1.3.8 Latvijas lauku fiziskā vide.

Latvijas lauku fizisko vidi- tās izskatu, lietderību,  ekoloģisko stāvokli veido apbūve: ciemati, skrajciemi un viensētas, kā arī ceļi, elektrolīnijas, torņi utml., virsūdeņi un meliorētās platības, kas 90-tajos gados aizņēma gan lauksaimniecības, gan mežu lielāko daļu (nomeliorēti virs 50%). Meliorācija ir (ne)IA būtiski ietekmējošs pasākumu komplekss, lai radikāli paaugstinātu efektivitāti: zemes auglību un apsaimniekošanas tehnikas optimālas pielietošanas iespējas. Melioratīvā būvniecība Latvijā ietvēra šādus darbus: vispirms tika nocirsti vai nostumti kaudzē krūmi un koki, lai veidotu lielus vienlaidu laukus, novākti akmeņi, izrakti grāvji un vajadzības gadījumā- iztaisnotas upes ātrākai palu ūdeņu aizvadīšanai, izbūvēta drenāža (cauruļu sistēma) teritorijas nosusināšanai pavasaros, beigās tika veikta augsnes kaļķošana, ja vajag- dziļirdināšana, lauku ceļu un ganību žogu ierīkošana; tika novāktas arī ēku drupas un vecās viensētas, kuru iedzīvotāji piekrita saņemt kompensāciju un pārvākties uz dzīvi ciematos. 80-tajos gados dabas draugi panāca, ka vairs nespridzina ozolus, atstāj vietām lauku vidū ainaviskus kokus un to pudurus. Zemās vietās tika ierīkota divpusējā mitruma regulēšana- polderi, kad vasarā pa drenāžu ūdens plūda atpakaļ uz laukiem. Lai to panāktu, ir jāierīko dambji, slūžas, sūkņu stacijas. Meži tika nosusināti ar vaļējiem grāvjiem. Drenāžas sistēmu iztekas un novadgrāvji ekspluatācijas gaitā tika regulāri tīrīti, kur vajag- remontēti. Padomju laikos meliorācija bija politisks un ideoloģisks ierocis, lai iznīcinātu latviskuma saknes un ,,sīkburžuāzisko’’ domāšanu, iznīcinot viensētas- pamatu ,,savas zemes, sava kaktiņa’’ mentalitātei un privātīpašnieciskām atmiņām, veidojot lielus, agrāk Latvijai neraksturīgus lauku masīvus, tā pārveidojot ierasto Latvijas fragmentēto ainavu, kas daudziem simbolizēja Latviju. Vienlaikus lielsaimniecību apstākļos, lietojot lieljaudas tehniku, meliorācija deva ekonomisku labumu. Šeit sadūrās 2 estētskās koncepcijas: skaists ir lietderīgs: tādēļ šāda plaša agrāra lauku ainava ar norobežojošiem taisniem grāvjiem šķiet skaista lielsaimniecības darbu organizatoriem un melioratoriem, bet parasti cilvēkiem dabas skaistuma pamatā ir elementu daudzveidība, dabiskums un neregulāras formas.  Meliorācijai, tādā veidā, kā tā tika veikta Latvijā, atstāja lielu negatīvu iespaidu uz IA: bioloģiskās daudzveidības samazināšanās sauszemē un ūdeņos, intensīvās lauksaimniecības iespējas izraisīja zemes un ūdeņu, arī Baltijas jūras piesārņošanu un aizaugšanu, veselības problēmas, ēdot šādu ,,ar ķīmiju audzētu’’ pārtiku, nacionālās mentalitātes deformēšanos uc. Protams, vietām hidrotehniskie darbi (ūdenskrātuves) deva atsevišķu pozitīvu ietekmi uz dabu. Vienlaikus meliorācija bija arī saimniecisku iespēju pieaugums ilgtermiņā, kas neizslēdz iespējas strādāt uz meliorētām platībām videi draudzīgi. Pēcpadomju laikā, lauksaimniecībai kādu laiku kļūstot nerentablai, šie agrākie lielie kapitālieguldījumi tika daudzviet izniekoti, meliorētajām platībām aizaugot ar krūmiem, pat tiekot apaudzētām ar mežu, nekopjot nosusināšanas sistēmu, jo bieži nosusināšanas sistēma tagad ir daudzu īpašnieku teritorijā.Tā kā meliorētas ir lielākās Latvijas lauku teritorijas, tām ir svarīga loma Latvijas lauku IA. Ko darīt? Pamatā to, kas ir uzbūvēts, vajadzētu kopt un izmantot. Taču tas neizslēdz atsevišķu upju renaturalizāciju, ekonomiski nepamatotu platību nelauksaimniecisku izmantošanu (piemērs- Carnikavas polderi). Intensīvās lauksaimniecības vietā jānāk bioloģiskajai vai organiskajai. Joprojām aktuāla ir augšņu kaļķošana, lauku ceļu infrastruktūra. Vai atsākt drenāžas būvniecību? To noteiks sociāli- ekonomiskie apstākļi, iespējamās krīzes ietekme un no tā izrietošās tehnoloģiskās iespējas laukos. Īstenojot līdzsvaroti, meliorācija ir IA sastāvdaļa.  

