4.6 Izglītība

4.6.1 Kas ir izglītība?

Saskaņā ar Izglītības likuma 1.pantu izglītība ir sistematizētu zināšanu un prasmju apguves un attieksmju veidošanas process un tā rezultāts; izglītības process ietver mācības un audzināšanas darbību; izglītības rezultāts ir personu zināšanu, prasmju un attieksmju kopums. Autors šajā darbā par izglītību saskaņā ar Ziemeļvalstu tautas apgaismības (Popular enlightment) tradīciju sauc visus procesus (gan speciālus un tiešus, gan neapzinātus un pastarpinātus), kas ietekmē indivīda, sociālās grupas vērtības, morāli, uzskatus (pārliecību), attieksmi, rīcību, zināšanas, prasmes (iemaņas), ieradumus (dzīvesveidu). Šādā traktējumā pie izglītības pieder arī individuālie vaļasprieki, sports (fiziskā kultūra), māksla, pašmācība, reliģiskā līdzdalība un tiem, kas tam tic- attiecības ar Dievu, plašsaziņas līdzekļi, ikdienas pieredze, dažādu darbu veikšana (arī dienests armijā utml), cilvēku saskarsme un attiecības savā starpā, ar dzīvniekiem un ,,nedzīvo’’ dabu, kultūrvide, apkārtējā ainava, ceļojumi... Diskutabli, vai pie izglītības var pieskaitīt tos fiziskos kairinājumus, kas ietekmē personības psihi (neirolingvistiskā programmēšana, apstrāde ar ķīmiskām vielām un starojumu), pat norises ar māti starp bērna ieņemšanu un piedzimšanu. Šajā darbā autors nepielieto jēdziena ,,izglītība’’ izpratni kā ietekmi un pieredzi uz personību, ko cilvēks, saskaņā ar dažādām reliģijām, iegūst ārpus fiziskā ķermeņa, piemēram, grēka, karmas, inkarnācijas, mūžīgās dzīvības jautājumus.

4.6.2 Pieaugušo un mūžizglītība

Saskaņā ar Izglītības likuma 7. pantu pieaugušie ir izglītības mērķgrupa, bet 1.pantā ir definēts, ka pieaugušo izglītība ir personu daudzveidīgs izglītošanas process, kas cilvēka mūža garumā nodrošina personības attīstību un konkurētspēju darba tirgū. Ar pieaugušo izglītību autors saprot visu to pieaugušo izglītības sektoru, kas atrodas ārpus vidusskolas, profesionālās un akadēmiskās izglītības jomas. Autors balstās uz mūsdienu apstākļiem atbilstošu dāņu androloģijas pedagoga Grundviga tautskolas un zviedru studiju apļu metožu interpretāciju, kā arī integrējot Izraēlas pieaugušo izglītības pamatlicēja Martina Bubera vērtību izglītības un praktiskās apmācības integratīvo pieeju un 50 gadu Izraēlas tahilu (pieaugušo skolu) pieredzi.

Mūžizglītībā autors ietver pilnīgi visu izglītības spektru no bērna ieņemšanas līdz fiziskā ķermeņa nāvei. Par mūžizglītības pamatmērķi autors uzskata personības izveidi, pašpilnveidi, gatavību izpildīt savu uzdevumu (izglītība kā pašmērķis), nevis tikai konkurētspēju darba tirgū (izglītība kā tautsaimniecības uzlabošanas līdzeklis), kas ir centrā ES mūžizglītības koncepcijai (kā tās mērķis formulēts cilvēku līdzdalība darba tirgū un pilsoniskajā sabiedrībā), lai arī tas ir nozīmīgs faktors, bet ne galvenais.

4.6.3 Vides izglītība un izglītība IA

Mūsdienu vides izglītības izpratne, principi, pamatpieejas un metodes tika pirmoreiz formulētas Tbilisi starptautiskajā vides izglītības konferencē 1972.gadā. Latvijā vides izglītību iniciēja nevalstiskais sektors 1980-to gadu beigās ar ASV un britu speciālistu un finansējuma palīdzību. Sākotnēji vides izglītība tika ieviesta brīvprātīgi skolās un interešu izglītībā, vēlāk arī ar vadlīnijām skolēnu formālajā izglītībā un skolotāju apmācībā. Pēc IA koncepcijas rašanās radās nepieciešamība ar to iepazīstināt sabiedrību, tās mērķgrupas. Šo pieaugušo izglītības sektoru un tam pēc vecuma atbilstošo sektoru formālajā izglītībā nosauca par izglītību ilgtspējīgai attīstībai. Saskaņā ar arī Latvijas parakstīto Baltic21E, valstī visā skolēnu/studentu un formālajā pieaugušo izglītībā (tādā, kuru rezultātā iegūst valsts atzītus sertifikātus un/vai kuru pasūtījusi un apmaksā valsts) jāintegrē izglītība IA, bet neformālajā- valstij jāveicina tās integrācija. Tas nozīmē, ka izglītība IA būtu jāatspoguļojas Latvijas Mūžizglītības stratēģijā, NAP sadaļā par mūžizglītību, pašvaldību darbinieku kursos, valsts administrācijas skolas nodarbībās, bezdarbnieku apmācībā utml, kā tas nav. Lai izglītība IA kā instruments atstātu ietekmi ne vien uz indivīdu, bet arī sabiedrību, nepieciešams to papildināt ar pilsonisko izglītību, jo līdzdalība un dzīvesdarbības maiņa ir obligāts IA veicināšanas nosacījums.

