4. Latvijas lauku ofensīva uz IA un pagrieziens uz IA

(iespējamo autora piedāvāto risinājumu un to alternatīvu analīze)

• Ofensīvas un pagrieziena nepieciešamība un iespējamība

 

 

 

 

9.attēls

Virzība uz IA vai neIA; 2 etapi: autora vektoru modelis.

 

 

4.1.1  IA procesa virziena modelis

Parasti kopš Rio pasaules ceļu uz IA iztēlojas kā vektoru- no mazāk ilgtspējīgas un ilgtspējīgāku. Autoram ir komplicētāks skatījums. To raksturo daudzu procesu, kritēriju vektori, kas ved gan neIA, gan IA virzienā. Tomēr rezultējošais vektors-neIA virzienā. Tādēļ pirmais stratēģiskais uzdevums ir to būtiski bremzēt, otrais- pagriezt pretējā virzienā, trešais- sasniegt un noturēt IA kā dinamisku stāvokli, kad globālā materiālā un attiecību (ekonomisko, politisko, sociālo uc.) sistēma neiet uz kolapsu. Pagrieziens var būt saistīts ar civilizāciju, paradigmu maiņu, kad jāpanāk izeju no krīzes, bet vērtību sabiedrības, ne destruktīvā virzienā. Patērētāju sabiedrības mentalitāte, nemitīgs ražošanas apjoma palielinājums, ar to saistītais resursu patēriņa un piesārņojuma, atkritumu pieaugums pasaulē tik dominējošs, ka bez radikāla ārēju spēku izraisīta lauziena, pagrieziena tas nenotiks. Autors saskaņā ar šo modeli iedala ceļu uz IA 2 etapos: patreizējā- neIA bremzējošā un pagrieziena, tam sekojošas virzības uz IA etapā. Katram sava motivācija, mērķgrupas, pasākumi, instrumentu komplekts. To neatbilstība etapam, ilūzijas sabiedrības un pasaules dominējošo egoistisko spēku pāraudzināšanā un nesavtībā ir viens no pamatcēloņiem IA neefektivitātē pasaulē un, jo īpaši, Latvijas laukos, kopš 1980-tajiem gadiem. 

4.1.2  IA: ceļš, patiesība un dzīvība

4.1.2A  IA- ceļš uz mērķi vai mērķis?

Nereti studentiem uzdod ,,āķīgu’’ jautājumu: ,,Vai IA ir mērķis vai ceļš uz mērķi?’’. Atbilde redzama šajā modelī. Pašreiz pagrieziens uz IA ir mērķis, pēc tam tas ir ceļš uz mērķi, jo IA stāvokļa vēl nav, bet, kad to sasniedz, to saglabāt ir mērķis cita augstāka mērķa- cilvēka (cilvēces) pilnveides dēļ.  

4.1.2B IA kā patiesības daļa.

Lai gan IA izpratne ir tik daudzveidīga un ikkatra no tām nepilnīga un tikai kādu aspektu prioritizējoša, ir kāds nemainīgs šīs idejas kodols- ideoloģija, kas ir visas objektīvās patiesības par ,,redzamo un neredzamo’’ daļa. Pēc autora domām, šī IA ideoloģija ietverta pašā terminā ,,ilgt pastāvēt un uzlaboties spējīgs’’, tā satur viedokli, ka ilgtspēja ir apdraudēta, bet to vajag un var panākt (saglabāt vai atjaunot) ar kopīgām, daudzveidīgām pūlēm. Visi pārējie IA aspekti: līdzsvarotība, sabalansētība, sakārtotība, draudzīgums videi, sociāls atbildīgums, sistēmiskums uc. Ir šī uzdevuma izpildes līdzekļi. Cik ilgi ilgt spējīgs? Pašreiz pamatā apspriež vidēja termiņa (30 gadi), nedaudz ilgtermiņa (50-100 gadi) tendences un uzdevumus, klimata izmaiņas pētītas un formulēta patreizējās paaudzes atbildība 1000gadiem, bet autors piedāvā IA skatīt mūžības kontekstā: gan Zemes, gan cilvēces, gan personības. 

