Garīgā vide /IA garīgais ķermenis/

3. IA psiholoģijā, morālē, vērtībās, vajadzībās, reliģijās un Dievatziņās. Nacionālais faktors.

3.1 Psiholoģija IA kontekstā

Gan individuālās, gan, jo īpaši, sociālās psiholoģijas likumsakarību pārzināšana ir būtiska IA kā jomā, kurā jāmaina indivīdu un sabiedrības uzvedība, jo psiholoģija ir arī mācība par domāšanas un citiem rīcības izvēles motīviem. Protams, vēl paliek autonomi motīvi: drošības, ekonomiskie, likumdošanas (tiesiskie- normatīvo aktu reālās ievērošanas kultūra), fizioloģiskie, veselības, zināšanu, zinātniski- tehnoloģiskie uc. IA kontekstā starp jēdzieniem ,,indivīds’’ vai ,,persona’’ nav būtiska atšķirība- to var attiecināt uz jebkuru cilvēku. ,,Individualitāte’’ var tikt lietots divējādi- gan lai pasvītrotu jebkura cilvēka specifiskās pazīmes, gan kā viņa augstāku attīstības pakāpi pēc ,,personas’’, ar izteikti atšķirīgām īpašībām no cilvēku lielākās daļas. ,,Personība’’ šādā kontekstā ir cilvēka attīstības augstākā pakāpe, kas sevī ietver arī ,,individualitāti’’, bet atšķiras ar apzinātu darbību sevis un apkārtējās pasaules pārveidē, pilnveidē atbilstoši savai pārliecībai, morālei, vērtībām, ticībai, nevis tikai, lai pielāgotos tai.Taču cilvēka, un jo vairāk sabiedrības izvēli nenosaka tikai individuālie psihes procesi, bet sociālās psiholoģijas likumi. Pagriezienu, emocionālu pacēlumu laikā nozīmīgas ir masu izturēšanās likumsakarības un to pārvaldība: rokkoncerti, brīvdabas evaņģelizācijas pasākumi, revolūcijas, atmodas, krīzes, katastrofas utml. Šādos brīžos cilvēkiem vairs nedominē personīgā drošība, savas intereses, bet sabiedrības, pie kuras viņē pieder, izdzīvošana, gatavība tam upurētis vai vismaz pilnīga idenficēšanās, saplūšana ar to (rokkoncerti), nekritiska uztvere un sekošana baram. Pāreja uz reālu IA kā ekosistēmu, kas nepārsniedz savas robežas, kapacitāti, iespējama tikai ar radikālām izmaiņām. Tie, kas neredz reālu iespēju, kā patērētāju sabiedrība varētu kļūt par ilgtspējīgas- pilnvērtīgas attīstības sabiedrību, neņem vērā šo masu psiholoģijas efektu. Šādi radikāli pagriezieni ir bijuši XX gadsimtā un nav pamata domāt, ka to nebūs XXI gadsimtā, jo sevišķi tāpēc, ka redzami dažādi to iespējamie izraisošie faktori. Nākošajās nodaļās minētajai ofensīvai uz IA kā dzīves kvalitātes attīstību uzsvars liekams uz individualitāti, bet otrai IA fāzei- pilnvērtīgai attīstībai nepieciešamas personības. Tas ir tāpēc, ka bez iziešanas caur masu uzvedības fāzi, tikai ar izglītību IA un citiem instrumentiem vien, atteikšanās no patērētāju sabiedrības, nomainoties tai ar vērtību sabiedrību, nav iespējama. Tādēļ iluzori ir patreiz censties sabiedrības vairākumu pievērst ,,zaļajai domāšanai’’, galvenos spēkus pielikt personības virzienā. Jau pietiekoši sarežģīts uzdevums ir veicināt individualitātes, arvien vairāk cilvēku, kas gatavi pacelties pāri ,,vienkāršajam cilvēkam’’ (personām), kas ,,dara tā kā visi’’. Cilvēkus, kas gatavi veicināt ilgtspējīgāku attīstību sava izdevīguma dēļ, tas ir motivācijā lielāku īpatsvaru likt uz personīgiem, ne sabiedriskā viedokļa argumentiem. Šeit esam pieskārušies citām sociālās psiholoģijas kategorijām, kuru likumsakarības darbojas stabilitātes apstākļos, nosaka vēlmi savu izvēli, rīcību saskaņot ar citiem. Vadīšanās pēc sociālpsiholoģiskajiem motīviem personu līmeņa cilvēkiem, kas veido sabiedrības vairākumu, bieži dominē pār individuāliem motīviem. Visspēcīgāk uz indivīdu iedarbojas mazā sociālā grupa. Tā var būt ģimene, darbabiedri, ciema iedzīvotāji, armijas vai klasesbiedri, interešu klubiņš, stabils jauniešu bariņš, banda, draudze uc. Īpaši svarīgi saplūst ar savu mazo sociālo grupu ir pusaudžiem. Tā dēļ viņš ir gatavs apdraudēt savas individuālās pamatvajadzības un intereses uz drošību, dzīvību, veselību, labklājību utt. Mazo sociālo grupu raksturo tajā esošo cilvēku noturīgas un daudzveidīgas saites. Dažreiz cilvēkam piederīgās sociālās grupas izvirza atšķirīgas, pat pretējas prasības, piemēram, jauniešu bariņš un ģimene. Tad cilvēks izvēlas sev svarīgāko- referento grupu.Tā var būt arī abstrakta, piemēram, mūsdienās populārie goti uc, tā var būt arī viens cilvēks- slavens sportists, bojā gājušais tēvs utml. Sociālā grupa reti panāk savu ietekmi caur mīlestību, bet gan ar indivīda ļoti izteikto, īpaši jaunieša, nepieciešamību pēc identitātes- piederības kaut kam, tālāk- daļēji jau caur aprakstīto nekritisko bara efektu, iespējamas, piemēram, ģimenei, ekonomiskās uc.sankcijas, sods, vardarbība, taču visbiežāk visefektīgākais referentās grupas ietekmes veids ir psiholoģiskais spiediens. Visi šie faktori ir ņemti vērā grāmatas sadaļā par vietējo kopienu. Vēl referentās grupas efektu izmanto reklāma ar primitīvu shēmu, piemēram, īsti vīrieši (skaistas sievietes) lieto vai par tādām kļūst, lietojot mūsu preci. Tas ir spēcīgs patērētāju sabiedrības dzinulis. Nereti mazās sociālās grupas prasības ir atvasinātas no lielo sociālo grupu: tautas, šķiras (piemēram, jaunie krievi), retāk profesionālo grupu (zinātnieki, politiķi, zemnieki utt.) prasībām. IA Latvijas laukos nozīmīgākā lielā sociālā grupa ir tauta, ko pēta etnopsiholoģija, un tas aprakstīts sīkāk sadaļā par nacionālo identitāti. Vēl nezīmīgs psiholoģisks mehānisms, ko bieži neņem vērā ne kaismīgi ,,zaļie propogandisti’’, ne evaņģēlisti, ka pārlieka uzmākšanās ar kādu ideju, īpaši ielaužoties cilvēka personīgās aizsardzības telpā (dzīvoklī, pienākot par tuvu), kas rada bumeranga efektu- tas ir padara uztiepto ideju, rīcību vēl nepieņemamāku tam, kuru aģitē.