Pilsoniskā izglītība ir orientēta uz sabiedrības pasivitātes pārvarēšanu, lai tā aktīvi iesaistītos notiekošajā, līdzdarboties gan lēmumu pieņemšanā un īstenošanā, gan sava dzīvesveida, ieradumu pārveidē, to pašreiz aktualizē arī ES: sabiedrības aizvien mazāka līdzdalība tradicionālajos demokrātijas instrumentos, kas nosaka pašas demokrātijas pastāvēšanas iespēju (vēlēšanas), bet no otras puses- destruktīvās grupas: antiglobālisti, dažādu virzienu radikāļi. Diemžēl pilsoniskās izglītības politikā izglītība IA nav integrēta. Tomēr sasaiste ir. ,,Pasaules deklarācijā par izglītību visiem’’, kas pieņemta pasaules konferencē Taizemē 1990.gadā izglītība nosaukta kā viens no galvenajiem priekšnoteikumiem dzīves kvalitātei. Tas ir arī IA mērķis. Tā kā laukos ir lielāka sociālpsiholoģiskā depresija, tur akūtāka ir pilsoniskā izglītība, kas saistīta ar iedzīvotāju atgriešanu aktīvā sociālā apritē, sociālo kohēziju, sava veida sociālās tahilas (mācību forma gados vecākiem ebrejiem- analfabētiem, kas atgriezušies Apsolītajā zemē pirms Izraēlas valsts atjaunošanas 1948.gadā, kādreiz jutušies pašapzinīgi un vajadzīgi, bet pēc tam nespēja adaptēties postmodernajā augsto tehnoloģiju un informācijas sabiedrībā). Līdzīgā situācijā pašreiz ir daļa vecāka gadagājuma lauku cilvēki, kuru dzīves aktīvākā daļa pagāja PSRS laikos.

 Latvijā MK izveidojis konsultatīvo padomi ,,Izglītību visiem’’. Tā 2005-2006.gadā izstrādāja valdības politisko dokumentu ,, Nacionālā programma Mūžizglītības stratēģijas izstrāde un ieviešana’’. Dokumenta 1.4, 2.,4.,5.sadaļās, kas nosaka formālās mūžizglītības saturu, ignorētas Baltic21E Latvijas saistības integrēt izglītību IA. Vides un ilgtspējības termini dokumentā pat nav pieminēti. Savukārt Pasaules izglītības forumā Senegālā 2000.gadā tika pieņemts Dakāras rīcības plāns, kurā izglītība nosaukta kā atslēga ceļā uz IA. 1997.gadā Solonikos Grieķijā notika speciāla UNESCO konference ,,Izglītība ilgtspējīgai nākotnei’’, kurā rekomendēts uzsvaru mācību saturā no dabaszinātnēm pārlikt uz pilsonisko izglītību, ekonomikas un humanitārajām jomām, jāveicina holistiska pieeja. 5. Eiropas vides ministru konferencē Kijevā 2003.gadā tika pieņemta ,,Deklarācija par izglītību IA’’. Līdz 2005.gadam Latvijā bija spēkā Nacionālā Vides saziņas un izglītības stratēģija, ko sagatavoja VARAM darba grupa profesora R. Ernšteina vadībā. Tā bija uz vēlamo galarezultātu orientēta, tai bija 4 uzdevumi: vides informācija, sabiedrības (tātad arī pieaugušo) izglītība, sabiedrības līdzdalība, videi draudzīga rīcība. Tā paredzēja arī plaši pieejamu neformālo izglītību. Taču, pēc autora domām, stratēģija neatrisināja centrālo problēmu, kas neļāva notikt visaptverošam sabiedrības līdzdalības un videi draudzīgas rīcības procesam, proti- efektīvu un efektīgu motivāciju, lai sabiedrība mainītos. Bija teikts (8,9lpp), ka tā jāpanāk, bet kā? Galvenais arguments- vides informācija (9lpp) nav bijis pietiekošs, tāpat kā tas nebija adekvāts, lai mainītos globālā vides apziņa no patērētājsabiedrības uz vērtību, ētikas sabiedrību. Tomēr galvenā problēma bija nevis stratēģijas nepilnībās, bet nepietiekoši mērķtiecīgā īstenošanā. 2.Latvijas Vides politikas plānā arī 3 nodaļā 2 sadaļas saistītas ar vides izglītību. Taču tajā ir akcents uz skolēnu, speciālistu apmācību un informāciju sabiedrības iesaistīšanai. Pieaugušo kompleksa izglītība IA nav minēta. Pašvaldības darbinieku apmācībai Agendas21 ieviešanā darījušas Daugavpils, Liepājas, Jelgavas augstskolas, Rīgas Tehniskā universitāte, Pašvaldību Savienība, Latvijas Pieaugušo izglītības apvienība un VAK un citi vides NVO, tomēr centrālā loma bija LU VZPI organizētajiem semināriem, tālmācību kursiem, iesaistei projektos un izdotie mācību materiāli. LU VZPI Pašvaldību local Agenda 21 Latvijā (Rīga, 2000) ir mācību materiāls, kas balstās uz Eiropas (īpaši Ziemeļvalstu) IA izpratni un motivāciju 1990-tajos gados. Lai gan tajā iepazīstināts ar izvērstu konvenciālo IA izpratni (mijiedarbība, principi, mērķi, Agenda 21 kā process un saturs, metodikas, indikatori, ārzemju un Latvijas pieredze, tas tomēr centrējas uz dabas vidi. Tieši iepazīstoties ar šo materiālu autors secināja, ka pašreiz vajadzīga savādākas IA paradigmatiskās pieejas lauku apvidiem Latvijā ar akcentu argumentācijā uz sociālajām problēmām un risinājumiem. Metodiskajā materiālā galvenā IA dominante ir vide un vajadzība to aizsargāt, nevis iedzīvotāju sociālās intereses. Tomēr gribas uzsvērt, ka šeit dota klasiska un ļoti nozīmīga inovācija 79lpp- ,,Pašvaldības līdzsvarotas attīstības rīcības programma: satura struktūras modelis. Tajā vienkārši un shematiski parādīti visi vietējās IA procesa etapi: problēmu un iespēju idenfikācija, vīzijas un mērķu plus principu definēšana, no tiem izrietošo stratēģisko uzdevumu formulēšana, to realizācijai nepieciešamo programmu un projektu izstrāde; ko papildina metožu, instrumentu, indikatoru, nodrošinājuma izvēle.’’ LU VZPI tālmācības studiju programma R. Ernšteina redakcijā Vides pārvalde un līdzsvarota attīstība pašvaldībās ir jaunāks mācību materiāls (2002g.). Tā sastāv no 3 praktiskām darba burtnīcām dažādu videssaimniecības un vides pārvaldības jomu profesionālai izpratnei, skar tikai vides sektoru tā klasiskā izpratnē. Jaunākais mācību materiāls šajā jomā ir R. Ernšteina Koledžas programma vides pārvaldība pašvaldībās reģionālās attīstības veicināšanai ,,Local Agenda21 attīstība’’ 2004, izdota LU VZPI. Materiāls sniedz akadēmisku un praktisku, profesionālu zināšanu apjomu, bet ne tik plašu kā augšminētais tālmācības kurss, kompensējot to ar plašāku sociālo aspektu skatījumu. Šis materiāls studiju apļiem pagastu lēmumpieņēmējiem vispiemērotākais, taču ne pilnā apjomā, ievērtējot, ka argumentos jāakcentē sociālā joma. Pieejama arī plaša ārvalstu Agenda 21 izglītības metodiku tulkota literatūra, ko izdevušas NVO un pašvaldības projektu ietvaros, angliski: valstis, starptautiskās organizācijas, tai skaitā ICLEY, bagātīgs klāsts internetā.