4.1.2C IA- dzīvībai.

Jau tagad praktiskā IA darbībā tā jāsaredz mūžības kontekstā, jo tā ir ceļš uz dzīvību: augiem, dzīvniekiem, to sugām, biotopiem, globālai ekosistēmai. Tā atjaunosies arī bez cilvēka labvēlības; dzīvība, kaut atšķirīgās formās, pārmainīsies un pārdzīvos. To apliecina iepriekšējās lielās globālās sugu izmiršanas. Par cilvēku tik pārliecinoši nevar teikt. Autors nepiekrīt viedoklim, ka no Zemes ekoloģiskās katastrofas rezultātā vispār izzudīs homo sapiens (jo vēl izolēti pietiekoši daudzās nomaļās vietās dzīvo primitīvas ciltis ar lielām adapcijas iespējām, kurām nevajag civilizācijas sasniegumus; cilvēce jau reiz ir pārdzīvojusi krīzi, saglabājoties tikai uz visas planētas dažiem tūkstošiem indivīdu). Tomēr diez vai notiks atgriešanās alu laikmetā, visticamāk, pēc autora domām, tā būtu atgriešanās pirmsindustrālās revolūcijas apstākļos, kādi bija ap 1850-gadiem. Taču, tā kā ir pārrauta toreizējā gadsimtos uzkrātā dzīvesziņas (zināšanu un pieredzes komplekts) ķēde, situācija varētu būt daudz nelabvēlīgāka. Tāpēc viens no turpmāk minētiem pasākumiem ir kaut to daļēja restaurācija Latvijas laukos: amatnieku kustība, amatniecības centri kā Ludzā tūristiem, atraktīvie seno tehnoloģiju centri ar apmeklētāju ilglaicīgāku iesaisti uc.).

Dzīvības aspektu var skatīt arī kā reproduktīvās spējas (ne)saglabāšanu, kas, pēc atsevišķiem pētījumiem, baltās rases vīriešiem ir apdraudēts. To var skatīt arī vides veselības, garīgā un holistiskās veselības (dzīves kvalitātes) kontekstā.. Cilvēkiem, kuri tic Dievam, nozīmīgs ir mūžīgās dzīvības jautājums. Autora koncepcija, kas IA ietver arī garīgās vides aspektus, ,,nodrošina’’ arī to.

4.1.2D Ceļš+patiesība+dzīvība=Mīlestība=IA

Iespējams, nav nejauši, ka trīs būtiskākās IA pazīmes sakrīt ar Bībelē minētajām Kristus, kurš, kā uzsvērts, ir Mīlestība, pazīmēm. Mīlestība ir IA pamats: caur nesavtību, pašpilveidi, caur atbilstošām vērtībām un morāli- no ilgtspējīgas nākotnes cilvēces kā attīstošas, ne degradējošas perspektīvas skatpunkta. IA raksturo arī 3 citu vārdu formula: ticība, cerība, Mīlestība. Bez ticības kā pārliecības par tās iespējamību, bez ticības kā paļāvības uz IA pieņemšanu, tā nav iespējama. Tikai ilgtspējība (ne 50 gadu) var dot cerību dzīves kvalitātei, pilnvērtībai izdzīvošanai, ilgotai Latvijai.