Nozīmīga ir mācība par vajadzībām. Vajadzību apmierināšana ir klasiskās IA centrālais atslēgas vārds. Populārākā teorija ir par amerikāņu psihologa Abrahama Maslova (1908 - 1970) vajadzību piramīdas modeli, kur, sākot no pamatnes, cilvēka vajadzības izkārtotas sekojoši: pirmais līmenis ir fizioloģiskās vajadzības (mājoklis, ēdiens, utml), otrais - vajadzība pēc drošības, trešais -vajadzība pēc piederības (identitātes) un mīlestības (ir versijas, kurās sadalītas emocionālālās un saskarsmes vajadzības, no jūtu vajadzībām), ceturtais - vajadzība pēc pašcieņas, piektais - vajadzība pēc pašīstenošanās (ir versijas: pašizteikšanās un pašapliecināšanās (radošās) vajadzības atdalītas atsevišķā līmenī no vajadzības pēc atzinības, jo ne katram radošam cilvēkam būtiska atzinība, īpaši psiholoģiski pašpietiekošiem disidentiem- rakstniekiem un reliģiski orientētiem). Taču ir publikācijas, kurās apgalvots, ka mūža nogalē Maslovs nomainījis vai papildinājis piramīdas virsotni ar vajadzību pēc Dieva. Tātad, atšķirībā no interpretācijas, Maslova vajadzību piramīdā var būt 5, 7 vai 8 vajadzību grupas (līmeņi). Pastāv viedoklis, ka tad, kad apmierinātas zemākās vajadzības, parādās augstākas. Taču šis apgalvojums var tikt attiecināts tikai uz mūsu patērētēju sabiedrību, bet Indijā un citur, īpaši pie dziļi ticīgiem vai kādas pārliecības pārņemtiem cīnītājiem (revolucionāriem), tas nav piemērojams. Pārejot uz vērtību sabiedrību, arī pie mums šī secība varētu nebūt tik lineāri strikta, bet kompleksa (sistēmiska). Psiholoģiskā izpratnē materiālas lietas: māja, mašīna utml.nav vērtības. Psiholoģijā ir svarīgi, vai māja ir nepieciešama kā mājoklis, kā radošas izpausmes vajadzība (ja pats ceļ), kā pašapliecināšanās līdzeklis.