4.6.4 Autora rekomendētās specifiskās izglītības jomas.

4.6.4 A  Studiju apļi

Par efektīvāko izglītības formu galvenajai mērķgrupai- lauku ietekmīgo cilvēku IA iniciatīvas grupām autors uzskata studiju apļus. Tie ieteikti arī NVO ziņojumā par IA Latvijā. Studiju aplī pulcējas cilvēki ar līdzīgiem mērķiem un interesēm. Tradicionāli tie var būt praktiski saimnieciski (kā apsaimniekot privātos mežus), reliģiski, vaļasprieku, ideoloģiski, uz politisko un pilsonisko līdzdalību orientētie (tai skaitā vides kustības) utt. Lai gan ir studiju apļu norišu daudzveidība, klasiskais variants ir šāds: cilvēki pulcējas aplī, viens no viņiem vai eksperts īsi iepazīstina ar tēmas saturu, tad notiek diskusija, kuras vadītājs ir grupas biedrs vai veicinātājs no malas, pamazām dalībnieki nonāk pie risinājuma, sagatavota dokumenta, jaunām zināšanām utml, kas nu kuru reizi ir mērķis. Studiju apļi kā mācību forma radās 1912. gadā Zviedrijā un strauji izplatījās ne tikai šajā zemē, bet visās Ziemeļvalstīs. Tas vienlaikus ir arī efektīvs tautas tiešās demokrātijas instruments, ja tajā nolemto īsteno, iesaka domei. Studiju apļu priekšrocības lauku ietekmīgo cilvēku IA iniciatīvas grupām:

-nerodas psiholoģiska barjera, ka kāds gudrāks no malas mūs atbraucis mācīt, kas ļoti svarīgi ar ambicioziem un konservatīviem lauku cilvēkiem;

-pēc uztveres piramīdas- mācīšanās darot un mācīšanās mācot citus ir vislielākais zināšanu iegaumēšanas procents (vēlams studiju apļus saistīt ar to dalībnieku pašmācību un atsevišķu tēmu prezentēšanu pārējiem),

-tiek saskaņotas intereses;

- veidojas sadarbība un komanda;

-notiek cilvēku iesaistīšanās vietējā attīstībā- veidota tautas demokrātija.

Lai šādu kustība Latvijā izvērstos, diez vai tas notiks spontāni kā Zviedrijā. Nepieciešama pārdomāta sabalansēta studiju apļu mācību programma, profesionālu vadītāju un speciālistu komanda, kas to uz vietām iniciē, sākotnēji vada un koordinē jaunizveidoto vietējo IA iniciatīvas grupu sadarbību. Šī centra izveidei nevajag jaunu institūciju, telpas, inventāru, tā aktivitātēm pamatā jānotiek uz vietām laukos. Taču tam jādarbojas saskaņā ar Izglītības likuma 24. un 27.pantu, kas nosaka, ka arī pieaugušo izglītības iestādes ir jāreģistrē un jāakreditē, tādēļ vēlams darboties zem jau esošas izglītības iestādes. Ilgtermiņā uz vietām jābūt ciešai sadarbībai ar vietējo pieaugušo izglītības koordinatoru un lauksaimniecības koordinatoru. Tādu praksi iesaka arī Izraēlā izstrādātā lauksaimniecības konsultācijas dienesta uzdevumu shēma, kuras mērķis ir lauksaimnieku dzīves kvalitāte, bet starp uzdevumiem arī fermeru mentalitātes(personības) izmainīšana.  