4.2 Pamatotība IA lēmumu pieņemšanai, rīcībai

4.2.1 Cik pamatoti lēmumi pašreiz Latvijas lauku attīstībā?

Lēmumus, kas būtiski ietekmē vietējo dzīvi,  pieņem pašvaldības, uzņēmēji, NVO...Lai pieņemtu lēmumus, jāzin zinātnisko pētījumu rezultāti un rekomendācijas attiecīgā jomā, jāzin valsts, ES politika un tās pamatojums šajā jomā, jāzin alternatīvi speciālistu, NVO viedokļi un risinājumi, jāorientējās ar šo jomu saistītās citās nozarēs, piemēram vides, sociālās, IA... Jāpārvalda lēmumu pieņemšanas, plānošanas process un sistēmiskās domāšanas principi, finansējuma pieejamība, juridiskie aspekti, komunikācija ar sabiedrību, to, kā lēmumu uztvers un kā to pasniegt utt. Bet pamatā- godīga motivācija un izglītība (kompetence) jomā, par ko lemj. Cik lauku pašvaldību deputātiem, darbiniekiem, vadītājiem tas viss piemīt? Tādēļ lēmumi, plānojumi ir vairāk balstīti uz pieredzi un intuīciju, interesēm. Jaunzēlandē veiktajā pētījumā konstatēts, ka tikai 2% pieaugušo pieņem šīsdienas lēmumus ar redzējumu nākotnē, pārējie interpolē pagātnes pieejas. Agrākos gados, kad būtiskas izmaiņas nenotika tik strauji un nebija atkarīgas no globālām norisēm, ar to pietika. Tagad nē. Vienīgā iespēja- sasaistīt lēmumu pieņemšanas procesu ar izglītību lemjamajos jautājumos un procesos. Valsts un pašvaldību deputātiem, institūciju darbiniekiem būtu jānokārto eksāmens pārvaldībā un IA. Tam var noderēt kursi, semināri, bet kā nepārtraukts un mūžīgi elastīgi piemērojams mācību veidi ir studiju apļi un strukturēta pašpieredze, pašmācība. Tā kā lēmumu pieņemšanas sarežģītība, seku ietekme būtiski pieaug un paātrinās, jāpāriet no nepamatota un pamatotu to pieņemšanas procesu.

4.2.2 Zinātne un tehnoloģijas.

4.2.2A Formulējums. Zinātne- laukiem?

Viens no pamatotu lēmumu pieņemšanas pamatiem ir zinātne un tehnoloģijas. Zinātne ir parādību, procesu pētījumi- zinātnieks pēta. Tehnoloģijas ir šo atklājumu praktiskas pielietošanas iespējas- tehnologs izgudro. Kāpēc jāanalizē zinātne pie lauku IA tēmas? Lai lēmumi būtu pamatoti, tie jābalsta uz tādiem zinātniskajiem secinājumiem, kas atspoguļotu īstenību, būtu pielietojami. Diemžēl IA, lauku attīstības jomā daudzi it kā tehniski īstenojami zinātniskie darbi paliek uz papīra, jo... tie nav realizējami, nav ņemti vērā būtiski aspekti (šķēršļi), tie nav nonākuši līdz lēmumu pieņēmējiem (zinātnes komunikācijas deficīts). Šāds secinājums rodas analizējot izstrādāto vietējo Agenda21, IA vadlīniju, plānu utml. īstenošanu Latvijā. Vai mēs patreizējā ierobežotā intelektuālā un finansu resursu ierobežotas pieejamības apstākļos varam atļauties ražot tik lielu daļu neīstenotu zinātnisko produktu Latvijas IA jomā?  Savukārt, trūkst intelektuālo un finansu resursu, lai veiktu ministrijām, NVO, uzņēmējiem, pašvaldībām akūti nepieciešamus pētījumus par laukiem. Vai nebūtu jāveido to datu bāzes un zinātniskie pētījumi iespēju robežās ar tiem jāsalīdzina, jo nebūt ne katram jaunajam zinātniekam, uzsākot maģistratūru, uzreiz ir sevī noformulēta tēma?

