1.3.3B Lauku attīstības programma

Atbilstoši Padomes 2005.gada 20.septembra Regulai (EK) Nr.1698/2005 Latvija sagatavo un iesniedz vienu Lauku attīstības programmu, kas nosedz visu Latvijas ģeogrāfisko teritoriju. Visā Latvijas teritorijā ienākumi ir zem ES vidējā līmeņa, tāpēc tā visa atbilst Konverģences mērķiem, tādēļ šajā Lauku attīstības programmā tiek ietverta visa Latvijas teritorija kā viens reģions. Programma ir priekšnoteikums ES finansu resursu piesaistei un sadalei. Tā ir detalizēts Latvijas lauku attīstības valsts stratēģiskais plāns un analīzes daļā ar to pamatā pārklājas. Taču detalizēti tiek risināti šādi jautājumi: ikgadējais ELFLA budžets, finanšu plāns asu sadalījumā konkurences izvērtēšana,novērtējums un līdzekļi papildinātībai ar Kopienas darbībām, politiku un prioritātēm, ar sociāli ekonomiskās kohēzijas mērķiem, kritēriji vietējām attīstības stratēģijām, vadības un ieviešanas institūcijas, uzraudzības un novērtēšanas sistēmas, sociālo partneru informēšana, dzimumu līdztiesības nodrošināšana, integrācijas politika Latvijā, tehniskā palīdzība, valsts lauku tīkls uc. Darbības tiek sadalītas apakšpasākumos. Minu dažus piemērus: 312(311)/1- ,,Atbalsts mikrouzņēmumu radīšanai un attīstībai’’: Apakšpasākuma mērķis- veicināt nelauksaimnieciska rakstura uzņēmējdarbību vai nodarbinātību lauku teritorijā, attīstot alternatīvus ienākumu avotus un ienākumu līmeņa palielināšanos lauku reģionos. Apakšpasākuma ietvaros tiek atbalstītas šādas aktivitātes saskaņā ar Komisijas 2001.gada 12.janvāra Regulu (EK) Nr.70/2001 par EK Līguma 87. un

88. panta piemērošanu, sniedzot valsts atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem (publicēta “Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī” L 010,13.01.2001.): jaunu uzņēmumu radīšana, esošo uzņēmumu attīstība, kurināmā ražošanas no lauksaimniecības un mežsaimniecības produktiem esošā uzņēmumā (izņemot biogāzes iegūšanu un tās transformēšanu siltumenerģijā). Iesniegtie projekti tiks izvērtēti pēc objektīviem atbalsta pretendentu un projektu raksturojošiem kritērijiem, tādiem kā atbalsta pretendenta izglītība, projekta īstenošanas vieta un darbības virziens.Atbalsta saņēmēji- fiziska vai juridiska persona, kurai pamatkapitālā ir vairāk nekā 75% privātā kapitāla daļas, kas atbilst mikrouzņēmuma definīcijai saskaņā ar Komisijas 2004.gada 25.februāra Regulas (EK) Nr.364/2004, ar ko groza Regulu (EK) Nr.70/2001, iekļaujot tās darbības jomā atbalstu pētniecībai un attīstībai, kā arī fiziska persona- jauna uzņēmuma radīšanai. Atbalsta apjoms tiek noteikts katrai apakšpasākuma aktivitātei. Atbalsta intensitāte var tikt mainīta atkarībā no tirgus attīstības un pieprasījuma attiecīgajā pasākuma īstenošanas teritorijā. Sākotnēji maksimālā atbalsta intensitāte 40 % tiek izmantota visas pasākuma īstenošanas teritorijās. Atbalsta saņemšanas nosacījumi- lai saņemtu atbalstu, atbalsta pretendents sagatavo un iesniedz uzņēmējdarbības attīstības plānu vismaz 3 gadiem. Atbalsta pretendentam ir jāuzrāda ekonomiskā dzīvotspēja. Ekonomiskās dzīvotspējas rādītājus atkarībā no aktivitātes nosaka pasākuma „Atbalsts uzņēmumu radīšanai un attīstībai (ietverot ar lauksaimniecību nesaistītu darbību dažādošana)” ieviešanas normatīvajos aktos. Ieviešot projektu, jānodrošina vismaz viens no šādiem nosacījumiem: jaunu darba vietu radīšana, esošo darba vietu saglabāšana, uzņēmuma saimnieciskās darbības attīstība un paplašināšana. Pasākums tiek īstenots, izmantojot arī LEADER pieeju, tāpēc uz atbalstu var pretendēt arī tie projekti, kas atbilst vietējās rīcības grupas izstrādātajai vietējās attīstības stratēģijai. Ierobežojumi: apakšpasākuma ietvaros atbalsts tiek sniegts projektiem, kas tiek realizēti kādā no šādām nozarēm (šis nosacījums neattiecas uz aktivitāti „Kurināmā ražošana lauksaimniecības un mežsaimniecības produktiem esošā uzņēmumā (izņemot biogāzes iegūšanu un tās transformēšanu siltumenerģijā)”): pārtikas produktu un dzērienu ražošana, ja gala produkti nav minēti Eiropas Kopienas Dibināšanas līguma I pielikumā; dzīvu dzīvnieku audzēšana, kas nav iekļauti Latvijas Republikas Ciltsdarba likumā; apstrādes rūpniecība, izņemot tabakas izstrādājumu ražošana, naftas pārstrādes produktu, koksa un kodoldegvielas ražošana, sprāgstvielu ražošana, metālu ražošana, ieroču un munīciju ražošana, transportlīdzekļu ražošana, nemetāla atkritumu un lūžņu pārstrāde; elektroenerģija, gāzes un ūdens apgāde, individuālās lietošanas priekšmetu, sadzīves aparatūras un iekārtu remonts;  datorpakalpojumi un ar datoriem saistītas darbības, izņemot datu bāzu uni nterneta portālu uzturēšana un ekspluatācija u.tml.; dažādi komercpakalpojumi, piemēram, juridiskie, grāmatvedības, auditorpakalpojumi, arhitektūras un projektēšanas pakalpojumi, tehniskās pārbaudes un analīze, ēku tīrīšana, uzkopšana u.tml.; veterinārā darbība; atkritumu apsaimniekošana, teritorijas tīrīšana; individuālo pakalpojumu sniegšana, izņemot fiziskās labsajūtas uzlabošana, astrologu un spirituālistu darbība u.tml. Sasniedzamie rādītāji: pamatrādītāji- iznākuma atbalstīto mikrouzņēmumu skaits 2 625, t.sk. sievietēm piederošie 500, izveidoto darba vietu skaits 6 300, nelauksaimnieciskās bruto pievienotās vērtības palielinājums atbalstītajos uzņēmumos EUR 900 000; neto papildus pievienotā vērtība pēc PPS, EUR 25 440 000 un virkne papildus rādītāji. Šāda struktūra visiem apakšpasākumiem.