4.6.4 B Demonstrācijas centrs

Eiropā ir populāri videi draudzīgu tehnoloģiju demonstrācijas centri, kā arī šādu tehnoloģiju izpētes centri. Autors tos apmeklējis Velsā, Vācijā, Somijā. Taču daudzi tajos demonstrētie eksponāti nav plaši pielietojami vietējā attīstībā pašreiz. Tādēļ autors iesaka veidot plaši ieviešamu, ekonomiski un sociāli akceptējamu tehnoloģiju IA centru, nosaukumā akcentējot sociālo, integrētas pieejas aspektu. Vienviet šīs tehnoloģijas savākt nepieciešamas, jo ar pa visu Latviju izkaisītiem dažādiem pilotprojektiem komulatīvu efektu nepanākt, ne tuvu visus apmeklēt nav iespējams, kaut arī tie jau apkopoti bukletā.. Lai būtu vērts šādu demonstrācijas centru veidot, nepieciešams nodrošināt lielu tādu nopietnu interesentu plūsmu, kas būs gatavi piedāvāto ne tikai apskatīt, bet arī ieviest. Tāpēc centra izveide vēlama paralēli ar studiju apļu kustības izvēršanai. Savukārt to darbības rezultivitāte lielā mērā būs arī atkarīga no tā, vai klausītāji varēs ar piedāvātajiem risinājumiem iepazīties dzīvē. Vienlaikus tā būtu arī otra nozīmīgākā visas sabiedrības kā mērķgrupas tautas izglītības forma. Tādēļ demonstrāciju centram jābūt interaktīvam un atraktīvam. Lai nodrošinātu iespējas praktiskai un mācību- tehniskai un ekonomiskai izglītībai un pētniecībai skolēniem, studentiem un praktiķiem, tam jāietver arī šo funkciju veikšanai nepieciešamais aprīkojums. Tā kā tas ir relatīvi dārgs, varētu būt viens visām 3 Baltijas valstīm Tādēļ nosaukums varētu būt ,,Baltijas IA tehnoloģiju demonstrācijas, izglītības un izpētes centrs’’ No tipiskiem Rietumeiropas un Ziemeļvalstu vides tehnoloģiju demonstrāciju centriem tas atšķirtos ar to, ka tajā nebūtu zinātniski tehniskās un ekonomiskās ekstras, bet tehnoloģijas, ko var lietot katrs zemnieks, lauku uzņēmējs un pašvaldība, kas ir ekonomiski iespējamas.

4.6.4C Plašsaziņas līdzekļi

Laikrakstiem un žurnāliem, TV, radio ir nenovērtēta ietekme uz cilvēka rīcību, uzskatiem, un lielā mērā tā netieši ietekmē neIA virzienā. Vistiešāk- reklāma, pastarpināti: negatīvo ziņu īpatsvara nospiedošs vairākums, fanu- elku kults, uz universālā garīguma pamatiem esošo morāles principu atmiekšķēšana, antinacionāls multikulturālisms, miesīgo baudu veicināšana, reklāmraksti no konvenciālās attīstības pasaules uzskatu skatpunkta. Protams, nav rakstu un raidījumu, kas tieši, teorētiski vērstos pret IA, bet kontekstā negatīvā attieksme ir vēl krasāka nekā mūsdienu sabiedriskajā domā. Plašsaziņas līdzekļi vienmēr ir sabiedrībai priekšgalā, to ved, bet patlaban diemžēl dominējoši neIA virzienā. Vides, sociālo un garīgo izdevumu, rakstu, raidījumu ietekme parasti ir ierobežota, jo tā orientēta uz ,,savējiem’’- šīs pārliecības mērķauditoriju. Reti ir saturīgi problēmraksti, kādi bija ,,Dienā’’ par klimata izmaiņām, Latvijas enerģētiku. Pašsaziņas līdzekļi nav neatkarīgi, tie pilda ekonomisku, politisku vai ideoloģisku (t.sk.(anti)reliģisku pasūtījumu. Reti, bet atsevišķos gadījumos plašsaziņas līdzekļi ievieto problēmrakstu interaktīvas sērijas, kurās publicē lasītāju viedokļus. Klasisks piemērs ir raksti par Daugavpils HES ,,Literatūrā un Mākslā’’ Atmodas sākumā. Šādai pieejai, ja tā skar būtiskas sabiedrības daļas intereses, problēmas, ir nepārvērtējama nozīme. Ņemot vērā attieksmi pret garīgumu, nacionālo ideju, vidi, orientāciju uz lauku tematiku, perspektīvā šādu mērķtiecīgu interaktīvu ,,mācību’’ rakstu sēriju par Latvijas lauku IA būtu lietderīgi ierosināt izvērst ,,Latvijas Avīzē’’, iespējams, arī pašvaldību izdevumā ,,Logs’’. Interneta ietekme un iespējas ir tik daudzveidīgas, lielas un neviennozīmīgas, ka to analīzi šeit nevar izvērst, vienīgi uzsvērt to iespējas tālmācības, kombinētām nodarbībām, iespēju izveidot mājas lapu par Latvijas IA, izmantot tīklošanā.  