1.3.9 Programma ,,Leader’’

Programma ,,Leader’’, kas patreiz tiek ieviesta Latvijā uc.valstīs, ir vietējo iniciatīvu iniciēšanas un īstenošanas instruments. LEADER tulkojumā no franču valodas (Liaison Entre Actions pour le Développement de L'Economie Rurale) nozīmē “mērķtiecīgas un koordinētas rīcības lauku ekonomikas attīstībai”. LEADER rosina sabiedrību meklēt jaunus risinājumus esošajām lauku problēmām. LEADER būtība ir uzlabot dzīves kvalitāti cilvēkam laukos, domājot par ekonomiskajiem, sociālajiem uzlabojumiem un vides saglabāšanas iespējām. LEADER+ ir LEADER paveids, kas Eiropas Savienībā darbojas šajā programmēšanas periodā no 2000. līdz 2006.gadam. Latvijā programmu ,,Leader’’ ievieš caur vienoto programmdokumenta (ES) pasākumu ,,Vietējo rīcību attīstība’’ ar finansējumu no Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda un valsts budžeta. ,,Leader’’ ir praktisks solis šo iniciatīvu rosināšanai un atbalstam, kas lielā mērā sakrīt ar autora ierosinājumiem šajā darbā. Vietējā rīcības grupa ir vietējo organizāciju un lauku iedzīvotāju apvienība, kas darbojas noteiktā lauku teritorijā ar iedzīvotāju skaitu robežās no 10 līdz 65 tūkstošiem, pārstāv šīs teritorijas iedzīvotāju intereses un rūpējas par lauku attīstības jautājumiem vietējā līmenī. Vietējai rīcības grupai ir raksturīgs plaši pārstāvētu interešu loks un piesaiste konkrētai teritorijai uz ciešas sadarbības principiem. Dokumentos apgalvots, ka šāda vietējās rīcības grupas struktūra rada iespēju izmantot integrētāku un plašāku sadarbības modeli, apvienojot to ar dažādo partneru iespējām un nākotnes perspektīvām. Tas palīdzot grupā mobilizēt jaunu domāšanu un ieskatus par lauku pagrimuma cēloņiem, kā arī apvienot esošos un jaunos resursus, lai rastu risinājumus. Leader pamatojas uz viedokli, ka veiksmīgu vietējās rīcības grupu raksturo ne tik daudz līdzīgi domājošu cilvēku, cik dažādi domājošu cilvēku spēja diskutēt, izteikt savas intereses, aizstāvēt savas vērtības un principus un panākt savstarpēju izpratni un vienošanos. Vietējā stratēģija ir vietējo rīcības grupu izstrādāts attīstības plāns jeb dokuments, kuram raksturīga integrēta, teritoriāla un izmēģinājuma rakstura pieeja un plaša sabiedrības iesaistīšana lauku attīstības jautājumu risināšanā vietējā līmenī. Stratēģija tiek īstenota vietējo kopienu projektu veidā un izmantojot programmas pieeju – veicamie pasākumi paredzēti stratēģijā. Konkrētās aktivitātes īsteno dažādas vietējās iniciatīvas grupas, projektu pieteikumus iesniedzot vietējai rīcības grupai. Vietējā stratēģija ir dalības LEADER programmā priekšnoteikums. Pēc grāmatas autora novērojumiem Latvijā vietējā stratēģija būtu nelietderīga, jo tieši līdzīgi būtu izstrādājamas vietējā Attīstības programmas, bet faktiski to bez plašas sabiedrības konceptuālas iesaistes veic profesionālas plānotāju firmas, un nekas nekavē šo praksi turpināt ar LEADER vietējām stratēģijām, ja un jo uz vietām to mērķi parasti redz nevis kā vietējās iniciatīvas atraisīšanas, bet kārtējo finansējuma piesaistes līdzekli. Visas LEADER projekta pieteikuma un atskaišu ziņojumu formas ir tik sarežģītas, ka bez profesionālas palīdzības vietējiem iniciatoriem grūti šīs prasības izpildīt. Kopīgs:

-Leader ir mērķtiecīgas un savstarpēji koordinētas aktivitātes lauku attīstībai; tā būtība ir uzlabot dzīves kvalitāti cilvēkam laukos;

-Jāsabalansē sociāli –ekonomiskās un vides intereses (sociālās pirmās minētas!);

-Leaer ir balstīta uz vietējās lauku attīstības stratēģijas izstrādi un ieviešanu (analoģija ar Agenda21);

-to dara vietējā rīcības grupa;

-tajā paredzētas mācības vietējām grupām,

-finansējums iniciatīvu (projektu) ieviešanā,

-paredzēta partnerība un sadarbības tīkli.

Būtiski atšķirīgais no maģistra darba priekšlikuma:

-nav caur pilnvērtīgu IA prizmu vides aspekts- saskaņotība minēta tikai ar dabas resursu izmantošanu, bet ne ar vides aizsardzību, videi draudzīgām tehnoloģijām un pieejām, nav ietverta jaunatnes-bērnu problemātika; protams, to visu Leader ietvaros var realizēt, bet uz to nav likts akcents;

-dzīves kvalitātes izpratne nav saistīta ar personības pašpilnveidi,

-Leader projektus var iesniegt no teritorijām, kuru iedzīvotāju skaits ne mazāks par 10000, kas izslēdz no aprites mazās pilsētas un pagastus, kas maza mērķauditorija;

-nepieciešams piedāvāt kompleksu visu jomu risinājuma integrēto lauku attīstības stratēģiju, tajā jābūt līdzvērtīgi pārstāvētiem visu galveno nozaru, organizāciju pārstāvjiem; šāda nostādne bloķē iespēju iniciatīvu izrādīt un sadarboties dažu jomu aktīvistiem, attīstības pionieriem un kristalizācijas punktiem, šāda pieeja uzdod jautājumu, kāpēc tad tiek izstrādāti pašvaldību Attīstības plāni, un vai prasība pēc visaptvertības nenovedīs pie pseidorīcības grupām un stratēģijām, lai tikai pašvaldība tiktu pie naudas konkrētas vajadzības apmierināšanai?;

-pretruna- stratēģija nekad nav detalizēts plāns, kā tas prasīts Leader nosacījumos.

Vietējās iniciatīvas kā būtiskas, kopā ar studiju loku (apļu) grupu mācībām akcentētas arī ,,Zaļās brīvības’’ izdotā rokasgrāmatā 9lpp.

Pilnīgi pašuzturoša ekonomika, izņemot izolētas salas, nekur nekad nav bijusi. Mūsdienās tā vairāk sastopama mazattīstītāko zemju atpalikušajos novados, attālākās salās, naturālajās zemnieku saimniecībās bez labklājības un izaugsmes. Visi šie piemēri neiedvesmo. Tomēr arī jaunattīstības zemju piemēri par nonākšanu atkarībā no ārzemju lētajām sēklām (jaunām šķirnēm), pesticīdiem un subsīdijā ir pamācošs piemērs Latvijas zemniekiem. Kādā Indijas apgabalā vietējā kopiena pārgāja no savas šķirnes rīsa audzēšanas uz lētu (2 rūpijas/kg) subsidēto importa rīsu. Sievietēm vairs nebija jāveic smagais malšanas darbs. Pārstāja audzēt arī vietējo prosu un zirņus. Taču sievietēm un bērniem sākās smagas alerģijas no ķīmiskajām vielām, kas bija izmantotas rīsa audzēšanā. Nebija salmu būvniecībai, kurināšanai. Bet zemnieki vairs neaudzēja vietējās kultūras. Ar lielām pūlēm kopienas sievietēm izdevās sameklēt vietējo sēklu, lai pamazām atgrieztos pie to audzēšanas.