4.2.2B Tehnoloģijas

IA tehnoloģijām un problēmu risinājumu pieejām mūsdienu IA paradigma ierāda centrālo vietu: vairāk labklājības vienlaikus atstājot mazāku negatīvu ietekmi uz vidi. Autors uzskata, ka jaunām tehnoloģijām un pieejām milzīga loma IA, bet tās IA nevar nodrošināt, ja nemainās cilvēka vērtības un tām atbilstošas vajadzības, rīcība. Piemērs tam ir Eiropas vides aģentūras ziņojums 2008.gadā ,,Klimats izmaiņām transportā’’ [Transport is undermining EU climate efforts]. Pēc detalizētas degvielas un dzinēju tehnoloģijas izmaiņu iespēju izpētes tomēr tiek secināts, ka tas nekompensē piesārņojumu, kas rodas pieaugot transporta plūsmai. Tādēļ iesaka veikt pasākumus un politikas instrumentus vajadzības pēc transporta samazināšanai.

Otrs IA aspekts ir seno tehnoloģiju un iemaņu saglabāšana sabiedrībā, lai tās kalpotu ne tikai kā izziņas avots jaunu izstrādei, bet gan tāpēc, lai globālu krīžu gadījumos vietējās kopienas varētu izdzīvot ar pašuzturošiem vietējiem risinājumiem.   

4.2.2C Zinātne

 Zinātniskā darba zinātnisko vērtību nenosaka secinājuma, atklājuma pielietojamība, praktiskā vērtība, bet atbilstība zinātniskajiem kanoniem. Zinātniskā darba produkti ir maģistru darbi, disertācijas, publikācijas zinātniskajos žurnālos, monogrāfijas, grāmatas, prezentācijas konferencēs un publikācijas to rakstu krājumos.

Bet jāsāk ar to, cik pamatota- objektīva ir zinātne? Neiedziļinoties definīcijās, ko dod zinātne par zinātnes procesu, autors šīs grāmatas kontekstā par zinātni sauc objektīvās patiesības izziņas ceļu tādā veidā, par kādu vienojusies globālā mērogā to cilvēku kopiena, kas sevi uzskata par zinātniekiem, ir ieguvuši attiecīgu grādu. Gan agrāk, gan tagad viedokļi, kas nav zinātne, pretrunīgi: sevišķi postmodernisma laikā, izpratnē par pseidozinātni. Ja ,,nespēlē pēc tālaika noteikumiem’’, neatkarīgi no zināšanām, radošā ieguldījuma, darbs par zinātnisku netiek atzīts, bet bieži ir arī otrādi- tam ir tikai teorētiski pareiza čaula, bet faktiski tā ir ,,rotaļāšanās smilšu kastē’’- te atkal domāju par zinātni IA. Zinātnē var vienlaikus paralēli pastāvēt pretējas hipotēzes, kurām par labu runā dažādi argumenti, var komplementāri pareizas būt pretējas patiesības (gaisma ir vilnis un daļiņa). Bez šī pamatotā subjektīvisma zinātnē ir daudz kas tāds, kas liek šaubīties vai mūsdienu zinātnes pieņemtā prakse ir labākais ceļš uz objektīvo patiesību (tās daļu). Zinātnisko darbu vērtē ne tikai pēc pētījuma būtības, bet arī zinātnieka: gan darba autora, gan tiem, uz kuriem atsaucas. Pirmkārt, citējamības- cik bieži autors citēts, otrkārt, cik prestižos žurnālos (arī tiem savs nozīmīguma ranžējums), treškārt, cik svarīgās konferencēs un kā (tribīnē vai pie stenda) prezentējies. Tas attiecas arī uz to, kurus autorus citēt savā darbā, no kādiem avotiem. Ir vesels ,,komunikāciju triku’’- taktikas, saskarsmes komplekss, kā paaugstināt savu reitingu, bet kas nav saistīts ar pētījuma kvalitāti. Un noslēdzošais subjektīvisms- autora(-u) grāds. Ne mazums gadījumu, ka izcili atklājumi noguļ otršķirīgos žurnālos, kamēr tos nejauši nav pamanījis kāds korifejs ,,ar vārdu’’. Darba aktualitāti nosaka tā aktualitāte zinātniskās domas attīstībā kādā jomā, ne tik daudz praktiskums. Tāpat unikalitāti. Pētījumu iespējamība un kvalitāte (ilgums, apjoms utt) atkarīgs no pieejamā finansējuma (tā piešķiršanas kārtība).