4.6.4D Interešu izglītība

Pulciņi, nometnes, pārgājieni, konkursi, problēmanalīze, lomu spēles, vides izpēte (field studies) utml. varētu būt efektīgākās metodes gan motivētu, gan visu skolēnu izglītībā IA. Patreizējā pieeja interešu izglītības projektu, programmu ikgadējiem konkursiem, lai saņemtu finansējumu, nedod iespēju šim uzdevumam izveidot speciālus centrus ar aprīkojumu un sagatavotiem pedagogiem, aprobētām drošām ārpustelpu nodarbību vietām (maršrutiem), kas saņemtu valsts atbalstu, būtu iekļautas arī formālās izglītības sistēmā (skolēniem daļa mācību vielas par dabu, sabiedrību jāapgūst veicot pētījumus dabā, kultūrvidē) kā Lielbritānijā (field study centrs).

Pieaugušo vaļasprieki veicināmi vai ierobežojami (ūdensmotocikli, braukāšanas pa šķēršļotu dabu bezceļa apstākļos uc.) ar normatīvo aktu, kontroles un finansējuma palīdzību. Īpaša nozīme izglītībā IA ir ceļošanai, ko mūsdienās vērtē tikai no biznesa viedokļa, bet kuru K. Ulmanis, pirmkārt, uzskatīja par patriotiskās audzināšanas līdzekli (kustība ,,Apceļo Latviju’’). Tūrismam var būt arī liela nozīme izglītībā IA un veselīga dzīvesveida veicināšanā, ja tas ir atbilstošs ekotūrisma kritērijiem. Diskutabli, vai situācijās, kad tiek mērķtiecīgi veicināts ekotūrisms, vēl būtu rosināma uz vērtību sabiedrību orientēta mūsdienīga kustība ,,Apceļo Latviju (Baltiju, Eiropu, pasauli)’’, skatot visu caur IA prizmu. Katrā ziņā tas varētu arī būt šaurs ceļotāju loks, bet kas savu analītiski kritisku IA redzējumu (neuzsverot šo terminu), citzemju pieredzi pauž plašsaziņas līdzekļos, kā to dara autors.    

4.6.4E Pašpieredze

Eiropas pieaugušo izglītības projektā ,,Agade’’, kurā tika izstrādāti jauni aktuālākie pieaugušo izglītības virzieni, kā vienu no trim galvenajiem metodoloģiski attīstīja sistematizētu pašpieredzes apguvi. Cilvēks (ne)mācās no pieredzētā, piedzīvotā ik dienas. Bet šis process ir haotisks. Tiek piedāvātas vairākas metodes, kā to strukturēt un sistematizēt, lai iegūtu lielāku efektivitāti. Viens no tiem ir pašpieredzes analīzes un sintēzes kursi- kā vispārināt savas pieredzes konkrētos notikumus, izdarīt secinājumus, veicināt pozitīvās pieredzes izmantošanu, negatīvās- atkārtotu nepieļaušanu, atsijāt nebūtisko informācijas masu no zelta graudiem. Tiek piedāvāta arī speciāla metodoloģiski mērķtiecīgi izstrādāta dienasgrāmatas forma. Sistēmiska pašpieredzes izmantošana ir milzīgs resurss izglītības IA ofensīvai uz to pie patreizējām vērtībām, īpaši studiju apļos, kur dalībnieki viedokli visbiežāk pamato ar pašpieredzi, nevis teoriju. 

4.6.4F Pārmaiņu aģenti

Disidenti, mācītāji, dzejnieki un rakstnieki, komponisti, dramaturgi un aktieri ar teātra izrādēm un filmām, tulpju audzēšanas biznesmeņi, daļa ceļotāju un dabas draugu padomju laikā Latvijā uzturēja valdošajai ideoloģijai neatbilstošu pasaules redzējumu, ielika cerību un pamatus sabiedrības gatavībai atmodai, radikālām pārmaiņām. Citu atmodu sagatavošanā darbojās jaunlatvieši, ,,Jaunā strāva’’, ,,Latviešu biedrība’’, tautas folkloras vācēji, sociāldemokrāti-revolucionāri... Vienmēr ir kādi, kas veicina zemdegu ,,gruzdošus’’ procesus un atklāti gatavi vadīt pārmaiņu procesus, kad pienācis laiks. Jebkuras būtiskas pārmaiņas iepriekšējās sistēmas laikā jau sagatavo un vēsta atsevišķi cilvēki, piemēram, apgaismību, renesansi, zinātniski- tehnisko revolūciju... Nereti viņi ir it kā nesaprasti, ar nelielu atbalstītāju skaitu (dižkoku atbrīvotāju grupa) un/vai vientuļi (Galilejs, Gunārs Astra), citreiz- populāri (I. Ziedonis). Patreizējie iespējamo pārmaiņu aģenti uz iespējamo pēcpostmoderno vērtību sabiedrību nav tik izteikti saistīti ar radošo darbību: mākslu, zinātni, pat reliģiju. Viņi var būt jebkuras sociālās grupas pārstāvji, bet no citiem cilvēkiem viņus atšķir vērtību orientācija uz nesavtību, sabiedriskiem mērķiem, pašpilnveidi.

Senāk ciltīm un valstīm bija vadītāji vai valdnieku padomdevēji- vecaji. Savukārt citi viedie nodarbojās individuāli ar mistisku darbību. Lai arī šādi cilvēki veicina pārmaiņas, viņus autors šīs grāmatas kontekstā neietver pārmaiņu aģentos. Viņi un viņu darbība arī mūsdienās ir pašpietiekoša, no malas neietekmējama.