Tomēr saprātīgai pašuzturošai ekonomikai ir nākotne IA modelī. To piekopj arī visas pasaulē zināmās uz IA orientētās domubiedru kopienas. Pašuzturoša ekonomika samazina transporta un citu piesārņojumu, racionālāk izmanto resursus, kopienās var nodrošināt pārtikas drošību un kvalitāti, atrisina nodarbinātības jautājumu. Patreizējie ES un Latvijas Republikas normatīvie akti praktiski nepieļauj vietēju pašuzturošu ekonomikas sistēmu (iepirkuma procedūra, pārtikas un finansu aprites prasības uc.), taču iespējams lietot atsevišķus pašuzturošas ekonomikas elementus. Daļa mājsaimniecību tos piemēro pelēkās ekonomikas zonā: piena, gaļas produktu piegāde patērētājiem mājās, ražas novākšanā samaksa ar ražas daļu, barters, bezlīguma pakalpojumi kaimiņiem ar norēķinu skaidrā naudā vai pretpakalpojumu. Loti nozīmīgs vietējās pašuzturošās ekonomikas elements laukos ir piemājas zeme, mazdārziņi, dažu mājdzīvnieku turēšana. Zemes īpašuma, cenas un normatīvo aktu prasību dēļ šāda darbība var kļūt trūcīgākajam mājsaimniecībām, kam tā visvairāk nepieciešama, neiespējama. Vietējos nabadzības apkarošanas plānos var un vajag paredzēt efektīgus vietējos risinājumus, lai saglabātu iespējas šīm mājsaimniecībām uzturēt ģimenes pašām, rezervējot tam pašvaldību zemes, kūtiņas, sniedzot palīdzību zemes apstrādē (pagasta padomes traktors) utml. Taču minētie pasākumi ir ar skatu atpakaļ, pārvarot pagātnes sekas. Nākotnes skatījums ir veicināt domubiedru veidotu IA kopienu veidošanos un esošo pagastu kļūšanu (transformēšanos) par ,,zaļajiem’’ pagastiem, noņemot tam tiesiski- ekonomiskos šķēršļus, subsidējot iesākumu, veicinot plašāku pašuzturoša ekonomikas elementu pielietošanu ,,parastajās’’ pašvaldībās. Būtiski soļi būtu ES cenās iekļaujot patiesās sociālās un vides preču ražošanas, transportēšanas, glabāšanas, pārdošanas, lietošanas, atkritumu apsaimniekošanas  izmaksas (tagad dabas resursu nodoklis sedz tikai niecīgu simbolisku to daļu), veicot ieplānoto tā saucamo Zaļo nodokļu reformu, būtiski samazinot nodokļa apjomu darbam, bet palielinot dabas resursu un piesārņojuma (vides) nodokļa īpatsvaru, nemainot kopējo nodokļu slogu un apjomu kā arī veicinot zaļo un vietējo preču un pakalpojumu iepirkumu.

Vietējā ekonomika ir priekšnoteikums uz pilnvērtīgu attīstību vērstā kopienu attīstībā.

1.3.10  Citi būtiski lauku IA aspekti

Lauku IA kontekstā Latvijā ļoti būtiski patreiz ir zemju īpašumtiesību un īpaši pārpirkšanas, spekulatīvo darījumu jautājumi, teritoriālā plānošana, biodegvielas izejvielu audzēšana, NATURA2000 teritoriju apsaimniekošana, un drīz arī ģenētiski pārveidoto organismu (ne)audzēšana.

1.3.11 Lauku attīstību ietekmējoši instrumenti

Patreiz galvenie lauku attīstību ietekmējošie instrumenti ir teritorijas un reģionālā, nozaru (lauksaimniecības, infrastruktūras, dabas aizsardzības uc) plānošana, likumdošana, atbalstošās un kontrolējošās institūcijas, saskaņojumi, atzinumi, uzskaite/atskaites/statistika, subsīdijas, kompensācijas (par putnu postījumiem uc.), ,,Sējēja’’ konkurss, obligātās un brīvprātīgās zemnieku mācības, pašvaldību darbinieku un ierēdņu tālākizglītība, ES un nacionālais finansējums investīcijām, projektiem..Izmantojami praktiski visi sadaļā ,,IA instrumenti’’ un autora priekšlikumos minētie lauku politikas īstenošanas līdzekļi.