Kopš padomju laikiem daudzi skolā kā aksiomu ir iekaluši likumu par nemitīgu materiālo vajadzību pieaugumu. Taču tas raksturīgs mūsu civilizācijai, jo īpaši- patērētāju sabiedrībai. Tad IA nav iespējama, jo tai nepieciešams pašierobežojošs optimāls patēriņš- ierobežota materiālo vajadzību apmierināšana maksimālai dzīves kvalitātei. Tieši tādēļ tik nozīmīgas ceļā uz vērtību sabiedrību ir latviskajā dzīvesziņā un Dievatziņā balstītā gausībiņas koncepcija, kā arī viens no hinduisma pamatlikumiem- ja tev rodas jauna vajadzība, tad nevis centies to apmierināt, bet tikt no tās vaļā. Ceļš uz globālu IA, kuras daļa ir Latvija, ir caur šo globālo garīgo mantojumu vajadzību jomā.

Aksioloģija ir zinātne par vērtībām. Vērtības ir ļoti dažādas, viss, kas mums šķiet vai ir (kaut tā nešķiet) nozīmīgs. Vērtības pēc pazīmēm grupējas vērtību sistēmās, piemēram, garīgo vērtību sistēma. Taču pēc nozīmīguma, hierarhijā tās sagrupē vērtību orientācija. Tā pamatā tam, kādas vērtību sistēmas cilvēkam ir galvenās. IA nepieciešama būtu orientācija uz garīgajām vērtībām (tai skaitā cilvēciskajām attiecībām). NeIA veicina vērtību orientācija uz labklājību/komfortu, baudu (hedonisms), slavu (atzinību, vēlēšanos būt topā vai ,,kā visi citi’’, sekot modei), varu, bagātību (naudu). Visu šo vērtību orientāciju apstākļos ir nemitīgs materiālo vajadzību pieaugums- patērētāju sabiedrība. I. Bruņenieces maģistra darbā izstrādāta IA novērtējuma sistēma tikai pēc 7 vērtību kritērijiem.