4.7 Mērķgrupas

Tradicionāli izglītībā pārmaiņām, specifiskām vides un sociālajām kampaņām- IA ietver šādas mērķgrupas: visa sabiedrība, bērni, jaunatne, lēmumu pieņēmēji (pašvaldībā un parlamentā), uzņēmēji, zemnieki, skolotāji, ierēdņi, specifiskas interešu grupas uc. Autors kā mērķgrupu patreizējai ofensīvai uz IA Latvijas laukos nosauc ietekmīgus cilvēkus. Tie ir cilvēki, kuru lēmumi un rīcība būtiski ietekmē vietējo attīstību. Tie var būt ne tikai pašvaldību deputāti un darbinieki, pašvaldības komunālo uzņēmumu un iestāžu (skolas, kultūras centri) vadītāji un vadošie speciālisti, bet arī atsevišķi ietekmīgākie uzņēmēji, zemnieki, NVO līderi, mācītāji, avīzes redaktori utml. Autors kā mērķgrupu definē arī pārmaiņu aģentus.

Sabiedrības uzskatu un rīcības pārveidei domātā izglītībā var pielietot divas taktikas: ,,sēju visiem’’ un specifisku, vērstu uz galveno(-najām) mērķgrupām. Lai panāktu ātrus un ietekmīgus rezultātus īstermiņa, jālieto pēdējā. Ilgtermiņā iedarbīgāka ir sēja, ko lieto bērniem, jaunatnei, visai sabiedrībai. Tā kā ofensīva uz IA ir operatīvs uzdevums, lai apmierinātu aktuālas dzīves kvalitātes problēmas un nepalaistu garām iespējas, tad jāizvēlas specifiska mērķgrupa un specifiskas metodes. Taču, tā kā IA ir ilgtermiņa process, tad vienlaikus jālieto arī otrā taktika.  

 Visa sabiedrība kā veselums, ko cenšas ietekmēt ar izglītību ilgtspējīgam patēriņam, zaļajam dzīvesveidam neder kā aktuālā mērķgrupa, jo nav tik daudz resursu, lai efektīvi iedarboties uz visu sabiedrību. No bērniem un jaunatnes reāla būtiska atdeve IA jomā var būt pēc10-20 gadiem. Skolotāji jau ir aktuālāki, un tie, kas nosaka mācību saturu, efektivitāti, iekļaujami ietekmīgu cilvēku mērķgrupā, kura apvieno visu citu grupu formālos un neformālos līderus. Vai šai grupai būs interese par IA? Tās patreizējā interpretācijā noteikti nē. Bet, ja viņi tās satura autora piedāvātajā versijā saskatīs daļu savā dzīvē risināmu uzdevumu un problēmu risinājumu daudz efektīgāku ceļu, tad nevēlēšanās sadarboties un mācīties var tikt pārvarēta. Taču sākotnēji tas būs mazākums, tāpēc jārada mehānisms, ka vietējās iniciatīvas grupās nav jābūt visaptverošai pārstāvniecībā kā LEADER+, bet pietiek ar tiem, kas patiesi brīvprātīgi gatavi darboties un mācīties.

4.8 Motivācija

Šī nodaļa ir, iespējams, IA studentiem visbūtiskākā, jo pievērš uzmanību viņu tālākās darbības vājajām vietām un dod ieskatu par to, kas jāzin un jādara, lai ieceres īstenotos. Motivācija ir galvenais, kas nosaka un maina indivīda un sabiedrības rīcību. Motivācija- rīcības izvēles pamats. Motivācija IA ir vai nu ar zaļo ideālu vai dzīves kvalitāti. Motivāciju veidi un metodes: sociālā, ekonomiskā, jūtu, pārliecības, ticības, ētiskā, vērtību uc., kas savstarpēji daļēji pārklājas. Cilvēka rīcību, izvēli nosaka sarežģīts mijiedarbību komplekss, kurā gan dominē, gan savijas vērtības un to orientācija, pārliecība (šajā kontekstā arī ticība kā mācība), vajadzību sistēma, individuālā psiholoģija (temperaments uc), sociālās psiholoģijas likumsakarības, emocijas un jūtas, impulss uc.faktori (lietains novembris, strīds ar sievu). IA ieviešanas neveiksmēs vainojami vairāki maldi izglītībā IA un konkrētu rīcību argumentēšanā:

- ka cilvēks vienmēr rīkojas saskaņā ar loģiku, kaut savu,

-ka cilvēks vienmēr rīkojas saskaņā ar savām apzinātām interesēm, vajadzībām,

-ka cilvēks vienmēr rīkojas saskaņā ar savu ticību, pārliecību,

-ka cilvēks vienmēr rīkojas, vadoties no individuāliem, nevis grupas apsvērumiem,

-ka ar cilvēku netiek manipulēts, viņš programmēts,

-ka cilvēks vienmēr rīkojas saskaņā ar motivāciju vispār.