Būtiskas izmaiņas IA pētniecībā prasa arī pētāmā modeļa elementu skaits un pieeja to pētījumiem. Modelis ir zīmējums- shēma, kurā attēloti pētāmās problēmas kā sistēmas elementi un to mijsakarības. Katru elementu raksturo ar atslēgas vārdu. Autora pētījumā tie ir IA, Latvijas lauki, tautas demokrātija, tautas izglītība, pārvaldība, cilvēks un rezultējošais jēdziens- Latvijas lauku IA. Pētījumā padziļināti gan pieejamā literatūrā, gan ar citām zinātniskām metodēm tiek pētīta atslēgas vārda joma, tā parādoties apakšatslēgas vārdiem, bet pēc tam katra šī atslēgas vārda mijiedarbība ar citiem atslēgas vārdiem sistēmā. Vienā modelī apvienoto atslēgas vārdu daudzums maģistra darbā 4-6, bet doktora- 6-10. Prasības, lai ar modeļa elementiem būtu pietiekami, lai sistēma darbotos, bet lai to nebūtu tik daudz, ka nevar izprast mijsakarību kopumu. Piemēram, automašīnai kā sistēmai nav vajadzīgs jumts, durvis, lukturi utt, bet tā nevar darboties bez tādiem elementiem kā dzinējs, riteņi... Šī tradīcija der, ja izpētes objekts ir kas viendabīgs, nevis visaptverošs kā IA. Latvijas lauku IA gadījumā analizējamo būtisko elementu, lai IA ,,mašīna brauktu’’ ir vairāk kā 10. Tie atrodas gan laukos, gan Latvijā gan ārpus tiem. Šķēršli IA slēpjas gan vietējā politikā, gan vadošajos lēmumu pieņēmējos. Autora piedāvājums- iekļaut IA izpētē visus izšķirošos elementus, bet daļu no tiem atstāt bez zinātniskās analīzes, iekļaujot kopējā sistēmā pamatotu apgalvojumu līmenī, nesaistot to ar izziņas avotu.   

Nav pamata zinātni uzskatīt par vienīgo ceļu uz jaunām, dzīvē nepieciešamām zināšanām, tehnoloģijām. Zinātne tāpat nemitīgi sniedz arī nepilnīgas, kļūdainas un pretrunīgas atziņas, balstās uz pieņēmumiem (aksiomām, teorijām), tās rezultātus pat ietekmē pasūtītāju- finansētāju intereses. Zinātne nav kaut kas pilnīgi objektīvs. Tādēļ arī citu pētījumu veidu objektivitātei zinātnes videi nav tiesības prasīt perfektumu, vai uzskatīt tos par nepamatotiem, ja cilvēces pieredze liecina, kas šie veidi daudzkārt devuši rezultātu. Profesors Andris Buiķis lekcijā, kas atreferēta laikrakstā ,,Kurzemnieks’’ 07.06.2008 rakstā ,,Cilvēks Visumā’’ teikts: ,,Reliģija tic Bībelē vai Korānā, vai citos garīgajos rakstos uzrakstītajām patiesībām, bet zinātnieki tic aksiomām. Tās nevar pierādīt, bet par tiem zinātnieku vairums vienojas. Vienā brīdī tiek nolemts, ka tas ir neapstrīdami, uz to atsaucoties attīsta zinātniskās teorijas’’. Daudzās zinātnes jomās sakrājušies eksperimentāli fakti, kas neatbilst aksiomām.