IA daudz nozīmīgāka par ekonomisko, tiesisko, zinātniski- tehnoloģisko, plānošanas utml jomām ir vajadzību un vērtību sfēra. Jau patreiz Latvijas laukos tam jāgatavojas, domājot par iespējamām radikālām pārmaiņām, jāveicina ar pārmaiņu aģentu, Garīgās IA vēstures brīvdabas muzeja izveidi un darbību, IA teorētisko un praktisko izskaidrošanu ticīgajiem, svētvietu uzturēšanu. Pārmaiņu aģentiem ir gan jāprot veidot labvēlīgus apstākļus, priekšnoteikumus vēlākai pārejai uz pilnvērtīgu sabiedrību patreizējos patērētāju sabiedrības apstākļos (bez indivīdu programmēšanas- saglabājot brīvo gribu), gan tieši radikālu pārmaiņu brīdī, pārvaldot arī bīstamu situāciju pārvaldības tehnika, par ko minēts iepriekš. Kritiska problēma radikālu pārmaiņu beigu fāzē ir tas, kāda jauna sabiedrība  nostabilizēsies, mūsu gadījumā- vai tā būs vērsta uz reālu IA. Vai masu kustības aktīvisti kļūs par personībām, vai atkritīs atpakaļ vairākuma līmenī? Mūsu pēdējās Atmodas laikā daudzi sabiedrībā zināmi cilvēki, kas tai atdeva nesavtīgi savu personīgo dzīvi un bija gatavi sevi upurēt, pēc dažiem gadiem ieslīga sīkās ķildās par īpašumiem, varu, popularitāti.Nepārvērtējama ir iepriekš sagatavotu pārmaiņu aģentu loma. Pēdējās Atmodas pārmaiņu aģenti- tās vēstneši, tuvinātāji zemdegās un garīgie vadītāji (vērtību, morāles) bija daži dzejnieki, rakstnieki un mācītāji, teātris, dažas filmas, disidenti, ārvalstu radio, nelegālā literatūra, kontakti ar trimdas latviešiem utt. To spēks bija daudzveidībā un mijiedarbības sinerģijā. Ja tā nebūtu ,,dziesmotā revolūcija’’, ar garaspēku pret karaspēku, Atmodai būtu cits rezultāts, un ne latviešiem vēlamāks. Kad var izšķirties alternatīva starp degradāciju un pilnvērtīgu attīstību iespējamo nākošo būtisko pārmaiņu brīdī, pārmaiņu aģenti var būtā galvenais instruments, lai sabiedrību novirzītu no pagrimuma uz augšupeju- vērtībām. Viņu loma šādas sabiedriskās domas alternatīvas sagatavošanai jau patreiz ir milzīga. Potenciālajiem pārmaiņu aģentiem jādod iespēja sagatavoties: papildināt zināšanas un prasmes, rasta ,,biedra plecu’’ un sadarboties. Tas viss ir izglītības lauku IA sastāvdaļa.

3.2 Ētika un morāle.

Ētika ir teorija, zinātne par labo un slikto (ļauno) un no tām atvasinātām kategorijām, morāle- indivīda vai sabiedrības reālās uzvedības likumsakarības, Vides ētika vien videi draudzīgu vai vienaldzīgu vai nedraudzīgu rīcību neizskaidro un, galvenais, nevar (ar audzinošiem līdzekļiem) to pietiekoši strauji un radikāli mainīt. Ētika māca, kā ir  pareizi, bet visi bez ētikas studijām zina, ka zagt, ņemt kukuļus, sist utt. ir slikti, bet daudzi to dara. Dabu daudzi ,,mīl’’, tā patīk, viņi iestājas par vides aizsardzību, ciktāl tas neierobežo savas būtiskās ērtības (personīgs auto) un ieradumus. Morāle ir atkarīga, pirmkārt, no tā, kas cilvēku vada (garīguma), otrkārt- no tā izrietošās vērtību orientācijas, kas nosaka vajadzības, attieksmi, beigu beigās- rīcību. Zināšanas, vides vai IA izglītība var ietekmēt sākot ar vajadzībām.