Izglītībā un konkrētas rīcības argumentācijā tiek lietoti dati, informācija, pierādījumi. Cilvēks tos neapstrīd, bet izvēli nosaka kas cits. Bieži cilvēks rīkojas pretēji savām interesēm, ko apzinās, piemēram, piekopj neveselīgus ieradumus, ir mazkustīgs uc. Nereti kristieši pārkāpj pat to, kas Bībelē viennozīmīgi noliekts, nedara to, kas likts. ,,Tos labos darbus, ko es gribu, es nedaru, bet tos sliktos, ko negribu- daru’’, teikts Svētajos Rakstos. Tāpat cilvēki rīkojas pretēji savai pārliecībai, uzskatiem, ko apstiprināja augšminētie pētījumi. IA propogandā tiek likts uzsvars uz indivīdu, nepietiekoši ievērtējot lielo un jo sevišķi- mazo sociālo grupu ietekmi, sociālpsiholoģiskos mehānismus: grupas spiediens, bumeranga efekts uc. Cilvēki neilgtspējīgi bieži rīkojas tāpēc, ka ,,visi tā dara’’, tādēļ jācenšas mainīt uzvedību sabiedrības vai tās determinējošās mērķgrupas (piemēram, lēmumpieņēmēju, jauniešu) referentajai grupai (autoritātēm), kuru piemēram nekritiski seko pārējie. Milzīga ietekme ir manipulācijām- gan komerciālai, gan politiskajai reklāmai, lai jau no bērnības veidotu un uzturētu patērētāju sabiedrību (pret to ilgtspējīga patēriņa propogandas centieni ir kā ods pret ziloni), lai ar politehnoloģiju palīdzību paralizētu pilsonisko sabiedrību, ievēlētu tos spēkus, kas īsteno sabiedrības dzīves kvalitātei neizdevīgu attīstības ceļu. Programmējot sabiedrību, neIA atbilstošu vērtību orientāciju, piemēram, hedonismu, veido ar seksuālās visatļautības un masu fanošanas kultūras, īpaši mūzikas, abpusēji savstarpēji saistītu ietekmi uz psihi un masu bara instinktiem. To apliecina arī pētījumi. Taču programmēšanas veidi un veicēji ir nepārredzami daudzveidīgi. Bieži iepirkšanās drudzī ikkatrs ir nopircis arī šo to tādu, kam vēlāk vispār nevar atrast motivāciju, tikai impulsu. IA kontekstā mazāk piemin mīlestības un naida, dusmu vai prieka ietekmi uz izvēli.  

Īpaša nozīme uz cilvēka rīcību ir ticībai kā cilvēka iekšējam vadītājam.

Kopš XX gadsimta 80-tajiem gadiem tradicionālā motivācija IA, attiecīgi rīkoties ir BAILES. Valda uzskats, ka cilvēki sāks rīkoties, pat mainīt savas vērtības un morāli, ja tos baidīs ar cilvēces akopolistiskām kopējām sekām. Taču bieži cilvēki pat neņem vērā reālus tiešus draudus sev personīgi (auto vadīšana alkohola reibumā), kur nu vēl varbūtību attālinātā nākotnē, ko viņi tieši nevar ietekmēt. Autors pievienojas uzskatiem, ka bailes pārsvarā veicina negatīvu enerģiju, arī rīcību: vienaldzību- nihilismu, agresīvu antiglobālistu protestu, jauniešu naidu pret paaudzi, kas viņiem atņem nākotni utml. Protams, politiķus ozona iztukšošanās, skābie lieti, klimata izmaiņas ir patiesi mobilizējušas kaut ko darīt, ir cilvēki, kas šo briesmu motivācijas rezultātā kļuva par zaļajiem, bet varbūt lielākā daļa no vides aktīvistiem it tādi aiz dabas un līdzcilvēku mīlestības motivācijas, nevis bailēm par savu likteni. Varbūt tāpēc, ka zaļo NVO viņi apmierināja postmodernisma individualitātes deficīta sindromu, ka zaļo kopienā viņi jūtas labi (motivācija- sociālo vajadzību apmierināšana)? Cik cilvēku patiešām kļuvuši zaļi no bailēm? IA būtu nepieciešams motivēt ar pozitīvu enerģiju- Mīlestību: uz dabu, līdzcilvēkiem, savu veselību, pašpilnveidi utt. Protams, nevar noliegt arī visu tradicionālo motīvu lielo nozīmi IA: ekomarķējums, subsīdija, cena... Ar iepriekšminēto tikai apliecināts, ka tie nav visspēcīgi. ,,Klasiskā’’ motivācija izriet no apmierinātības ar dzīvi pētījumiem: nopelnīta vai ietaupīta nauda, komforts, tomēr arī veselība un drošība. Plānojot jebkuru IA izglītības vai praktiskas rīcības aktivitāti aiz jautājuma ,,Kāpēc?’’ (Vai vajag- ieguvums pietiekošs? Vai tas visefektīvākais veids, kā sasniegt mērķi? Vai šeit? Vai tagad? Vai šādā veidā? utt) nākošais jautājums ir Motivācija: sev, darītājiem, dalībniekiem- ieguvējiem (priekš kuriem tas notiek). Katru reizi katrai mērķgrupai tas būs individuāls motivāciju komplekss. Projektos parasti motivācijai un jautājumam ,,Kāpēc?’’ pievērš nelielu uzmanību, koncentrējoties uz ,,Kas? Kā? Ar ko? Cik? Kad?utml. Un tad krājas nerealizētas vietējās Agendas 21, nacionālās un vietējās nozaru programmas, formāli īstenoti projekti, kas vietējo dzīvesdarbību un pārliecību nav padarījuši ilgtspējīgāku. Vadlīnija individuālās motivācijas kompleksa izstrādnei ir teorētiski vienkārša- tai jāsakrīt ar izvēli nosakošo mijiedarbību kompleksu. Pretējs piemērs- ES projektā- akcijā motivēja poļus un citu zemju iedzīvotājus siltināt mājas, izmantot sabiedrisko transportu, lai viņi dotu savu ieguldījumu klimata izmaiņu samazināšanā. Bet polim galvenais, kas lētāk. Tad tam arī bija jābūt galvenajai motivācijai plus iedvesmojoša un lietisķa reklāmas kampaņa, kam paralēli radītas reālas finansiāli- tehniskas iespējas (to trūkums nereti būtisks demotivators). Nevar motivēt piekrastes zvejniekus uzskaitīt visas nozvejotās zivis un par to nomaksāt nodokļus, ja tad nozare nav konkurētspējīga, salīdzinot ar gaļas ražošanu. Ja argumentācija ir nepamatota, muļķīga (pēc klausītāja domām), prasītās rīcības neīstenojamas, viedoklis tik uzspiests (neiet runa par subģestiju), tad iegūst pretēju- bumeranga efektu- cilvēki iegūst IA pretēju pārliecību. Diemžēl tā bieži IA jomā noticis. Motivācijā kā nekur jāprot domāt globāli (arī vispārīgi, teorētiski) un rīkoties uz vietas (praktiski individuāla pieeja). Tomēr, ņemot vērā reālo kompetenci, būtu lietderīgi izstrādāt sīkāku sagrupētu motivācijas jautājumu sarakstu, tabulu vai sazarotu modeli [frame], kuru izskatot būtu vieglāk izstrādāt katras mērķgrupas individuālo motivāciju kompleksu IA. Taču vienlaikus objektīvu pētījumu rezultātā būtu jāveido tipisko lauku mērķgrupu ,,portretus’’- izvēli nosakošo mijiedarbību kompleksus, kas tomēr ikreiz būtu jākoriģē- jāindividualizē.