 Lauku attīstības programma paredz arī izveidot valsts lauku tīklu (network). Tas ietver organizāciju un institūciju saraksts, kas iesaistītas lauku attīstībā un veidos daļu no valsts lauku tīkla. Tīklā iesaistīto organizāciju un institūciju saraksts tiek strukturizēts pēc to atbildības līmeņa, pārstāvētām nozarēm un tīkla darbības jomām. Tiek noteikti četri līmeņi, kur tīkla vadošais līmenis ir tīkla Sadarbības Padome. Tīkla darbības nozares/sfēras ir šādas:

1) valsts pārvaldes/ministrijas (ZM, RAPLM, VidM, LM, EM) un to

pārraudzībā esošās institūcijas un organizācijas;

2) lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozares organizācijas

un institūcijas;

3) teritoriju pārvaldes institūcijas: vietējās pašvaldības, rajonu un reģionu

padomes;

4) izglītības, apmācības, konsultācijas, pētniecības organizācijas un institūcijas;

5) tūrisma nozares organizācijas un institūcijas;

6) LEADER+ pasākuma īstenošanā iesaistītas organizācijas;

7) amatniecības un citu komercpakalpojumu nozares organizācijas un

institūcijas;

8) citas organizācijas un institūcijas, kas tiešā veidā ietekmē lauku attīstību.

Līdz 2008.gada sākumam: izveidota Tīkla struktūra, izveidots organizāciju un institūciju sadarbības tīkls, izveidots tīkla sekretariāts, izveidota Tīkla padome, noteiktas Tīkla organizāciju sadarbības jomas un izveidotas darba grupas atbilstoši jomām un atbildības līmeņiem, izveidots darba un finanšu koordinācijas mehānisms. Līdz 2008.gada vidum Sekretariāts sadarbībā ar tīklā iesaistītajām organizācijām un institūcijām izstrādā Tīkla darbības Rīcības programmu un to apstiprina Tīkla Padomē.Tīkla darbība tiek īstenota, balstoties uz Tīkla Padomes apstiprinātā Tīkla darbības Rīcības programmā. Tā ietver:

1) tīkla darbības finansiālo pamatu, infrastruktūras izdevumus;

2) tīkla darbības pasākumu plānu un to finansēšanas kārtību, apjomus saistībā ar veicamajiem pasākumiem un aktivitātēm: labas pārņemamas prakses un informācijas pieejamības nodrošināšanas procesu; pieredzes un prasmju apmaiņas organizēšanu; mācību programmu; informācijas sagatavošanu un pētījumus (vietējā tīkla un ES Lauku tīkla sadarbības un darbības efektivitātes pilnveidošanai); starptautiskās dalības un sadarbības procesa nodrošināšanu. Valsts lauku tīkla Rīcības programmas kopējais finansējums līdz 2013.gadam ir 10 milj EUR.