1. etapā- pašreizējā sabiedrības uzvedības dominante ir egoisms, materiālo vajadzību, komforta, prestiža (nebūt sliktākam ,,kā visi’’, būt ,,topā’’), izklaide, elku (mūzikā, sportā uc.) pielūgsme, bauda, varas un bagātības apziņa, konkurētspēja, ideālu trūkums utml. Būtu naivi uz to nebalstīt arī motivāciju, izglītību, rīcību IA. Būtiski ir saprast, ka nevis cilvēki kā personas ir tādi (slikti), bet dzīve, attiecību modelis viņus piespiež tā rīkoties, daļai šāda morāle arī kļūst par personīgo būtību.Tajā pašā laikā ir jāsekmē visu nosaukto morāles normu pārmainīšanos savā pretstatā, jāgatavo augsne morāles dominantes maiņai 2.pilnvērtīgas attīstības etapā, kad to varbūt var pieņemt ietekmīgākais mazākums. Taču nekad patreizējā vēsturē labais neuzvarēs ļauno, sliktā dominante var būt pārtraukta uz laiku tik ilgi, lai kāda sabiedrība, civilizācija neizirtu.

Vides ,,specifiskajā’’ ētikā pamatjautājums: vai vide jāaizsargā tikai cilvēka dēļ, vai arī dabai ir kāda pašvērtība (bez lietderīguma apsvērumiem), tiesības. Klasiskā un vadošās jaunās IA izpratnes ir antropocentriskas koncepcijas. Bet, ja atzīstam arī augu un dzīvnieku tiesības, vai tās sugas un indivīda līmenī ir tādas pašas kā cilvēkam? Vai ods un pele ir tāda pati vērtība kā Jānis? Profesora Dž. E. Lavloka Gajas teorija uzdod vēl vienu filozofiski ētisku dilemmu? Vai Zeme ir jāuztver kā savdabīga dzīva, domājoša un vienota sistēma- ,,organisms’’? Atšķirībā no darvinisma- ne tikai sugas pielāgojas videi, bet arī mijiedarbībā pielāgo arī vidi sev. Viss ar visu saistīt, kā teica Buda. Vai mūsu planētas tiesības (ar visām lielajām sugu izmiršanām, radikālām pagātnes klimata pārmaiņām utt.) nav galvenās?

3.3 Vērtības

3.3.1 Pilnvērtīga attīstība.

3.3.1A  Patreizējās sabiedrības vērtības

Latvijas IA stratēģijas izstrādes process ietver arī pētījumu par vērtībām. Tajā ir par Rīgas pilsētvides, ekonomiskā, intelektuālām utml., nevis morāles vērtībām. Tajā pat laikā sadaļā par 4 scenārijiem ir ekspertu viedoklis starp 13 faktoriem, kas būtiski ietekmēs nākotnē Rīgu, minēts ,,sabiedrības vērtību sistēmas maiņa (7,66 punkti), priekšā atstājot tikai ,,iedzīvotāju skaita pieaugumu, bet aiz tā ar nedaudz zemāku rādītāju paliek ,,migrācija no citām valstīm’’ un ,,tehnoloģiju maiņa’’. Aiz 13 svarīgākajiem ārpusē paliek ,,ekoloģiskais faktors; cilvēku atbildība par vidi, piesārņojums’’. Sadaļā ,,Rīdzinieki’’ arī neiezīmējas ne morālās, ne ekonomiskās, pilsētvides uc. vērtības un uzskati, kas varētu ļaut cerēt, ka Rīga varētu kļūt par Latvijas IA ,,motoru’’. Pētījumu, kura rezultāti publicēti laikrakstā ,,Diena’’ 19.07.2008 ar virsrakstu ,,Vēl nav izdzīvots materiālo vērtību kults’’, veicis arī SKDS, noskaidroti cilvēki, kam Latvijas cilvēki gribētu līdzināties. Pārliecinošs līderis ir Ventspils mērs A. Lembergs, seko A.Šķēle, turpat netālu ir A Šlesers, V.Kargins, E. Repše, V. Zatlers, A. Kalvītis... Izņemot mūziķus R. Paulu un L. Vaikuli, baņķieri V.Karginu desmitniekā ir tikai politiķi, pret kuriem sabiedriskā doma ir it kā stipri kritiska, kuri, kā teikts avīzē, ,,...neko no latviešiem būtiskām vērtībām nav devuši. Vidējā latvieša vērtības ir ,,uz āru’’ parādāmās materiālās vērtības. Vīrietim pirmais trijnieks ir māja, suns un skaista sieva, sievietei- māja, suns un bagāts vīrs.’’   

