēle dzīvot tīrā vidē, bioloģiskās l/s produktu lietošana uc), minimizē vieglo automašīnu lietošanu, samazina atkritumus un tos šķiro utt. Mājsaimniecības ietekme saistīta ar mājokļa energo un citu resursu ekonomiju, materiālu un citu preču izvēli, pašuzturēšanu (piemājas zeme, priekšmetu labošana, mājražošana uc.), atkritumu apsaimniekošanu.

Jautājumi par saturu:

*Vai ir iespējams izmainīt pieaugušu cilvēku dzīvesveidu un kā?

*Kāda tam nozīme IA?

Juridiskā analīze:

*Jau pieminētā globālās Agenda 21  4.nodaļa.

*ES normatīvie akti par ūdens lietošanu (jumta dokuments Ūdens struktūrdirektīva), par enerģijas ekonomiju, atkritumu un iepakojuma atkārtotu izmantošanu un to realizēšanas mehānisms Latvijā veicina šo resursu ekonomiju.

*LR sabiedrības veselības aizsardzības politika un no tās izrietošie normatīvie akti, kas dramatiski samazina valsts atbalstu ārstēšanai un pilsoņu iespējas saņemt medicīniskos pakalpojumus un  nopirkt zāles, dabiskās izlases ceļā veicinās veselīga dzīvesveida popularitāti.

Tēze. Orientēt sabiedrību uz pašuzturošu vietējo ekonomiku un kopienu principu.

Jautājumi par saturu:

*Vai pašuzturoša saimniekošana nav regress ekonomikas globalizācijas  un specializācijas laikā?

*Vai vietējā ekonomika nav pretēja globālai ekonomikai?

*Kāds sakars pašuzturošai saimniekošanai un vietējai ekonomikai ar IA?

*Vai kopiena kā sociāls veidojums nav pretējs indivīda brīvībai?

*Kas kopējs kopienas veidošanai ar IA?

 Juridiskā analīze ekonomikā:

*LR saistošās Pasaules tirdzniecības organizācijas un Starptautiskā valūtas fonda noteiktās prasības, kurās netiek ņemtas vērā pilnas globālās vides un sociālās, tai skaitā taisnīguma, izmaksas, pilnīgi deformējušas brīvo tirgu, veicinot neIA pasaulē un pašuzturošas saimniekošanas un vietējās ekonomikas nekonkurentspēju.

*Globālajā Agenda 21  3.nodaļā ,,Nabadzības samazināšana’’ mērķos  uzsvērti vietēji risinājumi nabadzības novēršanai.

*ES normatīvie akti, kas nodrošina vienu no tās galvenajiem principiem- brīvu preču un pakalpojumu plūsmu tā iekšienē, neietverot pilnas vides un sociālās izmaksas, deformē brīvo tirgu un lielā mērā padara pašuzturošu mājsaimniecību (kopienu) un vietējo ekonomiku nekonkurētspējīgu; ES struktūrfondu izmantošanas un vispārīgie valsts/pašvaldības iepirkuma noteikumi neveicina ,,zaļo’’- videi draudzīgo preču un pakalpojumu iepirkumu. Iepirkuma dokumentos pat nedrīkst izvirzīt noteikumu, lai produktam būtu piešķirts ES ekomarķējums (ES ,,ekopuķīte’’), lai piegādātāja firmas uzņēmumos būtu nodrošināta ES un valsts vides aizsardzības un sociālās likumdošanas ievērošana, kas rada konkursos priekšrocības pārkāpējiem. Netiek pieļauts vietējās ekonomikas princips- konkursos dot ievērojamu priekšroku vietējām firmām. Savukārt ES prasības jaunajās dalībvalstīs sanitārijas uc. jomās vidējiem un mazajiem uzņēmējiem ir pārmērīgas, to slēptie mērķi ir nevis pārtikas un darba drošība, patērētāju aizsardzība, bet jauno dalībvalstu konkurences bremzēšana, kopumā nevis paaugstinot, bet pazeminot vietējo dzīves kvalitāti (ko tiem būtu jāveicina)

*Pašuzturošai saimniekošanai un vietējai ekonomikai veicinoši ir pēdējie MK noteikumi, kas paplašina mājražotāju iespējas pārdot savu pārtikas produkciju, lai gan arī tie tālu no ideāla.

*LR likums ,,Par dabas resursu nodokli’’ paredz tik niecīgu maksu par dabas resursu lietošanu un piesārņojumu, ka tas neveicina pašuzturošu saimniekošanu un vietējo ekonomiku.