IA laukos patreiz ir divi aktuālie motivācijas šķēršļi (traucē to strauji izvērst):

*lauku lēmumpieņēmēju nezināšana par IA,

*IA nepieciešamības argumentācijā dominējošā ir vides, nevis sociāli- ekonomiskā argumentācija

,,Mūžīgie šķēršļi”’:

*iedzīvotāju atbalsta trūkums, kura cēloņi ir sākot no nabadzības izraisītas depresijas līdz bailēm no jau sasniegtās/ iecerētās labklājības apdraudējuma, konservatīvisms ieradumos un uzskatos;

*lēmumpieņēmēju viedoklis, ka mēs (ģimene, pagasts, Latvija) esam maziņi un neko nevaram izmainīt- to visā pasaulē kultivē spēki, kas ir pret cilvēku patiesajām interesēm; to var pārvarēt ar SADARBĪBU(to apliecina daudzi piemēri)- stiebru var viegli salauzt, kūlīti-nē.

*mācības bez praktiska iegūto zināšanu, prasmju pielietojuma un izvēle, darbība lēmumi bez pietiekošām zināšanām, lai gan pats(-ši) tā neuzskata.

4.9 Iniciatīva un iniciēšana

Iniciatīva ir gatavība pēc savas ierosmes ko darīt, organizēt. Kas to izraisa? Personība (rakstura īpašības, motivācija, prasmes) un vajadzība/iespējas. Ietekmīgi cilvēki visi ir iniciatīvas bagātas personības. Vajadzības un iespējas pēc vietējās IA iniciatīvas grupas (arī Leader+ grupas) vajag ierosināt, jo vietējā IA nav vispārzināma lieta, īpaši- tās saistība ar personīgo un kopienas reālo dzīvi. Ierosme var nākt no ārpuses tieši vai caur vietējiem cilvēkiem, informācijas kanāliem.

4.10 Atbalsts

Atbalsts iespējams idejisks, morāls (saskarsme), ar finansējumu, komunikāciju (informācija, izglītība, koordinācija, tīklošana). Idejisks un morāls atbalsts no malas būtu vajadzīgs tikai atsevišķiem lauku aktīvistiem, kuri jau cenšas īstenot IA, taču tieši tāpēc tiek veidotas komandas, lai šo atbalstu saņemtu viens no otra. Vajadzīgs no malas komunikāciju atbalsts, to daļēji finansējot centralizēti. 

4.11 Tīklošana, sadarbība

4.11.1 Sadarbība vai konkurence

Sadarbība ir IA pazīme. Sadarbība IA aktuāla starp šādiem sektoriem:

-valsts, pašvaldība, NVO, bizness (piemēram, Agenda21),

-pašvaldība- iedzīvotāju interešu grupas,

-pilsētu un laukiem,

-zemniekiem-viņu produkcijas patērētājiem,

-uzņēmējiem gan projektu, kopējas pārdošanas, pirkšanas līmenī, gan vietējās ekonomikas sistēmas izveidē

Neizslēdzot konkurenci, sadarbība ir dominējošais mijiedarbības veids IA procesā, jo parasti dod lielāku resursu ekonomiju un nepieciešamo to koncentrāciju mērķuzdevumiem, dod iespēju izmantot plānošanu, veicina labvēlīgas cilvēku attiecības, kas ir viena no galvenajām pilnvērtīgas dzīves, tātad IA vērtībām.

4.11.2Tīklošana

Tīkls (network) ir sadarbības sistēma, kas darbojas gan  caur koordinācijas centru, gan starp sadarbības partneriem tieši (piemērots pašvaldībām), katram izvēloties nepieciešamos partnerus, gan abpusēji kā zirnekļu tīkls. Nereti tīklošana- kooperācija tīklā (networking) mūsdienās ir mode, formāla, projektu uzspiesta, pieredzes apmaiņas līmenī, nevis priekšnoteikums, lai sasniegtu savus mērķus, ko nevar individuāli. Tīklošana starp Latvijas lauku IA  ir atbalsta forma, kas nodrošina ietekmi uz visas Latvijas IA, izglītību IA, biedra pleca sajūtu, kopīgus projektus.