Galvenais šķērslis, kāpēc Rio process nav novedis pie cerētā un cilvēces tālākai izdzīvošanai, attīstībai nepieciešamā nekavējošā būtiskā pagrieziena uz ilgtspējīgu attīstību (IA), ir lēmumpienēmēju un sabiedrības vērtību orientācija, kas nosaka cilvēku morāli un ir galvenā rīcības (vai bezdarbības) motivācija. Vērtību orientācija var būt uz došanu vai ņemšanu. Egoistiskas vērtīborientācijas ir saistītas ar nemitīgi pieaugošu materiālo vajadzību apmierināšanu. Mūsdienu paradokss- sabiedrība no politiķiem prasa altruismu, godīgumu, pieticību, ideālus... Tas ir neiespējami- kāda sabiedrība- tāda ,,valdība’’. Lai gan valsts politikā jau dominē globālie manipulatīvie spēki. Protams, ļoti daudzi cilvēki un pat sociālās grupas sabiedrībā ir arī patreiz ir ar pretēju vērtību orientāciju, kas kompensē destruktīvo dominanti, citādi valsts jau būtu sairusi. Tā ir 2.pilnvērtīgas attīstības sabiedrības iespējamības cerība.

Lai cilvēks pārietu no vēlmes pēc nemitīga materiālā patēriņa- labklājības pieauguma uz optimālu patēriņu ekoloģiskās kapacitātes un sociālā taisnīguma ietvaros, jāmainās viņa būtībai. Vērtību orientācijā tukšums nav iespējams. Egoisma vietā var nākt uz universālām garīgajām vērtībām balstīta vērtīborientācija (ko var priekšā pateikt sirdsapziņa). Šīs vērtību sistēmas galvgalī ir šādas vērtības: tiem, kas tic, attiecību veidošana ar Dievu sevī un Augšienē, sava Uzdevuma sapratne un izpilde, devums sabiedrībai un dabai ikdienā, pašpilnveide, bērnu audzināšana … Lai gan katra cilvēka konkrētā dzīves jēga ir atšķirīga, visu Dievatziņu un daudzu filozofiski- ētisko mācību pamatos augšminēto vērtību realizācija ir cilvēka Zemes dzīves jēga.

Viena no definīcijām: ,,Attīstība ir vērtību pieaugums’’. IA būtība autora izpratnē: IA ir garīgo vērtību pieaugums cilvēkā un dabas vērtību pieaugums uz Zemes.’’

3.3.1B  Pilnvērtīgas attīstības iespējamība un jēdziens.