1.4 Latvijas lauku un IA sasaiste

Latvijas lauku IA- attīstība ilgtpastāvēt spējīgiem Latvijas laukiem, apdzīvotiem laukiem. Bez tā izzustu latviešu tautas saknes, saikne ar savu zemi- Latvija priekšlaicīgi, neizpildot savu uzdevumu (skat.attiecīgu nodaļu), izzustu ,,pasaules etnosu katlā’’. Piemēram, cionisti saprata, ka savu Apsolīto zemi viņi nebūs atguvuši, kamēr ebreji atgriezīsies tajā un apmetīsies tikai Jeruzalemē un citās pilsētās. Tika apmācītas un sagatavotas mazas lauku darbu pratēju grupas, kas devās apdzīvot un apstrādāt visu vēsturisko Izraēlas teritoriju.

1.4.1 Kāpēc  laukos aktuāla IA?

Šis jautājums sadalāms 2 daļās:

*kāpēc Latvijai aktuāla lauku IA?

*ko IA pašreiz var dot laukiem?

1.4.1  IA laukos (pagasti, nelielās pilsētas, novadi)  vai lielpilsētās?

,,Galvenās vides, sociālās un ekonomiskās problēmas Latvijā ir un tiek risinātas Rīgā un vēl dažās lielpilsētās. Lauki ir ,,dabiski relatīvi ilgtspējīgi.’’ Šīs pareizās tēzes izmanto, lai argumentētu, ka priekš Latvijas valsts lauku IA nenozīmīga. Bet… Lielās naudas un politiskās un ekonomiskās varas pretdarbība patiesai IA lielpilsētās ir pārāk spēcīga. Tur var realizēt peļņu nesošus vides projektus, bet ne panākt sabiedrības interešu prioritāti. Neidealizējot mantrausības un bezcerības ainu laukos, tomēr jāsaka, ka vienīgi tur ir relatīvi daudz ietekmīgu lēmumpieņēmēju un aktīvistu/entuziastu, kas var reāli būt motivēti pagriezt vietējo attīstību ilgtspējas virzienā, tas ir domā par sabiedrības, ne tikai personīgo (partijas) labumu. Lauku pašvaldības vēl nevada centralizēta manipulatīvā polittehnoloģiju demokrātija. Un lauki ir Latvijas lielākā teritorija, kuras ,,dabiskā ilgtspēja’’ ES zemes tirgus ietvaros nemaz nav tik neapdraudēta. Tādēļ pēc manas pārliecības Latvijas pagriešanu uz patiesu IA  jāsāk ar laukiem un jāturpina ar pilsētām. Lauku apvidi ir tas izšķirošais posms, ,,aiz kura izcelt no ūdens IA ķēdi’’, izkustināt ,,IA vezumu’’ Latvijā. Protams, arī laukos sākumā tās būtu tikai dažas pašvaldības, kas nopietni pievērstos IA. Bet jebkurš ceļš sākas ar pirmajiem soļiem, un tie jau ir sperti: Dundaga, Bārta…

1.4.1B Ko IA var pašreiz dot lauku apvidiem?

Pašreiz laukos ir uzkrītoši daudz problēmu, kurās pašvaldību vadītājiem, darbiniekiem un iedzīvotājiem trūkst sapratnes, kā risinot problēmas vai aizstāvot savu viedokli atbilstoši IA principiem varētu panākt labāk atrisināt sociāli ekonomiskās problēmas, vienlaikus nodarot mazāku ļaunumu videi.