*LR nodokļu jumta likumā nav atrunāti nodokļu sistēmas mērķi, uzdevumi, principi, kas parast formulēti jumta likumā. Tie iestrādāti likumdošanā kopumā. Līdz ar to nav iespējams veikt zaļo nodokļu reformu, jo nav dokumenta (formulējuma), ko reformēt. Zaļās nodokļu reformas rezultātā varētu tikt noteikta pilna maksa par vides un sociālajiem zaudējumiem, kas izraisītu būtisku tautsaimniecības pārstrukturizēšanos, līdzsvarojot starptautiskās un vietējās un pašuzturošās ekonomikas mijiedarbību un proporcijas, nodrošinot patiesu IA. Sīkāk par to sadaļā par optimālu patēriņu.

Analīze par kopienu:

*Kopienu, kas sastāv no kādā teritorijā dzīvojošajiem vietējiem iedzīvotājiem, veicina –LR normatīvo aktu kopums, kas veicina (atvieglo) kooperāciju starp zemniekiem, individuālā darba veicējiem, daudzdzīvokļu mājas iedzīvotājiem, iedzīvotāju interešu grupām teritoriju plānošanas procesā uc,

-nepopulāru LR normatīvo aktu kopums, kas rada priekšnoteikumus, ka  atsevišķa zemnieku saimniecība, dzīvokļa īpašnieks, amatnieks utml. nevar izdzīvot bez sadarbības ar citiem;

*Kopienu, ko veido kādā vietā pārceļoties uz dzīvi zaļi domājošie, lai veidotu pašuzturošu kopienu bez naudas izmantošanas, padara neiespējamu nodokļu sistēma (zemes, sociālais nodoklis), Izglītības likums kopumā (īpaši 4.pants), kas neparedz bērnu izglītību ārpus valsts izglītības sistēmas, Komerclikums par uzņēmējdarbību utt LR ārpus tirgus ekonomikas kopiena nevar pastāvēt. 

Tēze IA process var un vajag tikt iniciēts kā argumentus izmantojot konkrētu IA projektu sociāli-ekonomisko izdevīgumu īstermiņa un ilgtermiņa.

Jautājumi par saturu:

*Vai pamatiemesls IA projektu neveiksmei nav tās Ziemeļvalstu padomdevēju rekomendācijās, ka argumentācija jābalsta uz sabiedrības vides apziņu (kas tur nostrādāja, bet ne Latvijā)?

*Kāpēc nav iespējams iniciēt ar informēšanu par draudošo vides stāvokli, ar ideālistisku motivāciju, bet tas jādara patreiz Latvijā ar sociāli-ekonomisko izdevīgumu?

*Kāpēc jāiniciē tagad, nevis jāgaida, kad uzlabosies labklājības līmenis?

*Kāpēc prioritāte īstermiņa izdevīgumam argumentācijā?

*Kā konkrēti izpaužas šis IA izdevīgums indivīdam (mājsaimniecībai) un lauku pašvaldībai?

Juridiskā analīze:

*Kioto protokola (ratificējusi gan LR, gan ES) īstenošanas instrumenti: emisiju tirdzniecība un jo īpaši-kopīstenošanas projekti paver arī Latvijas lauku pašvaldībām un iedzīvotājiem iespējas būtiski samazināt vidējā (ap 30%) un maznodrošināto (50%) izdevumus. ŠO daļu no saviem niecīgajiem  ienākumiem tie maksā par siltumu.

*ES direktīvas (būvniecībā, enerģētikā, gaisa kvalitātē) veicina augšminēto procesu kā arī ūdens, atkritumu racionālu izmantošanu mājsaimniecībā un pašvaldībā, samazinot izmaksas,

*Šīs direktīvas iestrādātas LR normatīvajos aktos, radīta finansēšanas sistēma, institūcijas, bet nedarbojas sociālās atbalsta programmas maznodrošinātajiem šo projektu realizēšanai Normatīvo aktu sistēma šīs sociālās atbalsta programmas

pieļauj, taču neveicina.

*ES  IA stratēģijā no vides dominantes pāriets uz sociālo kohēziju, tas ir visu aspektu vienlīdzīgu nozīmīgumu: sociālā, vides un ekonomiskā.

Tēze. Izglītības procesā par IA problēmām atzīt ne tikai tās, kas tieši saistītas ar dabas vidi un antropogēno ietekmi uz to, bet visas, kas saistītas ar izdzīvošanu individuālā, vietējā, nacionālā un starptautiskā līmenī.

Juridiskā analīze:

*Baltic21E nodaļā 2.2 ,,Ilgtspējīgas attīstības principi’’ sadaļā ,,Saturs un pieejas’’ teikts: ,,Attīecībā uz vidi izglītības uzdevums ir dot ieskatu globālajās, reģionālajās un vietējās izdzīvošanas problēmās...’’

Vienīgā iespēja kādai kopienai īstenot IA ir kopīgas neformālas iniciatīvas, izmantojot tiešās sadarbības formas un normatīvo aktu nepilnības vai kontroles mazspēju, daļēji rīkojoties alternatīvi normatīvo aktu veicinošām iespējām, vienlaikus tos nepārkāpjot, piemēram, vietējā godīgas tirdzniecības sistēma uc.