Pilnvērtīga attīstība- kuras centrā garīgās un kultūras vērtības, dzīves jēga- devums un pašpilnveide. Tā var būt iespējama tikai tad, kad patēriņa dzīvesveids vairs nav iespējams. To nevar panākt ar izglītību IA, sociāli ekonomiskiem, plānošanas uc. IA pārvaldības instrumentiem. To, ka varētu būt būtiskas pārmaiņas, izklāstīts sadaļā par postmodernismu un civilizāciju maiņu. Bet kāpēc atšķirīgā sabiedrība varētu balstīties uz garīgām vērtībām? Latvijā tās ir ar dziļām saknēm, vēl dzīvas, salīdzinot ar Rietumeiropas nominālo ticību un hrestomātisko folkloru. Latvijā daudzos cilvēkos ir iekšēja vēlme pēc šīm vērtībām, ,,citādas Latvijas’’, kādu mūsu atmoda bija ieskicējusi. Globāli- tas varētu būt atsevišķu zemju pozitīvs piemērs. Tas varētu būt dažādu uz nemateriālu dzīvesveidu orientētu reliģiju un mācību ietekmes bums ,,attīstītās’’ valstīs.Pēdējais arguments- ja to izraisīs ,,brīnums’’- tā vienkārši būs, bet ja krīze- cilvēces ,,izdzīvošanas mehānisms’’ to var uztvert un īstenot kā vienīgo iespēju.

3.3.1C Pilnvērtīgas attīstības alternatīva

Divas alternatīvas iespējamā krīzes situācijā: degradācija jeb pilnvērtīga attīstība. Degradācija nozīmētu nežēlīgu cīņu starp valstīm, cilvēku grupām par atlikušajiem resursiem un piemērotu dzīvesvidi. Iespējams, atsevišķi pasaulē ļoti ietekmīgi cilvēki būtu sev to nodrošinājuši jau savlaicīgi un varētu to nosargāt.  Iespējama tehnoloģiju primitivizēšanās. Iespējams, ka cilvēce pie IA (ar vai bez balstīšanos uz vērtībām) atgrieztos pēc degradācijas- civilizāciju maiņas. Vēl iespējams, ka uzrastos, kā minēts slepenu ložu (iluminātu uc.) plānos un reliģiskās mācībās, pozitīva oreola harizmātisks vadonis, kas izbeigtu haosu, sadursmes, vienotu cilvēci uz it garīgām vērtībām, bet tā cena būtu atteikšanās no personības izvēles- varētu tikt cilvēkā ievadīta regulējoša mikroskopiska ierīce un notiktu sabiedrības kopīga vadība ,,no centra’’. Tehniskas iespējas jau tam ir tuvu. Vai ir vēl kāda alternatīva? Varbūt. Taču galvenais secinājums- jādara viss, lai šīs alternatīvas neīstenotos. Jādara tagad. Latvijas lauku IA. Mēs varam būt ne tikai kūlīša stiebrs, bet arī kristalizācijas punkts. 

3.3.1D Vērtību sabiedrība.

Vērtību sabiedrība ir sociālā grupa, tauta, cilvēce, kurā noteicošos lēmumus, arī tautsaimniecībā pieņem un īsteno cilvēki, kurus vada universālas garīgas vērtības un zināšanas. Būtu patīkami, ja tāda būtu sabiedrība kopumā, bet vēsturē parasti tā nenotiek, bet pierādās, ka pietiek ar ietekmīgāko mazākumu. Vērtību sabiedrība ir tik antagoniska patreizējai patērētāju sabiedrībai, ka var veidoties nevis evolucionāru, bet tikai revolucionāru (nejaukt ar bruņotu sacelšanos!) pārmaiņu rezultātā- situācijā, kad iepriekšējais sabiedrības modelis vairs nevar pastāvēt, tas ir- nav ko patērēt... vismaz tādā apjomā, lai tā būtu dominējošā dzīves jēga. Pārpatēriņu var apturēt globālās ekoloģiskās krīzes sekas, kad kolapsē ekosistēma, kas izraisa ekonomiskās un sociālās sistēmas sabrukumu. Zināmas vērtības dominē jebkurā sabiedrībā, bet autors terminu ,,vērtību sabiedrība’’ pielieto tādai, kurā noteicošās ir garīgās- ,,mūžīgās’’, ,,vispārcilvēciskās’’ vērtības.