4.2.2D Vides zinātne un zinātne IA

Starptautiski un Latvijas normatīvajos aktos tiek lietots termins vides zinātne. Tā apakšnozaru nosaukumi, saturs liecina, ka dominējošais tajā ir dabas vide, cilvēka ietekme uz to.Vides zinātne un IA zinātne ir interdisciplināras, tās integrē vairāku zinātņu atziņas un metodoloģiju. Vides zinātne ir Latvijas prioritāro zinātņu sarakstā. Pēc autora domām patreiz ir četri galvenie ar vides zinātni saistītie uzdevumi:

-,,nepazaudēt’’ sagatavotos vides zinātnes bakalaurus un maģistrus, izglītības projektu dalībniekus, viņu idejas un izstrādnes, radot iespējas tās realizēt,

-vides zinātņu atziņu ieviešana rīcībpolitikās un ikdienas darbībā, izvēršot visaptverošu vides komunikāciju, ko iniciē no augšas ar zinātni saistītas organizācijas (Vides zinātnes padome, augstskolas, NVO, VidM, Izglītības un zinātnes ministrija, ,,Vides Vēstis’’ uc. plašsaziņas līdzekļi utml.),

-vides zinātnes transformēšana par IA zinātni, izdarot būtiskas izmaiņas gan saturā, gan metodoloģijā,

-pētījumi gan IA teorētiskajās nostādnēs ( IA paradigmatiskie jautājumi, Latvijas IA stratēģijas un tās īstenošanas atbilstība zinātniskai IA izpratnei), gan aktuālos lietišķajos virzienos: IA androloģija un pedagoģija (mūžizglītība IA), IA (vides) ekonomika, IA pārvaldība novados, IA (vides) sadzīves pārvaldība, IA politikas pārvaldība valsts politisko procesu (,,valsts nozagšana’’) kontekstā, IA (sociāl)psiholoģija, IA un ticība uc.   

Ja izvirzās nepieciešamība patreizējos patērētāju sabiedrības apstākļos IA izpētē kā galvenos izvirzīt sociālos argumentus, tad vides zinātnes nosaukums neder. Jālieto jēdziens ,,IA zinātne’’. Par šo nosaukumu jau bijusi Latvijas augstskolu konference. Ceļā no vides zinātnes uz IA pētniecību autors redz 3 stratēģiskus virzienus: zinātnes pilnveidi, ierobežojot subjektīvismu un pilnveidojot modeli, kā arī integrālo izziņas ceļu, metodoloģiju un rezultātu izmantojamību saistībā ar tēmu izvēli un zinātnes (pētniecības) komunikāciju ar mērķgrupām.

IA zinātnes metodoloģijā būtu lietderīgas vismaz četras izmaiņu grupas:

-subjektīvisma samazināšana,

-pētniecības modeļu (atslēgas vārdu) veidošanas un izpētes prakses maiņa,

-prasība pēc lietišķo pētījumu rezultātu ieviešamības (ar izvērtēšanu, kāpēc tas ir vai nav izdevies),

-zinātnes komunikācijas ar sabiedrības mērķgrupām prasības pirms un pēc darba aizstāvēšanas,

-zinātnes atzīšana par tikai vienu no veidiem IA izziņas (pētījumu) ceļā, IA zinātnes integrēšana šajā procesā.

Vides (IA) zinātnes specifiskais subjektīvisms saistīts gan ar pārāk lielo pētījuma autoru uzskatu, pārliecības ietekmi uz hipotēzes piedāvāšanu un pierādīšanu, gan izvēloties izmantoto literatūru, gan intervējamos, gan anketu jautājumu formulējumus, anketējamos un rezultātu interpretāciju, nevēlamo atbilžu atsijāšanu, gan ar anketējamo, fokusgrupas dalībnieku, ekspertu utml. nekompetenci attiecīgos jautājumos, atbilžu par iespējamo rīcību neatbilstību reālajai rīcībai attiecīgās izvēles, dzīvesveida, lēmumu pieņemšanas situācijās (veikti pētījumi, kas parāda, ka cilvēkam ir tendence salāgot savu atbildi ar to, ko no viņa gaida un censties izskatīties ,,pareizākam’’ pat savās acīs. Šos defektus, veicot socioloģiskos pētījumus zinātniski metodoloģiski korekti, var novērst, bet vides zinātniekiem tam bieži nepietiek ne prasmju, ne resursu. Vides zinātnē drīkstētu izmantot vai nu zinātniski adekvātu socioloģijas metodoloģiju, jeb nelietot to vispār.