IA aktuālo nepieciešamību lauku apvidos nosacīti varētu iedalīt 4 izpratnes līmeņos:

 Klasiskajā (atbilstošs vispārpieņemtajai IA izpratnei Latvijā- vides problēmas (kas saistītas arī ar to sociālo un ekonomisko ietekmi), taču kas ne vienmēr ir iedzīvotāju galvenās rūpes;

 Sociālajā (prioritāte sociālo problēmu risināšana, integrējot vides aspektus), piemēram, ēku energoaudits un tam atbilstoša siltināšana/vēdināšana, augu attīrīšanas un citu inženierekoloģijas metožu lietošana notekūdeņu attīrīšanā, siltumsūkņu pielietošana apsildīšanai, energoekonomisko lampu ieviešanas iespējām apdzīvoto vietu apgaismošanā, biodegradējmo atkritumu kompastēšanas ekonomiskai nozīmei un veidiem; vai ģimeņu pašuzturēšanas iespēju saglabāšana (dārziņi, kūtiņas);

Visas dzīves jomas (IA- jebkuras dzīves jomas problēmas, kas nozīmīgas globālai vai vietējai izdzīvošanai), piemēram, kristīgo nometņu, salidojumu, koncertu veicināšana, jo tas vairo tās sabiedrības daļas īpatsvaru, kam galvenais nav materiālie labumi;

 Garīgajā – iedzīvotāju rīcības (aktīva pilsoniska līdzdalība, personīgā dzīvesveida izmaiņas) ietekmēšana (MOTIVĒŠANA), piemēram, Pieaugušo Izglītības apvienības izstrādātās un aprobētās pilsoniskās izglītības programmas realizēšana (kas vērsta uz sociālpsiholoģiskās depresijas pārvarēšanu) vai komandas veidošana pašvaldībā, vai personības veicinošas tautskolas. Nenovērtēts ceļš IA virzienā ir nemateriālistskās dzīves jēgas meklējumi caur ticību (tam atbilstošs dzīvesveids).

1.4.2 Ar ko sākt Latvijas IA ofensīvu?

Ofensīva vienmērīgas ilgtspējas palielināšanas vietā nepieciešama, lai nepazaudētu iespējas: esošais ES projektu finansēšanas cikls, akcents, piemēram, uz problēmu vietējiem risinājumiem (enerģētikā: energoekonomija, bioloģiskas izcelsmes kurināmais, videi draudzīgu lauksaimniecību uc), lai izmantotu novada reformu, tautas tiešās demokrātijas elementu atdzimšanu utml. Ofensīva ir iespējama, jo lauku politikā akceptēts un jau tiek izmantots tās instruments- vietējās iniciatīvas grupas, to atbalsts, sadarbība. Ar ko sākt jebkurā jaunā ceļā ir izšķirošs jautājums. Pastāv 2 iespējamas taktikas: soli pa solim un liels projekts. Soli pa solim dod iespēju koriģēt to, kas ,,nestrādā’’, prasa mazāk ,,sākuma kapitāla’’: naudas, cilvēku. Liels projekts panāk rezultātus vai cieš fiasko visātrāk. Vidusceļš dotu iespēju gan pilnvērtīgi plaši izmantot sarūpētos atbalsta centra intelektuālos resursus, gan ar pilotprojektu palīdzību izvērst ofensīvu IA pakāpeniski. Katrā ziņā pirmie soļi būtu informācijas izplatīšana par piedāvāto ceļu mērķauditorijas aprindās, vienlaikus īstenojot pilotprojektu. Pēc tam kritiska fāze būtu pāreja no pirmā projekta, ar ko beidzas daudzi aizsākumi, uz turpmākajiem.

Vēlams sākt ar nelielu komandu, bet, sliktākajā gadījumā, pirmos projektus varētu vadīt arī viens cilvēks. Sākotnējiem ietekmīgu personu, pašvaldību uzaicinājumiem, pārliecināšanai jābūt individuālai. 

            1.4.3 IA Latvijas lauku vidē (starpsecinājumi)

-Latvijas laukos patreiz nav IA;

-Atbilstoši IA principam ,,Domā globāli- rīkojies lokāli’’ Latvijas lauku IA konkrētas problēmas un uzdevumi ir cieši saistīti gan ar IA visu jomu, visu aspektu, visu mērogu izpratni, gan ar kopējiem procesiem Latvijā un Eiropā sapratni

-Patērētāju sabiedrības ietvaros ir iespējams būtisks ,,uzrāviens’’- ofensīva IA jomā Latvijā caur radikālām ilgtspējas pārmaiņām Latvijas laukos.