1.3.3C Citi dokumenti

Latvijas nacionālā plānojuma koncepcija paredz Latvijas teritorijas līdzsvarotu attīstības modeli. Savukārt pilsētu attīstības politikā ir teikts, ka pilsētu sistēma ir valsts attīstības pamats, pie tam nevis ar visu pakalpojumu vienmērīgumu, bet mazpilsētu grupēšanos un funkciju sadali, saišu veidošanu. Pie programatiskiem dokumentiem, kas attiecas uz lauku attīstību, būtu pieskaitāmi arī ,,Reģionālās politikas Pamatnostādnes’’; kā arī Latvijas ilgtermiņa ekonomiskā stratēģija,  Latvijas pilsētvides IA politika (par lauku pilsētām), nacionālā zivsaimniecības stratēģija. Latvijas meža un saistīto nozaru attīstība balstīta uz Latvijas Meža politikas pamatprincipiem. Tās attīstības mērķi ir definēti atbilstoši Latvijas Meža un saistīto nozaru nacionālās programmai: Latvijas mežu apsaimniekošana ir ilgtspējīga un starptautiski atzīta; meža nozares produkcija ir konkurētspējīga un tai ir augsta pievienotā vērtība, kas atbilst klienta vajadzībām; ir sasniegts meža atbilstošs izglītības un zinātniskais potenciāls un cilvēkresursu prasmju līmenis.

Starptautiski programatiski dokumenti ir CEMAT ,,Vadlīnijas ilgtspējīgai teritorijas attīstībai Eiropā’’, ,,Mājokļa politikas koncepcija. Habitat II- mājokļa un apdzīvotības Stambulas samita materiālos akcentēts, ka viens no galvenajiem globālajiem uzdevumiem ir atbalstīt lauku apdzīvotās vietas, un , lai to panāktu, valdībām jāapņemas:

-veicināt laukos izglītību un mācības, lai palielinātu nodarbinātību un jauno tehnoloģiju pielietošanu,

-noteikt prioritātes investīcijām uz sociālo vienlīdzību, atmaksāšanos, vides kvalitātes paaugstināšanu,

- veidot efektīvu sadarbību starp lauku pašvaldībām un starp tām un pilsētām [49] .

Kairas konferences rīcības programmā uzdots samazināt valstīs iekšējo migrāciju, kas ir nopietna problēma arī Latvijas lauku iztukšošanā. Arī Eiropas Padome rekomendē veicināt laukos vietējo attīstību, izstrādāt un realizēt sociālos un kultūras plānus, lai atjaunotu panīkušos ciemus.  Kā tas saskan ar Latvijas lauku skolu likvidēšanas politiku? Būtiskas bažas rada ne tikai programatisko dokumentu saturs, bet arī īstenošanas iespējas, jo lēmumpieņēmēji tās pieradušas ignorēt, nevis pielietot.

1.3.3D Latvijas un ES lauksaimniecības politika

Kā formulējis Lauksaimniecības nozares un stratēģijas attīstības projekta darba grupas vadītājs RTU docents Jānis Vanags: ,,Latvijai nav un nevar būt sava neatkarīga lauksaimniecības politika’’. To patreiz nosaka ES Kopējā lauksaimniecības politika (KLP). Tās sākumā 1960.gadā mērķis bija Eiropas pašnodrošinājums ar pārtiku par saprātīgām cenām. ES subsidētā lauksaimniecība būtiski deformēja IA iespējas pasaulē. Jaunattīstības valstīs radās teiciens: ,,Mums nav vajadzīga palīdzība, bet godīga tirdzniecība’’ (bez ES uc.valstu muitas barjerām). Saskaņā ar pēdējo KLP reformu, salīdzinot ar 1992.gadā notikušo, mainās arī principi un mehānismi: palīdzība tiek nodalīta no lauksaimnieciskās ražošanas, tas ir par lauku apdzīvotību (dzīves kvalitāte) un apsaimniekošanu videi/dabai draudzīgā veidā. Patreiz Latvijā šīs KLP ietvaros zemnieki var saņemt: vienoto platību maksājumu par pļavu un ganību uzturēšanu, atbalstu mazāk labvēlīgiem apvidiem, kompensācijas par īpaši vērtīgo pļavu mazāk intensīvu apsaimniekošanu un latvāņu iznīcināšanu, kā arī kā atbalstu daļēji naturālajām saimniecībām restrukturēšanai. Tie ir būtiski soļi IA virzienā. ES KLP virzieni XXI gadsimtā ir kopējā KLP finansējuma īpatsvara samazināšanā no savienības budžeta par labu izglītības, zinātnes, inovāciju veicināšanai, rūpēm par vidi, lauku atdzīvināšanai, pārprodukcijas riska novēršanai, ES paplašināšanās izaicinājumu pārvarēšanai (Turcija!!!). Ievērojami līdzekļi mērķtiecīgai lauksaimniecības un lauku attīstībai Latvijā pieejami kopš 2000.gada: 2000-2004 SAPARD programma, 2004-2006 Latvijas lauku attīstības plāns, 2007-2013 Latvijas Lauku attīstības programma. Tam sekos nākošo 7 gadu programma.[Dabai draudzīga saimn laukos]