Pētniecības modeļu (atslēgas vārdu) veidošanas un izpētes prakses maiņas nepieciešamību nosaka IA zinātnes, atšķirībā no pārējām zinātnēm pētāmo problēmu, procesu ietekmes faktoru daudzveidība, ko nevar ietvert tradicionālajos 4-6 (maģistriem)  vai 6-8 (doktorantiem) atslēgas vārdu modeļos. To pierāda kaut vai tas, ka tik daudzi lietišķi vides zinātnes pētījumu rezultāti nav ieviešami. Piemēram, varbūt, izstrādājot kādu vietējo Agenda 21, izšķirošais bija pētīt pagasta padomes darbinieku vai deputātu kā sociālās grupas attieksmi, konservatīvo mentalitāti, lēmumpieņemšanas procesu, motivācijas, uzskatu veidošanas/ pārveidošanas ceļus, Agenda21 juridisko un ekonomisko īstenojamību. Jāizšķiras, vai vides zinātnes maģistrantūra, pirmkārt, ir mācību process (tad esošais stāvoklis varbūt apmierinošs) vai zinātnes process (un tad ,,jāražo’’ reāli zinātniski produkti). Pētījumu modeļu izstrādē visbiežāk tiek aizmirsti politikas (politics), sociālpsiholoģiskie, aksoloģiskie (vērtību, vajadzību), androloģiskie (pieaugušo izglītības), vides ekonomikas, juridiskie atslēgas vārdi, esošajos nepietiekoši skatīti ES un pasaules līmeņi, nepietiekoši rūpīgi veikta (ja vispār tas darīts) sistēmanalīze, tai skaitā sastādīts problēmu- mērķu, cēloņu- risinājumu ,,koks’’. Visu izstrādāto maģistra un promocijas darbu zinātniskā komunikācija ar sabiedrības mērķgrupām pirms aizstāvēšanas, gan plāns tās iespējamai turpināšanai varētu būt šo darbu sastāvdaļa. Savukārt visu darbu ieviešanas izvērtēšana, pat, ja to neīsteno pats autors, būtu ļoti nozīmīgs IA (vides) zinātnes efektivitātes paaugstināšanas ceļš, jo Latvijai ir tik daudz praktisku un teorētisku vajadzību vides zinātnes jomā, ka nevajadzētu atļauties darboties zinātnē pašas darbošanās dēļ, strādāt priekš plauktiem. Varētu tikt veidota šādu pašvaldībām, ministrijām uc. nepieciešamo pētēmo problēmu datu bāze.      

4.2.2E IA integrētais izziņas (pētniecības) ceļš

IA veicināšanai ļoti nozīmīgi būtu ieviest IA integrēto izziņas (pētniecības) ceļu. Personas izglītībā IA var integrēt vairākus izziņas ceļa elementus: zinātni, praksi (pieredzes izmantošanu), mākslu, autoritāšu atziņas, atklāsmi.

Sistematizēta pieredze un pašpieredze (ārpus zinātniskās metodoloģijas gadījumu analīzēm (case studies), novērojumiem). Tā bez zinātniska teorētiska pamata kalpoja par pamatu Agades projektam, kurā Eiropas labāko praktiķu komanda izstrādāja atziņas, kādām kvalifikācijām jābūt mūsdienu pieaugušo izglītototājam un kā tās iemācīt. Tika sagatavotas un ieviestas reālas Eiropas pieaugušo izglītotāju kvalifikācijas prasības un to apguves metodoloģija. Ar šo ,,pasūtījumu’’ androloģijas zinātnieki nebija tikuši galā.

Autoritātes izmantošana ir paļaušanās uz atziņām, kas izteiktas Svētajos Rakstos, tautas dainās, rakstnieku, publicistu grāmatās un kļuvušas vispāratzītas. Piemēram, J. Raiņa dzejolis: ,,Gūt var ņemot, gūt var dodot, dodot gūtais neatņemams’’. Problēmas rada izvēle, kuras atziņas uzskatīt par pareizām, kā interpretēt tekstus un tajos esošos simbolus. Taču pārliecinošos gadījumos tas nedod pamatu šo literatūras avotu izmantošanu pētniecībā noraidīt, kaut arī tā vairs tad nav zinātne.

Atklāsme ir visdiskutablākais pētniecības veids. To nedrīkst jaukt ar intuīciju, kuras stimulēšanai zinātnē izstrādātas vairākas metodes. Intuīcija ir pēkšņas, kvalitatīvi jaunas zināšanas, atziņas, ko saņem tam sagatavots prāts no zemapziņas (Mendeļejevs nosapņo ķīmisko vielu tabulu, Ņūtonam uz galvas uzkritis ābols dod apskaidrību par gravitācijas likumu utml.). Atklāsmi kā kvalitatīvi jaunas zināšanas vai uzdevumu var nejauši piedzīvot pilnīgi tam nesagatavots, pat neatbilstošs cilvēks. Taču tiek lietotas arī dažādas metodes tā veicināšanai: meditācija, lūgšana uc. Var diskutēt par to, kas atklāsme ir un no kurienes tā saņemta, taču cilvēces vēsturē daudz gadījumu, ka zināšanas, ko ilgstošā procesā ieguvuši zinātnieki, kāds cilvēks citā zemē, vēstures periodā ieguvis uzreiz- gatavā veidā, piemēram, vēsturiskās personas Budas atziņa par visu lietu savstarpējo saistību un ekosistēmu darbības likumsakarības. Mūsdienās daudzi jaunie pētnieki cīnās ar pretrunu, ka jāpierāda ar zinātnisku metodoloģiju lietas, kas viņiem pilnīgi skaidras.

Zinātniskais izziņas (pētniecības) ceļš un Integrētais pētniecības ceļš (kas arī ietver zinātni) ir dažādas jomas. IA pētniecībā integrētais izziņas ceļš būtu īpaši lietderīgs, lai atrisinātu dilemmu, kā izpētīt visu atslēgas vārdu modeli no, piemēram, 20 elementiem, jo ar zinātniskām metodēm praktiski tāds apjoms nav iespējams. Tātad daļu atslēgas vārdu izpētes jāatstāj ,,pamatotu pieņēmumu’’ līmenī, ko iegūst no pieredzes, autoritātes, varbūt atsevišķos gadījumos pat no atklāsmes. Tas neder maģistrantu, doktorantu darbos, jo ir ārpus zinātnes sfēras, bet pielietojams dzīvē risināmu problēmu izpētē. Pašreiz tiek organizētas zinātniskās un zinātniski- praktiskās konferences, bet varbūt būtu lietderīgas arī integrētā izziņas ceļa konferences par sabiedrībā sasāpējušām problēmām, riskiem vai iespējām, kur piedalītos gan praktiķi un politiķi, nozares ierēdņi, gan zinātnieki un izgudrotāji (tehnologi), gan ,,domātāji’’ (rakstnieki, filozofi), gan reliģiju, Dievatziņu autoritātes.

Savukārt ietekme uz cilvēku- lēmumu pieņēmēju nav tikai racionāla, bet bez šeit minētajiem izziņas ceļa elementiem ietver arī ietekmi uz jūtām, emocijām caur mākslu, dabu, cilvēku savstarpējām attiecībām uc.